"Eiropas Savienība piedzīvo stagnāciju"

ES reformas ir apstājušās, starp lielajām un mazajām ES dalībvalstīm valda krīzei līdzīga situācija. Nākotnes jautājumiem trūkst politiskās gribas.

9. maijā būs toreizējā Francijas ārlietu ministra Roberta Šūmana paziņojuma 50. gadadiena, kurā viņš rekomendēja apvienot Vācijas un Francijas ogļu un tērauda ražošanu, tādējādi liekot pamatakmeni Eiropas Savienībai. Taču 50 gadu vēlāk šī diena piedāvā vairāk iemesla pārdomām nekā svinēšanai. ES pašreiz piedzīvo pusmūža krīzi: visi ir neapmierināti, taču trūkst politiskās gribas izdarīt nepieciešamās pārmaiņas.

Valdību konferencē nekas uz priekšu nevirzās. Sarunu vadītājs portugālis Francisko Seksass da Kosta apsūdz Franciju, ka tā izdara "spiedienu". Francijas plāns, saka da Kosta, esot mazās dalībvalstis gada beigās likt jaunas izvēles priekšā: vai nu tās akceptēs lielo valstu priekšlikumu, vai arī tām tiks pārmests, ka tās ir izjaukušas reformas un līdz ar to arī ES paplašināšanu, kas nav iespējama bez efektīvām institūcijām. Austrijai šie izteikumi nav mazsvarīgi. Austrijas ES aprindās joprojām eksistē bailes, ka Parīze cer Austrijas valdību padarīt par vienīgo neveiksmīgo ES reformu grēkāzi.

Taču Starpvaldību konference cieš dēļ politiskās gribas trūkuma. Atklātajos reformu jautājumos runa nav par "kā", bet par "vai". Amsterdamas galotņu sanāksmē 1997. gada jūnijā jau bija gandrīz tik tālu, taču šodien, pēc daudzu domām, apstākļi ir mainījušies. "Es neesmu pārāk optimistiski noskaņots," saka ES deputāts Reinhards Raks. "Tas, kas toreiz Amsterdamā būtu bijis iespējams pēdējās stundās, tagad vairs nebūtu iespējams." Galvenā vaina ir tā, ka neviena no ES dalībvalstīm nav patiesi ieinteresēta vairāk tiesību nodot Savienībai. Un pat tad, ja valdības to gribētu, ES kompetenču paplašināšana ciestu neveiksmi referendumos tādās valstīs kā Dānija.

Šāda nepatika pret Eiropu arvien lielāku satraukumu izraisa tajos, kuri baidās par ES nākotnes projektu un jau tagad uzskata, ka Savienība arvien vairāk tuvojas brīvās tirdzniecības zonai. Bažas galvenokārt pauž ES "vecie lielie vīri" — Žaks Delors, Helmūts Šmits un Valerijs Žiskārs d’Estēns. Viņi "Eiropas slimības" ārstēšanai iesaka vienu un to pašu medicīnu: Savienības dibinātājvalstīm ir jānāk ar jaunu politiskās integrācijas iniciatīvu. Vienalga, vai šī ideja tiks nosaukta par "Eiropas kodolu", vai arī par "dažādu ātrumu Eiropu", taču tai jebkurā gadījumā ir jānozīmē atvadīšanos no līdzšinējā ES modeļa.

"Die Presse"

Dorisa Krauza