• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2002. gada 19. februāra saistošie noteikumi Nr. 23 "Rīgas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.2002., Nr. 36 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59582

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rēzeknes pilsētas domes saistošie noteikumi Nr.24

Par pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās

Vēl šajā numurā

06.03.2002., Nr. 36

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 23

Pieņemts: 19.02.2002.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.23

(prot.Nr.44, 44.§) Rīgā 2002.gada 19.februārī

Rīgas pilsētas peldvietu ierīkošanas, apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldībām” 15., 21. un 43.pantu,
Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.08.1998. noteikumiem Nr.300
“Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi”

Lietoto terminu skaidrojums

Peldvieta — labiekārtota vieta atpūtas zonā, kas paredzēta peldēšanai.

Pludmale — jūras, ezera vai upes krasta teritorija starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija.

Peldsezona — peldēšanai labvēlīga sezona, kuru nosaka attiecīgi laika apstākļi un kurā ir gaidāms liels peldētāju skaits.

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Saistošie noteikumi izstrādāti ar mērķi sakārtot un uzturēt Rīgas peldvietas atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.08.1998. noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām, noteikt to apsaimniekošanas kārtību, attīstību un aizsardzību, tādējādi sekmējot arī apkārtējās vides sakārtošanu un aizsardzību Rīgā.

1.2. Šie noteikumi nosaka apsaimniekošanas un sanitārās prasības, kas peldsezonā jāievēro Rīgas jūras līča peldvietās “Vecāķi” un “Vakarbuļļi” un kas jāņem vērā, ierīkojot un apsaimniekojot peldvietas citās peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.04.1997. noteikumiem Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”.

1.3. Rīgas pilsētas peldvietās un pludmalēs ir jāievēro Rīgas domes pieņemtie saistošie noteikumi, tajā skaitā:

1.3.1. Rīgas domes 08.12.1998. saistošie noteikumi Nr.13 “Rīgas pilsētas sabiedriskās kārtības noteikumi”;

1.3.2. Rīgas domes 16.05.1995. noteikumi Nr.24 “Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu savākšanas, transportēšanas, šķirošanas, pārstrādes un noglabāšanas noteikumi”;

1.3.3. Rīgas domes 31.10.1995. noteikumi Nr.43 “Suņu un kaķu turēšanas noteikumi Rīgā”;

1.3.4. Rīgas domes 21.06.1999. saistošie noteikumi Nr.38 “Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas, apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi”;

1.3.5. Rīgas domes 14.12.1999. saistošie noteikumi Nr.54 “Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi”.

1.4. Šie saistošie noteikumi neattiecas uz 1.2.punktā minēto ūdenstilpju krastu sektoriem un citām ūdenstilpēm, kas atpūtai (arī peldēšanai) tiek izmantotas neorganizēti un nekontrolēti. Šādu teritoriju uzraudzību, sakopšanu un labiekārtošanu nodrošina Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju amatpersonas atbilstoši Rīgas domes 14.12.1999. saistošo noteikumu Nr.54 “Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju uzturēšanas noteikumi” 2.12.punktam.

1.5. Peldvieta “Vakarbuļļi” atrodas Rīgas teritorijā, Rīgas jūras līča krastā, Piejūras dabas parkā.

1.6. Vecāķu pludmale ir 1,5 km gara Rīgas jūras līča krasta daļa Rīgas teritorijā, Vecāķos, Piejūras dabas parkā, posmā no Rīgas robežas līdz Vecdaugavas attekai. Saskaņā ar peldvietas labiekārtošanas projektu peldvieta “Vecāķi” ir izveidota 700 m garā Vecāķu pludmales posmā.

1.7. Peldsezona ir noteikta no 1.maija līdz 30.septembrim. Pašvaldība, ņemot vērā konkrētos apstākļus, var noteikt citu peldsezonas termiņu, par to sniedzot informāciju vietējos preses izdevumos.

 

2. Peldvietu ierīkošana un labiekārtošana

2.1. Konkrētās peldvietas atrašanās vietu, peldvietas robežas un izvietojumu teritoriālplānojumā nosaka Rīgas Pilsētas attīstības departaments vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, tad zemes īpašnieks vai valdītājs veic peldvietas iekārtošanas projekta pasūtījumu.

2.2. Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.08.1998. noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām peldvietu iekārtošanas projekti jāsaskaņo ar Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi un Rīgas Vides veselības centru.

2.3. Peldvietās, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastē, izveidojami šādi funkcionālie sektori:

2.3.1. sauļošanās zona (sauļošanās laukumi, sauljumi);

2.3.2. apkalpes zona (ģērbtuves, tualetes, nomas punkti, kioski);

2.3.3. sporta zona (dažādu sporta spēļu laukumi);

2.3.4. zaļā zona;

2.3.5. bērnu sektors ar rotaļu laukumu pirmsskolas vecuma bērniem;

2.3.6. gājēju celiņi.

2.4. Peldvietās, kas tiek ierīkotas iekšzemes ūdeņos, funkcionālo sektoru daudzumu un to labiekārtotības pakāpi katrā konkrētā gadījumā, ņemot vērā vietējos apstākļus un peldvietas noslogojumu, nosaka peldvietas projekta pasūtītājs.

2.5. Pludmalēs jānorobežo peldēšanai paredzētā zona no vietas, kur atļauts sērfot vai braukt ar ūdens motocikliem, motorlaivām; īpaši atzīmējamas vietas, kur atrodas aizsargājamas dabas vērtības. Informācijai par atpūtas zonu sadalījumu pludmalē jābūt novietotai labi redzamā vietā.

2.6. Lai aizsargātu piekrastes veģetāciju, peldvietu apmeklētāju plūsmas regulācijai ierīkojami gājēju celiņi.

2.7. Peldvietas jānorobežo ar bojām, lentēm vai citiem negrimstošiem materiāliem. Peldvietu peldēšanās sektorā, kas paredzēts bērniem līdz 10 gadu vecumam, pamatne jāizveido ar nelielu slīpumu un dziļumu, kas nepārsniedz 70 cm.

2.8. Lai nodrošinātu peldvietu ūdens kvalitāti un peldēšanās drošību, kā arī nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai, izveidojot peldvietas, jāievēro šādas prasības:

2.8.1. ērta pieeja ūdenim, drošs ūdenstilpes pamata reljefs, nodrošinājums pret bīstamiem ģeoloģiskiem procesiem (krasta nogruvumi, noslīdējumi u.c.); kur iespējams, arī invalīdiem viegla un netraucēta piekļūšana pludmalei;

2.8.2. labvēlīgs peldvietas hidroloģiskais režīms (bez atvariem, bez krasām ūdens līmeņa svārstībām, ar straumes ātrumu, kas nepārsniedz 0,5 m/s);

2.8.3. peldvietas nedrīkst atrasties ostu, rūpniecības uzņēmumu un paaugstināta riska objektu teritorijās un to aizsargjoslās;

2.8.4. kanalizācijas ūdeņu novadīšana peldēšanai izmantojamās ūdenstilpēs var tikt atļauta saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 22.04.1997. noteikumiem Nr.155 “Noteikumi par ūdens lietošanas atļaujām”;

2.8.5. ierīkojot tualetes, jāparedz kanalizācijas sistēma ar notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas tīklā vai uz vietējām attīrīšanas iekārtām, vai jāizmanto pārvietojamās tualetes;

2.8.6. ģērbtuvju, tualešu (arī pielāgotu invalīdiem ar speciālām vajadzībām), dušas iekārtu, atkritumu konteineru nepieciešamo skaitu pludmalē projektētājs nosaka atkarībā no pludmales noslogojuma un spēkā esošajiem celtniecības normatīviem.

2.9. Pludmales tuvumā, bet ārpus rekreācijas zonas, jāiekārto autostāvvieta, kā arī vieta velosipēdu novietošanai.

 

3. Peldvietu uzturēšana

3.1. Par peldvietas, pludmales un kāpu zonas uzturēšanu kārtībā un sanitāro prasību nodrošināšanu peldvietā atbilstoši piešķirtajam finansējumam ir atbildīga attiecīgā Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcija vai, ja peldvieta atrodas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā vai valdījumā, tad zemes īpašnieks vai valdītājs.

3.2. Konkrētā Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcija peldvietu uzturēšanai Latvijas Republikas likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā nosaka apsaimniekotāju vai šīs funkcijas veic Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcijas komunālais dienests.

3.3. Pludmales pirmssezonas tīrīšana un sakopšana, inventāra sagatavošana un izvietošana pludmalē atpūtas sezonas uzsākšanai jāveic katru gadu līdz 1.maijam. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekcijām – 2 mēnešu laikā pēc finansējuma piešķiršanas kārtējai sezonai.

3.4. Regulāri jāveic pludmales kāpu aizsargstādījumu veidošana un kopšana saskaņā ar projektu un atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem.

3.5. Neparedzēta bīstama piesārņojuma gadījumā pludmales tīrīšana un sakopšana tiek uzsākta nekavējoties, neatkarīgi no sezonas.

3.6. Peldvietu uzturēšanai peldsezonā veicami šādi pasākumi:

3.6.1. Rīgas jūras līča krasta zonā ierīkotajās pludmalēs:

3.6.1.1. vismaz reizi nedēļā jānodrošina smilšu virskārtas irdināšana un smilšu virskārtas sijāšana, atdalot no tās stikla lauskas un citus peldvietas apmeklētājiem bīstamus priekšmetus;

3.6.1.2. jāizvieto ģērbtuves, atkritumu konteineri un tualetes atbilstoši saskaņotajam projektam, jāveic to uzturēšana un remonts;

3.6.1.3. atkritumu konteineri un urnas jāiztukšo ik dienas, ja nepieciešams, vairākas reizes dienā, lai īpaši intensīvu peldvietas apmeklējumu gadījumos (brīvdienas, periodi ar augstu gaisa temperatūru) neveidotos antisanitāri apstākļi;

3.6.1.4. pārvietojamie sanitārie mezgli jāuztur tehniskā kārtībā un atbilstoši sanitārajām prasībām, apkope jāveic ne retāk kā vienu reizi nedēļā (fekāliju izvešana, koncentrāta uzpildīšana, dezinfekcijas līdzekļu uzpildīšana);

3.6.1.5. esošās stacionārās tualetes ik dienas jāuztur atbilstoši higiēnas prasībām (uzkopšana, hlorēšana). Asenizācija jāveic pēc nepieciešamības, atbilstoši situācijai;

3.6.1.6. ik rītus jāsavāc krastā izskalotās dūņas, jo to sastāvā sastopamas arī zilaļģes, kuru kaitīgā ietekme pastiprinās pūšanas procesā;

3.6.1.7. pludmales uzkopšana un atkritumu izvešana jāveic katru dienu līdz pulksten 9;

3.6.2. Rīgas ezeru un upju krastos ierīkotajās peldvietās jānodrošina:

3.6.2.1. atkritumu savākšana un izvešana ne retāk kā divas reizes nedēļā;

3.6.2.2. kārtības uzturēšana peldvietās, dūņu (arī atkritumu) savākšana virs un zem ūdens līmeņa;

3.6.2.3. pludmalēs esošo tualešu uzturēšana atbilstoši higiēnas prasībām (uzkopšana, hlorēšana);

3.6.2.4. pludmales inventāra (ģērbtuvju, solu, gājēju laipu, šūpoļu, atkritumu urnu u.c.) stāvokļa novērtējums un nepieciešamības gadījumā remonts.

3.7. Peldvietās nav pieļaujama motorizēto ūdens transportlīdzekļu (ūdensmotociklu, motorlaivu, kuteru, kuģu) atrašanās un izmantošana, izņemot glābšanas dienestu transportlīdzekļus, valsts un pašvaldības organizētajai kontrolei paredzētos transportlīdzekļus, kā arī aktīvai atpūtai paredzētos transportlīdzekļus, kuri izmantojami šim nolūkam atvēlētajās vietās.

3.8. Pludmalē un kāpu zonā aizliegts iebraukt mehanizētajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, izņemot specializētos transportlīdzekļus pludmales apsaimniekošanai un operatīvos transportlīdzekļus. Informācijai par šiem aizliegumiem jābūt labi redzamā vietā.

3.9. Pludmalēs jābūt pieejamam dzeramajam ūdenim, kas var būt nopērkams tirdzniecības vietā vai nepieciešamības gadījumā saņemams pie glābšanas dienesta darbiniekiem.

3.10. Pludmalē jāizvieto informācija par apmeklētāju drošību, ūdens tīrību, laika apstākļiem u.c. Labi redzamā vietā jāizvieto stendi ar informāciju par:

3.10.1. peldūdens kvalitāti un norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļauts”;

3.10.2. automašīnu un velosipēdu novietnēm;

3.10.3. drošības jautājumiem – pirmo medicīnisko palīdzību, glābšanas sistēmām;

3.10.4. dzīvnieku uzturēšanās aizliegumu pludmalē;

3.10.5. dažādu funkcionālo sektoru atrašanās vietām un to robežām.

3.11. Lai peldvietā atrastos glābšanas dienests un vajadzības gadījumā tiktu sniegta pirmā medicīniskā palīdzība, peldvietas īpašnieks vai valdītājs slēdz līgumu ar Rīgas domi par peldvietas nodrošināšanu ar glābšanas dienestu vai arī izveido pats savu peldvietas glābšanas dienestu.

3.12. Glābšanas dienestam jābūt nodrošinātam ar:

3.12.1. pietiekamu glābēju skaitu;

3.12.2. attiecīgu ekipējumu un tehniskajiem līdzekļiem glābšanas darbu veikšanai uz ūdens, tai skaitā ar peldlīdzekļiem;

3.12.3. sakaru līdzekļiem.

3.13. Glābšanas dienesta personāla sastāvā jābūt medicīnas darbiniekam. Visam glābšanas dienesta personālam jābūt apmācītam operatīvai rīcībai nelaimes gadījumā un pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā.

3.14. Nelielās peldvietās ezeru un upju krastos var būt viens uzraugs – glābējs, kas apmācīts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā un kura rīcībā ir mobilais telefons.

3.15. Saņemot informāciju no Rīgas vides veselības centra par peldūdens kvalitāti, glābšanas dienesta atbildīgais dežurants uz informācijas stendiem izvieto norādes “peldēties atļauts”, “peldēties nav ieteicams” vai “peldēties nav atļauts”.

3.16. Pludmales vai peldūdens bīstama piesārņojuma gadījumā glābšanas dienesta darbinieki par to nekavējoties brīdina pludmales apmeklētājus un ziņo attiecīgajai Rīgas priekšpilsētas (rajona) izpilddirekcijai, Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, Rīgas domes Vides departamentam, Valsts vides inspekcijai, kas pieņem lēmumu par piesārņojuma likvidēšanas pasākumiem.

3.17. Pludmales apmeklētājiem aizliegts:

3.17.1. piegružot pludmali un kāpu zonu ar atkritumiem, ierakt tos smiltīs, mest atkritumus ūdenī;

3.17.2. peldsezonas laikā vest suņus un citus mājdzīvniekus pastaigā pa pludmali, peldināt tos;

3.17.3. bojāt pludmales inventāru, tajā skaitā ģērbtuves, soliņus, gājēju laipas, žogus, šūpoles, atkritumu urnas;

3.17.4. staigāt pa kāpu aizsargstādījumiem, izrakt vai bojāt tos;

3.17.5. lauzt koku un krūmu zarus, bojāt mizu, plūkt lapas, ziedus un augļus;

3.17.6. ķert vai iznīcināt savvaļas dzīvniekus, izpostīt putnu ligzdas;

3.17.7. iebraukt pludmalē un kāpu joslā ar mehanizētajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem;

3.17.8. veikt rakšanas darbus un iegūt smiltis, izņemot gadījumus, kad saņemta atļauja;

3.17.9. pludmalē un kāpu zonā ierīkot naktsmītnes, celt teltis, kurināt ugunskurus;

3.17.10. rīkot zirgu vai poniju izjādes.

3.18. Sabiedrisko un masu pasākumu rīkošanai pludmalē noteiktā kārtībā jāsaņem atļauja no Rīgas pilsētas izpilddirektora.

 

4. Peldvietu sanitārā stāvokļa un sabiedriskās kārtības uzraudzība, novērtēšana un kontrole

4.1. Pirms katras peldsezonas Rīgas vides veselības centrs sniedz savu atzinumu par peldvietu atbilstību Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.08.1998. noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” prasībām.

4.2. Peldvietu ūdens kvalitātei jāatbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta 11.08.1998. noteikumu Nr.300 “Peldvietu iekārtošanas un higiēnas noteikumi” 2.pielikumā noteiktajiem ūdens kvalitātes rādītājiem.

4.3. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Rīgas pašvaldības policija, Rīgas domes Vides departaments, Rīgas domes Administratīvā komisija un Rīgas priekšpilsētu (rajonu) izpilddirekciju administratīvās inspekcijas.

4.4. Par šo noteikumu 3.6., 3.7., 3.17. un 3.18.punktā noteikto prasību neievērošanu vainīgo personu var saukt pie administratīvās atbildības, nosakot sodu līdz 50 (piecdesmit) latiem jeb sodot, kā to paredz šo noteikumu 1.3. punktā minētie Rīgas domes saistošie noteikumi.

4.5. Amatpersonas un institūcijas, kuras ir tiesīgas kontrolēt šo noteikumu izpildi un sastādīt administratīvos protokolus par Rīgas pilsētas peldvietu apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumu pārkāpšanu:

4.5.1. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) administratīvo inspekciju inspektori;

4.5.2. Rīgas domes Vides departamenta Apstādījumu inspekcijas inspektori;

4.5.3. Lielrīgas reģionālās Vides pārvaldes inspektori;

4.5.4. Rīgas domes iestāžu un uzņēmumu amatpersonas savas kompetences ietvaros, ja tiesības sastādīt administratīvo protokolu viņām ir noteiktas ar Rīgas domes priekšsēdētāja rīkojumu. Administratīvos pārkāpumus saskaņā ar sastādītajiem administratīvajiem protokoliem izskata administratīvās komisijas.

4.6. Policijas tiesības kontrolēt šo noteikumu izpildi reglamentē Latvijas Republikas likums “Par policiju”.

4.7. Par Rīgas pilsētas peldvietu apsaimniekošanas un sanitārijas noteikumu pārkāpšanu iekasētā soda nauda tiek izlietota šādi:

4.7.1. 40% no iekasētās soda naudas paliek to institūciju rīcībā, kas uzlikušas sodu, darbinieku materiālajai stimulēšanai un tehnisko līdzekļu iegādei;

4.7.2. 60% no iekasētās soda naudas tiek ieskaitīti Rīgas domes budžetā peldvietu uzturēšanai un labiekārtošanai.

4.8. Neatkarīgi no tā, ka vainīgā persona ir saukta pie administratīvās atbildības, tā ir materiāli atbildīga un sedz nodarītos zaudējumus.

 

5. Pārejas noteikumi

5.1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss” un stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

5.2. Saistošo noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Vides komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētājs G.Bojārs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!