Par jauniecelto Latvijas metropolītu Aleksandru

7.01.2002. Foto: A.F.I. Latvijas Pareizticīgo baznīcas galva arhibīskaps Aleksandrs pareizticīgo Ziemassvētku dievkalpojumā Rīgas Kristus dzimšanas katedrālē

Maskavas un visas Krievijas Pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II iecēlis Latvijas Pareizticīgo baznīcas galvu arhibīskapu Aleksandru par metropolītu, tādējādi atzīdams Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju

Maskavas un visas Krievijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Aleksijs II iecēlis Latvijas Pareizticīgās baznīcas galvu arhibīskapu Aleksandru par metropolītu, tādējādi atzīdams Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju no Maskavas patriarhāta. Tāda jau ir gan Lietuvas, gan Igaunijas pareizticīgā baznīca.

Pērn Pareizticīgā baznīca par sevi atgādināja, ieceļot svēto mocekļu kārtā brīvvalsts laikā noslepkavoto garīdznieku Jāni Pommeru. Tagad visaugstāko pareizticīgo draudžu gana pakāpi saņēmis arhibīskaps Aleksandrs. Turpmāk viņš atbilstoši Krievijas Pareizticīgās baznīcas tradīcijām nēsās baltu galvassegu – klobuku. Visā Krievijā ir tikai 17 šāda ranga garīdznieku.

Metropolīts Aleksandrs, laicīgajā vārdā Aleksandrs Kudrjašovs, dzimis Latvijā 1939. gadā. Studējis Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā un Maskavas garīgajā seminārā. Pēc tā beigšanas kā diakons kalpojis Permas Svētās Trīsvienības baznīcā, vēlāk bijis prezbiteris un draudzes priekšnieks Permas apgabala Krasnokamskas rajona Svētā Iļjas baznīcā.

Pēc metropolīta Leonīda lūguma 1983. gadā atgriezies dzimtenē, tēvs Aleksandrs kalpoja par draudzes ganu Rīgas Svētā erceņģeļa Mihaila, bet vēlāk Kristus apskaidrošanas draudzē. Vienlaikus viņš rūpējās par Latvijas eparhijas krievu–latviešu baznīcas un Latvijas pareizticīgo lūgšanu grāmatas izdošanu abās valodās. Šajā laikā viņš tika iecelts par virspriesteri un atbildīgo par Valmieras apgabala baznīcām.

Foto: A.F.I.

1989. gadā virspriesteris Aleksandrs tika iesvētīts mūku kārtā un vēlāk iecelts par arhimandrītu. Tā paša gada 22. jūlijā Maskavas un visas Krievijas patriarhs Pimens viņu iecēla par Daugavpils bīskapu un Rīgas eparhijas virsbīskapu. Pēc metropolīta Leonīda nāves Aleksandrs 1990. gada septembrī kļuva par Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās baznīcas virsganu.

Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas bīskaps Aleksandrs sāka Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomijas atjaunošanu, kas 1992. gadā vainagojās ar autonomās Latvijas Pareizticīgās baznīcas pasludināšanu, un kļuva par tās virsganu.

Bīskaps Aleksandrs 1994. gadā panāca pareizticīgo semināra atjaunošanu, kurā pašlaik mācās apmēram 40 cilvēku, veicināja svētvietu sakopšanu, dievnamu atjaunošanu un celšanu Ainažos, Daugavpilī, Ogrē, Salaspilī, Sedā un Madonas rajonā, izdod Latvijas pareizticīgo avīzi, ikgadējo kalendāru abās valodās un citu garīgo literatūru.

Latvijas Pareizticīgās baznīcas metropolīta vara gan nav samērojama ar katoļu baznīcas kardināla varu, jo, piemēram metropolītam Aleksandram nebūs savas baznīcas Maskavā kā kardinālam Jānim Pujatam Sv. Silvijas baznīca Romā. Arī baznīcas svarīgākie garīgie lēmumi tāpat kā iepriekš tiks saskaņoti ar Maskavas patriarhiju, bet Latvijas Pareizticīgās baznīcas iekšpolitiskie un saimnieciskie jautājumi tiks lemti patstāvīgi.

Latvijā pašlaik ir 114 pareizticīgo draudzes 108 baznīcās, bet par pareizticīgiem sevi uzskata 298 tūkstoši cilvēku.

Svinīgā liturģija par godu metropolītam Aleksandram notika svētdien Kristus piedzimšanas katedrālē Rīgā, kas arī ir vien no atjaunotajiem pareizticīgo dievnamiem.

“LAUKU AVĪZE”