Ar Jūrmalas cerīgu skatu

Par konferenci “Jūrmalas ilgtspējīga attīstība”

Jūrmala ir jauna — pilsētas statuss tai piešķirts 1920. gadā, bet tagadējās robežās atjaunots 1959.gadā. Vienlaikus tas ir vēsturisks miests, kas jau 16. gadsimtā bijis Kurzemes hercogistes, vēlāk Vidzemes guberņas sastāvdaļa, un šodienai ļoti līdzīgas tā aprises ir saskatāmas 18.gadsimta kartē. Jūrmalas galvenās vēsturiskās vērtības ir jūra, kāpu mežs, Lielupe, publiskās sabiedriskās teritorijas un kultūrvēsturiskais mantojums, ko īpaši raksturo vienota stila koka ēku apbūve. Kaut ne vienmēr ir izdevies īpašniekus pārliecināt par šādas kultūrvēsturiskas nozīmes ēkas restaurāciju vai rekonstrukciju un, laikmeta tendenču diktētas, pilsētā ir ienākušas videi neraksturīgas būves, kopumā vēlme nojaukt senatnīgo līdz ar zemi ir gājusi mazumā. Mūsdienu Jūrmalas ēku un būvju raksturīga pazīme ir tieksme uzbriest, pat ja iedzīvotāju dienas aktīvā daļa paiet Rīgā un atgriešanās ir uz guļamistabu. Pamazām daudzdzīvokļu namos pārtop milzīgie grausti — nepabeigtie padomjlaika būvniecības sabiedriskie objekti, līdzi nesot gan ieguvumu, gan zaudējumu. Jūrmala, paliekot tā pati, nenovēršami mainās. Ar cerībā uz nākotni vērstu attīstību.

Tagad pagrūti precīzi noteikt, kad, īpaši par nākotni domājot, sabiedrības apritē ir ienācis jēdziens “ilgtspējīga attīstība”. Šis jēdziens visos līmeņos ir plaši sastopams attīstības plānu un projektu dokumentācijā. Un, to lietojot, tiek domāts par tādu attīstības procesu, kas nodrošina gan šodien svarīgās, gan nākotnē iespējamās vajadzības, lai neapdraudētu nākamās paaudzes.

Lai apkopotu paveikto un izvirzītu svarīgākos virzienus turpmāk ejamam ceļam — veicināt ilgtspējīgu attīstību, integrējot vides aizsardzību un jaunas Jūrmalas sociāli ekonomiskās programmas izstrādi, notika pilsētas domes rīkota konference “Jūrmalas ilgtspējīga attīstība”.

1992.gadā Riodežaneiro notika ANO konference par vidi un attīstību, un tās vadītāji aicināja nopietni izvērtēt pastāvošos draudus un sākt aktīvi rīkoties. Tika pieņemti daudzi svarīgi dokumenti, kas kļuva par vadmotīvu ilgtspējīgas attīstības izvēlei. “Šajā konferencē izvirzītie principi pasaulē ir pazīstami ar nosaukumu “Rio principi””—, sākot savu referātu par ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem, atgādināja Reģionālā vides centra direktore Ērika Lagzdiņa. Kā ilgtspējīgas attīstības pamatnosacījums tika minēta visu ieinteresēto pušu sadarbība, kuras mērķis ir censties novērst sociālo nevienlīdzību un nabadzību, videi nedraudzīgu ražošanas un patēriņa modeļu izskaušanu, sabiedrības iesaistīšanu un informācijas sniegšanu vides jautājumos.

“Vides aizsardzībā ir jāvadās pēc sirdsapziņas principa, vides izmaksas ir jāiekļauj kopējās izmaksās, un ar dažādiem ekonomikas instrumentiem ir jāpiespiež piesārņotājam maksāt par videi nodarīto kaitējumu,” uzsvēra E.Lagzdiņa. Pasaules globālās rīcības programmu ilgtspējīgai attīstībai “Agenda 21” referente nosauca ne par dokumentu, bet procesu, kuram arī Jūrmalā ir noteiktas raksturojošas iezīmes. Tā, piemēram, politiskais atbalsts — Jūrmala ir viena no pašvaldībām, kas Latvijā ir aktualizējusi un popularizējusi šo pasaulē aktuālo kustību. 1996.gadā Jūrmalā ir izveidota “Local Agenda 21” darba grupa un izstrādāta rīcības programma, un par vienu no nozīmīgākajām iedzīvotāju iesaistīšanas programmām Jūrmalas Vides aizsardzības nodaļas vadītāja Rita Knūtiņa minēja “Zilā karoga “ programmu peldūdeņiem un 2002.gadā izveidoto iedzīvotāju konsultatīvo padomi.

Konferencē tika nosauktas ilgtspējīgas attīstības pazīmes: resursu izmantošanas efektivitāte, vides piesārņojuma samazināšana, dabas daudzveidība, attīstīta ekonomika, iedzīvotāju veselība, vajadzību nodrošināšana, izmantojot vietējos resursus, kvalitatīva pārtika, veselība, ūdens, siltums par saprātīgām cenām, piemērots darbs, daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, drošība, izglītība, iespēja piedalīties lēmumu pieņemšanā, kultūras, atpūtas un rekreācijas iespējas. Un, tās uzklausot, rodas pārliecība, ka ilgtspējīga attīstība un labklājība ir savstarpēji nesaraujami saistītas, bet ceļš uz šo zināmā mērā ideālo mērķi ir nebeidzams un negāciju apdraudēts.

Par Jūrmalas, kūrorta un tūrisma pilsētas, sociāli ekonomiskās attīstības tendencēm pēdējā desmitgadē ziņojumu sniedza Jūrmalas domes priekšsēdētājs Dainis Urbanovičs. Iezīmējot vairumam Latvijas pilsētu raksturīgo ekonomiskās attīstības lejupslīdi, uzņēmumu skaita kraso samazināšanos, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, trūcīgo ģimeņu un bezdarba pieaugumu, runātājs norādīja, ka Jūrmalai joprojām nav detalizēti izstrādāta sociāli ekonomiskās attīstības plāna un programmas, un izteica cerību, ka šīs konferences laikā būtu jārodas konkrētām un reāli izpildāmām iestrādēm. Kā attīstības mērķos prioritāri noteiktai tūrisma pilsētai, Jūrmalai joprojām ir aktuāla valsts politikas konceptuāla rīcība vīzu režīma jautājumos ar bijušajām NVS valstīm. Pašreizējā situācija diktē noteikumus, tādējādi no pilsētas domes pamatbudžeta lielākā daļa — 60% — tiek izlietota sociālo jautājumu un problēmu risināšanai, bet kapitālajiem remontiem un investīcijām, kas palielinātu pašvaldības īpašumu vērtību un nodrošinātu attīstību, var atļauties tērēt mazāk nekā 10% budžeta līdzekļu.

“Ja pašvaldības kopbudžets, rēķinot uz vienu pilsētas iedzīvotāju, ir viens no augstākajiem rādītājiem valstī, tad budžeta izdevumi uz vienu teritorijas vienību ir vieni no zemākajiem, tādēļ Jūrmalas pilsētas labiekārtošanai līdzekļu vienkārši nepietiek,” secināja pilsētas galva. Kā budžeta ieņēmumu daļas “glābšanas riņķi” no 1996.gada Dainis Urbanovičs minēja trīs faktorus — nekustamā īpašuma nodokļa trīsreizēju palielinājumu (šobrīd sasniedz 1,5 miljonus latu), iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielinājumu un speciālā budžeta pieaugumu, galvenokārt ieviešot caurlaižu nodevu. No 1999.gada pilsētā ir vērojamas stabilizācijas tendences daudzos nozīmīgos rādītājos — iedzīvotāju skaita, bērnu dzimstības pieauguma un pilsētā saražotā kopprodukta apjomā, aktīvo uzņēmējsabiedrību skaita un nodarbinātības līmenī, investīciju apjomā, nekustamā īpašuma tirgū, komunālo pakalpojumu, ūdens un siltumenerģijas patēriņā un pieaugošā objektu celtniecībā Jūrmalā (2001. gadā ekspluatācijā ik pēc 1,5 dienām tika nodots jauns objekts). Neliela augšupeja kopš 2001.gada vērojama arī tūrismā. Par tuvākajiem tautsaimniecības uzdevumiem Jūrmala uzskata pilsētas siltumtīklu uzņēmuma darbības optimizāciju, Eiropas Savienības, valsts un pašvaldības finansētā pilsētas ūdenssaimniecības projekta realizāciju un gazifikācijas programmas sākšanu.

Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus, vērtējot Jūrmalas situāciju vides aizsardzībā un uzskaitot Jūrmalas kā tūrisma pilsētas galvenos resursus, norādīja, ka svarīgākais uzdevums ir nodrošināt resursu kvalitāti. Jūrmalai ir saistošs un pašvaldībai lielu atbildību uzliek nupat Saeimā akceptētais Aizsargjoslu likums un tā izpilde aizsargjoslu teritoriju izmantošanā. “Es nepiekrītu tiem, kas atbalsta aizsargjoslas un kāpu apbūvi. Esmu pilnībā pret to. Aizsargjosla ir ļoti svarīga pilsētas turpmākai pastāvēšanai. Ne jau pastaigas takām mūsu senči to saglabāja, kāpu josla galvenokārt aizsargā pilsētu no jūras vējiem un novērš pludmales smilšu ienešanu,” uzskata O.Nikodemus.

“Pastāsti man, un es aizmirsīšu, parādi man, un es atcerēšos, iesaisti mani, un es sapratīšu.” Šis konferencē izskanējušais teiciens raksturo jūrmalnieku apņēmību, nosakot desmit turpmākos pilsētas attīstības mērķus.

1. Veidot līdzsvarotu pilsētvidi ar augstu dzīves kvalitāti, saglabājot dabas bagātības, novēršot vides piesārņojumu, atjaunojot degradēto vidi un taupīgi lietojot enerģijas resursus.

2. Saglabāt un atjaunot kultūrvēsturisko mantojumu, kurš kopā ar apkārtējo vidi veido Jūrmalas tēlu.

3. Veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kas labvēlīga veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskajai attīstībai.

4. Veidot elastīgu pilsētas struktūru pēc vēsturiskajiem pilsētas veidošanās priekšnoteikumiem.

5. Veicināt daudzpusīgu ekoloģisko attīstību, izmantojot Jūrmalas dabiskās iespējas un tradīcijas, lai nostiprinātu pilsētas saimniecisko pastāvību, celtu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nepārtraukti ievērojot līdzsvaru starp vides resursu izmantošanu un saglabāšanu.

6. Izveidot drošu, pieejamu transporta un sakaru sistēmu, kas nodrošinātu iedzīvotāju, atpūtnieku un tūristu vajadzības, sekmējot pilsētas attīstības iespējas vietējā un starptautiskā līmenī, priekšroku dodot ekoloģiski tīriem satiksmes veidiem.

7. Attīstīt, uzlabot un modernizēt pilsētas infrastruktūru, nodrošināt iedzīvotāju, atpūtnieku un pilsētas organizāciju vajadzības.

8. Kvalitatīvi nodrošināt daudzveidīgas iedzīvotāju sociālās vajadzības: izglītību, veselības aprūpi, sabiedrisko drošību, atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

9. Nodrošināt pilsētas iedzīvotājus un viņu ģimenes ar atbilstošu mājokli sakārtotā un drošā vidē.

10. Saskaņot Jūrmalas pilsētas, Rīgas un kaimiņpagastu savstarpējās plānojuma intereses kopīgās attīstības veicināšanai.

Konferences noslēgumā tika pieņemta rezolūcija, ko nosūtīs šogad Riodežaneiro rīkotajai pasaules valstu konferencei “Rio+10” (10 gadu, kopš pasaulē pastāv bažas par vides apdraudētību), kurā tiks vērtēti kustības “Agenda 21” rezultāti.

Rezolūcijā teikts, ka Jūrmala, izstrādājot jauno sociāli ekonomiskās attīstības plānu, iestājas par pilsētas ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot būtisku un stabilu vides kvalitātes uzlabošanos, vērtīgo dabas un kultūrainavu, dabas resursu un teritoriju, tostarp Rīgas līča piekrastes kāpu, saglabāšanu un enerģijas resursu taupīgu lietošanu. Arī turpmāk, veicinot programmas “Local Agenda 21” procesu attīstību, paredzēts turpināt iesaistīt sabiedrību mērķa grupu darbā un līdzdalībā lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore