Par investīcijām Latvijā un citās kandidātvalstīs

Viduseiropas un Austrumeiropas valstu tuvināšanās dalībai Eiropas Savienībā (ES) pozitīvi ietekmē šo valstu ekonomisko izaugsmi. Viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas liecina par kandidātvalstu ekonomiskās vides uzlabošanos, ir ārvalstu tiešo investīciju straujais pieaugums pēdējos gados. Kā liecina februāra sākumā ES statistisko pētījumu aģentūras “Eurostat” publicētais ziņojums, ārvalstu investīciju apjoms kandidātvalstīs laikā no 1995. līdz 2000. gadam pieaudzis vairāk nekā divas reizes un sasniedzis 22 miljardus eiro.

Par investīcijām Polijā, Čehijā un Ungārijā

Visus pēdējos gadus lielākais ārvalstu investīciju apjoms (vairāk nekā 3/4 no kopējā investīciju apjoma) nonācis trijās ES kandidātvalstīs — Polijā, Čehijā un Ungārijā. Bet 1999. gadā vairāk nekā trešo daļu (37% ) no kopējā investīciju apjoma sasnieguši ieguldījumi tikai Polijā. Īpaši pozitīvas tendences ārvalstu investīciju piesaistes ziņā pēdējos gados vērojamas Čehijā, Bulgārijā, Polijā, kā arī Maltā, kur 1999. un 2000. gadā ārvalstu investīciju apjomi vairāk nekā divas reizes pārsniedza vidējos rādītājus laikā no 1995. līdz 1998. gadam. Straujais investīciju pieaugums Čehijā no 1,1 miljarda eiro 1997. gadā uz 3,3 miljardiem 1998. un gandrīz 6 miljardiem eiro 1999. gadā, kā arī veiksmīgais ārvalstu investīciju pieaugums Polijā šajā laikā bieži tiek skaidrots ar šo valstu iestāšanos NATO. Tomēr NATO drošības garantiju iespaidu uz ārvalstu investoru aktivitāti nevar vērtēt tik vienādi, jo trešajā jaunajā NATO dalībvalstī — Ungārijā — ārvalstu investīciju apjomi kopš 1996. gada saglabājušies gandrīz nemainīgi (ap 1,8 miljardi eiro) un pievienošanās NATO šo tendenci nav ietekmējusi.

Par ES investīcijām Luksemburgas grupas valstīs

Izpētot ārvalstu investīciju saistību ar kandidātvalstu integrāciju ES, redzams — neraugoties uz lielāko investīciju ieguvēju nomācošo pārsvaru, Helsinku grupas valstīs (kuras ES iestāšanās sarunas sāka 2000. gada sākumā — Latvija, Lietuva, Slovākija, Bulgārija, Rumānija un Malta) laikā no 1995. līdz 1999. gadam investīciju apjoms pieaudzis straujāk nekā Luksemburgas grupas valstīs (kuras ES iestāšanās sarunas sāka jau 1998. gada martā — Polija, Čehija, Slovēnija, Igaunija, Ungārija un Kipra). 1995. gadā investīcijas Helsinku grupas valstīs veidoja 8 procentus no kopējā investīciju apjoma, savukārt 1999. gadā šo valstu īpatsvars kopējā investīciju plūsmā bija 18 procenti. Visstraujākais investīciju apjoma pieaugums vērojams Bulgārijā un Maltā. Zīmīgi, ka visās Luksemburgas grupas valstīs lielākie investori (veicot aptuveni 75 % no kopējā investīciju apjoma) ir no ES dalībvalstīm. Turpretī pārējās kandidātvalstis, to vidū arī Latvija, lielāko daļu investīcijas saņēmušas no citām Eiropas un pasaules valstīm. Tātad — ne tikai politiski, bet arī ekonomiski lielāku uzticību no ES dalībvalstīm izpelnījušās tieši Luksemburgas grupas kandidātvalstis.

Investīcijas ciparu izteiksmē

Izvērtējot ārvalstu investīciju apjomu salīdzinājumā ar valstu iekšzemes kopproduktu (IKP), redzams, ka Latvija un Igaunija no 1995. līdz 1998. gadam pēc šī rādītāja bijušas sekmīgākās no kandidātvalstīm. Šajā laikā tiešo ārvalstu īpatsvars IKP bija vidēji 6,8 procenti. Ar ārvalstu investīcijām visbagātākais Latvijai bijis 1997. gads, kad investīcijas sasniedza 9,3 procentus no IKP. Bet 1999. un 2000. gadā Latvija zaudējusi savas vadošās pozīcijas, jo straujš ārvalstu investīciju pieaugums bija vērojams Čehijā, Bulgārijā un it īpaši Maltā, kur investīciju apjoms 1999. gadā sasniedza 23 procentus no IKP un arī 2000. gadā saglabājās pārliecinoši lielākais kandidātvalstu vidū (18 %). Tādējādi 1999. gadā nelielajā Vidusjūras salā ieguldīto ārvalstu investīciju apjoms sasniedza 770 miljonus eiro, kas vairāk nekā divkārt pārsniedza Latvijā ieguldīto investīciju apjomu. Vispārējos skaitļos neapšaubāmi lielākā ārvalstu investīciju ieguvēja pēdējos gados bijusi Čehija, kur arī IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no augstākajiem kandidātvalstu vidū. Čehija, kur ir gandrīz četras reizes mazāk iedzīvotāju nekā Polijā, 1999. gadā spējusi piesaistīt gandrīz tikpat lielu investīciju apjomu (5,9 miljardi eiro).

Investīcijas Latvijā atšķiras

Visās ES kandidātvalstīs ārvalstu tiešo investīciju struktūrā dominē investīcijas rūpniecībā — tās veido aptuveni pusi no kopējā investīciju apjoma. Nākamās ārvalstu investīcijām bagātākās nozares ir tirdzniecība un finansu sektors. Arī mūsu kaimiņvalstīs — Lietuvā un Igaunijā — lielākā daļa investīciju nokļūst tieši ražošanā.

Bet Latvijā investīciju apjoms ražošanā visus pēdējos desmit gadus bijis mazāks nekā ieguldījumi apkalpojošā sfērā. Kā liecina Ekonomikas ministrijas sagatavotais ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību 2001. gadā, tikai 1997. gadā ārvalstu tiešās investīcijas visvairāk tika ieguldītas ražošanā. Deviņdesmito gadu sākumā ārvalstu investīcijas galvenokārt tika ieguldītas lauksaimniecībā, pārtikas un ādas apstrādē, celtniecībā un finansu institūciju izveidē, bet šīs pašas desmitgades vidū lielākā daļa investīciju nonāca ostās un telekomunikāciju nozarē. Savukārt no 1998. līdz 2000. gadam strauji palielinājušās tiešās ārvalstu investīcijas nekustamajā īpašumā un finansu sektorā. Dati par 2001. gada 3. ceturkšņa beigās uzkrātajām tiešajām ārvalstu investīcijām liecina, ka pagājušajā gadā visvairāk investēts finansu nozarē (24%), tirdzniecībā (21%) un nekustamajos īpašumos (11%). Investīcijas rūpniecībā pagājušā gada nogalē veidoja tikai 20 procentus no kopējā investīciju apjoma.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Uzkrātās tiešās investīcijas sadalījumā pēc nozarēm Latvijā
(2001.gada 3.ceturkšņa beigās, procentos)”