Par Eiropas idejas neapstrīdamību

ZA Ekonomikas institūta direktore Dr. oec. Raita Karnīte:

Mēdz teikt, ka it īpaši mazo Baltijas valstu uzņemšana ES ir tikai pagātnes grēku noskalošana, bez jebkāda ekonomiska pamata. Tāpēc tām jābūt sevišķi pacietīgām un piekāpīgām, priecīgām, ka ar tām kāds vispār vēlas sadarboties. Šādam apgalvojumam var noticēt un uztvert ES palīdzību kā necerētu dāvanu. Kritiskāks situācijas vērtējums tomēr liek domāt citādi.

ES paplašināšana nebūtu iespējama, ja tā nesolītu labumus visām procesa dalībniecēm. Paplašināšanas būtība ir valstu vienošanās darboties kopīgi, lai labumu iegūtu visas apvienoto valstu kopas dalībnieces, it sevišķi paplašināšanas ierosinātājas. Par to, ka tieši tā ir noticis, liecina gan ES valstīs, gan kandidātvalstīs veiktie pētījumi.

Apkopojošais secinājums ir vienkāršs – vai Eiropas integrācija dod ieguvumus vai nes zaudējumus, ir atkarīgs ne tikai no tā, kādi ir integrācijas nosacījumi, bet galvenokārt no tā, kā pati valsts spēs izmantot savus iekšējos resursus un veidot attīstības politiku.

Neskatoties uz apgalvojumiem par Eiropas integrācijas izdevīgumu abām pusēm, līdz šim vērtības rādītājos izteiktie kandidātvalstu zaudējumi – negatīva tirdzniecības bilance ar ES valstīm un jaunradītās vērtības izvešana kapitāla īpašnieku vai strādājošo ārvalstnieku darba samaksas veidā – ir pārsnieguši ieguvumus.

Neapšaubāmi, integrācijas process ir devis arī ieguvumus – gan materiālus, gan, galvenokārt, nemateriālus. Ieguvumiem, lai arī nelieliem, bijusi būtiska nozīme valsts pastāvēšanā (ES investīcijas izglītībā, zinātnē un valsts sakārtošanā PHARE programmas ietvaros, investīcijas izglītībā un kultūrā ES izglītības un kultūras programmas ietvaros u.c.). Iespējams, arī valsts sakārtošana, tostarp reformu procesi, bez ES uzraudzības nebūtu notikuši tik ātri, un Latvijas izaugsme nebūtu tik strauja.

Neapšaubāms institucionālās integrācijas ieguvums ar ekonomiskām sekām ir Latvijas politiskā drošība. Integrācija ES vairāk nekā jebkuri citi apstākļi ir veicinājusi Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma atzīšanu un politiskā spiediena samazināšanos no Krievijas puses, draudzīgu kaimiņvalstu attiecību iedibināšanu ar Austrumu kaimiņvalstīm un ekonomiskās sadarbības atjaunošanu Austrumu tirgos.

Neskatoties uz starptautisko vienošanos ārējās tirdzniecības lietās, var notikt tā – ja Latvija nekļūst par ES dalībvalsti, tai būtu jārēķinās ar administratīviem šķēršļiem, kas varētu kavēt piekļūšanu ES tirgum. ES tirgus ierobežojumi bremzētu Latvijas tautsaimniecības attīstību, tāpēc, neiestājoties Eiropas Savienībā, zaudējumi var izrādīties lielāki nekā integrācijas zaudējumi.

Pagaidām, kamēr nav atrasts labāks veids, kā Latvijai pastāvēt, Eiropas ideju apstrīdēt nav iespējams. Joprojām ir spēkā trīs iemesli, kas, neskatoties uz pašreizējiem zaudējumiem, asimetrisku integrācijas procesu un nepatīkamiem pārsteigumiem, runā par labu Latvijas pievienošanai Eiropas Savienībai:

• politiskā drošība, ko garantē līdzdalība lielā valstu blokā;

• pieeja slēgtas ekonomiskas sistēmas tirgum;

• ietekmes uzturēšana lēmumu pieņemšanas rajonā, kur izvietoti galvenie ekonomiskie partneri.

“KAPITĀLS”