Lieldienu pasija ar apņēmības, drosmes un gaismas apsolījumu
Svētdien Domā notika Paula Dambja oratorijas “Naida un piedošanas balsis” pirmatskaņojums
Iecere radusies 11.septembra traģisko notikumu iespaidā. Tas ir izvērstas formas skaņdarbs zēnu korim, solistiem, ērģelēm un datorskaņām, uzrakstīts kā Lieldienu pasija ar gaišu, optimistisku izskaņu. Vārdiem autors izmantojis Vecās derības tekstus, V.Gētes “Fausta” un V.Šekspīra “Karaļa Līra” fragmentus, Andreja Eglīša dzeju un latviešu tautasdziesmas.
Koncertā piedalījās Rīgas Doma zēnu koris diriģenta Mārtiņa Klišāna vadībā, solistes Dita Kalniņa (soprāns) un Antra Bigača (mecosoprāns) un ērģelniece Vita Kalnciema.
Oratorijas pirmatskaņojums bija pulcinājis kuplu klausītāju pulku. Publika ar aplausiem sumināja komponistu, izpildītājus un diriģentu. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un viņas dzīvesbiedrs Imants Freiberga kungs ar rokasspiedienu pateicās arī dzejas autoram Andejam Eglītim.
“LV” informācija
Pauls Dambis
“Naida un piedošanas balsis”
Oratorija
korim,
solistiem, ērģelēm
un kompjūterskaņām
Ievads
Psalms 11: 4–6
Kad pamati grūst, ko darīs taisnais?
Tas kungs ir savā svētajā kalnā,
Tam kungam debesīs ir goda krēsls,
Viņa acis raugās uz zemi,
Viņa skati pārbauda taisno un bezdievīgo,
Viņa dvēsele ienīst to,
Kas dara varas darbus.
I. Naida balsis
Pētera apokalipse
Tiks atvērti elles vārti,
Kurus atvērs tiesas dienā.
Šajā dienā uguns iznīcinās zemi un zvaigznes!
... un izmisums un tumsa pacelsies
un apklās visu pasauli,
un uguns kļūs par degošām oglēm,
kas visu sadedzinās.
... Un tas ir beigu sākums!
V.Gēte “Fausts”/tulk.V.Bisenieks/
Līdz malām pilns ir bēdu kauss,
Tās pauž ik mute; dzird ik auss.
Ak, mūžam nelaimīgā nakts!
Jesaja 10:21–22 /Isaiah/
Pirms es nokāpju elles tumsas valstībā,
Lai neatgrieztos tumsas un nāves ēnu zemē.
Zemē, kur tumsa tik bieza kā necaurredzama migla.
Kur visur nāves ēnas un drupas, nekārtība,
Un kur pat rītausmas līdzīgas krēslas naktij...
Andrejs Eglītis “Jūdejas zibeņi”
Jūdejas zibeņi spēlējas sarkaniem pirkstiem.
Kur pati roka?
Pazūd debesu ceļš.
Ceļš un zīmes.
Neziņa moka...
Pie ciltstēva Ābrama kapa klēpja
Aklās Arāba acīs asmeņi smaida,
Uztrīti briesmīga Ismaela un Īsaka naida.
Apmetos zem ķeburaina vīģes koka,
Un izkaltušām vīna vātēm —
No viena tēva un divām mātēm...
II. Dusmu balsis
V.Šekspīrs “Karalis Līrs”
3.cēliens, 2.aina
Nu pūtiet, vēji, līdz jums vaigi sprāgst!
Jūs, sīpas, brāziet, straumes, gāzieties,
Lai plūst, līdz torņu gali viļņos slīkst!
Jūs, domu ašie sēra zibeņi,
Kas skrejat iepriekš pērkongrāvieniem,
Šo sirmo galvu sveliet! Pērkon, trauc
Un sasper plakanu šo debess velvi!
Lai dabas veidi drūp, lai izžūst sēkla,
No kuras ļaužu niknā suga dzimst!
V.Gēte “Fausts”
Ap mani mežonīgas šalkas!
V.Šekspīrs “Karalis Līrs”
Šai naktī, kad ne lācis nelīstu
No migas, lauva, izbadējies vilks
Pa alām slēptos — skrien viņš pliku galvu
Un visu dabu cīņā aicina.
V.Gēte “Fausts”
Šķiet, mežs un klints tur viļņojas,
Tur zibens uguņodams spēra.
Tur liesmu mēles rij kokus.
Latv.t.dz.
Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas
Melnajos(i ) debešos;
Zili melni dūmi kūpa
Pašā vidū pasaulē.
Rūci, rūci, Pērkonīti,
Skaldi tiltu Daugavā!
Lai nenāca sveši ļaudis
Manā tēvu zemītē!
Zili zaļa gaisma ausa,
Iesarkana saule lēc’;
Zili melni dūmi kūpa
Pašā vidū pasaulē.
III. Skumjās balsis
Andrejs Eglītis
Puķe Kristus asara.
Asara pēc asaras
Krīt no Kristus asara.
Kā tik ilgi raudāt var
Kristus puķe šovasar?
Ziedēdama izraudās.
Raudādama izziedēs.
IV. Nelaimes balsis
Ērģeļu solo
V. Apņēmības balsis
Andrejs Eglītis
Jūdejas ragu dzirdu pie Karmeļu kalniem.
— Mūžam nav miera — mūžam zili ir Latvijas kalni.
Mūžam nav miera... Mūžam raud kokle...
Jūdejas ragu dzirdu ar vaimanām un Sulamītes dziesmām.
Tautas šķīstās un atrādās savam Dievam caur briesmām.
VI. Atmaksas balsis
Latv.t.dz.
Dieva dotu ciri cirtu
Pelēkā akmenī,
Dieviņš manim spēki deva,
Desmit kārta padomiņ’.
Dieviņš sēdēj kalniņā(i),
Zobentiņis rociņā(i),
Mīļā Māra zāles lasa
Zobentiņa galiņā(i).
Māte auda kara jostu,
Tēvs kar kara zobentiņ’,
Māsa pati jaunākā(i)
Raksta kara karodziņ.
Jesaja 63:4
Jo atmaksas diena man bij’ prātā,
Un mans pestīšanas gads bij’ atnācis!
Dies enim ultionis
in corde meo,
Annus redentionis
Meae venit!
VII. Drosmes balsis
Andrejs Eglītis
Svētīgs, kas nebēg tautas posta malā.
Ticīgs, kas Dievam — aiziet šķēpa galā;
Tas taisa ceļu — mūsu laikiem ceļu.
Mūžīgi mūžos!
VIII. Noslēpumainās balsis
Ērģeļu solo
IX. Gaismas balsis
V.Gēte “Fausts”
Skan senos torņos saules dziesma,
Tam māsas zvaigznes dzied to līdz,
Tad nošķīst spoža zibens liesma,
Ir viņas gājums piepildīts.
Un jaunas dienas debess dēli
Sev smeļas saules stiprumā,
Mirdz dižie darbi tikpat cēli
Kā dienā visu pirmajā.
Un ātri, ātri griežas
Ap sevi Zeme varenā,
Te paradīzes gaismā šķiežas,
Te satumst naktī dziļajā;
Jūs, dzidrās balsis,
Jūs, kas skanējāt
No eņģ’ļu lūpām
Kādreiz kapa naktī,
Vai jaunas saites sieniet senā taktī?
Un milzu straumēm jūra plašā
Pret klintīm bangas slien,
Un klintis jūra skrejā ašā,
Trauc līdzi Visumam mūždien!
X. Fināls. Slavas balsis
V.Gēte. Fausts
Plūst debess skaņas šurp te vareni, te klusi,
Vai grib tās mani augšup celt no nīcības?
Dzīvības ziedodams, nāvi tu veicis,
Ticību iedodams, debesis sveicis,
Tapšanas alkumā, radošā priekā,
Vēsts Tava sacīta mums, kas Tev tuvi,
Asarām slacīta laime, ko guvām!
Kristus augšām cēlies, projām no nīcības,
Cilvēk, tik vēlies — prieks tas būs Tev,
Viņu, kas slavējāt, ļaunumu ravējāt, asaras žāvējāt!
Kristus augšām cēlies!
Nakts tumsas baigumā rīts atausts svaigumā.
Svētīgs, kas maigumā stiprumu smēlies!