Vakar, 5. martā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika”, kuri nosaka valsts aģentūru sniegto publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku.

Akceptēti noteikumi “Preču deklarēšanas un vienkāršotās muitošanas kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas deklarē preces muitas iestādē, kārtību, kādā piemērojama vienkāršotā muitošana, vienkāršotās deklarēšanas veidus, kā arī vienkāršotās un prioritārās muitošanas kārtību precēm, kas paredzētas stihiskas nelaimes, avārijas vai katastrofas seku likvidēšanai.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 22.jūnija noteikumi Nr.222 “Preču deklarēšanas kārtība” . Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.martu.

Kārtība, kas piemērojama visām muitas procedūrām un ko piemēro arī preču atpakaļizvešanai, stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Ministru kabinets akceptēja Latvijas Republikas nacionālā ziņojuma par 1949.gada konvencijas par cīņu ar cilvēktirdzniecību un prostitūcijas ekspluatēšanu no trešo personu puses izpildi Latvijas Republikā projektu.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Kārtība, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai”.

Pašvaldība, kura ierosina izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, kā arī ieskaitīt ciemus pilsētu kategorijā vai izslēgt no tās, nosūta ieinteresētajām pašvaldībām domes (padomes) lēmumu par šiem ierosinājumiem. Pašvaldība, kura no citas pašvaldības saņēmusi priekšlikumu par administratīvās teritorijas robežu grozīšanu, triju mēnešu laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas izskata šo priekšlikumu un pieņem domes (padomes) lēmumu par ierosinātajiem grozījumiem. Ja domes (padomes) lēmuma sagatavošanai pašvaldība organizē iedzīvotāju aptauju, priekšlikuma izskatīšanas termiņš ir četri mēneši. Pieņemto lēmumu triju dienu laikā pēc tā parakstīšanas nosūta pašvaldībai, kura ierosinājusi izdarīt attiecīgos grozījumus.

Administratīvi teritoriālo grozījumu dokumentēšanai nepieciešamās robežu kartes un robežu aprakstus, pamatojoties uz pašvaldību iesniegumiem, sagatavo Valsts zemes dienests. Šo darbu finansē ieinteresētā pašvaldība (pašvaldības).

Pašvaldība, kura ierosinājusi izdarīt grozījumus administratīvi teritoriālajā iedalījumā, kā arī ieskaitīt ciemu pilsētu kategorijā vai izslēgt no tās, sagatavo nepieciešamos dokumentus un iesniedz tos Pašvaldību lietu pārvaldē. Pašvaldību lietu pārvalde, pamatojoties uz pašvaldību ierosinājumiem, kā arī saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” sagatavo likumprojektu vai noteikumu projektu, un Ministru kabineta pilnvarotais ministrs iesniedz to izskatīšanai Ministru kabinetā.

Noteikumos noteikti Administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai nepieciešamie dokumenti.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par citvalodu personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā”, kuri nosaka latviešu literārās valodas normas attiecībā uz citvalodu personvārdu rakstību un lietošanu.

Latviešu valodā oficiālo personvārdu (priekšvārds un uzvārds) sistēmu veido vārdi un uzvārdi. Vārds un uzvārds ir valodas vienības — īpašvārdi personas nosaukšanai, kurus raksta ar lielo sākumburtu. Oficiālos personvārdus lieto dokumentos personas juridiskai identificēšanai. Personvārdu lietošanā un rakstībā ievēro precizitāti un konsekvenci.

Dokumentos personvārdus raksta atbilstoši latviešu literārās valodas ortogrāfijas normām un gramatikas prasībām (norakstos un izrakstos no dokumentiem oriģinālvalodā personvārdus saglabā oriģinālrakstībā).

Latviešu valodā personvārdiem, tāpat kā citām lokāmajām vārdu šķirām, gramatiskās nozīmes — dzimti, skaitli, locījumu — izsaka ar lokāmajām galotnēm. Galotne atkarībā no konteksta ir mainīga. Personvārdus lieto pamatformā (vienskaitļa nominatīvā) un citos locījumos (atkarībā no teksta). Personvārdu galotnes izvēli nosaka latviešu valodas gramatikas likumi un normas.

Latviešu valodā ir divi galvenie vārdu un uzvārdu lietošanas un rakstības principi: vārda un uzvārda īpašnieka dzimumu gan latviskas cilmes, gan citvalodu cilmes personvārdos (izņemot nelokāmos personvārdus) norāda vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmās galotnes; citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai (nevis rakstībai) oriģinālvalodā (valoda, kurā ir uzrakstīts kāda teksta oriģināls) un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā.

Citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido, atdarinot to izrunu oriģinālvalodā, kā arī ievērojot atsevišķas atveides (cittautu vārdu un uzvārdu rakstīšana latviešu valodā atbilstoši citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem) tradīcijas. Citvalodu personvārdus latviešu valodā atveido saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūta izstrādātajiem norādījumiem par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas ieteikumiem, kas publicēti laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī šiem noteikumiem.

Šie noteikumi precizē atsevišķas normas personvārdu atveidē.

Ministru kabinets akceptēja “Noteikumus par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā”, kuri nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā. Noteikumi sagatavoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 3.panta trešo daļu, lai noteiktu prasības radiācijas drošības pamatprincipu ieviešanai — aizsargātu cilvēku pret jonizējošo starojumu saistībā ar medicīnisko apstarošanu, kā arī lai nodrošinātu EK Padomes 1997.gada 30.jūnija direktīvas 97/43/Euratom par personu veselības aizsardzību pret jonizējošo starojumu saistībā ar medicīnisko apstarošanu ieviešanu.

Medicīniskā apstarošana ir process, kura laikā jonizējošais starojums medicīniskos nolūkos iedarbojas uz cilvēka audiem, orgāniem un organismu kopumā. Noteikumi attiecas uz šādiem medicīniskās apstarošanas veidiem: personas apstarošana, kas saistīta ar slimības diagnostiku vai ārstēšanu, vai veselības pārbaudi; darbinieka apstarošana obligātajās darbinieka veselības pārbaudēs; tādas personas apstarošana, kura brīvprātīgi piedalās medicīnisko vai biomedicīnisko pētījumu programmā; personas apstarošana tiesu medicīniskajā ekspertīzē un veselības apdrošināšanas procedūrās, ja attiecīgajiem izmeklējumiem ir medicīniskas indikācijas; tādas personas apstarošana, kura nonāk saskarē ar pacientu viņa medicīniskās apstarošanas laikā, apzināti un labprātīgi sniedzot pacientam atbalstu un mierinājumu, ja tas neietilpst šīs personas profesionālajos pienākumos.

Ārstniecības persona, kurai ir tiesības atbilstoši savai profesionālajai darbībai nosūtīt personu uz medicīnisko apstarošanu, aizpilda norīkojuma veidlapu, pamatojot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību. Ārsts izvērtē nosūtītāja sniegto medicīniskās apstarošanas pamatojumu un, ja tas ir pietiekams, atļauj veikt medicīnisko apstarošanu. Medicīniskā apstarošana bez attiecīgā pamatojuma ir aizliegta.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par nekustamās mantas Rīgā, Cēsu ielā 17, maiņu pret nekustamo mantu Rīgā, Baznīcas ielā 30”, kurš paredz saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 5.panta pirmo daļu atļaut Kultūras ministrijai apmainīt nekustamo mantu — būves un zemesgabalu 958 m2 platībā — Rīgā, Cēsu ielā 17, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā, pret nekustamo mantu — būvēm un zemesgabalu 476 m2 platībā — Rīgā, Baznīcas ielā 30, kas ierakstīta zemesgrāmatā uz Mildas Ilgas Šalmes, Andreja Tālivalža Ikšes un Artūra Vītuma vārda.

Kultūras ministrijai pēc maiņas dokumentu noformēšanas uzdots pārņemt savā valdījumā nekustamo mantu Rīgā, Baznīcas ielā 30, un noteiktā kārtībā ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Detektīvdarbības licencēšana un sertifikācija”, kuri nosaka speciālas atļaujas (licences) detektīvdarbības veikšanai un sertifikāta detektīvdarbības veikšanai izsniegšanas, darbības laika pagarināšanas, kā arī licences un sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību.

Noteikts, ka Iekšlietu ministrija izsniedz noteikta parauga licenci un sertifikātu, paraugi noteikumu pielikumā, pagarina licences un sertifikāta darbības laiku, anulē licenci un sertifikātu vai aptur licences un sertifikāta darbību. Iekšlietu ministrija izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā.

Individuālais komersants vai personālsabiedrība/kapitālsabiedrība, kas vēlas saņemt, aizpilda pieteikumu licences saņemšanai un iesniedz to Iekšlietu ministrijā. Licences pretendents pieteikumam pievieno: Komercreģistra izsniegtu reģistrācijas apliecības kopiju; statūtu kopiju; Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par stāšanos nodokļu maksātāju uzskaitē un budžeta saistību izpildi; licences pretendenta faktiskās adreses telpu īres līguma kopiju vai dokumenta kopiju, kas apliecina īpašuma tiesības uz šīm telpām, ja faktiskā adrese nesakrīt ar juridisko adresi; šādus licences pretendenta vadītāja dokumentus vai dokumentu kopijas: pases kopiju; apliecības par valsts valodas prasmes atbilstību trešā līmeņa A pakāpei kopiju vai dokumenta kopiju, kas apliecina, ka izglītība iegūta valsts valodā; izziņas, ka persona nav uzskaitē ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistrā un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistrā; dokumenta kopiju, kas apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) vadītāja amatā; šādus licences pretendenta pārvaldes institūciju amatpersonu dokumentus vai dokumentu kopijas: pases kopiju; dokumenta kopiju, kas apliecina personas iecelšanu (ievēlēšanu) licences pretendenta pārvaldes institūcijas amatā; šādas katra darbā pieņemtā detektīva dokumentu kopijas: sertifikāta kopiju; dokumenta kopiju, kas apliecina, ka licences pretendents personu ir pieņēmis darbā par detektīvu.

Fiziskā persona, kas vēlas saņemt sertifikātu, aizpilda pieteikumu sertifikāta saņemšanai un iesniedz to Iekšlietu ministrijā. Sertifikāta pretendents pieteikumam pievieno šādus dokumentus vai dokumentu kopijas: pases kopiju; izglītības dokumenta kopiju vai Latvijas tiesībaizsardzības iestādes izsniegtu dokumentu, kas apliecina praktiskā juridiskā darba pieredzi attiecīgajā iestādē (ja sertifikāta pretendentam ir šāda darba pieredze) un atbrīvošanas (atlaišanas) no darba iemeslu; izziņas, ka persona nav uzskaitē ar psihiskajiem traucējumiem un psihiskajām slimībām slimojošo pacientu valsts reģistrā un narkoloģisko slimnieku un atkarību izraisošo vielu lietotāju valsts reģistrā; apliecības par valsts valodas prasmes atbilstību trešā līmeņa A pakāpei kopiju vai dokumenta kopiju, kas apliecina, ka izglītība iegūta valsts valodā.

Lai pagarinātu licences darbības laiku, persona, kura saņēmusi licenci , aizpilda pieteikumu licences pārreģistrācijai un divus mēnešus pirms licences darbības laika beigām iesniedz to Iekšlietu ministrijā. Lai pagarinātu sertifikāta darbības laiku, fiziskā persona, kura saņēmusi sertifikātu, aizpilda pieteikumu sertifikāta pārreģistrācijai un divus mēnešus pirms sertifikāta darbības laika beigām iesniedz to Iekšlietu ministrijā.

Dokumentus iesniedz valsts valodā. Dokumentu tulkojumu apstiprina notariāli. Iesniedzot dokumenta kopiju, uzrāda tā oriģinālu. Licences pretendents, sertifikāta pretendents, detektīvsabiedrība un detektīvs ir atbildīgs par sniegtās informācijas patiesumu. Ja apzināti sniegta nepatiesa informācija, licencēšanas komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci vai sertifikātu vai lēmumu par atteikumu pagarināt licences vai sertifikāta darbības laiku. Šādā gadījumā pieteikumu atkārtoti var iesniegt ne agrāk kā pēc gada.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Grozījumi valsts nodevā par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”, kuri paredz izdarīt grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 16.februāra noteikumos Nr.48 “Noteikumi par valsts nodevu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem”.

Grozījumi paredz noteikt šādas valsts nodevas likmes par speciālas atļaujas (licence) un sertifikāta izsniegšanu: speciāla atļauja (licence) un sertifikāts detektīvdarbībai: speciāla atļauja (licence) detektīvdarbības veikšanai — 200 latu; sertifikāts detektīvdarbības veikšanai — 100 latu; sertifikāts detektīvdarbības veikšanai detektīvam, kurš detektīvdarbību sācis līdz 2001.gada 1.novembrim, —10 latu.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Ilgtspējīgās attīstības padomes nolikums”, ar kuriem apstiprināts Ilgtspējīgās attīstības padomes nolikums, kas nosaka, ka padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir sekmēt ilgtspējīgas attīstības principu integrāciju vides, sociālajā un ekonomiskajā sfērā, koordinēt ilgtspējīgas attīstības procesu, veicinot sabiedrības līdzdalību.

Akceptēts rīkojums, kurš paredz iekļaut 2006.gada pasaules čempionāta ledus hokejā rīcības komitejas sastāvā Vitāliju Gavrilovu — akciju sabiedrības “Aldaris” prezidentu.

Akceptēts rīkojums “Par G.A.Zeibotu”. Ministru kabinets akceptēja rīkojumu saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu, kā arī, ievērojot aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu, iecelt admirāli Gaidi Andreju Zeibotu Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieka amatā.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus 1999.gada 19.oktobra noteikumos Nr.355 “Augu karantīnas noteikumi”, kuri veikti, pamatojoties uz akceptētajiem darba grupas priekšlikumiem par vienota pārtikas aprites valsts uzraudzības dienesta izveidi, lai Sanitārās robežinspekcijas dienesta nosaukumu aizstātu ar Pārtikas un veterinārā dienesta Sanitārās robežinspekcijas nosaukumu, kā arī lai papildinātu Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas, kas saistītas ar augu, augu produktu un ar tiem saskarē nonākušo priekšmetu pārstrādātāju, uzglabātāju, tirgotāju, ievedēju un izvedēju reģistrācijas kārtību, fitosanitārās kontroles pasākumiem un kārtību, fitosanitāro dokumentu izsniegšanu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments