Ar Latvijas gatavību un Eiropas Savienības gribu

Darba vizītē Latvijā — Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” 4.martā Ministru kabinetā: Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Spānijas premjerministrs Hosē Marija Asnars

Pie Latvijas Ministru prezidenta

Pirmdien, 4. martā, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Spānijas Karalistes premjerministru Hosē Mariju Asnaru.

Sarunā ar A.Bērziņu H.M.Asnars uzsvēra Spānijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras prioritātes: cīņa pret starptautisko terorismu, vienotas drošības un tieslietu telpas izveide. Lielu nozīmi Spānija piešķir ES vienotās valūtas eiro ieviešanai. Turklāt Spānijas ES prezidentūras prioritātes saistītas ar sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem, kuri tiks apspriesti Barselonas sammitā šī gada martā.

Prezidentūras prioritāte ir ES paplašināšanās — Eiropas Komisija (EK) saistībā ar jaunu valstu uzņemšanu aliansē gatavo kopīgu pozīciju, tai skaitā tādos jutīgos jautājumos kā lauksaimniecība un ES reģionālā attīstība. Spānija lielu uzmanību velta ES reformām, un H.M.Asnars šajā sakarā atzina, ka nozīmīga ir jaunizveidotā ES Konventa darbība. Kā vēl vienu no prezidentūras prioritātēm H.M.Asnars minēja ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu.

Spānijas premjerministrs A.Bērziņam darīja zināmu, ka iepazinies ar EK Progresa ziņojumu un ka Latvija sasniegusi ievērojamus panākumus, integrējoties Eiropā.

A.Bērziņš sarunā ar H.M.Asnaru uzsvēra, ka Latvijas puse pilnībā izpilda ES paplašināšanās politisko kritēriju — Latvija atbilst visiem demokrātijas, cilvēktiesību un mazākumtautību aizsardzības standartiem. A.Bērziņš uzsvēra, ka, iestājoties ES, būs svarīgi veicināt Latvijas līdzsvarotu attīstību. Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas Latvijā slēgšana norāda uz sasniegto sabiedrības integrācijā. Turklāt tuvākajā laikā Latvija plānojusi aizvērt vēl trīs sarunu sadaļas — iekšlietu un tieslietu, reģionālās politikas, kā arī telekomunikāciju. Spānijas premjerministrs atzina Latvijas lielo progresu un piebilda, ka līdz integrācijai ES vēl atlikuši daži darbi.

H.M.Asnars izteica atbalstu NATO paplašināšanai un Latvijas uzaicināšanai NATO.

Ministru prezidents A.Bērziņš pateicās par atbalstu un ielūdza Spānijas kolēģi uz NATO kandidātvalstu un Viļņas desmitnieka tikšanos šā gada jūlijā Rīgā. Tas būs nozīmīgs notikums pirms NATO paplašināšanās.

H.M.Asnars apliecināja, ka tiks atvērta Spānijas vēstniecība Rīgā, kas aktivizēs divpusējās attiecības gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Preses konferencē

Aizvakar, 4. martā, vienas dienas darba vizītē Latvijā uzturējās Spānijas Ministru prezidents Hosē Marija Asnars. Vizītes ietvaros notika Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa un Hosē Marijas Asnara preses konference. Tās ievadā Andris Bērziņš teica:

— Augsti godātais Asnara kungs! Ļaujiet man jūs apsveikt šeit, Latvijā. Jūs esat pirmais Spānijas premjers, kurš ir ieradies Latvijā oficiālā vizītē. Pateicos par jūsu precīzo un skaidro Spānijas prioritāšu izskaidrojumu. Mēs jūs uzņemam arī kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts vadītāju. Mēs kopīgi strādāsim pie visām prioritātēm, lai Latvija vēl šā gada beigās saņemtu uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un sasniegtu otru savu ārpolitisko mērķi — kļūtu par NATO dalībvalsti. Paldies par jūsu atbalstu šajos darbos, paldies par izpratni saistībā ar Eiropā vēl formulējamo lauksaimniecības politiku.

Tad runāja Hosē Marija Asnars:

— Esmu ļoti priecīgs būt Rīgā un tikties ar jums. Paldies Bērziņa kungam par viesmīlību un laipno uzņemšanu. Šajā vizītē galvenokārt atrodos kā ES prezidējošās valsts vadītājs. Es izskaidroju Bērziņa kungam Spānijas prioritātes. Mēs darīsim visu, lai šā gada laikā krietni tiktu pavirzītas uz priekšu, ja ne pabeigtas, sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. Darīsim visu, lai šā gada beigās varētu noteikt, kas būs tās valstis, kuras saņems uzaicinājumu iestāties ES. Tas ir neatgriezenisks process, un mēs tam veltīsim visus spēkus. Mēs augstu vērtējam Latvijas sasniegto Eiropas likumdošanas pārņemšanā un iemiesošanā. Es gribētu uzmundrināt Latvijas valdību, lai tā turpina iesākto.

Protams, ir ļoti nozīmīgas lietas, kas vēl ir jāatrisina. Taču abām pusēm ir skaidra politiskā griba turpināt šo procesu. Mūsu nākamā tikšanās būs šā gada martā Barselonā Eiropas Padomē, kur runāsim par ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Es vēlos, lai kandidātvalstis aizvien vairāk tiktu iesaistītas Eiropas Savienības iekšējos ekonomiskajos un politiskajos procesos. Mums Barselonā būs vairāk laika ar kandidātvalstīm pārrunāt šos jautājumus. Mūsu mērķis ir, lai Eiropas Savienība būtu telpa ar vislielāko konkurētspēju pasaulē, kā arī sasniegt pilnu nodarbinātību 2010. gadā. Tam ir nepieciešamas reformas izglītībā, ir jāpaplašina konkurence un jāveic nodokļu reforma.

Gribu izcelt divas nozīmīgas lietas: progress finansu tirgos un panāktais Eiropas Savienības vides ministru padomē, kas ļaus visām dalībvalstīm ratificēt Kioto protokolu. Tā ir ļoti nozīmīga ziņa. Tas nozīmē lielu soli uz priekšu ilgtspējīgas attīstības virzienā.

Tad H. M. Asnars un A. Bērziņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

 

— Kādi politiski jautājumi vēl ir jārisina Baltijas valstīm, īpaši jomā, kas attiecas uz krievu minoritāti un tās tiesībām?

H. M. Asnars: — Sarunu process ar ES vēl nav slēgts, ir atvērtas vairākas sarunu sadaļas — lauksaimniecībā, reģionālajā politikā, budžeta jautājumos. Piemēram, ir problēmas ar ražošanas kvotām. Es jau mēģināju mierināt jūsu premjerministru, ka nav nevienas valsts, kurai nebūtu problēmu ar ražošanas kvotām, Spānijai jo īpaši. Tas ir jārisina pie sarunu galda. Mēs runājam par vēsturisku projektu — Baltijas valstu iestāšanos ES un NATO. Tam ir ļoti liela vēsturiska nozīme. Mani priecē tas, ka Latvija iet labu ekonomisko un politisko reformu ceļu. No vienas puses, Latvijas gatavība, no otras — Eiropas Savienības griba, kas attiecas uz minoritātēm, mēs to pārrunājām. Latvija šajā ziņā ir ļoti progresējusi. Ja vēl ir atlicis kāds neatrisināts jautājums, tas drīz tiks atrisināts. Skaidrojums, ko man sniedza premjerministrs, ir ļoti daudzsološs.

— Kādu risisnājumu jūs redzat Kaļiņingradas problēmai?

H. M. Asnars:

— Kaļiņingradas jautājumi tiks pārrunāti rītdien. Mēs ar to strādājam. To mēs apspriedīsim kopā ar Poliju, Lietuvu un Krieviju. Mēs ļoti nopietni gatavojam tieslietu ministru tikšanos ar Krievijas kolēģiem.

— Bērziņa kungs, vai izskanēja Asnara kunga aicinājums grozīt vēlēšanu likumu?

A. Bērziņš:

— Mēs pārrunājām ļoti daudzus jautājumus, specifiski neiedziļinoties. Es gribētu atbildēt ar Asnara kunga vārdiem: ir panākts liels progress, bet varbūt ir palicis vēl kāds neizdarīts darbs.

— Asnara kungs, jūsu iepriekšējā vizīte Latvijā bija paredzēta 11. septembrī, kas labi zināmu iemeslu dēļ tika atcelta. Vai jūs pārrunājāt cīņu pret terorismu? Šodien Spānijā tika dezaktivēta bumba pie Bilbao.

H. M. Asnars:

— Jā, mēs par to runājām, jo cīņa pret terorismu ir globāla prioritāte. Teroristu uzbrukums ASV notika tad, kad es atrados Igaunijā un gatavojos doties uz Latviju. Terorisms nav atsevišķu valstu problēma, tā ir kopēja problēma, tās ir briesmas un risks visiem. Mūsu pienākums ir iznīcināt terorismu tur, kur tas rodas. Mēs Spānijā cīnāmies pret terorismu ar visiem mūsu spēkiem. Terorismam nav citas alternatīvas kā tikt iznīcinātam. Visiem, kas slēpj un piesedz teroristus, ir jāstājas tiesas priekšā. Spānijā ir antiterorisma pakts, ko parakstījušas visas galvenās partijas, atliek tikai to pildīt. Tas ir politiskās konsekvences jautājums.

— Vai kandidātvalstu iestāšanās ES tiešām varētu notikt 2004. gadā?

H. M. Asnars:

— Es ceru, ka šā gada laikā tas noskaidrosies un 2004. gadā kandidātvalstis varēs piedalīties Eiroparlamenta vēlēšanās.

 

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore