"Kandidātvalstis ir tālu no Eiropas Savienības dzīves līmeņa"

Tikai Prāgas un Bratislavas pirktspēja ir vidējā ES līmenī.

ES kandidātvalstu dzīves līmenis par spīti ekonomikas reformām joprojām ir tālu no vidējā ES līmeņa. ES statistikas vienības Eurostat jaunajā izpētē pēc pirktspējas rēķināts iekšzemes kopprodukts jeb IKP uz vienu iedzīvotāju ir ES vidējā līmenī tikai Čehijas Prāgā un Slovākijas Bratislavā.

Visu pārējo 48 reģionu IKP līmenis ir zemāks nekā trīs ceturtdaļas no pašreizējo dalībvalstu vidējā līmeņa. Desmit visnabagākajos reģionos tas ir tikai ceturtdaļa no ES vidējā līmeņa.

Pētījuma galvenais salīdzināšanas punkts — 75 % no vidējā ES līmeņa — ir pazīstams arī Somijā. Reģioni, kas paliek zemāk, saņem visaugstāko iespējamo ES reģionālo pabalstu. Austrumsomijas lielreģions jeb Ziemeļkarēlija, Kainū, kā arī Ziemeļsavo un Dienvidsavo saņēma šo tā saukto primārā pabalsta reģiona statusu, jo to IKP 1996.gadā bija tikai 74 % no vidējā ES līmeņa.

ES risina iestāšanās sarunas ar 12 kandidātvalstīm. Eurostat izpētē no tām ir pieņemtas desmit kontinentvalstis. No valstīm, kas iesāka sarunas 1998.gadā, ir pieņemtas Polija, Čehija, Ungārija, Slovēnija un Igaunija. Ārpus paliek Kipra. No sešām jaunākām kandidātvalstīm ir pētītas Latvija, Lietuva, Slovākija, Bulgārija un Rumānija. Ārpus paliek Malta.

Eurostat ir sadalījis kandidātvalstis 50 reģionos, no kuriem veselas valstis ir Igaunija, Latvija, Lietuva un Slovēnija.

Ekonomiski visvairāk attīstītais reģions ir Čehijas galvaspilsēta Prāga, kuras IKP skaitļi (119 %) pat pārsniedz 15 pašreizējo dalībvalstu vidējo līmeni. Slovākijas Bratislava (96 %) sasniedz gandrīz ES līmeni.

No desmit visnabagākajiem reģioniem pieci atrodas Polijā. To desmitnieka vidū pieder arī Bulgārijas trīs reģioni, kā arī Latvija un Rumānijas ziemeļaustrumu daļa. IKP tur ir apmēram ceturtdaļa no ES līmeņa.

Starp reģioniem ir ļoti lielas atšķirības.

Galvaspilsētu reģioni visur ir sekmīgi, pat Rumānijā. IKP uz vienu iedzīvotāju parasti ir divas vai trīs reizes lielāks, salīdzinot ar valstu visnabagākajiem reģioniem.

Katra Baltijas valsts veido savu reģionu. Pēc Eurostat Latvijas IKP ir tieši ceturtdaļa, Lietuvas — gandrīz trešdaļa un Igaunijas — vairāk nekā trešdaļa no vidējā ES dalībvalstu līmeņa.

Pliki ekonomiskie skaitļi nav izšķiroši iekļūšanai ES. Kandidātvalstīm jāmāk atjaunot savu saimniecisko, nodokļu un sociālo lietu sistēmu tā, ka tās būs gatavas ES realitātei. Tām ne tikai jāizpauž savas vēlmes, veicot reformas, bet tās būs arī jāīsteno pirms iestāšanās.

Viss tas maksā naudu, un ekonomiskie skaitļi rāda, kā katras kandidātvalsts ekonomiskie resursi pieļauj reformas. No ES viedokļa tie rāda: ja jaunās dalībvalstīs tiks ievēroti tie paši pabalstkritēriji, turīgo dalībvalstu dalībmaksas nākotnē nozīmīgi palielināsies.

Pirmās jaunās valstis iestāsies ES laikam 2004.gadā. Pēc dažiem aprēķiniem, ES labprāt gribētu, ka bijušā austrumbloka viscentrālākās valstis Polija, Čehija un Ungārija beigtu sarunas apmērām vienlaikus. Ņemot vērā jaunus ekonomiskus skaitļus, līdz ar tām pirmajā kandidātgrupā piederošās Igaunija un Slovēnija esot paātrinājušas savu tempu.

ES paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens ir arī teicis, ka būtu "politiski īpaši vēlams", ja Baltijas valstis Igaunija, Latvija un Lietuva varētu iestāties vienlaikus.

Bulgārijas un Rumānijas priekšā ir smags uzdevums. Bulgārija, cik zināms, gribētu iestāties 2006.gadā un Rumānija — 2007.gadā.

ES domā atjaunot savu lēmumu pieņemšanas sistēmu šogad tā, ka būtu tehniski gatava pieņemt jaunas dalībvalstis, sākot no 2003.gada. Starpvaldību konferencēs tiek mēģināts atrisināt, kā balsis tiks sadalītas dalībvalstu pārstāvošajā ES padomē, kas ir atbildīga par likumdošanu.

"Helsingin Sanomat"

Jouni Melse