"Vientuļais vīrs Briselē"

Savas vēstures grūtākajā fāzē, pirms paplašināšanās austrumu virzienā un savu institūciju pārbūves, ES cieš Komisijas prezidenta vadības vājuma dēļ. Diskusija par priekšlaicīgu Prodi nomaiņu ir sākusies.

Tā bija pirmizrāde: ES ielūdza uz galotņu tikšanos, bet ES Komisijas prezidenta domas netika prasītas.

Bez autoritatīvas Romano Prodi un viņa komandas līdzdarbības valstu un valdību vadītāji Lisabonas tikšanās laikā izlēma turpmāko iekšējā tirgus liberalizāciju un nodarbinātības ofensīvu informācijas laikmetā. Britu valdības vadītājs Tonijs Blērs un viņa spāņu kolēģis Hosē Marija Aznars ciešā sadarbībā ar amatā esošo ES Padomes prezidija priekšsēdētāju, portugāļu premjerministru Antonio Guterešu svarīgākos dokumentus izstrādāja paši. Prodi un viņa palīgiem portugāļi iepriekš bija izteikuši atklātu nopēlumu. Viņi bija paziņojuši, ka Komisija pārāk lēni gatavojusies darbam.

Agrākajās galotņu tikšanās Briseles vadības iestāde vienmēr piegādājusi svarīgākos lēmumu pieņemšanas dokumentus. "Tā ir izgāšanās, ka mēs zaudējām līdera lomu", sūdzējās augsta ranga vācu Komisijas ierēdnis. Tagad mērķus un laika grafikus nosaka citi.

Apkaunojoši bija arī tas, kā Prodi, 60, kas piesaistīja valdības vadītāju uzmanību Lisabonā, līdz 2006.gadam kopumā lūdza atbalstīt 11 miljardus marku ES Balkānu palīdzībai. Francijas prezidents Žaks Širaks un Vācijas kanclers Gerhards Šrēders tāpat neatbalstīja Komisijas pārdomas par to, lai ik gadu Balkānu palīdzības programmai no lauksaimniecības budžeta novirzītu 590 miljonus marku.

"Mēs esam zaudējuši respektu pret Prodi", stāsta viens no ES mazo valstu premjeriem. Prodi vēl pusgads ir pārbaudes laiks, "pēc tam viņam jāuzmanās".

Arī kanclers Šrēders, kas ekonomikas profesoru no Boloņas un bijušo Itālijas ministru prezidentu vēl pirms gada pasludināja par "ideālu kandidātu" Briseles vadošajam postenim, pa šo laiku savas domas par 60 gadu veco kungu ir mainījis. "Viņš tagad vairs nav tik labās domās", tā izteicies kāds ciešs līdzstrādnieks no kanclera dienesta.

Jau pēc Helsinku galotņu tikšanās Luksemburgas valdības vadītājs Žans Klods Junkers kritizēja Komisijas prezidentu par viņa vārdu neatbilstību darbiem. Bet par ES Konstitūcijas vīziju un stingrākām patērētāju aizsardzības normām netika tālāk par labi skanošām frāzēm. Laikrakstā "Frankfurter Allgemeine" luksemburgietis brīdināja, ka Eiropas Parlaments varētu secināt, ka Prodi ir "izgāzies". Nelielā lokā Junkers piemetināja, ka, salīdzinot ar itāli, viņa priekšgājējs Žaks Santērs, kura Komisijai bija jāatkāpjas par līdzekļu izsaimniekošanu, "bijis liels prezidents".

Aiz Junkera kritikas saskatāmas arī mazo ES valstu šaubas, vai viņi Prodi var saskatīt savu interešu aizstāvi. Pagātnē ar iedzīvotājiem nabadzīgās valstis vienmēr varējušas balstīties uz Komisijas palīdzību, ja lielās valstis atkal grib veidot politiku, neņemot vērā viņu domas.

Pašreizējās savas vēstures fāzes vidū pirms paplašināšanās austrumu virzienā Savienība panāk centrālo vadības un kontroles iestāžu pavājināšanos. Aizvien skaidrāks kļūst, ka visu slavētais Prodi drīz varētu izrādīties kā kļūme.

Bez lielām caursišanas spējām, vārdos neapsviedīgs, pilns riebuma pret sarežģītās Briseles pasaules detaļām un bez uzticamiem sabiedrotajiem Prodi īsā laikā iesaistījies trīs fronšu karā, kurā viņam tikpat kā nav izredžu uzvarēt. Valdību vadītājiem viņš grib pierādīt, ka viņš esot "Eiropas motors", izturīga "dīzeļmašīna". Eiropas Parlamenta deputātiem rakstiski pārmetis, ka viņi piesavinoties kontroles tiesības, kuras viņiem nemaz nepienākoties.

Pašu iestādi ar 18 000 ierēdņiem no 15 nācijām ar saviem caur un cauri slavējamajiem reformu nodomiem nostādījis pret sevi. Dānijas komisārs Pols Nīlsens dzēlīgi komentējis Prodi centienus: "Aparāts neatrodas komisāru rokās, bet to pārvalda augsta ranga ierēdņi." Kā jaunais komisārs nejūtoties īpaši gaidīts.

Patlaban Prodi mēģina savu situāciju nogludināt ar skaistiem vārdiem. Konkurences režīma pretstats esot runa par ikdienišķām problēmām, kuras pastāv katrai valdībai ar savu opozīciju. Savā pirmajā gadā kā ministru prezidents Romā viņš esot nokļuvis līdzīgās grūtībās. " Piano, piano — la vita longa " itālis mierina izmisušos līdzstrādniekus, ka vēl esot daudz laika. Pa šo laiku viņam pašam vajadzīga mierināšana. "Es esmu Briseles vientuļais vīrs," tagad viņš žēlojas draugiem.

Jau pirmajos sešos mēnešos, kopš viņš atrodas savā amatā, attiecības ar valdību vadītājiem pasliktinājušās. Viņš premjeru un prezidentu priekšā gribēja sevi prezentēt kā vienlīdzīgs. Kā "sava veida Eiropas valdības vadītājs". ES galvaspilsētās tas tika nodēvēts par amata piesavināšanos.

Greizsirdīgi uz savām kompetencēm orientētie 15 valstu vadītāji sevi uzskata par vienīgajiem ievēlētajiem tautas vadoņiem un Komisijas prezidentu uzskata par savu "veidojumu", ko viņi iesaka šim amatam un ko tikai pēc tam apstiprina Parlaments. Valdību vadītāji Eiropas Padomē drīz pamanīja, ka Prodi ne pārāk stingri attiecas pret dokumentu pildīšanu. Viņa ziņojumos viņi atklāja zināšanu trūkumu. Salīdzinot ar bijušo prezidentu Žaku Deloru, kas katru vakaru uz mājām nesa lielas somas ar dokumentiem, Prodi tiek uzskatīts par slinku lasītāju.

Pirmajos jūtu uzplūdos Prodi pieļāva kļūdu, uzņemoties aizbildniecību pār valdību vadītājiem. Pēc savas iniciatīvas atsaucās trīs jaunie gudrie. Atbilstoši uzdevumam beļģis Žans Luks Dehēns, vācu tiesnesis Rihards fon Vaiczekers un brits Lords Deivids Simons iesniedza priekšlikumus par pamatīgām ES reformām. Tomēr Tamperes galotņu sanāksmes laikā Aznars dokumentu vienkārši neapskatīja: "Mēs paši esam gudri".

Prodi lēmumu pilnvarā prasīja arī iejaukties paplašināšanā uz austrumiem. Prezidents pieprasīja, lai kandidātvalstīm tiktu nosaukti konkrēti laika termiņi. Valdību vadītāji to noraidīja: Citādi kandidātiem būtu jāsaliek rokas klēpī, nevis jārūpējas par savu valstu gatavību iestāties ES.

Prodi uz savu roku 1999.gada beigās ielūdza starptautiski necienīto diktatoru Muamaru al Kadafi. Pēc milzīgiem ES galvaspilsētu protestiem viņam vajadzēja atkal to atteikt.

Arī paša prominentā komanda zaudē savu autoritāti. Ievērojami komisāri, piemēram, brits Kriss Patens, vācietis Ginters Ferhoigens vai francūzis Paskals Lami, prezidentu jau aiz aizvērtām durvīm sabāruši par to, ka viņš sabiedrībā par savu darījuma jomu esot izteicies nepareizi un neskaidri. Prodi vēl joprojām grūti samierināties ar uzskatu, ka viņam un viņa komisāriem ir tik daudz svara, cik Eiropas Padomes valdības vadītājam tiek piešķirts. Briseles likumu normās Komisijai kā vienīgajai piemīt iniciatīva, tāpēc var būt par paraugu normām un direktīvām. Likuma spēku projekti iegūst ar ES Padomes lēmumu, kurā dalībvalstu valdību vadītāji vai ministri darbojas kā likumdevēji.

Priekš Prodi slikti ir tas, ka atšķirībā no Helmuta Kola un Fransuā Miterāna laikiem vācu un franču ass ir nobīdījusies. Bez saprašanās Berlīnes un Parīzes starpā būtiskas ES reformas nav iespējams panākt.

Tomēr ne premjerministrs Lajonels Žospēns, ne kanclers Šrēders nav gatavi iestāties ar lielu sparu par Eiropu. Gluži pretēji: bailes no ES paplašināšanas austrumu virzienā ar tās ietekmi uz darba tirgu, finanses un noziedzība varētu kļūt par delikātām tēmām 2002.gada Francijas prezidenta, gan arī Vācijas Bundestāga vēlēšanās.

Lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers, viens no Santēra Komisiju pārdzīvojušajiem, pēc savas nomācošās pieredzes ar vadītāju pieļauj, ka Prodi komandai vēl pirms paredzētā piecu gadu termiņa varētu draudēt izjukšana. Viņš nezinot, cik ilgi Komisija vispār būs spējīga pastāvēt.

Pirms Prodi iecelšanas amatā pa šo laiku iedomājami arī citi kandidāti uz prezidenta posteni. Pirms gada tika runāts par gāztā Santēra sekotāju sociālistu Guterešu, kas bija pirmais kandidāts pārsvarā sarkano Eiropas valdību vadītāju vidū. Bet Guterešs toreiz gribēja, lai viņu labāk ievēlētu par Portugāles ministru prezidentu.

Arī personīgas dabas jautājumi bija pret pārcelšanos uz Briseli: pēc sievas nāves 1998.gadā viņš gribēja rūpēties par mazgadīgo meitu.

Pa šo laiku Guterešs uzvarējis vēlēšanās un ar veiksmīgu prezidentūras vadību sevi Briselei rekomendējis šim darbam. Piecdesmitgadīgā interese par Eiropu ir nepārprotama. Konkurents viņam varētu uzrasties no kaimiņvalsts puses. Spānijas premjers Aznars pirms nesenās uzvaras vēlēšanās paziņoja, ka viņš amatā būs tikai uz šo laiku. Arī Aznars, kā tika runāts Lisabonas sanāksmē, pēc dažiem gadiem varētu interesēties par Briseles amatu.

Prodi kritisks varētu būt 2002.gads, tad Eiropas Parlamentam jāakceptē 2000.gada ES budžets, pirmais, par kuru pilnībā atbild Prodi komanda. Jau šodien kļūst redzams, ka parlamentārieši šo Komisiju, tāpat kā tās priekštečus, varētu sodīt par korupciju un līdzekļu izsaimniekošanu - par spīti visām Prodi izveidotajām stingrajām kontrolēm.

Jau tagad Eiropas Parlamenta budžeta pārraudzības komisija atsaka Prodi grupai norakstīt 1998.gada budžetu, jo jaunā Komisija pārāk maz rūpējusies par vēl pilnībā nenoskaidrotā Santēra Komisijas laika pārkāpumiem. Tādējādi Prodi viņa kļūdas atspēlējas, jo viņš nemeklēja sabiedrotos nevienā no lielajām frakcijām. Tā vietā, lai cieši sadarbotos ar konservatīvajiem (233 vietas Parlamentā) vai sociālistiem (180 vietas), viņš turējās pie liberāļiem, kuriem ir tikai 51 deputāts.

Nevajadzīgas grūtības sev profesors galvenokārt rada pats. Nesenajā ārlietu ministru padomes tikšanās laikā Briselē viņš tos pārsteidza ar paziņojumu, ka viņš par ES institūciju reformu referēs, ja Eiropas Parlamenta prezidente atstās zāli.

Uz brīdi valdīja klusums. Tad ārlietu ministri savstarpēji sačukstējās pat to, kas gan ar Komisijas prezidentu esot noticis, ka viņš pret francūzieti Nikolu Fontēnu, ko tradicionālie sasveicināšanās vārdi pārsteidza, tā izturējies.

Pēkšņi Parlamenta vadītāja piecēlās, sakravāja savu somu un apvainota aizgāja. "Es atkal laikam kaut ko nepareizi esmu izdarījis", pēc viņas aiziešanas gaudās Prodi.

"Der Spiegel"

Dirks Kohs