Par ēnu algām un ēnu ekonomiku

Ēnu ekonomika pastāv jebkurā valstī. Jautājums tikai, cik tā ir liela un vai ietekmē valsts finansu sistēmu un darba tirgu. Centrālajā statistikas pārvaldē apgalvo, ka pērn tā bijusi 16% no iekšzemes kopprodukta, savukārt Finansu ministrijā – sasniedzot 40%.

Svarīgākais kritērijs, lai noteiktu, vai uzņēmējs darbojas baltajā vai pelēkajā (ēnu) saimnieciskajā sektorā, ir viņa attieksme pret nodokļu maksāšanu un darbība atbilstoši valsts likumdošanai. Un te nu mūsu statistiķi nokļūst uz plāna ledus, jo viņi saskaita un operē tikai ar tiem skaitļiem, ko uzskaita oficiālā statistika. Bet pie mums nabadzības dēļ cilvēki paši izremontēs dzīvokli vai mašīnu vai arī paši audzēs un apēdīs produktus, nevis ies uz veikalu un tirgu. Jo nabadzīgāka valsts, jo plašāks ir pašražojošais sektors. Un kur tad vēl uzņēmēji, kuri visbiežāk stāv ar vienu kāju baltajā, ar otru – pelēkajā sektorā. Proti, tikai daļu produkcijas uzrāda grāmatvedībā. Interesanti gan, ka melnās ēnu ekonomikas daļu neuzņemas aplēst ne statistiķi, ne ekonomisti, kaut noziedzīgi iegūtie līdzekļi, kas ieplūst valsts ekonomikā, atsaucas arī uz valsts iekšzemes kopproduktu.

Ja mēs noticētu oficiālajai statistikai, ka tikai 16% no visas naudas apgrozās aiz nodokļu inspektoru muguras, tad Latvija būtu sasniegusi pasaules labklājīgo valstu standartus. Ja paskatās, kā ar šiem spēkiem ir, piemēram, Vācijā un Francijā, tad redzams, ka pērn ēnu ekonomikas īpatsvars IKP tur ir bijis 14,9%, Lielbritānijā – 13%, Īrijā un Kanādā – 16,2%, Zviedrijā – 19,9%. Nu kā lai neatceras slaveno teicienu par meliem, lieliem meliem un statistiku… Arī bez statistiķiem zinām, ka mēs ne tuvu neatrodamies šo valstu līmenim. Tuvāk patiesībai ir pesimistiskākā Finansu ministrijas prognoze, kaut arī, pēc citu ekonomistu aprēķiniem, reālā ēnu ekonomika Latvijā pārvaldot līdz pat 60–75% no iekšzemes kopprodukta.

Latvijas Darba devēju konfederācija atzīst, ka atbildīgo valsts institūciju cīņa pret algu maksāšanu aploksnēs nemaz nav sākusies. Ja jau VID netiek galā pat ar sociālā nodokļa nemaksātājiem, tad ko runāt par tik smalkām lietām kā aploksnes. Tā kļuvusi par ne–iz(ap)–skaužamu saimniecisko problēmu. Tā kā šajā naudas apgrozības veidā ir ieinteresēta tik liela sabiedrības daļa – darba devēji, darba ņēmēji un pircēji, kas izmanto lētos pakalpojumus un preces –, tad valdības plakātiskie uzsaukumi «Ziņojiet, esiet godīgi, jūs aplaupāt paši sevi» neatrod dzirdīgas ausis.

Kā ierakstīts pērn Ministru kabineta apstiprinātajā ekonomikas stratēģijā, nopietns valsts attīstības risks ir korupcijas un ēnu ekonomikas pastiprināšanās, iespēja, ka nenotiks Eiropas Savienības paplašināšanās process.

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”

Sekojot citiem: “LV” informācijas redaktors Gints Moors

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avotiaa