Tulkojums
E/ECE/813.....).....
E/ECE/TRAN/567/Amend.1

Apvienoto Nāciju Organizācija
Eiropas Ekonomiskā komisija
Iekšzemes transporta komiteja

Eiropas nolīgums, kas papildina Konvenciju par ceļu satiksmi, kas atklāta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī

Parakstīts Ženēvā 1971. gada 1.maijā

1. grozījums*

 

Pielikums**

1. Šī pielikuma nolūkiem termins “Konvencija” nozīmē Konvenciju par ceļu satiksmi, kas atklāta parakstīšanai Vīnē 1968. gada 8. novembrī.

2. Šis pielikums ietver vienīgi papildinājumus Konvencijai un grozījumus attiecīgajos Konvencijas noteikumos.

3. Konvencijas 1.pantā (Definīcijas)

c) apakšpunkts jālasa šādi:

“”Apdzīvota vieta” nozīmē apbūvētu teritoriju, iebrauktuves kurā un izbrauktuves no kuras apzīmē atbilstošas zīmes;”

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta c) apakšpunkta

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“”Dzīvojamā zona” nozīmē īpaši iekārtotu zonu, uz kuru attiecas īpaši ceļu satiksmes noteikumi un iebrauktuves kurā un izbrauktuves no kuras ir apzīmētas ar attiecīgām zīmēm;”

n) apakšpunkts

Trīsriteņu transporta līdzekļi, kuru masa bez kravas nepārsniedz 400 kg, pielīdzināmi motocikliem.

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams šī panta beigās

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Personas, kas stumj vai velk bērnu ratiņus, krēslu uz riteņiem vai invalīdu ratiņus, vai jebkuru citu mazizmēra transporta līdzekli bez dzinēja, vai stumj velosipēdu vai mopēdu, kā arī invalīdi, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, kurus paši darbina vai kas kustas gājēja gaitas ātrumā, pielīdzināmi gājējiem.”

4. Konvencijas 3.pantā (Līgumslēdzēju Pušu pienākumi)

4.punkts

Šajā punktā minētie pasākumi nevar ne mainīt šīs Konvencijas 39.panta ietvarus, ne padarīt par neobligātiem tajā ietvertos noteikumus.

5. Konvencijas 6.pantā (Pilnvaroto oficiālo personu dotie norādījumi)

3.punkts

Šī punkta noteikumi, kas Konvencijā ir rekomendācijas formā, ir obligāti.

6. Konvencijas 7.pantā (Vispārēji likumi)

2.punkts

Šī punkta nosacījumi, kas Konvencijā ir rekomendācija, jāuzskata par obligātiem.

Papildu punkts, kas ievietojams šī panta beigās

Šis punkts jālasa šādi:

“Valsts tiesību normās jābūt noteikumiem par to, kā drošības jostas vai līdzīgas ierīces lieto bērni, un par bērnu pārvadāšanu priekšējos sēdekļos.”

7. Konvencijas 8.pantā (Vadītāji — dzīvnieku dzinēji)

2.punkts

Šis punkts jālasa šādi:

“Valsts tiesību normās jāparedz, ka nastu nesēji, darba vai jājamie dzīvnieki, kā arī liellopi un lopi pa vienam vai baros, izņemot tādās īpašās zonās, kurās iebraukšana ir apzīmēta, jāpavada dzīvnieku dzinējiem, kas vienmēr ir spējīgs tos virzīt.”

5.punkts

Šis punkts jālasa šādi:

“Katram vadītājam jābūt spējīgam veikt transporta līdzekļa vadību tā, lai vienmēr varētu attiecīgi un pienācīgi to pārzināt. Viņam jāzina ceļu satiksmes un drošības noteikumi, kā arī jāapzinās faktori, kas var ietekmēt viņa izturēšanos, piemēram, nogurums, zāļu lietošana un vadīšana alkohola un narkotiku ietekmē.”

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 5.punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Valsts tiesību normās jāievieš īpaši noteikumi attiecībā uz vadīšanu alkohola ietekmē un jānosaka pieļaujamais alkohola līmenis asinīs un atbilstošos gadījumos — pieļaujamais alkohola līmenis elpā, kura pārsniegšana ir nesavienojama ar transporta līdzekļa vadīšanu. Valsts tiesību normās maksimālais alkohola līmenis nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt 0,80 g tīra alkohola vienā litrā asiņu vai 0,40 mg vienā litrā izelpotā gaisa.”

8. Konvencijas 9.pantā (Ganāmpulki)

Šī punkta noteikumi, kas Konvencijā ir rekomendācijas formā, ir obligāti.

9. Konvencijas 10.pantā (Izvietojums uz brauktuves)

Nosaukums jālasa šādi: “Izvietojums uz ceļa”.

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 1.punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“(a) Izņemot pilnīgas nepieciešamības gadījumus, visiem vadītājiem jābrauc, kur tādi ir, pa ceļiem, brauktuvēm, joslām un celiņiem, kas paredzēti attiecīgās kategorijas ceļa lietotājiem.

(b) Kur tiem nav paredzētas joslas vai celiņi, mopēdu, velosipēdu un citu bezdzinēja satiksmes līdzekļu vadītāji drīkst braukt pa jebkuru piemērotu apmali satiksmes virzienā, ja tas nerada neērtības citiem ceļa lietotājiem.”

10. Konvencijas 11.pantā (Apdzīšana un kustība joslās)

5.punkts, (b) apakšpunkts

Šis nosacījums netiek piemērots.

6. punkts, (b) apakšpunkts

Kā izriet no šī panta 5. (b) apakšpunkta nepiemērošanas, šī apakšpunkta pēdējās frāzes noteikums netiek piemērots.

8.punkts, (b) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Tiešā tuvumā vai uz pārbrauktuvēm, kas nav apgādātas ar barjerām vai pusbarjerām, izņemot tās vietas, kur ceļu satiksmi regulē gaismas signāli, kādi tiek lietoti krustojumos.”

11.punkts jālasa šādi:

“(a) Apdzīvotās vietās uz brauktuvēm, kur vismaz divas joslas paredzētas kustībai vienā virzienā un ir apzīmētas ar garenisko marķējumu, netiek piemēroti Konvencijas 10.panta 3.punkta noteikumi; autotransporta līdzekļu vadītāji var izmantot to joslu, kas vislabāk atbilst viņu galamērķim. Viņiem jāmaina josla vienīgi, gatavojoties nogriezties pa labi vai pa kreisi, apdzīt, apstāties, stāvēt atbilstoši attiecīgiem noteikumiem par šo manevru izdarīšanu.

(b) Gadījumā, kas minēts (a) apakšpunktā, netiek uzskatīts, ka tie transporta līdzekļi, kas virzās pa joslām atbilstoši kustības virzienam ātrāk par transporta līdzekļiem, kuri brauc pa joslām tuvāk ceļa malai, izdara apdzīšanu šī panta ietvaros. Tomēr šī panta 9.punkta noteikumi tiek piemēroti.

(c) Iepriekš minētais (a) apakšpunkts netiek piemērots uz automaģistrālēm un uz citiem attiecīgi apzīmētiem ceļiem, kas paredzēti autotransporta līdzekļu satiksmei un netiek izmantoti iebraukšanai blakus esošos īpašumos vai izbraukšanai no tiem, vai uz jebkuriem citiem ceļiem, kur atļautais kustības ātrums pārsniedz 80 km (50 jūdzes)stundā.”

11. Konvencijas 12.pantā (Samainīšanās ar pretī braucošu transportu)

2.punkts jālasa šādi:

“Uz kalnu ceļiem un stāviem ceļiem, kuru īpašības līdzīgas kalnu ceļiem, kur neiespējama vai apgrūtināta samainīšanās ar pretī braucošu transportu, tā transporta līdzekļa vadītājam, kas brauc lejup, jānobrauc ceļa malā, lai palaistu garām jebkuru transporta līdzekli, kas brauc pret kalnu, izņemot gadījumus, kur samainīšanās vietu izkārtojums ceļa malā ir tāds, ka, ņemot vērā transporta līdzekļu ātrumu un izvietojumu, pret kalnu braucošam transporta līdzeklim priekšā ir samainīšanās vieta, kurā iebraucot varētu izvairīties no nepieciešamības vienam no transporta līdzekļiem braukt atpakaļgaitā. Gadījumā, ja viens no diviem pretī braucošiem transporta līdzekļiem ir spiests braukt atpakaļgaitā, lai samainītos, tad ceļa došanas ziņā transporta līdzekļu sastāviem ir priekšrocība attiecībā pret citiem transporta līdzekļiem, smagajiem transporta līdzekļiem — pret vieglajiem un autobusiem — pret kravas mašīnām; ja abi transporta līdzekļi pieder pie vienas kategorijas, tad atpakaļgaitā jābrauc tam vadītājam, kura transporta līdzeklis brauc lejup, izņemot gadījumus, kad pret kalnu braucošā transporta līdzekļa vadītājam to izdarīt ir nepārprotami vieglāk, jo viņam tuvumā ir samainīšanās vieta.”

12. Konvencijas 13.pantā (Ātrums un distance starp transporta līdzekļiem)

1.punkts jālasa šādi:

“Katram transporta līdzekļa vadītājam, mainot braukšanas ātrumu, nepārtraukti jāņem vērā apstākļi, īpaši apkārtnes reljefs, ceļa stāvoklis, transporta līdzekļa un kravas stāvoklis, laika apstākļi un satiksmes intensitāte, lai spētu apturēt savu transporta līdzekli redzamības robežās kustības virzienā un pirms jebkura paredzama šķēršļa. Viņam jāsamazina ātrums un vajadzības gadījumā jāapstājas, kad vien apstākļi to prasa, īpaši tad, kad redzamība nav laba.”

4.punkts

Šis punkts, ieskaitot (a) un (b) apakšpunktu, jālasa šādi:

“Ārpus apdzīvotām vietām uz ceļiem, kur tikai viena josla ir paredzēta satiksmei attiecīgajā virzienā, lai atvieglotu apdzīšanu, to transporta līdzekļu vadītājiem, kuri pakļaujas īpašiem ātruma ierobežojumiem, un transporta līdzekļu vai transporta līdzekļu sastāvu, kuru kopējais garums pārsniedz 7 m, vadītājiem, izņemot gadījumus, kad viņi apdzen vai gatavojas apdzīt, jāievēro tāda distance no priekšā braucošiem mehāniskiem transporta līdzekļiem, lai citi tos apdzenošie transporta līdzekļi varētu droši ieņemt vietu apdzītā transporta līdzekļa priekšā. Tomēr šis noteikums netiek piemērots ļoti intensīvas satiksmes laikā vai tādos apstākļos, kad apdzīšana ir aizliegta.”

13. Konvencijas 14.pantā (Vispārējās prasības attiecībā uz manevriem)

1.punkts jālasa šādi:

“Ikvienam vadītājam, kas vēlas izdarīt manevru, piemēram, izbraukt no stāvoša transporta līdzekļu rindas vai iebraukt tajā, pārvietoties uz brauktuves pa labi vai pa kreisi, īpaši tādēļ, lai mainītu joslu, vai nogriezties pa kreisi vai pa labi, lai izbrauktu uz cita ceļa vai iebrauktu īpašumā, kas atrodas pie ceļa, vispirms jāpārliecinās, ka viņš to var izdarīt bez riska apdraudēt citus ceļa lietotājus, kas brauc aiz viņa vai viņam priekšā, vai pretī, ņemot vērā to stāvokli, braukšanas virzienu un ātrumu.”

14. Konvencijas 15.pantā (Īpaši noteikumi attiecībā uz transporta līdzekļiem, kuri sniedz regulārus sabiedriskā transporta pakalpojumus)

Šī punkta noteikums, kas Konvencijā ir rekomendācijas formā, ir obligāts.

15. Konvencijas 18.pantā (Krustojumi un pienākums dot ceļu)

3. punkts jālasa šādi:

“Vadītājam, kas izbrauc uz ceļa no īpašuma, kas robežojas ar ceļu, jādod ceļš tiem ceļa lietotājiem, kas virzās pa šo ceļu.”

4.punkts, (b) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Valstīs, kurās ir kreisās puses kustība, priekšrocību krustojumos regulē ceļa zīmes, signāli vai marķējums.”

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 7.punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Neviens šī panta punkts nevar tikt uzskatīts par šķērsli Līgumslēdzējām Pusēm attiecināt šī panta 2.punktā minētās priekšrocību tiesības uz visiem ceļa lietotājiem.”

16. Konvencijas 20.pantā (Noteikumi, kas attiecas uz gājējiem)

1.punkts jālasa šādi:

“Kur vien iespējams, gājējiem jāizvairās lietot brauktuvi; ja viņi to lieto, tad tas jādara ar piesardzību, un viņi nedrīkst bez vajadzības traucēt vai kavēt satiksmi.”

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 2. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Neraugoties uz šī panta 2.punkta noteikumu, invalīdi, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, vienmēr var izmantot brauktuvi.”

4.punkts jālasa šādi:

“Gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi saskaņā ar šī panta 2.punktu, papildu punktu, kas jālasa tūlīt pēc 2.punkta, un 3.punktu, jāturas pēc iespējas tuvāk brauktuves malai.”

5.punkts

Šis punkts jālasa šādi:

“(a) Ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kuri iet pa brauktuvi, jāturas tajā pusē, kas ir pretēji atbilstošam satiksmes virzienam, izņemot gadījumus, kad tas var apdraudēt viņu drošību un kad ir īpaši apstākļi. Tomēr personām, kas stumj velosipēdu, mopēdu vai motociklu, invalīdiem, kas pārvietojas invalīdu ratiņos, un gājēju grupām, kuras pavada atbildīgā persona vai kuras veido gājienu, jāturas tajā brauktuves pusē, kas atbilst satiksmes virzienam. Izņemot gadījumus, kad gājēji veido gājienu, ejot pa brauktuvi, viņiem jāpārvietojas kolonnā pa vienam, ja vien tas ir iespējams un ja to prasa satiksmes drošība, īpaši tad, kad ir slikta redzamība un kad ir intensīva transporta līdzekļu satiksme.

(b) Šī punkta (a) apakšpunkta noteikumus var attiecināt uz apdzīvotām vietām.”

6.punkts, (c) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Šķērsojot brauktuvi vietās ārpus gājēju pārejām, kas apzīmētas ar ceļa zīmi vai ar horizontālo apzīmējumu uz brauktuves, gājēji nedrīkst iziet uz brauktuves, iepriekš nepārliecinājušies, vai viņi ar to netraucēs transporta līdzekļu kustību. Gājējiem jāšķērso brauktuve taisnā leņķī pret tās garenisko asi.”

17. Konvencijas 21.pantā (Vadītāju rīcība attiecībā pret gājējiem)

3.punkts jālasa šādi:

“Neskarot Konvencijas 7.panta 1.punkta un 13.panta 1.punkta noteikumus, ja uz brauktuves nav gājēju pārejas, kas apzīmēta ar zīmi vai ar horizontālo apzīmējumu uz brauktuves, tad vadītājiem, nogriežoties uz citu ceļu, jādod ceļš (ja nepieciešams, apstājoties) gājējiem, kas izgājuši uz brauktuves. Viņiem arī jāpievērš īpaša uzmanība gājējiem, kas šķērso brauktuvi, lai iekāptu sabiedriskā transporta līdzeklī, vai pēc izkāpšanas no tā.”

Papildu punkti, kas ievietojami šī panta beigās

Šie punkti jālasa šādi:

“— Gadījumos, kad pa gājēju ceļiem īpašos apstākļos ir atļauts braukt noteiktiem transporta līdzekļiem, nacionālās tiesību normas var saturēt noteikumus, kas regulē ceļu satiksmes dalībnieku rīcību, lai izvairītos no konfliktiem starp dažādiem ceļa lietotājiem, un kas ierobežo maksimālo ātrumu, lai vadītāji varētu laikus apstāties, neapdraudot gājējus.

— Vadītāji nedrīkst izbraukt uz gājēju pārejas, iepriekš nepārliecinājušies, ks viņiem uz tās nebūs jāapstājas.

— Vadītājiem, kas izbrauc uz ceļa no blakus esošas teritorijas vai iebrauc tajā no ceļa, jādod ceļš gājējiem.”

18. Konvencijas 23.pantā (Apstāšanās un stāvēšana)

2.punkts, (b) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Transporta līdzekļus, izņemot divriteņu velosipēdus, divriteņu mopēdus un divriteņu motociklus bez blakusvāģa, nedrīkst novietot stāvēšanai divās rindās uz brauktuves. Transporta līdzekļus atļauts apstādināt vai novietot stāvēšanai paralēli brauktuves malai, izņemot tādas vietas, kurās iespējams citāds novietojums.”

3. punkts, (a) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Transporta līdzekļus aizliegts apstādināt vai novietot stāvēšanai uz brauktuves:

(i) tuvāk par 5 m pirms gājēju pārejām, uz gājēju pārejām, uz velosipēdu krustojumiem un uz dzelzceļa pārbrauktuvēm;

(ii) uz tramvaja vai vilciena sliežu ceļa klātnes, kas atrodas uz brauktuves, vai šo sliežu ceļa klātņu tuvumā, ja tas traucē tramvaju vai vilcienu kustību;”

Papildu teksts, kas ievietojams tūlīt pēc šī apakšpunkta (ii) daļas

Šis teksts jālasa šādi:

“Krustojumos un tuvāk par 5 m no šķērsojamās brauktuves malas, izņemot gadījumus, kad ceļa zīmes vai signāli, vai horizontālais apzīmējums uz brauktuves dod citus norādījumus.”

3. punkts, (c)(i) apakšpunkts

Šis noteikums jālasa šādi:

“Pirms dzelzceļa pārbrauktuvēm tādā attālumā, kā to nosaka nacionālās tiesību normas, un tuvāk par 15 m pirms un aiz autobusu, trolejbusu vai sliežu transporta līdzekļu pieturām, ja vien nacionālās tiesību normas nenosaka mazāku attālumu;”

5. punkts jālasa šādi:

“(a) Visi mehāniskie transporta līdzekļi, izņemot divriteņu mopēdus vai divriteņu motociklus bez blakusvāģa, un visas ar vilcēju sakabinātas vai nesakabinātas piekabes, kas apstājušies uz brauktuves ārpus apdzīvotas vietas, jāapgādā ar signālu tā, lai par to iepriekš brīdinātu tuvojošos transporta līdzekļu vadītājus:

(i) ja vadītājs bijis spiests apstādināt savu transporta līdzekli vietā, kur apstāties aizliegts saskaņā ar Konvencijas šī panta 3. punkta (b)(i) vai (b)(ii) apakšpunkta noteikumiem;

(ii) ja ir tādi apstākļi, ka tuvojošos transporta līdzekļu vadītāji nevar pamanīt vai tikai ar gūtībām var laikus pamanīt šķērsli, ko veido stāvošais transporta līdzeklis.

(b) Šī punkta (a) apakšpunkta noteikumus var attiecināt uz apdzīvotām vietām.

(c) Pielietojot šī punkta noteikumus, ieteicams nacionālajās tiesību normās paredzēt kādas no Konvencijas 5. pielikuma 56. punktā minēto ierīču pielietojumu.”

Papildu punkts, kas ievietojams šī panta beigās

Šis punkts jālasa šādi:

“(a) Nacionālās tiesību normas var atļaut invalīdiem ar ierobežotām kustības spējām novietot stāvēšanai savus transporta līdzekļus uz valsts autoceļiem, kur citādi stāvēšana ir aizliegta, vai vietās ar ierobežotu stāvēšanas laiku ilgāk par noteikto laiku.

(b) Valstis var izsniegt invalīdiem ar ierobežotām kustības spējām dokumentu, uz kura ir vismaz starptautiskais invalīdu simbols un īpašnieka vārds. Šis dokuments atbilstoši jāuzrāda, kad jebkurš no šiem cilvēkiem izmanto (a) apakšpunktā minētos atvieglojumus. Līgumslēdzējas Puses atzīst šādus dokumentus, ko izdevušas citas Līgumslēdzējas Puses, un atļauj personām ar šādiem dokumentiem izmantot (a) apakšpunktā minētos atvieglojumus.

19. Konvencijas 25. pantā (Automaģistrāles un līdzīgi ceļi)

1. punkts jālasa šādi:

“Uz automaģistrālēm un uz īpašām uzbrauktuvēm un nobrauktuvēm, kas apzīmētas kā automaģistrāles,

(a) kustība aizliegta gājējiem, dzīvniekiem, velosipēdiem, mopēdiem (ja tie netiek pielīdzināti motocikliem) un visiem transporta līdzekļiem, kas nav mehāniskie transporta līdzekļi un to piekabes, un mehāniskajiem transporta līdzekļiem vai mehānisko transporta līdzekļu piekabēm, kas savas konstrukcijas dēļ uz līdzenuma ceļa nespēj sasniegt ātrumu, ko nosaka nacionālās tiesību normas, bet kas nav mazāks par 40 km (25 jūdzēm) stundā;

(b) vadītājiem aizliegts:

(i) apstādināt vai novietot stāvēšanai savus transporta līdzekļus citās vietās kā vienīgi īpaši apzīmētās stāvvietās; piespiedu apstāšanās gadījumā transporta līdzekļa vadītājam jācenšas atbrīvot brauktuvi un arī apmali un gadījumā, ja viņš to nespēj izdarīt, nekavējoties jāsignalizē par transporta līdzekļa atrašanās vietu pietiekamā attālumā, lai laikus brīdinātu tuvojošos transporta līdzekļu vadītājus; ja tas attiecas uz transporta līdzekli, kas minēts Konvencijas 23. panta 5. punktā, tad nacionālajās tiesību normās ieteicams paredzēt kādas 5. pielikuma 56. punktā minētās ierīces pielietojumu;

(ii) apgriezties braukšanai pretējā virzienā, braukt atpakaļgaitā un izbraukt uz vidējās sadalītājjoslas, turklāt tas attiecas arī uz satiksmes pārvadiem, kas savieno divas brauktuves.

(c) Saskaņā ar nacionālajās tiesību normās iestrādājamiem noteikumiem gājieni, demonstrācijas, ralliji, reklāmas autobraucieni, motosporta sacensības, transporta līdzekļu un to šasiju prototipu tehniskie izmēģinājumi ir aizliegti.”

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 1. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Vietās, kur automaģistrālei braukšanai vienā virzienā ir vairāk par trim joslām, kravas automobiļu, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 t, vai transporta līdzekļu sastāvu, kuru garums pārsniedz 7 m, vadītājiem aizliegts ieņemt citas joslas kā vien divas brauktuves malai tuvākās joslas atbilstoši kustības virzienam.”

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 3. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Transporta līdzekļiem, kas tiek vilkti ar paštaisītu ierīci/sakabi, aizliegts izbraukt uz automaģistrālēm, izņemot nacionālajās tiesību normās paredzētos gadījumus. Bojātiem transporta līdzekļiem, kuru bojājums noticis uz automaģistrāles un kuri tiek vilkti ar paštaisītu ierīci/sakabi, jānobrauc no automaģistrāles tuvākajā nobrauktuvē. Šī noteikuma kontekstā ar paštaisītu ierīci/sakabi domāta virve, stieple u.tml.”

4. punkts jālasa šādi:

“Šī panta iepriekšējā punkta nolūkā par automaģistrālēm tiek uzskatīti arī citi autotransporta kustībai paredzēti ceļi, kas pienācīgi apzīmēti un no kuriem nevar nobraukt uz blakusteritorijām vai uz kuriem nevar izbraukt no tām.”

20. Konvencijas 27. pantā (Īpaši noteikumi velosipēdu, mopēdu un motociklu vadītājiem)

2. punkts jālasa šādi:

“Velosipēdu vadītājiem aizliegts braukt, neturot stūri vismaz ar vienu roku, izmantot citu transportlīdzekli kā velkošo, kā arī pārvadāt, vilkt vai stumt priekšmetus, kas var traucēt vadīšanu vai apdraudēt citus ceļa lietotājus. Šie paši noteikumi attiecas uz mopēdu un motociklu vadītājiem, bet mopēdu un motociklu vadītājiem turklāt vēl stūre jātur ar abām rokām, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar Konvenciju nepieciešams dot attiecīgu signālu.”

4. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

“Mopēdu vadītājiem var atļaut braukt pa velosipēdu ceļiem un, ja tas ir mērķtiecīgi, — aizliegt lietot brauktuves pārējo daļu.”

Papildu punkts, kas ievietojams šī panta beigās

Šis punkts jālasa šādi:

“Motociklu un mopēdu vadītājiem un pasažieriem ir obligāta sertificētu aizsargķiveru lietošana, izņemot nacionālajās tiesību normās paredzētos gadījumus.”

20.bis Papildu panti, kas ievietojami tūlīt pēc Konvencijas 27. panta

Šie panti jālasa šādi:

“27.bis pants

Īpaši noteikumi, kas attiecas uz dzīvojamām zonām,

kuras attiecīgi apzīmētas

Dzīvojamās zonās, kuras attiecīgi apzīmētas:

(a) gājēji var lietot ceļu visā tā platumā; atļautas spēles un rotaļas;

(b) vadītājiem jābrauc ar ļoti mazu ātrumu, kā to nosaka nacionālās tiesību normas, un kas nekādā gadījumā nepārsniedz 20 km (12 jūdzes) stundā;

(c) vadītāji nedrīkst pakļaut gājējus riskam vai traucēt tiem. Ja nepieciešams, viņiem jāapstājas;

(d) gājēji bez vajadzības nedrīkst kavēt transporta līdzekļu pārvietošanos;

(e) aizliegts novietot transporta līdzekļus stāvēšanai, izņemot vietas, kur to atļauj stāvvietas zīmes;

(f) krustojumos ceļu satiksmes dalībniekiem, kas izbrauc no dzīvojamās zonas, jādod priekšroka citiem satiksmes dalībniekiem, izņemot gadījumus, kad nacionālās tiesību normas nosaka citādi.

 

27.ter pants

Gājēju zonas

Nacionālās tiesību normas var paredzēt noteikumus par gājēju zonām, kas ietver vienu vai vairākus ceļus, kuri paredzēti gājējiem, un noteikt izņēmuma gadījumus transporta līdzekļu piebraukšanai.

 

27.quarter pants

Īpašs noteikums, kas attiecas uz personām,

kuras veic ceļu būvēšanas vai remonta darbus uz ceļiem

Personām, kas veic būvēšanas vai remontdarbus uz ceļiem, jāvalkā fluorescenti un gaismu atstarojoši tērpi, kas viņus padara skaidri pamanāmus dienā un naktī.”

21. Konvencijas 29. pantā (Sliežu transporta līdzekļi)

2. punkts jālasa šādi:

“Attiecībā uz sliežu transporta līdzekļu kustību pa ceļu var tikt pieņemti īpaši noteikumi, kas atšķiras no Konvencijas II nodaļas noteikumiem. Tomēr šie noteikumi nedrīkst būt pretrunā ar Konvencijas 18. panta 7. punkta noteikumiem.

Papildu punkts, kas ievietojams šī panta beigās

Šis punkts jālasa šādi:

“Sliežu transporta līdzekļi, kas atrodas kustībā vai apstājušies uz sliežu klātnes, kura atrodas uz brauktuves, jāapdzen vai jāapbrauc pa to pusi, kas atbilst kustības virzienam. Ja samainīšanās vai apdzīšana pa kustības virzienam atbilstošo pusi nav iespējama vietas trūkuma dēļ, tad šos manevrus var izdarīt pa to pusi, kas pretēja kustības virzienam, ja vien tas nesagādā neērtības pretī braucošiem satiksmes dalībniekiem vai nepakļauj tos briesmām. Uz brauktuvēm ar vienvirziena kustību sliežu transporta līdzekļus var apdzīt vai apbraukt pa kustības virzienam pretējo pusi, kad to pieļauj ceļu satiksmes noteikumi.”

22. Konvencijas 30. pantā (Kravas pārvadāšana transporta līdzekļos)

4. punkts jālasa šādi:

“Kravas, kas izvirzītas ārpus transporta līdzekļa tā priekšpusē, aizmugurē vai sānos platumā, pienācīgi jāapzīmē visos gadījumos, kad izvirzīto kravu varētu nepamanīt citu transporta līdzekļu vadītāji; no vakara līdz rītam, kā arī citā laikā, kad redzamība ir nepietiekama, apzīmējumam jāizmanto balta gaisma un balts atstarotājs priekšpusē un sarkana gaisma un sarkans atstarotājs aizmugurē. Sīkāk attiecībā uz mehāniskiem transporta līdzekļiem un to piekabēm:

(a) Kravas, kas izvirzītas ārpus transporta līdzekļa priekšpusē vai aizmugurē tālāk par 1 m, jāapzīmē vienmēr;

(b) Kravas, kas izvirzītas ārpus transporta līdzekļa aizmugurē tālāk par 1 m, jāapzīmē ar četrstūra vai trīsstūra plāksni, kuras malas garums ir vismaz 0,40 m un kas piestiprināta pie kravas ārējās malas tā, lai tā vienmēr atrastos vertikālā plaknē perpendikulāri transporta līdzekļa vidus gareniskai plaknei, vai ar kravas galam piekarinātu triju dimensiju ierīci (piramīdas, prizmas vai cilindra formā), kurai ir atbilstoša atstarojošā virsma. Plāksnei jābūt ar balti sarkanām svītrām, un triju dimensiju ierīcei jābūt ar balti sarkanām svītrām vai gaišas krāsas malām. Baltās un sarkanās krāsas daļām jābūt apgādātām ar atstarotājiem vai jābūt klātām ar atstarojošu materiālu. Minētās ierīces apgaismotās vai atstarojošās virsmas augšējam punktam jābūt ne augstāk kā 1,60 m no zemes virsmas. Zemākajam punktam jābūt ne zemāk kā 0,40 m no zemes virsmas;

(c) Gadījumos, kad notiek neregulāri kravas pārvadājumi nelielos attālumos, valsts likumdošana var paredzēt vienkāršākus apzīmējumus.”

23. [Izslēgts]

24. Konvencijas 31. pantā (Rīcība pēc satiksmes negadījuma)

1. punkts

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams šī punkta beigās

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Ja negadījumā nodarīts tikai materiāls zaudējums un ja kāda no zaudējumu cietušām pusēm nav klāt, tad negadījumā iesaistītajām pusēm notikuma vietā pēc iespējas jāpaziņo savs vārds un adrese un visādā ziņā, cik ātri vien iespējams, jānodod šī informācija cietušai pusei tiešā veidā vai ar policijas starpniecību.”

25. [Izslēgts]

26. Konvencijas 34. pantā (Izņēmumi)

2. punkts

Šis punkts jālasa šādi:

“Priekšrocības operatīvo transporta līdzekļu vadītājiem, kad par tuvošanos tie signalizējuši ar speciālu brīdinājuma ierīci, gadījumos, kad tie neapdraud citus satiksmes dalībniekus, nav jāpakļaujas visiem vai dažiem Konvencijas II nodaļas noteikumiem, kā tie varētu būt grozīti ar šo Nolīgumu, izņemot tās 6. panta 2. punktu. Šādu transporta līdzekļu vadītāji drīkst ieslēgt šādas brīdinājuma ierīces vienīgi tad, kad to attaisno viņu brauciena nepieciešamība.”

27. Konvencijas 44. pantā (Noteikumi par velosipēdu un mopēdu pielaišanu starptautiskajai satiksmei)

1. punkts

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams šī punkta beigās

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“Sānos: jābūt aprīkotiem ar oranžiem gaismas atstarotājiem, kas piestiprināti pie riteņu spieķiem, vai ar gaismu atstarojošām ierīcēm noslēgta apļa veidā.”

2. punkts, (d) apakšpunkts

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“(d) jābūt aprīkotiem ar sarkanu gaismas atstarotāju aizmugurē, ar baltas vai īpašas dzeltenas gaismas lukturi priekšpusē un ar sarkanas gaismas lukturi aizmugurē;”

Papildu apakšpunkts, kas ievietojams 2. punkta beigās

Šis apakšpunkts jālasa šādi:

“jābūt aprīkotiem ar sānu signāliem, kas sastāv vai nu no dzelteniem gaismas atstarotājiem vai no gaismu atstarojošām ierīcēm noslēgta apļa veidā.”

28. Konvencijas 1. pielikumā (Izņēmuma gadījumi saistībām pielaist mehāniskos transporta līdzekļus un piekabes starptautiskajai satiksmei)

Papildu punkts, kas ievietojams tūlīt pēc šī panta 7. punkta

Šis punkts jālasa šādi:

“Līgumslēdzējas Puses var izvirzīt nosacījumu: lai savā teritorijā pielaistu starptautiskajai satiksmei transporta līdzekļus ar pilnu masu virs 3500 kg, transporta līdzeklim ziemas apstākļos jābūt apgādātam ar sniega ķēdēm vai citām līdzīgi efektīvām ierīcēm.”

* Ietver grozījumus pielikumam, kas stājās spēkā 1993.g. 28. augustā

** Aizstāj Pielikuma tekstu dokumentā E/ECE/813–E/ECE/TRANS/567