Par Latvijas slimnieku sāpi

Valsts prezidentei V.Vīķei–Freibergai
Ministru prezidentam A.Bērziņam
Labklājības ministram A.Požarnovam
Finansu ministram G.Bērziņam
ZCA direktorei D.Behmanei
Saeimas deputātiem
Preses pārstāvjiem

Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas Eiropas daļas “Deklarāciju par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā” pacientiem ir šādas tiesības:

— katrai personai ir tiesības saņemt savam veselības stāvoklim atbilstošu nepieciešamo veselības aprūpi; pakalpojumiem ir jābūt visu laiku un visiem cilvēkiem vienādi pieejamiem, nepieļaujot diskriminējošu attieksmi;

— pacientiem ir tiesības uz kvalitatīvu veselības aprūpi;

— pacientiem ir tiesības būt pilnībā informētiem par piedāvātajām medicīniskajām procedūrām, to iespējamajiem riska faktoriem, kā arī labvēlīgo iedarbību uz veselību; par to, kas gaidāms, ja ārstēšana netiks veikta.

Tā kā Latvija ir ceļā uz Eiropas Savienību, visas šīs tiesības ir jārealizē arī attiecībā uz mūsu valsts pacientiem. Diemžēl pašlaik Latvijā iedzīvotāju mūža ilgums ir par 6–10 gadiem īsāks nekā citās Eiropas valstīs.

Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Konceptuālajā ziņojumā par zāļu iegādes kompensācijas sistēmai nepieciešamo finansējumu un tās attīstības perspektīvām teikts:

— Latvijā veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP) sastāda mazāk nekā pusi no attiecīgā rādītāja Eiropas Savienības (ES) valstīs un vērojama tendence, ka to īpatsvars samazinās;

— zāļu iegādes kompensācijai piešķirtā daļa no kopējiem veselības aprūpes izdevumiem ir trīs reizes mazāka, nekā vidējais rādītājs ES valstīs;

— valsts finansējums zāļu iegādes kompensācijai ambulatoriem pacientiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā ir ievērojami mazāks ne tikai salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm, bet arī ar Igauniju un Lietuvu.

To, ka veselības aprūpei katastrofāli trūkst finansējuma, mēs jūtam ik uz soļa:

— slimnīcās veidojas rindas, jo slimokases nevar apmaksāt ārstēšanās izdevumus. Pagājušā gada nogalē vispār bija vērojama absurda situācija: slimniekus nepieņem slimnīcās un uz operācijām, turpretī ārstiem nav ko darīt, viņi stāv “dīkā”, jo slimnīcu gultas ir tukšas;

— apmaksājamos medikamentus ārsti daudziem nedrīkst izrakstīt, jo viņiem nepietiek naudas visiem pacientiem (ārsti pat par to tiek sodīti ar atvilkumu no algas);

— kompensējamo zāļu sarakstā puslīdz pieejami ir tikai vecākās paaudzes samērā lēti medikamenti, kas ne vienmēr atrisina mūsu problēmas. Jauni kvalitatīvāki medikamenti vispār netiek iekļauti sarakstā vai arī tiem tiek uzlikti tādi ierobežojumi, ka ārsts reāli tos mums nevar parakstīt un mums tie joprojām nav pieejami;

— ārstu un pārējā medicīnas personāla algas ir pazemojoši zemas — tas, mūsuprāt, liedz ārstiem kvalitatīvi strādāt, kā arī veicina ārstu salīdzinoši vieglu ietekmēšanu gan no slimokasu pārstāvjiem, gan no dažādām firmām.

Lai uzlabotu radušos situāciju, Latvijas slimnieku nevalstiskās organizācijas pieprasa pievērst jūsu uzmanību šādām problēmām.

— Nepieciešams atzīt, ka veselības aprūpe ir krīzes situācijā.

— Mēs gribam dzīvot tikpat ilgi kā citur Eiropā.

— Piešķirt veselības aprūpei vismaz 7% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

— Palielināt budžetu zāļu iegādes kompensācijai trīs reizes, lai mēs varētu saņemt medikamentus tādā līmenī kā ES valstīs.

— Rast pieeju kvalitatīviem medikamentiem, efektivitāti un drošību vērtēt kā galveno kritēriju medikamentam, lai to iekļautu KZS.

— Tā kā slimnieku biedrības ir organizācijas, kur pacienti vispirms zvana un interesējas, ja notikušas kādas izmaiņas, piemēram, slimnīcu finansējumā vai kompensējamo zāļu sarakstā, mēs pieprasām iesaistīt arī slimnieku biedrību pilnvarotos pārstāvjus lēmumu pieņemšanā par izmaiņām veselības aprūpē un apmaksājamo zāļu sarakstā.

Mēs saprotam, ka daudzās nozarēs nepieciešams finansējuma palielinājums, tomēr uzskatām, ka veselības aprūpe šajā gadījumā ir prioritāte — ja Latvijā nebūs veselu, strādātspējīgu cilvēku, tad kurš gan labos ielas un būvēs ceļus, kurš mācīs jauno paaudzi un strādās lauksaimniecībā, kurš organizēs svētkus un sakops Latviju...?

Tatjana Mironova, Latvijas Muskuļu distrofijas asociācija “RAFA” priekšsēdētājas vietniece; Marika Karlsone, Latvijas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības priekšsēdētāja vietniece; Ilze Laine Latvijas sieviešu invalīdu asociācija “ASPAZIJA” priekšsēdētāja; Rita Paeglīte, Bronhiālās astmas slimnieku biedrības priekšsēdētāja, Alfrēds Meņģelis, Latvijas Psoriāzes slimnieku biedrības valdes loceklis; V.Alksnīte Latvijas neredzīgo biedrības centrālās valdes pārstāve; Skaidrīte Beitlere Latvijas Multiplās sklerozes slimnieku asociācijas izpilddirektore; Naums Gelfands Invalīdu biedrība “Aplis” priekšsēdētājs; Silvija Bogdanova Latvijas Kardioloģisko slimnieku asociācijas priekšsēdētāja vietniece; Iveta Neimane Latvijas tuberkulozes apkarošanas biedrības priekšsēdētājas vietniece Christer Olsson Zviedrijas Sirds un plaušu valsts apvienība “Hjāri – och Lungsjukas riksförbund” valdes loceklis.