Par Kultūras ministrijas prēmijām un stipendijām

28. februārī Lielajā ģildē svinīgi tika pasniegtas prēmijām un stipendijām Ar īsu uzrunu sarīkojumu atklāja Latvijas kultūras ministre

Karina Pētersone:

“Mums katram ir kāds sapnis, ko mēs lolojam varbūt jau kopš bērnības. Vienam tā ir kāda doma, kam ar laiku jāpārtop grāmatā, citam tā ir skaņu, krāsu un gaismas harmonija, vēl citam — auduma raksti vai māla krūze, lomas, ko gribas spēlēt teātrī. Ja sapnis piepildās, kad pieaugam, tas mūs dara laimīgus. Vēl laimīgāki varam būt tad, ja mūsu sapņa piepildījums dara prieku un sagādā gandarījumu arī citiem. Jāsaka, ka Latvijai šai ziņā ir laimējies. Šajos desmit vienpadsmit gados Latvijā ir izveidojusies tāda sabiedrība, kur jau sāk parādīties labklājības iedīgļi, bet netiek zaudēta latviskā identitāte. Un to iespējams saglabāt, tieši pateicoties tam, ka Latvijā ir ļoti daudz tādu cilvēku, kuru darbu plašā izplatība sabiedrībā un to augstā raudze nodrošina nacionālās identitātes pastāvēšanu, ceļ visas tautas pašapziņu un dara mūs lepnus. Vienmēr ir svarīgi pateikt šiem cilvēkiem paldies. Nekad mēs to nevaram izdarīt pilnā mērā, jo šo brīnišķīgo cilvēku ir tik daudz. Tomēr mēs varam mēģināt to darīt. Un šodien ir tāda reize.”

Kā balva par sapņiem, kas piepildījušies par prieku sev un sabiedrībai, tika pasniegtas Kultūras ministrijas prēmijas. Tās piešķirtas māksliniecei Ērikai Gulbei, kas pērn savā lielajā 85 gadu jubilejas izstādē daudzos apmeklētājus iepriecināja ar izciliem glezniecības paraugiem, tulkotājai Silvijai Bricei, kas pagājušajā gadā Latvijas kultūrainu bagātinājusi ar 14 pasaules literatūras dižgaru darbu tulkojumiem latviešu valodā, komponistam Georgam Pelēcim — par izciliem pirmatskaņojumiem aizvadītajā gadā un lielo ieguldījumu garīgās mūzikas pūra bagātināšanā, komponistam Mārtiņam Braunam un režisoram Uģim Brikmanim, kuri visus Latvijas ļaudis un daudzos ārzemju viesus iepriecināja ar Rīgas astoņsimtgadei veltīto skaņas un gaismas uzvedumu “Sapnis par Rīgu”. Sešas prēmijas piešķirtas par izciliem sasniegumiem bibliotēku darbā. Tās saņēma Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, Rēzeknes Centrālās bibliotēkas direktore Marija Sproģe, Sēļu pagasta bibliotēkas vadītāja Vija Jaunzeme, IT ALISE Alises grupas nodaļas vadītāja Baiba Mūze un Medicīnas zinātniskās bibliotēkas direktore Velta Pozņaka, kuru vadītie kolektīvi ar savu pašaizliedzīgo darbu veicinājuši jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešanu, bibliotēku darba attīstību, pakalpojumu loka un starptautisko sakaru paplašināšanos. Naujenes pagasta padomes priekšsēdētāja Vasilisa Pudovkina prēmiju saņēma par aktīvo līdzdalību bibliotēku darba veicināšanā, jauno informācijas tehnoloģiju ieviešanā un lasītāju apkalpošanas uzlabošanā.

Par spilgtu radošu devumu tautas mākslā Kultūras ministrijas prēmijas saņēma Tautas lietišķās mākslas studijas “Dardedze” vadītāja tekstilmāksliniece Ingrīda Ozolniece, studijas “Latgale” vadītāja keramiķe Lilija Zeiļa, kora “Daugava” mākslinieciskais vadītājs Jevgeņijs Ustinskovs, Rēzeknes Tautas teātris (režisore Māra Zaļaiskalna) un Lielvārdes kultūras nama bērnu un jauniešu deju kolektīva “Pūpolītis” vadītāja horeogrāfe Iluta Mistre. Par to, cik plašs kultūras loks ir izveidojies ap katru no laureātiem, liecināja lielais apsveicēju pulks un izteiktie cildinājumi.

Lai piepildījumu gūtu vēl daudzi sapņi, Kultūras ministrija piešķīrusi vienpadsmit gada stipendijas un astoņas pusgada stipendijas pieteikto projektu īstenošanai un divas divu mēnešu stipendijas studijām Parīzes Starptautiskā mākslas centra Latvijas darbnīcā. (Par to saņēmējiem informācija “Latvijas Vēstneša” 20. februāra numurā.)

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore