“Latvijai ir svarīgi piesaistīt ārvalstu kapitālu”

Par tikšanos ar Ārvalstu investoru padomi

Vakar, 5. martā, notika Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) sēde, kurā tika saskaņoti visi jautājumi, kas 11. un 12. martā tiks pārspriesti ar Latvijas valdību, bet tūlīt pēc sēdes bija tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu.

Pēc tikšanās V. Vīķe–Freiberga pastāstīja, ka ĀIP aktivitātēm viņa sekojot līdzi jau kopš tās dibināšanas dienas. Valsts prezidente interesējoties par to, kā ārvalstu investori uztver Latviju, jo tas ir būtiski mūsu valsts ekonomiskajai attīstībai. Nav pamata cerēt, “ka spēsim sakrāt pietiekami lielu kapitālu pietiekami īsā laikā, lai mēs varētu savu zemi attīstīt tādā tempā, kā tas būtu vajadzīgs mūsu labklājības celšanai. Latvijai ir svarīgi piesaistīt ārvalstu kapitālu un zināt, kā tas notiek, kādi ir eventuālie šķēršļi šim procesam, kādas ir ārvalstu investoru grūtības. Man patīk, ka ĀIP tikai nesēž un nesūdzas, un miglaini nekomentē situāciju, bet ir sadalījušies apakškomisijās, kuru kompetencē esošie jautājumi ir nodalīti ļoti precīzi un specifiski. Viņi izvirza skaidri definētus priekšlikumus konkrētām iestādēm par soļiem, kas būtu jāsper, lai situāciju uzlabotu.

Es domāju, ka ĀIP aktivitātes varētu būt paraugs daudzām citām grupām Latvijā, nevalstiskām organizācijām, kas vēlētos kaut ko mainīt jebkurā jautājumā, kas tām šķiet aktuāls un svarīgs”.

Valsts prezidente pastāstīja, ka ĀIP kopš tās dibināšanas 1999. gadā apmēram sešdesmit dažādos jautājumos ir izdevies panākt konkrētus risinājumus, kas uzlabojuši situāciju. Arī tagad ĀIP turpina risināt vairākas aktuālas problēmas gan saistībā ar muitas darbību, gan saistībā ar attiecībām ar Rīgas domi — īpašuma privatizēšanu, būvatļauju saņemšanu. Ja kāds investors vēlas uzcelt ēku, viņam jāvēršas piecpadsmit dažādās instancēs un no katras nenoteiktu laiku jāgaida atbilde, pirms viņš vispār var sākt rīkoties, atgādināja V. Vīķe–Freiberga. ĀIP šādā praksē saskata kavēkļus valsts vispārējai attīstībai un labklājības celšanai.

V. Vīķe–Freiberga uzskata, ka šo problēmu atrisināšanā viņa var palīdzēt divējādi: pirmkārt, atsevišķos jautājumos nākot klajā ar konkrētām, specifiskām likumdošanas iniciatīvām, otrkārt, runājot par šiem jautājumiem ar sabiedrību un informējot par to, kā publikas attieksme varētu palīdzēt uzlabot situāciju. Valsts prezidente apliecināja, ka viņa ir gatava vērsties Saeimā ar jebkuru likuma grozījumu, ja šķiet, ka valdības dēļ tas ir aizkavējies un pietiekami ātri nevirzās uz priekšu, kā arī runāt ar to institūciju pārstāvjiem, kurās kāds projekts ir iestrēdzis. Īpašas raizes V. Vīķei–Freibergai sagādājot tie gadījumi, kad kāds likumprojekts tiek atlikts uz trim, sešiem mēnešiem un vēl arvien jautājums netiek risināts.

ĀIP vadītājs Ulrihs Tīlemans (Ulrich Thielemann) pastāstīja, ka tikšanās notikusi pēc Valsts prezidentes ierosinājuma. Prezidenta kanceleja rūpīgi sekojusi ĀIP iniciatīvai, sniedzot priekšlikumus grozījumiem Komerclikumā. Pēc tam ĀIP saņēmusi no Valsts prezidentes lūgumu piedalīties organizācijas sēdē ar mērķi gūt izsmeļošu informāciju par ĀIP vadību, struktūru, darba grupām un darbības virzieniem.

Tikšanos U. Tīlemans raksturoja kā ļoti konstruktīvu. Valsts prezidente interesējas par visu, kas notiek valstī, bet šoreiz īpaša uzmanība pievērsta investīciju klimatam Latvijā un tam, kādos jautājumos pa šiem četriem darbības gadiem organizācija ir panākusi vienošanos ar valdību. Valsts prezidente novēlējusi, lai ĀIP tikpat sekmīgi kā līdz šim turpinātu sadarbību ar pašreizējo Latvijas valdību, kā arī ar jauno valdību pēc 8. Saeimas vēlēšanām. ĀIP savukārt lūgusi prezidenti pēc vēlēšanām sniegt atbalstu jaunajam valdības vadītājam, ja šajā amatā atkārtoti netiktu ievēlēts līdzšinējais Ministru prezidents, lai jaunās valdības veidošanās laiks — “tukšās nedēļas” — valstī neatspoguļotos negatīvi.

Kā svarīgāko šībrīža aktualitāti U. Tīlemans minēja Komerclikuma reformas noslēguma posmu. Svarīgi, lai grozījumi, ko ierosinājusi ĀIP un Saeimas frakcijas, nekavējoties stātos spēkā un lai Komerclikums tādējādi kļūtu par pamatu visiem Latvijas uzņēmumiem, integrējoties Eiropas Savienībā, uzskata ĀIP vadītājs.

Par pārējām aktualitātēm ĀIP ziņos pēc tikšanās ar Latvijas valdību. Tajā piedalīsies arī ārvalstu investoru Latvijā mātes uzņēmumu vadītāji. Tikšanās laikā tiks izanalizēta pagājušā gadā izvirzīto uzdevumu izpilde, kā arī pārspriesti nākotnē risināmie jautājumi.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore