"Visu vienotāja ir kultūra"

Cilvēki vienmēr centušies būt vienoti, saistīti ar kādu gan garīgās nepieciešamības, gan neveiksmīgu materiālo stāvokļu dēļ. Ar Eiropu ir gluži tāpat. Lai gan ne vienmēr tā bijusi vienota, bet vienmēr tā vēlējusies un centusies tāda būt. Vismaz pašlaik tā ir vienota — ārēji, bet vai arī iekšēji?

Vienmēr un visur bijuši Eiropas šķēlēji, bijuši, bija un būs gan pašlaik, gan pagājušajā piecdesmitgadē, gan pagājušajos gadsimtos. Bet vai vienmēr tie ietekmējuši Eiropu sliktākajā nozīmē? Vai Mārtiņš Luters nodarīja ko ļaunu, cenšoties ieviest jaunu ticību? Protams, cilvēki mira savas ticības dēļ, bet tas viss tika darīts kāda mērķa labā, lai pierādītu savu taisnību. Un mēs nevaram spriest, kāda būtu Eiropa, ja nebūtu ieviesta luterticība. Ja nebūtu bijis Lutera, būtu bijis kāds cits, ja neieviestu luterticību septiņpadsmitajā, tad ieviestu deviņpadsmitajā gadsimtā. Bet atcerēsimies, ka bijuši arī Eiropas šķēlēji ne visai labā nozīmē. Bet vai mēs paši neesam pie tā vainīgi? Vai Hitlers būtu nācis pie varas, ja viņu neatbalstītu tauta?

Bet kādēļ gan mums ir tik grūti būt vienotiem? Tādēļ, ka esam četrdesmit astoņas valstis un katrā no tām dzīvo vismaz viena nācija. Katrai no tām ir savi ideāli, par ko cīnīties, sava mentalitāte. Vai karstasinīgajiem itāļiem var būt tāds pats viedoklis kādā jautājumā kā nosvērtajiem somiem? Protams, viedokļi var būt līdzīgi, jo Eiropas valstis veidojušās gadsimtu gaitā cita blakus citai. Bet mēs nespējam mainīt savu pārliecību, savas rakstura īpašības, kas bijušas mūsu senčiem. Mēs spējam tikai iemācīties ar tām sadzīvot, lai tās nenodarītu ļaunu citiem.

Mūs visus vieno tas, ka mēs, lai arī cik dīvaini būtu, esam egoisti. Vai zināt, kādēļ tā? Tādēļ, ka jebkurš cilvēks grib dzīvot labāk un izmanto pat amorālus līdzekļus šīs labās dzīves sasniegšanai. Un dažreiz no šī egoisma iznāk pat kaut kas labs. Bet nekas nav tikai melns un balts, arī katrā cilvēkā mītošā īpašība — egoisms. Tas cēlis gan valstu prestižu, gan finansiālo stāvokli, gan izraisījis briesmīgākos karus. Tādēļ uzskatu, ka egosims nav īstā lieta, ko izmantot vienotības stiprināšanai.

Vienīgais mūs vienojošais elements laikam ir kultūra. Tā, lai cik augstu vai zemu attīstīta, ir bijusi gan tūkstoš gadus pirms un pastāvēs arī tūkstoš gadus pēc mūsu ēras. Tā bija, būs un pastāvēs, vai mēs to gribēsim vai ne. Cilvēki nekad nebūs īsti vienoti. Jūs gribat vienotu Eiropu? Izveidojiet vienu valsti, iznīciniet visu kultūru, aizliedziet domāt citād, nekā vispār pieņemts, apkārt valstij uzceliet betona mūrus un nošaujiet jebkuru, kas mēģinās bēgt. Ar to nebūs gana, jo jebkur un jebkad uzradīsies kāds dumpinieks. Cik ilgi pastāvēs dažādi viedokļi, tik ilgi nebūsim pilnīgi, absolūti vienoti, tātad pilnīgu vienotību mums nepanākt. Un tā varbūt ir pat labāk.

Ak jā daži teiktu, ka mūs vieno tas, ka esam cilvēki. Es nepiekrītu, pēdējie gadi pierādījuši, ka ne visi ir dabas radības kronis ar cilvēka saprātu.

Anna Some, Daugavpils Saskaņas pamatskola