Tautā aiziet vēl viens mūsu tēvzemes liecību sējums

5.martā Misiņa bibliotēkā notika J.K.Broces “Zīmējumu un aprakstu” 3.sējuma atvēršana

Sadarbojoties LU Latvijas vēstures institūtam, Latvijas Akadēmiskajai bibliotēkai, kas ir J.K. Broces mantojuma glabātāja, un izdevniecībai “Zinātne”, turpinās unikāla 18.–19. gadsimta Baltijas kultūras vēstures pieminekļa — Johana Kristofa Broces zīmējumu un aprakstu krājuma, literatūrā saukta “Monumente..”, izdošana. Savu gaitu uzsācis ilgi gaidītais 3. sējums, kas veltīts Latvijas mazajām pilsētām un laukiem. Tajā ietverti materiāli par Rīgas apkārtni (Dole, Salaspils, Baldone, Ropaži, Allaži, Mālpils, Inčukalns), Siguldu un tās tuvākajiem kaimiņiem Turaidu un Krimuldu, Ogres apkārtni (Ikšķile, Tīnūži, Suntaži, Madliena, Lielvārde, Aizkraukle, Koknese), Jēkabpils apkārtni (Aiviekste, Krustpils, Sēlpils), Limbažiem un to apkārtni (Liepupe, Skulte, Bīriņi u.c.), arī Valmieru un tās apkārtni.

Tāpat kā iepriekšējos sējumos pēc katra J.K. Broces zīmējuma un tā apraksta vācu valodā dots teksta tulkojums latviski, sastādītāju komentāri un precizējumi. Pievienoti arī personu, vietu un priekšmetu rādītāji abās valodās, kas palīdz orientēties šajā vēsturisko faktu piesātinātajā darbā.

Grāmatas iznākšanas svētkos īpaši tika godināti izdevuma veidotāji un atbalstītāji, kuri ar savu darbu un izpratni sekmējuši šī nenovērtējamā vēstures avota saglabāšanu no fiziskas bojāejas un darījuši to pieejamu sabiedrībai. Iznākšanu gaida J.K. Broces “Zīmējumu un aprakstu” 4. sējums, kura materiālu vairums attiecināms uz Ziemeļvidzemi, neliela daļa — uz Latgali un Kurzemi, lielākoties — Latvijas laukiem. Vēsturniekiem, etnogrāfiem, arheologiem, mākslas zinātniekiem J.K. Broces atstātais mantojums ir neizsmeļams avots.

Eiropā nav daudz līdzīga rakstura laikmeta aculiecinieku zīmējumu un tekstu krājumu. Tādējādi Broces darbu izdevums, kas parāda veselu Eiropas reģionu Apgaismes laikmetā, var nest godu Latvijas kultūrai Eiropas kontekstā.

Kā lasām Latvijas Konversācijas vārdnīcā, Johans Kristofs Broce (1742–1823) dzimis Gerlicā pilsētas sāls svērēja ģimenē. Mācījies Gerlicas ģimnāzijā, kuras rektors bija pazīstamais filozofs F.Baumeisters. Ar Gerlicas rātskunga Fričes gādību Broce iestājās Leipcigas universitātē, kur studēja teoloģiju un filozofiju. Pēc tam pārgāja uz Vitenbergas universitāti, ko beidza ar filozofijas doktora grādu. 1768. gadā pārnāca uz Rīgu un sāka strādāt par mājskolotāju. Gadu vēlāk viņš kļuva par Rīgas ķeizariskā liceja subrektoru, bet kopš 1783. gada bija konrektors. Licejā Broce darbojās 46 gadus līdz pat aiziešanai pensijā. Līdztekus pedagoģiskajam darbam viņš interesējās un daudz rakstīja par Latvijas senatni, vāca un pētīja vēstures materiālus.

Broces zīmējumi, kuros ar lielu precizitāti attēlotas visdažādākās laikmeta sadzīves un saimnieciskās dzīves reālijas, apkopoti desmit lielformāta sējumos ar nosaukumu “Sammlung verschiedener Lieflaendischer Monumente, Prospecte, Muenzen, Wapen etc.”, kuru nosaukumu parasti saīsina līdz vienam vārdam — “Monumente...”. 1823. gadā Broces kolekcija kā ļoti vērtīgs pirkums nonāca Rīgas pilsētas bibliotēkā — tagadējā Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā, kur to izdevās paglābt gan no ugunsgrēka 1941. gada vasarā, gan no izvešanas uz Vāciju Otrā pasaules kara beigu cēlienā. Kā zina stāstīt pazīstamā novadpētniece Vaida Villeruša, tas bijis vēsturnieks Aleksandrs Jansons, kam vācu okupācijas laikā tikusi dota pavēle sagatavot Broces manuskriptus nosūtīšanai un vagonu aizzīmogot. Riskējot ar savu dzīvību, viņš Broces kolekciju noslēpis un to vietā uz Vāciju aizvesti kādi citi, mazvērtīgi rokraksti.

Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere grāmatas atvēršanas svētkus saistīja ar vēl divām jubilejām: šajās dienās bibliotēka svin savu 478. dzimšanas dienu, bet septembrī atzīmēsim Broces 260. dzimšanas dienu. Kopš Broces zīmējumu un aprakstu pirmā sējuma iznākšanas ir pagājuši tieši desmit gadi. Šai laikā paveikts milzīgs darbs Broces vērtīgās kolekcijas saglabāšanā. 1994. gadā tika uzsākti teorētiski un praktiski pētījumi, kas ļautu unikālos oriģinālus aizstāt ar elektroniskām kopijām. 1997. gadā tika sākts projekts, kura gaitā ir izveidots visu desmit Broces sējumu digitālais arhīvs un bibliogrāfiskā datu bāze, kā arī restaurēti bojātie sējumi. Digitālā arhīva 30 kompaktdiskos ierakstīti vairāk nekā 3000 lappušu attēlu failu. Lai nodrošinātu brīvu pieeju Broces kolekcijai, izveidots arī visu šo unikālo attēlu un aprakstu interneta variants.

Apgāda “Zinātne” vadītāja Ieva Jansone pateicās visiem lielā darba darītājiem, sadarbības partneriem un atbalstītājiem. Akadēmiķis Andris Caune ar visdziļāko cieņu pieminēja Broces kolekcijas izdošanas iniciatoru un pirmo redaktoru prof. Teodoru Zeidu, kas šim monumentālajam darbam veltīja pēdējos divdesmit mūža gadus. Viņa pārraudzībā dienas gaismu ieraudzīja 1. sējums, līdz nodošanai izdevniecībā tika sagatavots 2. sējums un tapa arī tagad iznākušais 3. sējums. Pēc profesora aiziešanas aizsaulē 1995. gadā manuskripta sagatavošanu izdošanai turpināja vēstures doktore Rita Brambe. Ļoti lielu darbu Broces tekstu atšifrēšanā un komentāru sagatavošanā paveikušas vēstures doktores Melita Svarāne un Dzidra Liepiņa. Savu artavu devuši arī jaunās paaudzes vēsturnieki. Paveikts liels kopīgs darbs.

Melita Svarāne izteica savu prieku par Broces mantojuma iešanu tautā: “Garlībs Merķelis rādīja mūsu melno dzīvi, to melno gājumu, bet Broce palīdz saskatīt arī gaišo pusi. Tāpēc mums vajadzētu vairāk lasīt un ietekmēties no Broces. Protams, bija mums klaušu laiki, cilvēki ļoti smagi strādāja, bet viņi saglabāja dvēseli, savu iekšējo cieņu. Pazemība bija tikai ārēja, tā nebija kalpojoša. Ja palasām tiesu dokumentus, varam pārliecināties, cik varonīgi mūsu senči ir teikuši patiesību. Tautas dvēseli var redzēt mūsu tautas dziesmās un pasakās, to nevajag meklēt kungu sterbeļu bučošanā.”

Par nākamajiem Broces sējumiem runāja Zinātņu akadēmijas prezidents prof. Jānis Stradiņš: “Bez visiem epitetiem, kas teikti par Broces devumu Latvijai, es gribētu vēl sacīt, ka tā faktiski ir mūsu tēvzemes aprakstīšana — vēl pirms Krišjāņa Barona, pirms daudziem citiem. Piemēram, tādas lietas, kas saistās ar Siguldas apkaimi. Tagad, kad Turaidā brūk pilskalns un mēs par to daudz domājam, ir interesanti paskatīties, kā šīs vietas parādījis Broce. Vai viens no mūsu pirmajiem industrijas centriem — Ropažmuiža. Brīnišķīgi attēli! Es novēlu, lai iznāktu vēl vismaz divi sējumi. Viens varētu būt par Igauniju. Tagad šis jautājums ir iekustināts, jo Igaunijas jaunais Valsts prezidents Arnolds Rītels ir piekritis uzņemties goda virsvadību. Un otrā sējumā varētu būt ģerboņi, vapeņi, kapuzīmes un tamlīdzīgas lietas, kuru arī Brocem ir daudz.”

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalījās arī Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, prof. Dr.Dītrihs Andrejs Lēbers (Rīga, Hamburga), kas kļuvis par akadēmijas goda mecenātu un gan morāli, gan materiāli atbalstījis arī šis grāmatas iznākšanu. Arī viņš cildināja zinātniekus un izdevējus par lielo veikumu un novēlēja turpināt darbu līdz septītajam sējumam. Viņam pievienojās arī Zinātņu akadēmijas fonda vadītājs akadēmiķis Tālis Millers.

Visu 20. gadsimtu notika gatavošanās Broces lieldarba izdošanai grāmatā, līdz pašās gadsimta beigās parādījās pirmie sējumi. Daudzi 20. gadsimta cilvēki, kas tik ļoti gribētu sagaidīt pēdējo sējumu iznākšanu, varbūt to nepieredzēs . Bet vai 21. gadsimta cilvēkiem tie būs tik ļoti vajadzīgi, vai viņi par labāku neuzskatīs elektronisko variantu? To rādīs laiks. Tā sprieda akadēmiķis Andris Caune. Kolēģa šaubas kliedēja akadēmiķis Pauls Pumpēns, kas savulaik godīgi nopelnīto komjaunatnes prēmiju atvēlējis Broces mantojuma izdošanai. Pastāvīgi tiekoties ar saviem ārzemju kolēģiem, kuri tāpat kā viņš nebūt nav vēsturnieki, bet gan molekulārbioloģijas speciālisti, viņš ne vienu vien pārsteidzis ar Broces pirmajiem sējumiem. Gan satura, gan poligrāfiskās kvalitātes ziņā tiem nav daudz līdzinieku pasaulē. Tāpēc darbs jāturpina!

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Pirms grāmatas atvēršanas — pie autora pieminekļa Rīgas Lielajos kapos; III sējuma seja; “Monumentes” autors J.K.Broce

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore