Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas Saeimas sēdi. Pirms izskatām darba kārtību, ir jāizskata priekšlikumi par izmaiņām tajā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no trešās sadaļas — Lēmuma projekta izskatīšana — 15.punktu — lēmuma projektu “Par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību”. Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” izskatīt kā pirmo aiz sadaļas “Lēmuma projektu izskatīšana”. Iebildumu nav.

Pieci Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti ir iesnieguši jautājumu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēviča kungam. Kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par naudas ieguldīšanu Rīgas Komercbankā? Cik līdzekļu tika ieguldīts vai aizdots un cik saņemts atpakaļ, kādus zaudējumus Latvijas Bankai radīja šis pasākums, un kuri no Latvijas Bankas valdes un padomes locekļiem pieņēma lēmumu par zaudējumu norakstīšanu? Jautājumu nododam Latvijas Bankas prezidentam.

Izskatām sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Pliners vēlas runāt acīmredzot pret? Par. Lūdzu!

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! 14.februārī plenārsēdē mēs jau izskatījām frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” grozījumus Prokuratūras, Advokatūras un Notariāta likumos. Frakcijas vārdā es mēģināju jūs pārliecināt, ka šo likumu attiecīgie panti ir novecojušies vismaz pēc 1995.gada, kad bija pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabineta akreditācijas noteikumi. Jūsu zināšanai Prokuratūras likums bija pieņemts 1994.gadā, Advokatūras un Notariāta likumi 1993.gadā. Es skaidroju, ka attiecīgo likumu normas un tieši Prokuratūras likuma 33.panta pirmā daļa uzskatāmi norāda, ka nepamatoti zināmas kontroles funkcijas par juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un jaunu juristu turpmāko nodarbinātību ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei. Nostādot jebkuras citas augstskolas absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem, kas nav pamatoti ne pēc būtības, ne pēc atbilstības augstākā spēka tiesību normām. Latvijas Republikas Satversmes 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Nevienam no jums nebija nekādi pretargumenti, neskaitot Burvja kungu, kurš mēģināja kaut ko runāt pret, bet es šaubos, vai viņš pats saprata, pret ko iebilda. Esmu priecīgs un pat gandarīts, ka Sociāldemokrātu savienības deputāti, tajā skaitā Burvja kungs, pierādīja, ka viņi ir spējīgi skolēni, ka tagad viņi iesniedza likumprojektus līdzīgus mūsējiem. Lūdzu atbalstīt grozījumus Prokuratūras likumā un novirzīt, lai tos izskatītu Juridiskā komisija. Atkārtoju, ka kļūdas jālabo ne tikai skolas audzēkņiem, bet arī deputātiem. Es domāju, ka pienācis laiks. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir iebildumi par likumprojekta nodošanu komisijām? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 1, atturas — 9. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Atbalstot šo priekšlikumu, gribētu uzsvērt to, ka tik tiešām vajadzētu sakārtot situāciju likumdošanā, kura ir mainījusies, kopš šie likumi ir pieņemti. Un tas bija 1993.gadā. Pašreiz ir zināma nesakārtotība Latvijas Republikas likumdošanā. Un rezultātā arī iznāk pretrunas ar Latvijas Republikas Satversmes 91. un 106. pantu. Un praktiski tas nozīmē to, ka kontroles funkcijas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei bija pamatotas līdz tam brīdim, kamēr tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabinets izdeva Augstskolu akreditācijas noteikumus. Tas ir, no 1993. gada līdz 1995.gadam. Bet Augstskolu likuma 9.panta 1.daļa nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu absolventiem drīkst izsniegt tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

Tāpēc mēs arī, lai šo situāciju likumdošanā sakārtotu, piedāvājam šos grozījumus.

Kas šeit vēl būtu jāuzsver? Katrā ziņā ir jāuzsver tas, ka būtu ļoti pozitīvi, ja mēs ņemtu vērā to, ka pēc Notariāta likuma pieņemšanas ir izveidojusies tāda vesela virkne arī citas augstskolas, kur ne tikai Universitāte ir šī augstskola, akreditēta Latvijā, un arī juridiskās programmas ir akreditētas Latvijā šai augstskolai, un ir šīs jaunās augstskolas, un tas dod iespēju zināmā mērā nākt šīm augstskolām pretim un arī realizēt cilvēktiesības un radīt vienlīdzīgu konkurenci starp dažādām augstskolām, kas ir Latvijā akreditētas, kuru programmas ir Latvijā arī akreditētas un kuras tad var attiecīgi godīgi konkurēt savā starpā un nodrošināt labāku jurista izglītību.

Kolēģi, es domāju, ka vajadzētu šo priekšlikumu noteikti atbalstīt, un tas dotu iespēju sagatavot labākus speciālistus Latvijā, tas atbilstu mūsu starptautiskajām saistībām un arī Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Vai ir nepieciešams balsot? Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Burvja, Lejas, Labanovska, Salkazanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis. Jūs runāsiet par vai pret? Pret. Lūdzu!

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Gribas uzreiz atzīmēt, ka Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” būtībā ir sagatavots ļoti nevīžīgi, bez cieņas pret iesniedzēju, pašiem pret sevi.

Protams, pilnīgi var piekrist nepieciešamībai izslēgt tiesas procesa nepārtrauktības principu, kurš līdz šim būtībā ir bremzējis tiesu sistēmas darbu, tiesvedības procesu. Bet manā skatījumā bez nopietniem argumentiem būtu nepieņemami izskatīt iespējas, jaunas nostādnes varas dalīšanas principos. Likums “Par tiesu varu” ir pieņemts, lai nostiprinātu Latvijas Republikas Satversmes 83.un 84.pantā teikto par tiesnešu neatkarību un pakļaušanos tikai likumam. Atgādināšu, ka tiesnešus ieceļ Saeima un viņi ir neatceļami. Tātad būtībā, piekrītot šādiem grozījumiem, ar ministra rīkojumu varēsim nu nevis atcelt, bet pārcelt, sākumā uz laiku, tālāk, kā dzīve rādīs.

Saskaņā ar likuma 86.pantu tiesneša amats nav savienojams ar piederību partijām, un saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu aizliegts ieņemt citus amatus un strādāt citu algotu darbu, kas nav saistīts ar tiesneša amata pienākumu veikšanu.

Valsts ir noteikusi īpašas pilnvaras šai profesijai — pieņemt spriedumus ar likuma spēku, un valsts ir uzņēmusies atbildību un arī starptautiskas saistības — izpildes atbildību, panākt, ka tiesas vara ir pilnīgi neatkarīga. Šie grozījumi šādu neatkarību vairs neatļauj.

Atļaujos atzīmēt anotācijā teikto: līdz šim Latvijā, pārprotot varas dalīšanas principu, valsts nav izmantojusi tiesnešu zināšanas un iegūto praksi valsts pārvaldē un starptautiskā organizācijā. Tā nav pārprašana, tā bija tieša varas dalīšanas principa ievērošana. Un tālāk, pamatojoties uz tiesnešu zināšanām un atzīto pieredzi, tiek runāts par to, ka nav ļāvusi tiesnešiem celt savu kvalifikāciju, strādājot valsts pārvaldē vai starptautiskās organizācijās, kur nepietiekot ar teorētiskām zināšanām.

Tādā gadījumā šeit patiešām ir kaut kāds mistisks maisījums starp valsts varas atzariem. Līdz šim tiesas varas nošķiršana no valsts pārvaldes izpildvaras bija šis valsts dalīšanas princips, kuru pārkāpjot tika veidotas totalitāras sistēmas. Tā tas bija pagājušā gadsimtā gan Krievijā, gan Vācijā, gan citur. Acīmredzot pie mums Ministru kabinetā arī pēdējā laikā ir sākuši strādāt jauni, ne tik daudz gados, kā darba pieredzē jauni, revolucionāra tipa teorētiķi, kuri tāpat kā daudzi citi revolucionāri — “veco pasauli grausim un gan jau kaut ko uzcelsim”. Manā skatījumā labāk nebūs, varbūt būs savādāk. Bet jebkurā gadījumā jebkurš maisījums — vai tā būs jauna Satversme, vai tā būs šāda tiesas varas sakļaušana ar izpildvaru, labumu nekādu nedos.

Neizpratni izsauc arī citi jautājumi. Anotācijā teiktais par ļoti nesaprotamu lietu. Vienlaicīgi arī tiesnesim būtu jāzin, kā tiek izstrādāts normatīvo aktu projekts un kā kopumā darbojas valsts pārvalde. Vai šo anotācijā teikto vajadzētu izprast kā šaubas par Latvijas Universitātes un citu augstskolu juridiskajām programmām? Tādas šaubas tādā gadījumā vajadzētu, nu, formulēt kā neuzticību, neuzticības izteikšanu mācību programmu akreditācijas mehānismam un izglītības ministram. Tā ka, tā vai savādāk, domāju, jābūt ļoti uzmanīgiem, atļaujot šādu iespēju. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret. Par runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas —1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Freimaņa, Kalniņa, Lauska, Čevera, Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Labrīt! Cienītie kolēģi! Pievienotās vērtības nodokļa likme ir instruments, ar ko var palielināt vai samazināt konkurētspējas kādai produkcijai vietējā tirgū. Jāsaka, ka šis instruments pašreiz arī aktuāli tiek apspriests Eiropas Savienībā, jo tur piedāvā piemērot 0 procentu pievienotās vērtības likmi ekoloģiski tīrai produkcijai. Jāsaka, arī mūsu republikā pēc būtības produkcija pārsvarā ir ekoloģiski tīra — ne tāpēc, ka mums zemniekiem ir ārkārtīgi augsts apziņas līmenis, bet tādēļ, ka nabadzības dēļ viņi nevar iegādāties ne minerālmēslus, ne augu aizsardzības līdzekļus pietiekamā daudzumā. Pavisam nesenā pagātnē mēs palielinājām PVN nodokļa likmi pārtikas produktiem, un tas noveda pie konkurētspējas samazināšanās, vietējā tirgus lielas daļas atdošanas citai produkcijai. Un rezultātā mēs esam pie bēdīgas situācijas, ka mūsu tirdzniecības bilance pārtikas produktiem ir ārkārtīgi negatīva — līdz 180 miljoniem latu gadā. Protams, nevar teikt, ka, pamazinot pievienotās vērtības nodokli, ieguvēji būs tikai zemnieki. Ja toreiz palielinot zaudēja tikai zemnieki, tad šoreiz savu daļu saņems arī pārstrādes uzņēmumi. Bet jāsaka, ka arī viņiem nauda ir vajadzīga, lai modernizētu savu ražošanu un palielinātu konkurētspēju. Ko tad iegūs vai zaudēs budžets? Protams, primitīvi skatoties, budžets zaudēs daļu pievienotās vērtības nodokļa, un es pat uzskatu, diezgan ievērojamas summas, bet iegūs tādā ziņā, ka palielināsies mūsu lauksaimniecības produkcijas ražošana un tās īpatsvars tirgū, tātad samazināsies ārējās tirdzniecības deficīts, un uz apjoma rēķina pat samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme var dot pat lielāku kopējo ieņēmumu nekā tagad. Jāsaka, ka pašreiz piedāvātais laiks ir īstais, jo budžets tiek gatavots tikai nākamam gadam, un piedāvāts likmi uzmainīt tikai uz nākamā gada 1.janvāri, un arī tas ir ļoti vajadzīgs cerībai zemniekiem, jo pašreiz atkal vērojams ārkārtīgs iepirkuma cenu samazinājums gan pienam, gan gaļai, un tas var stimulēt ražošanas tālāku samazināšanu. Bet, ja mēs dodam tādu cerību, ka vismaz no nākošā gada 1.janvāra ir kaut kāda perspektīva, tad tas varbūt daļu varētu atturēt no šā soļa. Jāsaka, ka šis priekšlikums nav tikai mūsu. Lauksaimniecības apakškomisijā tā veidošanā aktīvi piedalījās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, un tas ir mūsu kopīgs priekšlikums. Tādēļ lūdzu jūs to atbalstīt un nodot komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Boriss Cilevičs vēlas runāt pret? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 4, atturas — 39. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par audzinoša rakstura piespiedlīdzekļu piemērošanu bērniem” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatām sadaļu “Par atvaļinājumu piešķiršanu”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.martā deputātam Kārlim Leiškalnam. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 28.februārī deputātam Valdim Ģīlim”. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — nav, atturas — 1. Atvaļinājums piešķirts.

Lūdzu zvanu! Balsosim “Par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 28.februārī deputātam Guntaram Krastam”. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Izskatām lēmuma projektu “Par Ludmilas Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija izskatīja Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna ieteikumu — apstiprināt Ludmilu Poļakovu par Augstākās tiesas tiesnesi. Atgādināšu, ka 1992.gadā minētā tiesnese ar Augstākās padomes lēmumu ievēlēta amatā uz desmit gadiem. Līdz ar to šā gada 10.martā viņai beidzas pilnvaru termiņš. Juridiskā komisija atbalstīja minētās tiesneses apstiprināšanu bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Ludmilu Poļakovu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Baibas Kļavas apstiprināšanu par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegumu, kurā ministre iesaka apstiprināt Baibu Kļavu par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Minētā tiesnese iecelta amatā pirms trim gadiem, un šā gada 17.martā viņai beidzas pilnvaru termiņš. Līdz ar to ir šis iesniegums, un Juridiskā komisija atbalstīja tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Apstiprināt Baibu Kļavu par Talsu Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Labdien, dāmas un kungi! Strādājam ar darba dokumentu, kura numurs ir 4120B, un jāteic, ir arī viens papildinājums, kas ir nokļuvis uz jūsu galdiem tikai šorīt, 4120C. Tas ir steidzamībā izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””, kuru iesniedz atbildīgā komisija.

Minētajā likumprojektā ir vairāki priekšlikumi, no kuriem es aicinu jūs atbalstīt priekšlikumu ar numuru 1, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ņemot vērā tos labojumus, ko komisija ir iesniegusi uz lapiņas lappusē 3A.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies!

Tālāk mēs konstatējām, ka 2.priekšlikumā Juridiskais birojs jau ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

3.priekšlikums no Juridiskā biroja arī ir atbalstīts, iekļaujot nule kā pieņemtajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts, iekļaujot atbildīgās komisijas priekšlikumā.

5. — tāpat.

Un tad ir 6. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums par likuma pārejas noteikumiem, kuru redakciju es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Un beidzamais ir par likumprojekta spēkā stāšanos. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ko mēs varam attiecināt uz steidzamu likumu. Un tas ir nepieciešams, lai varētu izdalīt šī gada cukura ražošanas kvotas un audzēšanas apjomus. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments nr.4142. Tātad trešais lasījums. Izskatām pa priekšlikumiem.

1.priekšlikumu iesniedza deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Romualds Ražuks.

Sēdes vadītājs. Atvainojos, debatēs ir pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kāpēc ir iesniegts šis priekšlikums? Visa lieta tā, ka pēdējā laikā ir parādījušies dažādi projekti un notiek ālēšanās par jūras krastu un arī par kāpām. Jūs zināt, ka ir izveidots absurds projekts — izveidot naftas terminālu tepat Rīgas pievārtē, un ko tas nozīmē? Tas nozīmē — pēc gadiem trijiem četriem Rīgas jūrmala kā kūrorts varēs vispār neeksistēt. Jo, tā vai citādi, naftas pārsūknēšana dara kaitējumu ūdenim, un lielo tankkuģu ienākšana Rīgas jūras līcī ir apgrūtināta, un projekts vispār ir apšaubāms un muļķīgs. To mūsu ministrijas nav izsvērušas.

Otra lieta ir tā, ka te ir kārotāji, kuri grib par kuru katru cenu visskaistākās vietās, kur ir dabas pieminekļi, lielas kāpas, izveidot savas pilis vai vēl kādus brīnumus, vai dzertuvi izveidot un tāpēc tiek tās kāpas noraktas vai daļēji noraktas un tad tur izveido dažādas celtnes. Diemžēl arī tas ir dabas piemineklis, un mums ir jāatstāj nākamajām paaudzēm to, ko ir izveidojusi daba un to, ko mūsu priekšteči ir saglabājuši.

Un par jūras krastu. Savā laikā, kad būvējās Būtiņģes termināls, mūsu valstsvīri diemžēl nevarēja pateikt noteiktu vārdu, pārrunāt ar Lietuvu, izveidot naftas terminālu Liepājas ostā, lai nebūtu tādi dabas kaitējumi, kā tagad notiek mūsu Kurzemes krastā, un, ja tā notiks arī tālāk, protams, ka lietuvieši kaitēs arī Palangai, bet, par cik straumes tomēr iet uz Liepājas un Ventspils pusi, tad Latvijas krasts būs sagandēts. Tāpēc visas tās celtniecības, vispirms, kad tās būvēt un celt, ir jāapsver, vai tās nekaitēs dabai.

Un tāpēc šis... tie divi trīs vārdi, kas ir pielikti, tiem ir jābūt, lai katrs, paskatot likumu, aizstāv mūsu jūras krastu, kas ir ļoti vērtīgs un arī turpmāk kā atpūtas vieta un ekskursijas vieta būs vajadzīga, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk pieteikušies debatēs nav. Debates slēdzu par šo priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos... Komisijas vārdā...

A.Seile. Tātad komisija nepieņēma Bojāra priekšlikumu tāpēc, ka atsevišķi krasta posmi un atsevišķas kāpas jau ietilpst ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu skaitā, kuri ir Latvijā izdalīti un tiek sargāti un glabāti. Visu jūras krastu nav iespējams iekļaut kā dabas pieminekli, jo tā ir liela teritorija, tas var attiekties gan uz dabas liegumiem, gan uz aizsargājamām teritorijām, un tāpēc komisija vienkārši terminoloģisku kļūdu dēļ neatbalstīja Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze.

Balsosim par 1. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 2.priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis. Tas ir termina precizējums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 3.priekšlikumu arī iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs, komisija to ir atbalstījusi, un šis priekšlikums redakcionāli ir precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 4.priekšlikumu arī iesniedz deputāts Gailis, arī šie ir terminoloģiski precizējumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu deputātiem nav, priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 5.priekšlikumu par atlīdzību sakarā ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās iesniedzis deputāts Sprindžuks. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, nedaudz precizējusi un izteikusi kā savu 7.priekšlikumu.

Līdzīgu priekšlikumu ir izteikusi arī deputāte Seile, arī to komisija ir daļēji atbalstījusi — līdzvērtīgas zemes maiņas sakarā, bet nav atbalstījusi tajā ziņā, ka varētu šī maiņa notikt, arī iedalot īpašniekiem cirsmas, un komisija ir izveidojusi savu 7.priekšlikuma redakciju, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! 5., 6. un 7.priekšlikumi tiek atbalstīti.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gailis, komisija to nav atbalstījusi, jo viņš noteica pārāk ātru iesniegumu izskatīšanas termiņu — 1 mēneša laikā — par atlīdzības jautājumiem. Un komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Un komisija sagatavojusi 9.priekšlikumu, kurā nosaka, ka zaudējumu atlīdzināšanas un kompensēšanas kārtību rūpīgi izstrādā un pieņem Ministru kabinets, un lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz deputāts Leons Bojārs, lūdzot saglabāt iepriekšējo spēkā esošā likuma tekstu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 11.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nr.11 tiek atbalstīts.

A.Seile. Un 12.priekšlikumu iesniedz deputāts Bojārs, atkal lūgdams saglabāt iepriekšējo redakciju. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs ir pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā redakcija bija labāka, jo tā iekļauj arī to, ka tās teritorijas, kas pieder pašvaldībai, arī netiek nedz privatizētas, nedz atsavinātas. Bet, ja tikai valstij piederošās, tad kas tad notiks ar pašvaldībām? Ja no valstīm pašvaldības pārņem teritorijas, tagad jau notiek tāda lieta, un pēc tam iekš viena miera tiek privatizēts. Tāpēc ir jāatstāj tā redakcija, kas bija līdz šim, bez visādām izmaiņām, jo tā ir plašāka, un tā ir konkrētāka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā — vārds deputātei Annai Seilei.

A.Seile. Komisija deputāta Bojāra priekšlikumu nav atbalstījusi vienkārši tāpēc, ka šāds saraksts, ko veido Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tas gan tika izveidots, bet tagad mēs piedāvājam daudz stingrākus noteikumus, ka visas valstij piekrītošās un piederošās meža zemes, kas ir dažādās aizsargājamās teritorijās, ka visas tās nav privatizējamas. Tātad norma ir stingrāka, kā iesaka Bojārs. Lūdzu neatbalstīt Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 15. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu, turpiniet!

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedz Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija nav to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav, priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 14.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedz deputāts Bojārs. Pēc būtības tas ir domāts redakcionāls, bet lielas nozīmes tam nav, un komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikums netiek atbalstīts.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Un 18.priekšlikumu ir sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Juridiskā biroja priekšlikums nr.18 tiek atbalstīts.

A.Seile. 19.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalstījusi daļēji, precizējusi šīs normas un lūdz atbalstīt savu 20.priekšlikumu...komisijas 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 19. un 20.priekšlikumi tiek atbalstīti.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Jānis Gailis, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. 21.priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. Jā, un 22.priekšlikumu iesniedz deputāts Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ja jau mēs dzīvojam Latvijā un ievērojam savu pilsoņu tiesības, un gribam mūsu pilsoņiem ar kaut ko palīdzēt, un, pats galvenais, saglabāt mūsu aizsargājamās teritorijas, tad arī attiecīgi jāierosina — ne jebkurai fiziskai, juridiskai personai, bet Latvijas Republikas pilsoņiem, Latvijas Republikas iedzīvotājiem un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām. Jo “jebkura” — tas nozīmē, ka arī ārvalstnieki, veidojot kādas no savām firmām, viņi arī tad var sākt pretendēt uz šīm apsargājamajām teritorijām. Tāpēc drusciņ ir jādomā arī, ko tad mēs atstājam mūsu pilsoņiem un kāda ir priekšrocība. Un tagad jau iznāk tā, ka tajā pašā Kurzemē mūsu zemnieki ir spiesti nomāt zemi no zviedru firmām. Tāpēc, cienījamie kolēģi, ir konkrēti jāieraksta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā deputātei Annai Seilei.

A.Seile. Godātie deputāti! Jau otrajā lasījumā šie vārdi tika izslēgti laukā no teksta “jebkurai fiziskai un juridiskai personai”. Un tagad teksts skan tā, ka zemi aizsargājamās teritorijās var nodot lietošanā normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā. Un, lai šis likums nenonāktu pretrunā ar citiem likumiem, nekas cits neatliek kā sakārtot šādā veidā un atbalstīt komisijas redakciju.

Lūdzu neatbalstīt 22. — Bojāra priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 22. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 13, atturas — 49. Deputāti, priekšlikums nav atbalstīts! Lūdzu turpināt!

A.Seile. Tālāk ir izslēgta 37.panta daļa jau otrajā lasījumā, bet deputāts Bojārs lūdz šo daļu likumā atjaunot. Komisija neatbalstīja Bojāra priekšlikumu tāpēc, ka visi šie noteikumi ir, vienkārši sakārtojot, iestrādāti citā pantā.

Sēdes vadītājs. Atklāsim debates. Debatēs pieteicies Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nav jau nekas jauns, ka mēs vienmēr likumos iestrādājam tādus normatīvos aktus, patiesībā noteikumus, ka nekas nevēlas atbildēt un nest atbildību par nodarītajiem zaudējumiem, vai tas ir tautsaimniecībai vai dabai. Dotajā jautājumā, dotajā likumprojektā, kuru mēs izskatām, tur bija iestrādāts normāli, ka par aizsargājamajām teritorijām un to izmantošanas gadījumā, ja radušies zaudējumi, tad nes atbildību tas, kas ir iznomājis šīs teritorijas. Tātad lietotājs. Bet diemžēl, ja mēs to izslēdzam, tātad mēs noņemam atbildību un tās personas, kas izmanto šīs teritorijas, viņas var rīkoties tur un darīt visu to, kas viņām ir prātā un, ja tur nodod tiesā vai citādā veidā mēģina viņu tiesības ierobežot, ka viņi ir darījuši nelikumīgi, tad tas ievelkas gadiem ilgi un patiesībā nebeidzas ne ar ko. Un to, ko viņš ir vēlējies panākt, to viņš ir panācis. Bet to, ka ir radīti zaudējumi dabai un ir izpostīts, par to neviens nenes atbildību. Tāpēc esošajā likumprojektā iestrādātā norma bija ļoti laba, un tā nav izslēdzama. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile. Godātie deputāti! Šis ir 37.pants. Un visas šīs normas par atbildību par aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšanu ir iestrādātas 39.pantā. Tāpēc komisija šajā vietā neatbalstīja Bojāra kunga priekšlikumu.

Paldies par modrību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 4, atturas — 46 deputāti. Priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu turpināt!

A.Seile. 24.priekšlikumu iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Par zaudējumu kompensāciju aizsargājamā teritorijā, kurus kompensē zemes lietotāji. Bet es vēlreiz atgādinu, ka visas šīs normas ir iestrādātas 39.pantā, kuram ir veselas divas daļas, kas runā par zaudējumu atlīdzību un lietotāja un īpašnieka atbildību. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Debatēs pieteikušos nav. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu!

Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 5, atturas — 42 deputāti. 24. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums netiek atbalstīts.

Lūdzu, Seiles kundze, turpiniet!

A.Seile. Jā, 25.priekšlikumu iesniedz Leons Bojārs. Un komisija šoreiz deputāta priekšlikumu ir atbalstījusi, tikai nedaudz precizējusi un mazliet vairāk ir atbalstījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra deputāta Gaiļa redakciju. Bet šīs redakcijas ir līdzīgas. Tā ka varētu teikt, ka daļēji ir atbalstīts 25. — Bojāra priekšlikums, un pilnīgi atbalstīts 26. — Gaiļa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tiek atbalstīts 25. un 26.priekšlikums.

A.Seile. 27.priekšlikumu iesniedz parlamentārais sekretārs Gailis. Komisija ir atbalstījusi un redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. 27.priekšlikums tiek atbalstīts precizētā redakcijā.

A.Seile. 28.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs, izslēdzot vienu pārejas noteikumu punktu, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. 29.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile, bet komisija ir precizējusi datumus un atsauci uz pantiem un izteikusi savā 30.priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! 29. un 30.priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Seile. Un līdz ar to ir izskatīti visi likumā iesniegtie priekšlikumi. Atliek balsojums par šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Cienījamie kolēģi! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts tiek akceptēts trešajā lasījumā.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu parakstītu iesniegumu Prezidijam: “Sakarā ar to, ka zālē balsojuma laikā neatradās daudzi deputāti, kuru balsojums varētu ietekmēt rezultātu, lūdzu pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām. Cienījamie deputāti! Mums ir jālemj ar balsošanu par to, vai mēs pārbalsosim šī likumprojekts nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai pārbalsot šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 29, atturas — 7. Atbalstīts Prezidijā iesniegtais deputātu priekšlikums — pārbalsot likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” nodošanu komisijām.

Cienījamie kolēģi! Tātad balsosim par to, lai nodotu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” komisijām, dokumenti nr.4170 un nr.4170A. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 2, atturas — 45 deputāti. Likumprojekts komisijām netiek nodots. (Starpsauciens: “Nodevēji!”)

Turpinām likumprojektu izskatīšanu. Nākošais Saeimas plenārsēdē izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””, dokuments nr.3686.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 4117. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu otrajam lasījumam un tādēļ lūdz Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā šos grozījumus.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret— 2, atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir akceptēts. Izskatīsim nākamo.

V.Balodis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.marts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 4.marts.

Izskatām nākamo — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4118. Kā jau priekšsēdis minēja, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””, ko komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Lai gan minētajā likumprojektā nav iesniegti priekšlikumi, tomēr, kā saka Kristīne Gustiņa no Griķiem, es gribētu, lai atbildīgais ziņotājs minētu arī visus redakcionālos labojumus, kas likumā ir iestrādāti. Izpildot viņas vēlēšanos, es jums padevīgi ziņoju, ka 18.pantā ir iestrādāti divi komisijas redakcionālie ziņojumi, un aicinu jūs tos atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies deputātiem.

K.Leiškalns. Līdz ar to likumprojekts otrajam lasījumam ir izskatīts, un aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu”” otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts tiek akceptēts otrajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Priekšlikumus lūdzam iesniegt līdz 5.martam šajā pat, 2002.gadā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.marts.

Izskatām nākamo likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, sēdes vadītāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu nr. 4119. Kā jau vadītājs minēja — likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”, kuru komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam.

Un es aicinu izskatīt 1.priekšlikumu, ko iesniedzis Juridiskais birojs pie 1.panta un norādu, ka komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pie 1.panta ir redakcionāls precizējums, ko izdara komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums arī pie šī paša 1.panta. Komisija aicina jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 3.priekšlikums no tā paša Juridiskā biroja jau pie 2.panta, un komisija šo Juridiskā biroja iniciatīvu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts 3. — Juridiskā biroja priekšlikums.

K.Leiškalns. 4.priekšlikums pie 2.panta no Juridiskā biroja ir guvis komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt arī jūs.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu deputātiem pret 4.— Juridiskā biroja priekšlikumu.

K.Leiškalns. Pie 3.panta ir 5.priekšlikums, ko iesniedz Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu — deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Es aicinu balsot par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! 70 deputāti balsojuši par, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā tiek akceptēts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija jūsu priekšlikumus gaidīs līdz 5.martam pulksten 17.00. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 5.marts.

Izskatām nākamo likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”, dokuments nr.4018. likumprojekta numurs 1139.

Godātie deputāti! Ministru kabinets iesniedza likumprojektu “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. Juridiskā komisija pirmajam lasījumam izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt.

Ko paredz šis likums? Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums paredz tālāk sakārtot un pārveidot atbilstoši civilizētas valsts — Rietumu tipa valsts sistēmai ieslodzījuma vietas un demokratizēt šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Likuma mērķis ir balstīties uz likumības un cilvēktiesību principiem, tādā veidā regulējot Ieslodzījuma vietu pārvaldi, kas ir Tieslietu ministrijai padota valsts pārvaldes iestāde, noteikt šīs ieslodzījuma vietu sistēmas pārvaldes tiesisko statusu, funkcijas, struktūru un pārraudzību. Bez tam šis likums paredz arī regulēt ieslodzījuma vietu, konkrēto cietumu un citu ieslodzījuma vietu, tiesisko statusu, un galvenokārt lielākā uzmanība likumā ir veltīta Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla tiesiskajam statusam, tiesībām, pienākumiem un sociālajām garantijām. Mēs zinām, ka padomju laikā soda izciešanā ļoti izteikta bija padomju lēģeru sistēma, kur cilvēki, kuri izcieta brīvības atņemšanas sodu šeit, Latvijā, vai arī lielā mērā Sibīrijā, tika ieslodzīti lēģeru tipa ieslodzījuma vietās brīvības atņemšanas nometnēs, un tad visi neatkarīgi no tā, kas viņi bija, par kādiem noziegumiem sodīti, vairāk vai mazāk vienveidīgi izcieta šos sodus. Un statuss viņiem bija saistīts tikai ar ārējās iedarbības mehānismiem kā tikšanās, pienesumi un dažādas citas lietas.

Pārejot uz demokrātisku, uz Rietumu tipa, soda izciešanas sistēmu, mēs esam jau pārveidojuši Soda izciešanas likumu un noteikuši trīs tipu brīvības atņemšanas sodus, trīs tipa cietumus — slēgtais, daļēji slēgtais un atklātais cietums, kur izcieš sodu — brīvības atņemšanas sodu — personas. Šajos te slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos ir trīs dažādas režīma pakāpes, ir notikusi pāreja uz kameru tipa soda izciešanas sistēmu, kas ļauj zināmās diennakts stundās vai zināmā soda izciešanas periodā turēt atsevišķi personas, kas izdarījušas dažādus pārkāpumus, kā arī stimulēt viņu disciplīnu, turot atsevišķi un neveidojot lielas nometnes tipa masas, kā tas bija padomju laikā.

Bez tam mēs nodevām ieslodzījuma vietu un soda izciešanas jautājumus, kā tas ir diezgan bieži demokrātiskās valstīs paredzēts, no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pārziņā, un Tieslietu ministrija tātad turpina šo darbu.

Līdz ar to ir radusies nepieciešamība no daudziem jautājumiem, kas ir regulēti kopā ar Valsts policijas dienesta kārtību, ar robežsargu dienesta kārtību vai arī ugunsdzēsēju dienesta kārtību, separēt šos jautājumus un regulēt attiecībā uz šo te soda izciešanas ieslodzījuma vietu personāla tiesisko statusu. Vislielākā daļa šajā likumā ir veltīta tieši šim personālam, jo līdz šim likuma līmenī šis jautājums netika regulēts.

Bez tam ir arī noteikts, ka pati Ieslodzījuma vietu pārvalde šaurākā nozīmē ir valsts pārvaldes iestāde, kura atrodas Tieslietu ministrijas sistēmā, un attiecīgi Tieslietu ministrija ar speciālu savu struktūrvienību — Ģenerālinspektoru biroja — palīdzību gan tieši, gan pastarpināti pārvalda Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Pārvalde ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Tajā pašā laikā šie jautājumi, kas attiecas uz personālu, ir diezgan detalizēti noregulēti likumā, diezgan detalizēti noregulēts likumā ir jautājums, kas attiecas uz šo Ieslodzījuma vietu pārvaldi, tātad pašu augstāko institūciju, kas pārzina visus cietumus un citas ieslodzījuma vietas, bet likumprojektā nav pietiekamā mērā regulēti jautājumi, kas attiecas uz pašiem cietumiem un uz citām soda izciešanas vietām, tieši no juridiskā viedokļa, tieši no tā viedokļa, kāds ir to juridiskais statuss.

Tiek piedāvāts šobrīd tāds variants, ka tie ir šīs pārvaldes struktūrvienības, nu, līdz šim tomēr attiecīgie cietumi bija patstāvīgi publisko tiesību subjekti. Zināmā mērā viņiem bija sava saimnieciskā patstāvība, kas bija vērsta ne tikai uz iekšējo disciplīnu, uz sodu izcietošo personu iekšējo disciplīnu, bet arī uz veselu rindu saimnieciskās darbības jautājumiem, sākot ar celtniecību, veļas mazgāšanu, remontu, ēdināšanu, kultūras un sadzīves jautājumu risināšanu, izglītību, kas, protams, ir nepieciešama ieslodzījumu vietās, kur cilvēkiem ne tikai jāizcieš sods, bet arī jādzīvo cilvēka cieņu neapdraudošos apstākļos, par ko vairākkārt un sistemātiski mums tiek norādīts no dažādām Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas institūcijām, no mūsu kaimiņiem, draugiem un valsts vai sabiedriskajām, vai citām organizācijām, kuras sniedz palīdzīgu roku, tai skaitā reliģiskās organizācijas, kuras sniedz palīdzīgu roku Latvijas valstij sakārtot šos cietumus un palīdzēt strādāt ar šīm personām, kuras izcieš sodu šādā smagā veidā, izolēti no sabiedrības.

Līdz ar to es domāju, ka nav pietiekami šai likumprojektā parādīts šo cietumu statuss, šeit ir jādiskutē par šo cietumu juridisko statusu. Bez šaubām, ja mēs redzam, ka iekšlietu sistēmā šobrīd katra rajona policijas pārvalde ir pietiekami tiesīga ar savu budžetu rīkoties, ar budžeta līdzekļiem un tā tālāk, ugunsdzēsības attiecīgā reģionālā institūcija un tā tālāk. Un līdz šim cietumi arī ir bijuši tāda rakstura institūcijas, gan Iekšlietu ministrijas sistēmā, gan Tieslietu ministrijas sistēmā. Nav pamata uzskatīt, ka šīs institūcijas būtu kādas struktūrvienības, kur visi jautājumi būtu risināmi tikai no centra. Tādā veidā, bez šaubām, arī šis jautājums nebūtu risināms. Un, kā mums ziņoja, tad ir bijušas dažādas diskusijas, un visādā ziņā šobrīd mums tiek piedāvāts, es neteiktu, ka stiprākais jautājums.

Bez tam, protams, tās personas, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu, — jārunā par šo personu rehabilitāciju, jo recidīva jautājums mūsu valstī ir ļoti augsts. Joprojām mēs nevaram atrast līdzekļus, lai izveidotu probācijas dienestu, lai personām, kuras iznāk no cietuma, varētu tikt sniegta palīdzīga roka, iekļaujoties sabiedrībā, veidojot to, nostādot viņus uz pareiza ceļa, palīdzot ar tiem jautājumiem, kas ir pašvaldību kompetencē, kā piešķirot attiecīgu palīdzību dzīvesvietas jautājumos, saimnieciskajos jautājumos, kā arī risinot viņu darbā iekārtošanas un izglītības jautājumus.

Daudzās Eiropas valstīs ļoti aktīvi darbojas šis probācijas dienests, un mēs, no vienas puses, protams, ieguldām lielus līdzekļus, es pat teiktu, miljoniem latu, lai sakārtotu cietumus, bet tajā pašā laikā jau trešo gadu atliekam naudas novirzīšanu probācijas dienesta iedibināšanai, kurš acīmredzami samazinātu personu skaitu, kuras šobrīd atrodas cietumos. Recidīvs ir nepiedodami augsts. Faktiski šis jautājums gulstas uz visu mūsu — gan valdības, gan deputātu — sirdsapziņas, ka šis jautājums ir... nu, līdz ar Krieviju un Ameriku mēs esam pirmajā piecpadsmitniekā pēc ieslodzīto skaita cietumā, kas atrodas izmeklēšanā, un sodīto personu skaita uz 100 000 iedzīvotājiem. Ar šādu situāciju mēs nevaram samierināties. Līdz ar to jautājums ir jārisina kompleksi. Ne tikai jāsakārto ieslodzījuma vietas, bet arī jārisina jautājums par probācijas dienestu.

Līdz ar to es domāju, ka kopumā likums, un tā arī komisija nolēma, pirmajam lasījumam ir pietiekami korekti izstrādāts. Mēs varētu to uzlabot, it sevišķi jautājumos par cietumu statusu, par to vadības tiesībām, par to struktūru, par to dažādu vadītāju tiesībām veikt attiecīgi saimniecisku darbību, it sevišķi tajā jautājumā, kas saistās ar ieslodzīto nodarbināšanu, un tādā veidā virzīties uz Eiropas, uz Rietumeiropas, tipa rezultātu sasniegšanu cilvēku rehabilitācijā un reizē soda izciešanā. Lai mēs pēc šī cietuma soda izciešanas nesaņemtu sabiedrībā iekļauties galīgi nespējīgas personas.

Es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Muciņa kungs!

Deputāti debatēs par šo likumprojektu nav pieteikušies. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums” apstiprināšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! 83 deputāti ir balsojuši par. Pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

L.Muciņš. 20.marts.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir 20.marts.

Izskatām nākamo likumprojektu. “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 12.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” otrajam lasījumam.

1.priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzam Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Arī 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates. Debatēs ir pieteicies deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka 2., 3., 4.priekšlikums būtībā sasaucas savā starpā, un pievērst uzmanību vienam apstāklim. Saskaņā ar 17.pantu šinī likumā uz aizdomu pamata vien ir iespējams apturēt finansiālas darbības. Ko tas būtībā nozīmē? Cilvēkiem, kuri varbūt nav nodarbojušies ar uzņēmējdarbību, tas neizsaka neko. Bet vai jūs nesaskatāt šeit iespējas, ka tiks apturēta mazu un vidēju uzņēmumu darbība, ņemot vērā kaut vai to, ka mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav tik liela ietekme, lai pēc tam cīnītos par savām tiesībām. Un gadījumā, ja viņi pierādīs, ka šīs aizdomas nav bijušas pamatotas, ka viņu uzņēmums ir iznīcināts uz aizdomu pamata, kurām neatrada nekādus apstiprinājumus, beigās mēs lasām: tas, kurš ir šādu darbību veicis, nenes nekādu atbildību. Ko tas nozīmē?

Man ir jautājums tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam — vai viņi neizskata šādu iespēju — tomēr atrast šo atbildību tiem, kuri būs cīnījušies par sava ģimenes biznesa labklājību un apturējuši citus uzņēmumus? Šobrīd, aizsedzoties ar pretterorisma cīņu, var iznīcināt savus konkurentus uzņēmējdarbībā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es nedaudz gribētu atbildēt Burvja kungam par viņa bažām, ko viņš šeit izteica.

Šeit ir 17. ... es atvainojos, 4.pantā ir runa par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem... ir atzīstami tie finansu līdzekļi, faktiski to personu vai to juridisko personu finansu līdzekļi, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir saistīti ar terorismu. Šeit mēs arī esam iestrādājuši likumprojektā, ka ir arī — nu, teiksim, mums ziņas pienāk no citām valstīm un Ministru kabinets akceptē vai apstiprina šo sarakstu, lai nav vienkārši tā, ka ienāk kaut kāds saraksts un vienkārši uzreiz kontroles dienests saka: jā, tas ir tā! Bet mēs vēl radījām šeit institūciju, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina. Jo tiešām, lai nebūtu tādas situācijas, ka pārpratuma dēļ tiek apturētas pavisam citas personas vai juridiskas personas, teiksim, šie te konti.

Vēl es gribētu teikt par atbildību. Ja jūs pievērsīsit uzmanību 19.prim pantam, tad iepriekšējā redakcijā bija, ka kontroles dienests vai iestāde, vai amatpersonas... darbiniekiem neiestājas ne juridiska, ne materiāla atbildība. Komisija ir izslēgusi “ne materiāla atbildība”, atstājot juridisko atbildību. Līdz ar to faktiski, ja iestājas kādas materiālās sekas personai vai juridiskajai personai kļūdas dēļ, kad tiek apturēti rēķini, nodarīti materiālie zaudējumi, tad tie tiek atlīdzināti.

Tā kā šeit, manuprāt, viss ir šobrīd kārtībā. Ja jums ir tomēr, Burvja kungs, kādas bažas, tad vajadzētu uz trešo lasījumu iesniegt kādu redakciju.

Lūdzu atbalstīt 2.— Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret— nav, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt 3. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Burvis vēlas debatēt par 3.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates.

I.Burvis (SDS). Un, tā vai savādāk, cienījamais Kuduma kungs, es atzīmēšu, ka uz aizdomu pamata jūs esat gatavi apturēt uzņēmējdarbību. Un par to neviens nenes....juridiskās atbildības ja nebūs, tad nebūs arī materiālās... Tas bija vienkārši vārdu... daudzvārdības noņemšana.

Tā vai savādāk, ir jāskatās, kāda būs atbildība, ja pēc tam izrādīsies nepamatotas aizdomas...

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Par 3.priekšlikumu iebildumu nav.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums. Paldies! Lūdzu atbalstīt 4. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 5.marts.

Sēdes vadītājs. Es atvainojos....

Dz.Kudums. 5.marts.

Sēdes vadītājs. 5.marts. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādājam ar dokumentu, kura numurs ir 4127. Otrajam lasījumam sagatavotie grozījumi Alkohola aprites likumā.

1.priekšlikums ir deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga iesniegums, kas lūdz labot alkohola definīciju, kas ir noteikta 1.pantā, samazinot nepieciešamo spirta daudzumu dzērienā, lai tas tiktu uzskatīts par alkoholu, no 1,2%, kas ir pasaules un arī Eiropas standarts, līdz 0,5%.

Komisija minēto priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas, ka tas ir valsts... it kā pasaules standarts, tas tik tiešām tā nav un ļoti lielās valstīs... ļoti daudzās valstīs tas ir apspēlēts pavisam citādā veidā, un 1,2% — tas ir jau produkts, kurš apliekas ar akcīzes nodokli. Un, ja mēs negribam palikt nu tādā dzērāju valsts līmenī, kādā mēs esam nonākuši, jo tik tiešām alkohola aprite mūsu valstī ir draudoša, tad mums arī attiecīgi ir jārīkojas. Latvijas valsts jau tā apzināti... valdība patiesībā apzināti atteicās no valsts monopola uz alkohola realizāciju, ražošanu, un tagad mēs arī atsakāmies no tām normām, kuras ierobežo un kuras arī nedod izvērsties tām firmām, kuras zem visdažādākiem veidojumiem izveido alkoholiskos dzērienus ar samazinātu spirta saturu, un tos neapliek ar akcīzes nodokli. Un tāpēc, lai nenotiktu visi šie darījumi, nekas slikts nenotiktu, mēs atstājam uz skaitli 0,5%, alkohola saturs, kurš ir dzērienos, kuri ir iedalīti... piedāvāti realizācijai.

Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Komisijas vārdā es, protams, varu piebilst, ka, neapšaubāmi, mums ir jācīnās ar alkoholisko dzērienu patēriņu. Bet, Bojāra kungs, ne ar šādām — pseido, farizejiskām metodēm! Mēs sākam attiecināt Alkohola aprites likumu, pēc jūsu ieteikuma, gan uz kefīru, gan uz bezalkoholisko alu. Es domāju — kas par daudz, tas par skādi, un aicinu vēlreiz neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputātu Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 14, atturas — 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies, dāmas un kungi! Nākamais priekšlikums ir pie trešā panta, to iesniedz deputāts Razminovičs, un tā saturs ir, ka “alkohola un citu preču ražošanā Latvijā ir izmantojams tikai Latvijā ražotais spirts”. Lai gan Ārlietu ministrijas pārstāvis... Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, neskatoties uz to, ka Ārlietu ministrijas pārstāvis, ja nemaldos — Olga Sirsniņa, deputātiem skaidri un gaiši paskaidroja, ka minētie priekšlikumi neatbilst Latvijai saistošiem starptautiskiem līgumiem un ka šādu priekšlikumu iestrādāšana likumā nebūt nenozīmē, ka tos Latvijas Republikā varēs piemērot, jo Latvijā uz robežas piemēros starptautiskās saistības, nevis šo priekšlikumu. Tā ka iesniedzējiem, neapšaubāmi, vajadzētu sākt ar starptautisko saistību grozīšanu un pēc tam iestrādāt nacionālajā likumdošanā. Aicinu... Nē, man komisijas vārdā, protams, jāaicina atbalstīt, jo komisijas vairākums ir atbalstījis šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (Sociāldemokrātu savienības frakcija). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es vienkārši esmu pateicīgs Razminoviča kungam par to, ka viņš ir tuvinājis Tautas partijas sapratni sociāldemokrātiskai idejai Latvijā, jo es atgādināšu, ka šo priekšlikumu ne tik sen sociāldemokrāti jau bija virzījuši, un Tautas partija toreiz neatbalstīja. Šobrīd ir nācis tas apskaidrības brīdis arī Tautas partijas pusē, ka vajag atbalstīt vietējos ražotājus un savus Latvijas zemniekus. Paldies liels par to, ka jūs beidzot to sapratāt!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Jautājums nebūt nav tik viennozīmīgs, kā tas liekas ar... Un liekas, ka mums ir jāpretojas šim priekšlikumam, jo patiesībā tas ir pretrunā mūsu starptautiskiem līgumiem.

Es tomēr atgādināšu kādu iepriekšēju situāciju. Savā laikā mūsu sadarbības partneru, koalīcijas partnera Andra Šķēles vadībā uzņēmumu grupa, ko mēs labāk pazīstam kā “Avelat”, bija arī viena no tiem, kas vadīja “Latvijas balzamu”. Vadīja kā nacionālo uzņēmumu, mēs lepojāmies kā ar nacionālo uzņēmumu, un nacionālais ražotājs ražoja labu alkoholu. Šobrīd situācija ir principiāli mainījusies: “Latvijas balzams” pieder Krievijas uzņēmumam “Sojuzprodimport”, saīsināti — SPI, un šī kompānija ir liela, multinacionāla, un “Latvijas balzams” tajā ir tikai viena mazākā daļiņa. Un šī SPI, tās sastāvā ir arī vairāki spirta ražotāji, tajā skaitā tādi, kas atrodas Tulā, un šis Tulas spirta ražotājs tiešām ir gatavs simtprocentīgi visu spirtu priekš mums, lielākā alkohola ražotāja, pārdot uz Latviju par ievērojami lētāku cenu, nekā Latvijas spirta ražotāji spētu piegādāt, un šādā veidā samazināt Latvijas spirta ražotāju iespējamo tirgu, vai visdrīzāk — slēgt abus Latvijas spirta ražotājus — Jaunpagastu un Kalsnavu.

Apmēram 500 Latvijas zemniekiem, zemnieku saimniecībām, tas reāli nozīmē bankrotu, jo viņi ir sasējuši tieši tos rudzus, no kuriem varētu šo izcilo Latvijā ražoto spirtu un jēlspirtu ražot.

Problēma šinī gadījumā ir daudzšķautņaina, jo mēs šādā redakcijā, kā Arnis Razminovičs ir uzrakstījis šo priekšlikumu, diemžēl pieņemt nevaram. Es ceru, ka Arnis Razminovičs nākamo reizi uz trešo lasījumu šo priekšlikumu izmainīs. Izmainīs tādā ziņā, ka mēs nepārkāpsim savas saistības ar mūsu Eiropas partneriem, bet stingri norobežosim mūsu ražotāju no tā, kas nāk no Austrumu puses, par dempinga cenām, kas nāk no Austrumu puses ar vienu mērķi — iznīcināt mūsu mazos ražotājus, kas nāk no Austrumu puses — ar nepieciešamību samazināt mūsu zemnieku iespējas turpināt strādāt.

Pēc manā rīcībā esošajiem datiem, gan Valsts prezidente, gan Saeimas priekšsēdētājs ir saņēmuši daudzas zemnieku parakstītas vēstules, un šie zemnieki ir aicinājuši Saeimu ar izpratni izturēties pret šo priekšlikumu. Šie zemnieki ir aicinājuši Saeimu domāt un strādāt tajā virzienā, lai Latvijā mēs paši varētu savus graudus pārstrādāt un izmantot spirta ražošanā savu zemnieku produkciju.

Es aicinu Arni Razminoviču uz trešo lasījumu izstrādāt precīzu redakciju, to iesniegt, un mums to vajadzētu atbalstīt precizētā redakcijā, kur nav nekādu pretrunu ar mūsu starptautiskajām saistībām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Jāparunā par populāru tēmu — par Alkohola aprites likumu. Un šeit mēs saskaramies ar vienu no patiešām nopietnām problēmām. Pagājušogad mēs budžetā bijām apstiprinājuši valsts galvojumu “Jaunpagastam plus”, diemžēl Razminoviča kunga partijas biedrs — finansu ministrs — neapstiprināja šīs izmaksas.

Es šodien negribu diskutēt, kā būtu situācija veidojusies, ja nebūtu nogalināts Peimanis, un kāda būtu tālāk visa šī virzība. Bet visi mēs labi zinām, ka kaut kur augstākajos slāņos aizvien ir sarunas par bioetanola rūpnīcas celšanu, vai nu uz “Jaupagasta plus” bāzes, vai kādas citas rūpnīcas ievešanu un šeit pat, Latvijā, izvietošanu.

Es gribu uzreiz norādīt, es neesmu ne “Latvijas balzama”, ne “Jaunpagasta plus”, ne “Kalsnavas” lobijs, es zinu, ka citi deputāti sevi sauc par lobijiem, es vienkārši gribu parunāt par šo problēmu. Es patiešām komisijā arī atturējos no Razminoviča kunga priekšlikuma atbalstīšanas. Es varu arī atbildēt:

“Arni, es tevi cienu par daudzām loģiskām domām, bet šeit ir patiešām jautājums. Pirmkārt, kamēr nav skaidra valsts politika, vai mēs veidosim savu bioetanola ražotni, kā tā varēs funkcionēt ļoti šaurā tirgū, tikmēr šāds priekšlikums ir diezgan bīstams.

Otra lieta. Patiešām, kā pareizi norādīja arī cienījamais Leiškalna kungs, Latvijas saistības pret Pasaules tirdzniecības organizāciju, un tas var tikt kvalificēts kā sava veida ierobežojums no Latvijas puses, un līdz ar to ir jārēķinās ar sankcijām, tiklīdz likums tiks izsludināts, nākotnē no sankcijām no Pasaules tirdzniecības organizācijas.

Tāpat šeit ir iekšā, pagaidām vismaz šādā formulējumā, pretrunas ar Latvijas noslēgtām vienošanām ar Eiropas Savienību.

Tāpat šeit ir pretrunas par Baltijas vienoto tirgu, jo rodas jautājums — vai Lietuvas uzņēmēji būs tiesīgi ievest Latvijā sevis saražoto spirtu, un pēc šīs vienošanās, kam ir augstāks raksturs, viņiem tādas tiesības ir izdarīt un arī realizēt Latvijas teritorijā.

Tādēļ es vēlreiz lūgtu. Šinī brīdī laikam loģiskāk būtu atturēties vai balsot pret. Es, protams, zinu, man arī sāp sirds par Latvijas zemniekiem, kuri plānoja nodot graudus “Jaunpagasts plus” bioetanola rūpnīcā. Diemžēl šis projekts ar Tautas partijas ministra palīdzību tika izgāzts. Kā būs nākotnē, redzēsim, bet šinī brīdī es aicinu atturēties.

Sēdes vadītājs. Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka arī sociāldemokrāti ir pamanījuši, ka ir nepieciešams aizsargāt Latvijas iekšējo tirgu, un tādās pašās domās ir arī “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Un patiešām man ir prieks, ka Apiņa kungs ir par šī te priekšlikuma atbalstīšanu, tikai precizētā redakcijā. Un ko es varu droši jums pateikt? Ka uz trešo lasījumu es apsolos šo priekšlikumu precizēt, jo pašreizējā redakcija tiešām prasa šā te priekšlikuma precizēšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Ir patīkami atzīt, ka Razminoviča kungs pateica, ka arī Tautas partija rūpējas par iekšējā tirgus aizsardzību. Nu tas ir ļoti patīkami, jo, ziniet, likums par iekšējā tirgus aizsardzību bija pieņemts tikai 1999.gadā ar lielām mokām. Līdz šim laikam tas nedarbojās. It sevišķi kas attiecas uz lauksaimniecības pārtikas produktu ievešanu, kas pārsniedz daudzkārt to, ko mēs izvedām. Un otrkārt, tas arī grauj mūsu lauksaimniecības tirgu.

Kas attiecas uz iekšējā produkta ražošanu. Diemžēl, Razminoviča kungs, jums jāpārrunā arī ar savu partiju, ka “Jaunpagasts plus” bioetanola rūpnīcas darbību no sākuma jūs atbalstījāt, pēc tam jūs neatbalstījāt, un tā tas tagad nenoteiktā stāvoklī ir palicis neapzināts. Un kāda būs tālākā attīstība bioetanola ražošanai Latvijā? Tas vēl nav zināms. Bet, tā vai citādi, notiek kaut kāda aizkulišu cīņa, kura noved pie tā, ka Latvija zaudēs kārtējo pozīciju sava iekšējā tirgus aizsardzībai. Tāpēc, cienījamie kolēģi, protams, šis priekšlikums ir atbalstāms, un tas ir jāatbalsta. Jo viss tas, kas tagad notiek, ka mūsu iekšējais tirgus ir pārpildīts ar ārvalstu ražoto produkciju, un mēs savus naudas līdzekļus atdodam citu valstu zemniekiem, atbalstām citu valstu zemniecību, tas ir jāizbeidz. Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi lauksaimniecības produktu ražošanā. Priekšlikums ir atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribētu izteikt arī dažas pārdomas, vienkārši, man liekas, Arnis Razminovičs drusku kļūdījās, ka tas ir Tautas partijas ierosināts. Vairākkārt sociāldemokrāti šajā sasaukumā ir centušies šo problēmu pacelt. Tas līdz šim nav izdevies. Bet tas ir tā. Es gribētu drusku raksturot to faktisko stāvokli, kāds šobrīd ir ar šo absolūto alkohola, spirta ražošanu. Tātad pagājušajā gadā ir saražots 620,6 tūkstoši dekalitru absolūtā alkohola spirta. Savukārt no Igaunijas tika ievesti 29,3 tūkstoši dekalitru vai kopā 649,9 tūkstoši dekalitru absolūtā spirta. Imports pagājušajā gadā pēc oficiālās statistikas tātad ir sastādījis 4,8% no kopējā daudzuma. Nu un, kā informēja Akcīzes preču pārvaldes direktors Dzintars Jakāns, pēc alkoholisko dzērienu ražotāju deklarētajiem datiem, pagājušajā gadā dzērienu ražošanai tika izlietots 607,6 tūkstoši dekalitru absolūtā alkohola spirta. Jēlspirta un spirta ražošanai pagājušajā gadā kopumā izlietots ir 18 253 tonnas Latvijā audzēto graudu. Jāpiezīmē, ka pēc oficiālās statistikas pagājušajā gadā spirta ražošanai graudi nav tikuši importēti. Tāda ir faktiskā situācija.

Kas draud? Te jau minēja deputāts Apinis, ka “Latvijas balzams” domā importēt šo spirtu degvīna un citu šo stipro izstrādājumu ražošanai. Un neiepērkot pašmāju spirtu no Latvijas graudaudzētāju produkcijas. Kā zināms, pirmais atteikums bija iepirkt spirtu no SIA “Jaunpagasts plus” sakarā ar motivāciju, ka nav pietiekami kvalitatīvs, tagad ir pajukušas šīs līguma attiecības ar otru GUS spirta ražotāju — SIA “Rīga Bestspirt”, kas apsaimnieko Kalsnavas spirta rūpnīcu, bet pēdējā gadījumā, kā jūs zināt, motīvs ir, ka piedāvātā cena 40 santīmi litrā, ir par zemu, kas neapmierina SIA “Rīga Bestspirt”.

Šajā gadījumā, kā jūs zināt, akciju sabiedrības “Rīgas balzams” īpašnieki raugās iepirkt spirtu no ārienes. Un, no vienas puses, akciju sabiedrības “Latvijas balzams” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pareizi saka, ka dodiet mums tādas pašas subsīdijas, kā jūs dodat cukurbiešu audzētājiem un cukura ražotājiem.

Tāpēc es gribētu minēt šo problēmu kopumā Latvijā kāda ir, par visiem produkcijas veidiem, kur varētu segt...kā segt šo starpību, kāda ir iekšējā tirgū par izejvielu, vai tas ir par cukurbietēm, graudiem vai tālāk arī lopkopības produkcijai un par kādām pieņemamām starptautiskām tirgus cenām.

Lūk, šis mehānisms nav atstrādāts. Tāda iespēja ir šo mehānismu atstrādāt. Bet tam būtu jābūt vienveidīgam uz visiem produkcijas veidiem — vai cukura ražotājiem, vai spirta ražotājiem, vai tā tālāk...

Tāpēc mūsu priekšlikums tāpat kā kādreiz, aizsargājot iekšējo tirgu cūkgaļas ražotājiem, šinī gadījumā ir šādu normu atbalstīt. Šī norma ir arī šīs tabulas 25.priekšlikums, tas ir mūsu priekšlikums, un lūdzu deputātus atbalstīt un meklēt tālāk risinājumus pēc šī grozījuma pieņemšanas.

Sēdes vadītājs. Debates par 2.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Jevgenija Stalidzāne, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Turpināsim debates par 2.priekšlikumu. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs visi mēdzam citēt autoritātes, mans draugs Kārlis Leiškalns šeit citēja Ārlietu ministrijas darbinieci Olgu Sirsniņu, es citēšu dažus Latvijas zemniekus, kas ir atrakstījuši vēstules par šo tematu.

Tātad es vēlos nolasīt dažas rindas, ko raksta Madonas rajona zemnieku apvienības priekšsēdētājs Zaļmežs. Viņš saka: “Mēs, Madonas rajona zemnieki, griežamies ar prasību nepieļaut Latvijā ievest spirtu, jo spirta ievešana Latvijā iznīcinās pilnībā Latvijas lauksaimniecību — gan graudu ražošanu, kā arī liellopu gaļas ražošanu.” Vidzemes Agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības padomes direktors no Valmieras I.Jansons raksta, ka ir parādījusies informācija par spirta importu, kas Krievijā esot lētāks. Tādā gadījumā varam slēgt abas Latvijas spirta rūpnīcas, un līdz ar to daudziem zemniekiem tas nozīmē ražošanas pārtraukšanu, savukārt valstij — mazākus ienākumus no nodokļiem un bezdarba pieaugumu laukos. Katrā ziņā, cienījamie kolēģi, es vēlos jums lūgt saprast šīs problēmas nopietnību! Es jūs ļoti lūdzu saprast, ka šādā formā, kādā mēs šodien esam saņēmuši šo priekšlikumu, tas nevar darboties, jo vienmēr prioritāri būs starptautiski līgumi, kurus Latvijas valsts ir parakstījusi. Latvijas valsts ir parakstījusi gan ar Eiropas Savienību, gan Starptautiskās tirdzniecības organizācijas ietvaros, un šādā formā tas nav mums pieejams. Bet jebkurā gadījumā mēs nobalsosim par šo priekšlikumu vai pret šodien. Es aicinu visus strādāt pie jautājuma, lai uz trešo lasījumu šis priekšlikums būtu korekts un mēs aizsargātu Latvijas tirgu, lai mēs nepieļautu Latvijas tirgū nonākt lētam...

Sēdes vadītājs. Paldies! Laiks!

P.Apinis. ...un par dempinga cenām, bieži vien ar vājāk nomaksātiem nodokļiem, jo viņš pats... ražotājs pats sev pārdod spirtu lētāku...

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Apinis. ... tad šāds spirts nenonāktu mūsu tirgū. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Ar attiecīgo priekšlikumu, ko iesniedza Razminoviča kungs, faktiski mēs legalizējam to pretrunu, kas ir un pastāv tautsaimniecībā, un mums šoreiz arī ļoti konkrēti jāpasaka, ka daudzus gadus iepriekš pieņemtais lozungs, atjaunojot Latvijas valsts neatkarību, ka visu sakārtos tirgus, ir izgāzies, un mums ir jāsāk labot kļūdas. Labojot šīs kļūdas, protams, mums ir absolūta atbildība pret mūsu ražotājiem. Šoreiz tas attiecas varbūt uz kartupeļu audzētājiem, uz graudu audzētājiem, uz cukurbiešu audzētājiem, citos apstākļos pavisam uz citu ražotņu pārstāvjiem. Un, saprotot, ka šī ir ļoti konkrēta problēma, mēs arī precizējam, ka tagad jau domājot, kā saglabāt savus ražotājus, mēs nonākam pretrunā ar Eiropas Savienību un Pasaules tirdzniecības organizāciju, uz kuru tik ļoti konkrēti tiecamies.

Kur varēja risināt jautājumus, lai šodienas situācija neiestātos? Jā, mēs, sociāldemokrāti, uzskatām, ka tautsaimniecību varēja regulēt, arī saglabājot valsts, valdības ietekmi. Līdz ar to, ja mēs saglabātu kaut vienu, arī valsts uzņēmumu, jā, caur valsts uzņēmumu mēs varētu garantēt daudz uzmanīgāk attiekties pret savu ražotāju. Bet mēs to neizdarījām. Varējām, protams, privatizēt, bet tādā gadījumā privatizācijas noteikumos ierakstīt, kādā veidā cilvēks, kurš saņem tiesības privatizēt, attieksies pret ražotāju. Mēs arī to neizdarījām. Protams, mēs tagad varam padomāt par kvotu noteikšanu — cik obligāti ir jāizmanto Latvijā ražotā produkcija, ja ne simts procentīgi, tad cik tomēr lielā apjomā, lai tālāk uz priekšu uzņēmums darbotos. Īpaši labi nav, jo jebkurā gadījumā tas ir tādā gadījumā lēmums ar atpakaļejošu datumu, jo tie cilvēki, kas privatizēja, uz tādiem noteikumiem protams, nebija gatavi privatizēt. Bet laikam tas ir vēl viens variants. Protams, tiek piedāvāts jautājums: labi, mēs neiestājamies tieši par pieeju, kura ir absolūti pretrunā ar Eiropas Savienības normām, un tā ir pretruna, to nav ko noliegt, varbūt uz robežas regulēt cenu, lai jebkurš, tātad graudi vai jēlspirts, kas tiek ievests, būtu sabalansēts ar to tirgus cenu, par kuru reāli var pārdot savu produkciju Latvijas zemnieks. Var to darīt! Var varbūt paskatīties subsīdiju dotāciju, tieši šo procesu attiecībā uz zemniekiem, lai valsts piemaksātu par visu to produkciju, ko cilvēks piegādā rūpnīcai. Var arī skatīt šo jautājumu. Bet kurš no šiem jautājumiem tiks atrisināts, kura pieeja tiks pieņemta, droši vien mums labāk veiksies, ja mēs šodien atbalstīsim Razminoviča kunga piedāvājumu, jo, apzinoties problēmu... Mēs desmit gadu garumā teicām: “Jā, mums problēma pastāv!” Bet desmit gadus joprojām šī sadaļa ir palaista absolūtā pašplūsmā. Lai izietu no šīs pašplūsmas, jau otrajā lasījumā mums ir ļoti konkrēts ieraksts, jā, pretruna ir ar Eiropas Savienību, tad varbūt tas mums ļaus drusku intensīvāk domāt par to, kā sabalansēt, bet tomēr ražotāju intereses ļoti konkrēti saredzēt un tās aizstāvēt. Es domāju, ka šodien mēs varam droši nobalsot par un pēc tam uz trešo lasījumu paskatīties par jebkuru citu normu, kura gan sabalansēs ražotāja un pārstrādātāja intereses, gan arī atbildīs Eiropas Savienības normām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Mani pamudināja Pētera Apiņa teiktais no šīs tribīnes saistībā ar 3.pantu, ar 3.panta redakciju. Un 3.panta redakcija skan šādi: “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts.” Cienījamais kolēģis Apiņa kungs šeit šo ierosinājumu salāgoja ar līgumiem ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Es, piemēram, nesaskatu nekādu saistību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Šeit ir runa par alkohola ražošanu no Latvijā ražota spirta. Šeit jau nav runa par ievešanu, par tirgu, par, teiksim, eksportu, importu, šeit ir tikai par Latvijā ražotu spirtu, no kā tiek ražots alkohols. Cienījamais kolēģi, es neredzu šeit saistību ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Un, ja runājam par slēgtajiem līgumiem, kas it kā stāv augstāk par iekšējiem likumiem, tad es gribētu izteikt un mest akmeni Ārlietu ministrijas dārziņā un varbūt arī valdības dārziņā, un tiem, kas ir slēguši līgumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, ka mūsu politiķi nav varbūt pietiekoši aizstāvējuši vai atrunājuši dažas sadaļas šajos līgumos, kas aizstāvētu mūsu nacionālās intereses, izņemot citu valstu diplomātus un Ārlietu ministrijas pārstāvjus vai valdības locekļus, kuri, slēdzot līgumus ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, ir vairumā vadījušies no savām nacionālajām interesēm un ir atrunājuši daudzas aizsargbarjeras, lai aizsargātu savus vietējos ražotājus.

Tāpēc es lūgtu Tautas partijas deputātus atbalstīt sava kolēģa Razminoviča priekšlikumu, jo finansu ministrs Bērziņa kungs arī sacīja, ka viņš atbalsta apmēram šādu būtību, kas tiek iekļauta no Razminoviča kunga, no jūsu Tautas partijas priekšlikumiem. Un es domāju, ka Tautas partija un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partija varētu atbalstīt šādu priekšlikumu. Es nerunāju par “Latvijas ceļu” kā partiju, kas ir sevi deklarējusi kā liberālu partiju, nu tas ir pilnīgi saprotams. Un viņus var arī saprast, tāpēc es griežos šeit pie kreisā spārna, varbūt ka viņi atbalstīs šo priekšlikumu. Un, ja ne šo priekšlikumu, tad vismaz 25.priekšlikumu jūs atbalstīsiet turpmāk.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisija ārkārtīgi rūpīgi izskatīja visus priekšlikumus šajā likumā. Komisija pieaicināja absolūti visus iespējamos ekspertus un lietu zinātājus. Komisijas deputāti noklausījās, ko teica eksperti, saprata, ka, pieņemot šādas normas vai iestrādājot šādas normas nacionālajā likumdošanā, mēs pārkāpjam, ja nemaldos, Eiropas līguma 30.pantu, vienošanos par Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā, ja nemaldos, Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu. Un, neskatoties uz to, komisijas deputāti apzināti atbalstīja šī priekšlikuma iestrādāšanu likumā, atbalstīja šādu priekšlikumu likumā.

Vēl vairāk. Arī zinot to, ka šis priekšlikums, neizdarot grozījumus attiecīgajos starptautiskajos līgumos, Latvijas jurisdikcijā spēkā nevar stāties. Līdz ar to tas ir šobrīd uzskatāms tikai un vienīgi par mājienu starptautisko organizāciju virzienā. Par mājienu par to, ka Latvija ir gatava pārskatīt šos līgumus un par tādu deklaratīvu atbalstu Latvijas spirta ražotājiem.

Komisijas vārdā man jāaicina jūs priekšlikumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 5, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pie 3.panta ir deputāta Pētera Apiņa priekšlikums, kam ir zināma priekšvēsture. Jo jāteic, ka Ministru kabinets līdz šī likuma izskatīšanai parlamentā vēl nebija pieņēmis alus aprites noteikumus. Un tāpēc Pēteris Apinis uzskatīja, ka, ja valdība nav realizējusi šajā pašā likumā 3.pantā noteiktās normas, tad šie alus aprites noteikumi jāiestrādā likumos. Komisija Apiņa kungu neatbalstīja, jo dienā, kad mēs sākām izskatīt grozījumus, valdība šos aprites noteikumus izskatīja, un tie šobrīd jau ir stājušies spēkā. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt Pētera Apiņa priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Jautājums tiešām nav tik viennozīmīgs. Piecus gadus valdība nekādi nevarēja... dažādas valdības, dažādu partiju līderu vadītas valdības nekādi nevarēja izskatīt alus aprites noteikumus Ministru kabinetā. Un visu šo laiku nekādi Latvijā likumdošanas akti alus apriti nenoteica. Rezultāts mums patiesībā ir labi redzams. Latvijā ir parādījušās PET pudeles ar nosaukumu “alus”, kas patiesībā ir spirtots, gāzēts koncentrāta šķīdums ūdenī, kam nav nekādas saistības ar alu, ar raudzēšanas procesu, ar dabisku alus ražošanu. Šis sauktais alus principā ir kā alkoholisks dzēriens, kuru Latvijā vajadzētu pakļaut visiem tiem akcīzes un cita veida nodokļiem, kādi ir atšķirīgi starp alu un starp pārējiem alkoholiskiem dzērieniem. Tātad šīs PET pudeles, atbilstoši 5, 7, 10 grādu stiprs alkoholiskais dzēriens kā tāds būtu apliekams ar alkohola akcīzes nodokli. Dabisks process, kurā tiek raudzēts alus, nepieļauj alus stiprību daudz lielāku par 5 grādiem, izņemot atsevišķas tumšā alus šķirnes. Diemžēl Latvijā ir parādījušās daudzas alus šķirnes, kuras ievērojami pārsniedz to, kas nav iespējams dabiskā raudzēšanas procesā. To visu būtu jānosaka Ministru kabinetam un stingri jādeklarē, ka tikai tas, kas ir dabisks, ir pilnībā atbrīvojams no šī likuma skavām, tādā veidā ļaujot to izmantot citādi. Tā kā Ministru kabineta noteikumi tiešām ir bezzobaini, un bez tam ir mainījusies situācija no 1997.gada, kad mēs šo likumu skatījām. Ir mainījusies tādējādi, ka alus tiešam ir iekarojis savu tirgus nišu, diezgan lielu, un tagad mēs redzam, ka Latvijā alus bieži tiek saistīts ar jaunatni. Ļoti bieži tieši mūsu jaunatne izmanto alu kā pirmo soli uz alkoholismu, un pret visām šīm negācijām mums ir jācīnās, diezgan strikti nosakot visu to sistēmu, kādā veidā alus tiek reglamentēts.

Es aicinu atgriezt Alkohola aprites likumā alu. Es neaicinu to aplikt ar akcīzes nodokli savādāk. Es uzskatu, ka tas nav nepieciešams. Mums joprojām ir jācīnās par pārstrukturizēšanu alkohola patēriņā.

Mums joprojām ir nepieciešams, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk lieto vieglus alkoholiskos dzērienus kā alu vai dabīgu vīnu, nevis šņabi un konjaku. Taču, lai to panāktu, tas mums ir jāiestrādā likumā. Pieredze liecina, ka Ministru kabineta noteikumi ne tikai ilgu laiku netika izstrādāti un parādījās tikai tad, kad parādījās likumā šī iespēja, ka tas tiks iestrādāts likumā, bet, otrkārt, Ministru kabineta noteikumi neatbild uz visiem tiem jautājumiem, uz kuriem mēs gribētu rast atbildes. Īpaši mans draugs Inkēna kungs, kurš savā raidījumā “Nedēļa” mani stipri kritizēja, neizlasīdams iepriekš šādu te punkta esamību mūsu likumprojektā.

Es aicinu atbalstīt šo punktu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Daļēji jau cienījamais kolēģis Apiņa kungs norādīja uz ļoti paradoksālu situāciju. Izrādās, ka Latvijas valstī neviens nekontrolē Ministru kabinetu, kā tas pilda Saeimas uzdoto funkciju. Izrādās, patiešām piecu gadu laikā, kopš Alkohola aprites likums bija pieņemts, Ministru kabinets bija mazspēcīgs vai apzināti nebija spējīgs sagatavot Ministru kabineta noteikumus par alus apriti, kas bija noteikta ar šo likumu. Un tad, kad patiešām tika atvērts šis likums, tad tanī pašā dienā, kad komisijā mēs sākām to izskatīt, šie Kabineta noteikumi tika pieņemti. Tā ir ļoti īpatnēja situācija, un gandrīz vai jāsāk domāt, ka valdošais vairākums varbūt arī citos Saeimas likumdošanas aktos nepilda Saeimas uzliktos pienākumus.

Cita lieta. Man izbrīnu rada cienījamā Apiņa kunga raudulīgā balss šodien, kad cienījamais partijas biedrs Ivars Godmanis, kura ministrijai bija jāraksta šie MK noteikumi, to nespēja izdarīt. Diemžēl labāk neveica arī cienījamais finansu ministrs Bērziņa kungs no Tautas partijas. Varbūt ka tās divas partijas ir kaut kādu alus darītavu lobiji.

Bet es vēlreiz saku, ka man vienkārši rada izbrīnu, kas Kabinetā kontrolē Kabinetam uzdotās funkcijas? Vai mēs turpināsim šinī valstī to bardaku, ka Kabinets ir autonoma institūcija, kura dara to, ko grib, vai to, kas ienāk prātā.

Un šinī brīdī diemžēl es laikam nepiekritīšu, kaut arī es cienu Apiņa kungu, tam, ka ir jābūt šīm normām šinī likumā. Es pilnīgi piekrītu, ka Kabineta noteikumi ir sastādīti, piedodiet, latviski sakot, tizli. Bet ir cits jautājums. Tagad, ieliekot šīs normas likumā, mēs apstādinām dzīvi, jo likums vienmēr būs daudz stagnātiskāks, nekā Kabinetam būs jāstrādā, jo dzīve ir daudz dinamiskāka, un līdz ar to it kā teorētiski, ja Kabinets ir kvalitatīvs, tas ir daudz spējīgāks strādāt līdzi laikam un tempiem.

Ir cita lieta, ka ir norādes, kas Kabinetam ir jāveic. Ir cita lieta, es vēlreiz norādu, ka šī valdība un diemžēl laikam arī pagājušā nav bijusi spējīga veikt savas funkcijas, bet nu es ceru, ka tagad tā būs daudz dinamiskāka, un man ir jāuzticas valdošajam vairākumam, kurš ir uzņēmies politisko atbildību par mūsu tautas un sabiedrības labklājību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Šeit mūsu referents Kārlis Leiškalns no “Latvijas ceļa” visu laiku šeit mums, deputātiem, runā tādas frāzes kā Pasaules tirdzniecības organizācija, līgumi Latvijas valstij ar Pasaules tirdzniecības organziāciju, un vai jums nešķiet... Un man arī šķiet, ka cienījamais kolēģis Leiškalna kungs, man liekas, šos līgumus zina no galvas.

Es gribētu dzirdēt kaut vienu līguma punktu, kas runā pretī, teiksim, šim Alkohola aprites likumam un tajos ierosinātajiem priekšlikumiem un papildinājumiem. Es saprotu, Leiškalna kungs, jūs esat ļoti labi iemācījies runāt, argumentēt, humoru dzīt no Saeimas tribīnes, bet pasakiet kaut vienu pantu no līguma ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Ja jūs tā visu laiku mums šeit pārmetat, ka it kā mēs šeit nesaprastu un neko nezinātu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Pasarg Dievs, lai es kaut ko pārmestu Oskaram Grīga kungam! Tad es zinu, ka būs dakšas vai nu no labās, vai no kreisās puses, un tam vairs nav nozīmes, Grīga kungs!

Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums aizliedz diskrimināciju un kvotēšanu. Es nevaru... es nemācos šos likumus vai līgumus no galvas. Vēl vairāk, es gribu pateikt, ka šis līgums Latvijas Republikā ir likums. Un saskaņā ar likumu par starptautiskiem nolīgumiem tam ir bezmaz vai konstitucionāls spēks Latvijas jurisdikcijā, Grīga kungs. Un, ja tas reiz ir atrunāts un aizliegts, tad mums tas ir jālabo nevis ar šo likumu, bet jāpiesaka labot šis līgums. Dodiet uzdevumu! Savāciet 34 parakstus, un lai Bērziņa kungs starptautiskajās organizācijās aizstāv jūsu viedokli! Nepārmetiet man! Man komisijas vārdā katrā gadījumā jāpasaka precīzi, ko mēs darām, balsojot par vienu vai otru normu. Un komisijas vārdā es aicināju balsot, Grīga kungs, par iepriekš pieņemto normu.

Tagad mēs pārejam pie deputāta Apiņa iesnieguma. Komisija aicina jūs neatbalstīt, jo likumu par... noteikumus par alus apriti, kas ir zemāk pakārtots normatīvais akts, un, kā pareizi teica Lujāna kungs, valdība ir ātrāk spējīga reaģēt uz izmaiņām tirgū vai arī Latvijas Republikas teritorijā ir ātrāk gatava izmainīt jebkurus noteikumus, ja to prasa dzīves nepieciešamība. Tāpēc es aicinu komisijas vārdā neatbalstīt partijas kolēģi deputātu Apini un neiestrādāt šo 3.panta 4.daļu viņa ieteiktajā redakcijā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Apiņa — priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 2, atturas — 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 5.priekšlikums — iesniedz deputāti Kalniņš, Bojārs un Oskars Grīgs...

Sēdes vadītājs. 4.priekšlikums.

K.Leiškalns. Es atvainojos. 4. ir deputāta Razminoviča priekšlikums, jā, par to, ka fiziskajām personām atļauts Latvijas Republikas teritorijā ievest vīnu vai vīnu kolekcijas, nomaksājot attiecīgi nodokļus. Šobrīd vīns tiek ievests, bet neviens nepiesakās, jo tas formāli ir aizliegts. Bet Razminovičs ļauj šajā tirgū ievest vīnu vairāk kā pusotru litru, piesakoties muitā un nomaksājot attiecīgos nodokļus par šo vīnu. Komisija Razminoviča kunga priekšlikumu ir atbalstījusi. Es aicinu to atbalstīt jūs arī!

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Atbalstīts.

K.Leiškalns. 5.priekšlikums — deputāti Kalniņš, Bojārs, Grīgs, — 6.panta pirmajā daļā tekstā aiz vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests” papildināt ar “vietējo pašvaldību”.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu, cik es zinu, atbildīgā komisija arī ir saņēmusi raudošu vēstuli no Finansu ministrijas, bet viena nopietna lieta: kas tad pagastā, pilsētā atbild par kārtību, un kas notiek tajā apdzīvotā vietā? Atbild pašvaldības! Un kas ieceļ pašvaldības? Diemžēl padomes, kuras tiek ievēlētas... kurus ievēlē iedzīvotāji, un tās izveido visu to administrāciju, un attiecīgi tās pārvalda to pilsētu vai apdzīvoto vietu, vai pagastu. Un tagad kas tad notiek? Izrādās, ka Valsts ieņēmumu dienests, kuru ieceļ Finansu ministrijas kādi ierēdņi, tas noteiks, kurā vietā varēs atvērt veikalu vai nu Rūjienā, vai, teiksim, Jelgavā vai Dobelē, vai dzertuvi kārtējo atvērt, un absolūti neievēros, ko tad par to saka pašvaldība. Tā notiek tāda jocīga lieta, ka dotajā likumā tā izmaiņa, ko mēs ierosinājām, netiek atbalstīta tikai tāpēc, kad, redziet, Valsts ieņēmumu dienests ir tas noteicējs, kas nu tagad izrīkosies teritorijā, kurā izvietos tās dzertuves. Bet vēl viena nopietna lieta: vai var ticēt mūsu Valsts ieņēmumu dienestam? Mēs drusciņ paskatāmies uz statistiku. 1998.gadā ieņēmums, akcīzes ieņēmums no alkoholiskiem dzērieniem bija mazāks, nekā ieplānots, 1999.gadā tas pārsniedza 1 miljonu. Krištopana valdība saveda kārtībā Valsts ieņēmumu dienestu, tas puslīdz sāka strādāt. Bet 2000.gadā jau ar zaudējumiem 0,4 miljoni neieņēma. Un, ja paskatāmies pagājušo gadu, akcīzes nodoklis neieņemts 10 miljonu, 10,5 miljonu apmērā.

Cienījamie kolēģi! Uz kāda pamata pašvaldības nevar būt saimnieces savā teritorijā, bet tur visu nosaka Valsts ieņēmumu dienests? Un tāpēc mūsu priekšlikums ir virzīts uz to, ka, izveidojot kārtējo veikalu, kārtējo tirdzniecības bāzi, par to ir jāziņo vietējām pašvaldībām, un tām ir jāzina, ko tur dara un kurā vietā to dara. Vai tas ir pie skolas, vai pie bērnudārza, vai pie baznīcas izvietota vēl kaut kur dzertuve slimnīcas teritorijā. Un mūsu ierosinājums ir jāatbalsta, jo pašvaldībām, kad vajag prasīt kaut kādas citas prasības vai uzlikt palielinātus maksājumus pašvaldībām, tad tur valdība fiksi atrod visu to risinājumu, noliek uz pašvaldībām. Kā atbildības jautājumā — arī prasa no pašvaldībām. Bet te, redziet, alkohola tirdzniecību Valsts ieņēmumu dienests pārņem tikai savā pārziņā. To nekādi nevar atbalstīt, jo mēs arī iestājamies pretī Satversmes 2.pantam: “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.” Un pašvaldību ir ievēlējuši iedzīvotāji, un tāpēc Valsts ieņēmumu dienests nav noteicošs, ka viņi izvietos alkohola tirdzniecības vietas pēc savas ieinteresētības vai vēl kādiem citiem apsvērumiem.

Es aicinu atbalstīt priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ir vēlēšanu gads, bet es vēlreiz lūgtu uz komisijām sūtīt labāk sagatavotus priekšlikumus, jo tā ideja, ko izteica cienījamais Bojāra kungs, nav galīgi izteikta jūsu priekšlikumā. Jūs radāt pavisam citu lietu: to, ka tam nabaga uzņēmējam būs jāskraida vēl uz vienu papildu institūciju vai uz daudzām institūcijām ar atkal kārtējo papīru žūksni un pašvaldībām būs atkal kārtējie ierēdņi, kas sēdēs un šo žūksni pieņems. Visu, ko jūs esat ar šo priekšlikumu piedāvājuši. Ne viņi varēs lemt, atļaut vai neatļaut, bet ir vienkārši, ka būs pie pašvaldības vēl viena institūcija, un cik tas izmaksās, un tā jau nu vairs nav rūpe par pašvaldību iedzīvotājiem, tā ir drīzāk rūpe par pašvaldību birokrātiju, kura saņems vēl jaunas darbavietas. Tādēļ šinī brīdī, vismaz uz otro lasījumu, es domāju, ka šis priekšlikums nav loģisks, tādēļ arī komisija to neatbalstīja, bet es ceru, ka jūs parādīsit talantu uz trešo lasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Lemjot par to, ka funkcijas starp valsti un pašvaldību ir nodalītas un ka funkcijas, ar kurām deputāti Kalniņš, Bojārs un Grīgs grib papildināt, ir uzticētas valdībai, Finansu ministrijas Akcīzēto preču pārvaldei, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Aicinu deputātus balsot pret.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputātu grupas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 2, atturas — 69. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Pie 6.panta ir 6.priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Arnis Kalniņš, Leons Bojārs un Oskars Grīgs. Un tas ir izslēgums alkoholisko dzērienu tirdzniecībai tirgos, ko šobrīd likumdevējs ir atļāvis patērēšanai uz vietas izlejamā veidā. Respektīvi, šobrīd likumdevējs atļauj alkoholu tirgot tirgus teritorijā vai teritorijās, kam ir tirgošanās statuss, kafejnīcās un varbūt arī restorānos. Deputāti šo lūdz izslēgt. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! 6.Saeimas laikā šī norma tika ieslēgta šajā Alkohola aprites likumā. Un tagad veidojas ļoti interesanta situācija, ja tiks atbalstīts šis deputātu grupas priekšlikums. Tajā pašā lielajā supermārketā var būt kafejnīca, un tur var pārdot izlejamā veidā alkoholiskos dzērienus. Šodien kaut vai tas pats Centrāltirgus, daudzi paviljoni ir pārvērsti šajos pašos supermārketos, kur tie paši tirgotāji pērk šīs tirdzniecības vietas. Un galīgi ir aloģisms tad, vai nu cienījamie kolēģi, jūs uzstājaties par to supermārketu tiesībām, tad vajadzēja visās tirdzniecības vietās tādu funkciju aizliegt veikt. Vai … kāpēc jūs tā ienīstat tirgus, ja tirgus kafejnīcā pārdod to balzamu vai konjaku izlejamā veidā? Es nesaprotu, kāpēc? Un ar to jūs nepanāksit, pieņemsim, “spirķika” vai “vodočkas” tirdzniecību. Tā nav galīgi saistīta ar šo jautājumu. Ne jau no tās kafejnīcas to pēc tam stiep tu uz turieni. Tas ir pavisam cits, es uzskatu, gan policijas, gan Finansu ministrijas mazspēja — neatrisināt šo kontrabandas jautājumu. Bet šis projekts, es nezinu, vēlreiz kā ir radusies šiem trim deputātiem šī iniciatīva. Ko viņi grib panākt ar to? Un laikam es vienīgais varu secināt, ko man arī no tirgiem asociācijas norādīja, ka šie kungi lobē lielveikalu intereses. Piedodiet, cita secinājuma man nav.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Šeit priekšlikums ir pilnīgi skaidrs. Un, balsojot par, mēs aizliegsim. Balsojot pret vai atturoties, mēs atļausim tirgus kafejnīcās pārdot alkoholu izlejamā veidā patērēšanai uz vietas. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 8, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. 7.priekšlikums ir pie 8.panta, un to iesniedzēji ir deputāti Kalniņš, Bojārs un Grīgs. Priekšlikuma būtība ir Ministru kabineta aicinājums Ministru kabinetam noteikt importētā alkohola dzērienu ievedumu kvotas un grupas. Grīga kungs, atvainojiet, ja es pārāk skarbi jūs uzrunāju, bet arī šis priekšlikums, manuprāt, ir pretrunā ar manis minētajiem starptautiskajiem līgumiem. Un komisija šo priekšlikumu atšķirībā no iepriekšējā, jūsu iesniegtā, nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu balsot šo priekšlikumu pa daļām. Es pats nekādi nevaru atbalstīt 2., 3.priekšlikumu, jo tie principā neatbilst mūsu starptautiskajām saistībām, jo trešais ir pakārtots otrajam. Es tiešām esmu par Ministru kabineta izveidotu komisiju, bet tā nav tādēļ, lai sasniegtu iepriekšējo norādīto mērķi, kas ir 2.punktā. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka mums ir nepieciešams Latvijā gan Labklājības ministrijai, gan Izglītības un zinātnes ministrijai strādāt virzienā, lai samazinātu Latvijā alkohola lietošanu. Es tiešām domāju, ka Ābiķa kungs, kurš ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un šobrīd runā pa mobilo telefonu, absolūti neinteresējas par tādām problēmām kā Latvijas jaunatnes pārliekā alkohola lietošana, varētu ķerties pie šī jautājuma risināšanas. Es jūs visus aicinu, kolēģi, balsot pa daļām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu šo priekšlikumu balsot pa apakšpunktiem. Un tagad, kas attiecas par mūsu priekšlikumu. Par importēto alkoholisko dzērienu ievedmuitas kvotēšanu un grupām. Nu te visu laiku runā par starptautiskiem līgumiem. Cienījamie kolēģi! Kas ir vainīgs, ka mēs parakstām līgumus, nedomājot 10, 15, 20 gadus uz priekšu. Nu taču ir jādomā! Ja ne Ārlietu ministrijai, tad ir jādomā Saeimai vai valdībai. Bet, ja nedomā un paraksta līgumu tikai tāpēc, lai parakstītu, un tur paliek autogrāfs starptautiskajos līgumos, tas nenozīmē, ka tas atbilst Latvijas valsts interesēm. Valsts atteicās no monopola uz alkohola ražošanu, tirdzniecību, izplatīšanu un visu. Atdeva to pašplūsmā. Haotiskā pašplūsmā, kur tagad nav ne gala, ne sākuma. Un desmit gadu laikā tas ir palicis pilnīgi nekontrolējams. Un, ja tagad mēs paskatāmies, 1998.gadā Latvijā ieveda alkoholiskos dzērienus 1,17 miljonu dekalitru apmērā, bet 2001.gadā jau ieved 1,45 miljoni. Un tas, kas ir realizēts. Un pašu ražoto alkoholisko dzērienu realizācija: 1998.gads — 2,8 miljoni dekalitru, un 2001.gads — 2 miljoni. Tad jūs pasakiet, uz ko strādā mūsu ekonomika? Mūsu ekonomika strādā uz ārvalstīm. Un ar katru gadu tas cipars aug.

Tagad attiecībā par 4.apakšpunktu. Izglītības un zinātnes ministrija. Vai tad... un Labklājības ministrija. Vai tad nav jānodarbojas ar alkohola apkarošanu? Ar pretalkoholisma programmām izglītības sistēmā un citur? Tas ir jādara. Diemžēl to nedara. To nedara un to negrib darīt! Labāk kāda filma, kurā ir visdažādākā vardarbība, bet nerāda filmas vai pārrunas ar speciālistiem, ko nozīmē alkoholisma iedarbība uz organismu, it sevišķi uz bērnu, jo tagad skolnieki jau no 10 gadiem sāk lietot alkoholiskos dzērienus, un kas notiek ar jaunatni. Mēs par to nerūpējamies un nedomājam.

Vienu otru reizi Saeimā kaut kas tiek pārrunāts vai vēl parunāts kādā no nevalstiskajām organizācijām. Tā ka tas jautājums... tas nav lieks. Un, ja kaut kam nepatīk, ka alkohols ir jāapkaro, tad es varu mierīgi pateikt, ka tas cilvēks atbalsta to, lai alkoholu vairāk ievestu un vairāk realizētu Latvijā.

Un 2.pantā ir pateikts, ka Ministru kabinetam un valdībai ir jānodarbojas ar alkohola samazināšanas patēriņu Latvijā. Vai tad tas nav svēts darbs, kas viņiem ir jādara? Ir tas jādara! Bet diemžēl mūsu ministrijā un valdībā vienmēr visi progresīvie ierosinājumi tiek nolikti tālākā atvilktnē, un tie neredz saules gaismu, un tā tas notiek no valdības līdz valdībai. Tāpat kā ir noticis ar nabadzības apkarošanas koncepciju, kuru arī tādā pašā veidā noslēpa.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet balsot to pa daļām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Jā, tik tiešām komisija, izskatot noraidījumu, vērsās galvenokārt pret 1. daļu šajā priekšlikumā, kas prasa papildināt ar otro daļu, un tas ir Ministru kabineta noteiktās kvotas.

Bojāra kungs, var mainīt starptautiskus līgumus! Jums kā deputātam vai vismaz deputātu grupai ir tiesības iesniegt priekšlikumu par starptautisku līgumu denonsēšanu… Nē, tas ir cits jautājums.... Politiski mēs šeit nestrīdēsimies, bet ar šo likumu mēs nevaram noteikt augstākas kvotas vai padarīt diskriminējošākus apstākļus kā tos, kādi bija līguma slēgšanas brīdī, tos līgumslēdzēju pusēm atrunājot. Te ir tā problēma! Tā kā jūs esat par to, tad iesniedziet priekšlikumu par starptautisko līgumu denonsēšanu.

Kas attiecas uz pārējām šīm daļām. Šobrīd šīs daļas norāda uz pozīciju, kādu ieņem iesniedzēji, kas prasa izveidot attiecīgu komisiju, bet, ja mēs šo atbalstīsim pa daļām — gan priekšlikuma 2.daļu, gan priekšlikuma 3. daļu, tad, neapšaubāmi, trešajā lasījumā mums ir precīzi jāatrunā, kas tā ir par komisiju, kāds ir tās statuss, kādas ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā tā atrodas. Līdz ar to tad ir ārkārtīgi rūpīgi jāstrādā un tāpat arī jāmēģina noteikt, kāds būs šīs darbības rezultāts nākotnē, jo skaidrs apmēram, ka šādas komisijas izveidošana kaut ko maksās, ir precīzi jānorāda uz līdzekļiem, kur mēs tos paņemsim, lai izveidotu šo komisiju. Un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Bet principiālu iebilžu pret šādu antialkohola vai alkohola antipropagandas komisijas izveidi komisijas deputātiem nebija. Tā kā .... Bet šobrīd, ja nebalso pa daļām, tad man jāaicina atbalstīt... noraidīt visu priekšlikumu ar numuru 7.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par deputāta Apiņa un deputāta Bojāra priekšlikumu — balsot 7. priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 18, atturas — 42. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. — deputāta Arņa Kalniņa, Leona Bojāra un Oskara Grīga priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 4, atturas — 64. Priekšlikums noraidīts.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! 8.priekšlikums. Iesniedz deputāti Kalniņš, Bojārs un Grīgs. Komisija nolēmusi neatbalstīt, un priekšlikuma būtība ir papildināt kontrolējošo institūciju sarakstu, kas ir Valsts ieņēmumu dienests, kurš atrodas Finansu ministrijā, ar vietējām pašvaldībām.

Komisija uzskata, ka šī nav pašvaldību likumā noteikta pašvaldību funkcija, ka pašvaldība var uzraudzīt, nevis kontrolēt to, kas notiek vietējā pašvaldībā alkohola aprites jomā, var ziņot, bet viņai netiek ar likumu noteiktas īpašas kontroles funkcijas, jo šeit ir vienkārši deklaratīvi ierakstīts — “un kontrolēt”. Tā ka komisijas vārdā aicinu neatbalstīt 8. — deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu... Atklāsim debates! Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Varētu piekrist Leiškalna teiktajam, ja mūsu Valsts ieņēmumu dienests strādātu ļoti akurāti un ļoti kārtīgi. Diemžēl 10 gadu laikā ir izlietoti katru gadu pa 10 miljonu šīs iestādes modernizācijai, un jēgas nekādas nav! Kā viņi uz robežas netiek galā ar visiem saviem jautājumiem, un, ja šinī... ja pagājušā gadā viņi nevarēja ieņemt 24 miljonus akcīzes nodokli, tad kas tad notiek tālāk? Notiek tas, ka viņi neko nedara vai negrib darīt. Un tas, ka pašvaldības ir atbīdītas nost no kontroles pār kārtību, kas notiek ar alkohola tirdzniecību apdzīvotā vietā, kur saimnieks ir pašvaldības, bet ne Valsts ieņēmumu dienests, tas nav pareizi. Dzertuvju un veikalu izvietošana, kurus piebīda tuvāk pie skolām vai vēl pie tādām vietām, kur pulcējas jaunatne, vai izvieto dzertuves naktsklubos vai diskotēkās, tas nav pieļaujams. Un to var kontrolēt pašvaldība. Valsts ieņēmumu dienests nenodarbojas ne ar noziedzības apkarošanu, ne ar citiem jautājumiem negatīviem, kas notiek pašvaldības teritorijā. Viņi iekš viena miera atnāk deviņos uz darbu un piecos vai cikos viņi aiziet no darba projām, un vairāk viņi neko nedara. Un pierādījums tam, ja viņu konvoja palīdzībā nozuda vesela mašīna ar spirtu, ja, tad kāda tad var būt viņu kontrole pār to, kas notiek apdzīvotā vietā? Diemžēl nekādas nav. Tāpēc mēs bijām spiesti veikt šo izmaiņu, lai pašvaldības piedalās kontrolē pār alkohola apriti un alkohola izvietošanu apdzīvotā vietā. Tāpēc priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Es gribētu aizrādīt cienījamam kolēģim Bojāra kungam, ka neuzticību Sončika kungam vai Gundaram Bērziņam, iespējams, es atbalstītu. Un tas ir jādara nevis Alkohola aprites likumā, bet tā ir normāla parlamentāra metode, teiksim, vispirms pieprasījums vai jautājums un pēc tam izteikt neuzticību. Ja mēs, es domāju, es arī, piekristu, ka Finansu ministrija un Sončika kungs netiek varbūt ar savām funkcijām galā, tad tas ir jādara tādā veidā. Bet es gribētu aicināt nebojāt šo Alkohola aprites likumu. Ja mēs deleģēsim funkcijas pašvaldībām, tad tas nozīmē, ka, teiksim, katrs pagasts izdos savus saistošos noteikumus, kā viņi kontrolēs un uzraudzīs alkohola apriti katrā miestā, katrā pilsētā, katrā pagastā. Nu, es iedomājos, ko tas īsti nozīmēs. It sevišķi, ja kāds uzņēmējs Latvijas teritorijā gribēs atvērt veikalu tīklu, tad beigās, man liekas, viņš pabeigs savu darbību Sarkandaugavā, jo katra miesta prasības viņš diez vai būs spējīgs, nu, paveikt. Tādēļ es vēlreiz saku: es pilnībā piekrītu, ka nenormāli, ja pazūd cisternas un vilciena sastāvi ar spirtu, bet tas nav... es neticu, ka šo jautājumu varēs arī izkontrolēt pašvaldības. Es neticu, ka Municipālā policija varēs aizturēt, noķert šos spirta vagonus. Bet es vēlreiz saku: tad ir drīzāk jāprasa atbildība no Sončika kunga, vai viņš nav aizsēdējies par ilgu. Un arī otrs jautājums — varbūt arī Gundars Bērziņš arī ir aizsēdējies par ilgu. Bet tas ir... mēs normāli varam izteikt neuzticību, un nost, un cauri.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

K.Leiškalns. Jā! Vispirms savam draugam Leonam Bojāram gribu paskaidrot, ka Leiškalns neko neteica. Es nepiedalos debatēs par šī likuma normām, es vienkārši iepazīstinu deputātus ar apsvērumiem, kuri bija komisijas rīcībā, pieņemot vai noraidot kādu no iesniegtajiem priekšlikumiem. Šai gadījumā es arī ziņoju tikai par apsvērumiem, kāpēc mēs noraidījām. Kā deputāts to labāk paskaidroja Modris Lujāns, piedaloties debatēs.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu ar numuru 9 pie 10.panta neatbalstīt. Nē, tas vēl nav tas. Es atvainojos! 8.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu nr. 8! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 2, atturas — 69. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies kolēģiem! Priekšsēdētāja kungs! Strādāsim ar priekšlikumu nr.9, kas ir piedāvājums atjaunot likuma 10.pantu attiecīgajā redakcijā. Un priekšlikuma saturs ir tāds, ka nevis saņemot licenci, nevis Akcīzēto preču pārvalde, Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar pašvaldību ļauj vai neļauj izvietot... balstoties, protams, uz likumā noteiktajiem kritērijiem, ļaus izvietot apdzīvotās vietās (šajā gadījumā vietējās pašvaldības teritorijā) alkohola veikalus, bet vietējā pašvaldība ir tiesīga savā administratīvajā teritorijā noteikt dzērienu mazumtirdzniecības vietu skaitu. Manuprāt, šis priekšlikums neiztur Konkurences padomes noteiktos kritērijus un ir tieša iejaukšanās konkurencē, kas dod nepamatotas tiesības slāpēt konkurenci šajā visnotaļ varbūt ne pārāk labajā biznesā, bet slāpēt konkurenci, atbalstot vai netieši atbalstot kādu ieinteresētu veikalu. Tie bija komisijas apsvērumi, kāpēc tā noraidīja šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Mēs tuvojamies pašai būtiskākajai daļai mūsu šodienas diskusijās. Jebkurā gadījumā ir jāsaprot definīcija “Alkohola lietošana ir tieši proporcionāla pieejamībai”. Lai arī cik tas liktos dīvaini, Latvijā 80% no alkohola izdzer apmēram 15% alkoholiķu. Un pārējiem cilvēkiem ... Pārējie lielākoties izdzer stipri mazāk. Tie, kas atrodas šajā zālē, nesirgst ar tādu kaiti, kas ir alkoholisms, līdz ar to viņiem lielākoties ir svešas šīs problēmas, viņu radu un draugu vidū arī, kā likums, nav cilvēku, kas patērē šo alkoholu lielos daudzumos.

Alkohola ierobežošana pasaulē varētu notikt divos virzienos. Viens ir — ierobežot vietu, tas ir teritoriālu vai vietu pieejamību. Otrs ir — ierobežot laiku. Šie abi virzieni ir plaši populāri Skandināvijas valstīs. Un Skandināvijas valstis mēs varētu ņemt par piemēru, kādā veidā valsts ierobežo alkohola pieejamību un tādā veidā samazina savu iedzīvotāju alkohola patēriņu. Mēs atrodamies šobrīd otrā galējībā. Pie mums alkohola tirgus ir ļoti liberāls un alkohols pieejams vienmēr, visur, jebkurās devās, jebkurā sortimentā. Tātad patiesība ir kaut kur pa vidu. Es negribu paziņot autoritatīvi, ka sistēma, kas šobrīd darbojas Zviedrijā, Somijā vai Norvēģijā, kur alkohols nav pieejams sestdien, svētdien, kur alkohols ir ļoti dārgs, kur alkohols ir pieejams tikai specializētos veikalos ar ļoti daudziem ierobežojumiem, es negribu teikt, ka šī sistēma ir ideāla.

Tajā pašā laikā es mēģinu apstrīdēt sistēmu, ka alkoholam ir jābūt pieejamam absolūti visur, katrā mazā bodītē, katrā mazā veikaliņā, katrā lielveikalā un katrā tirgus segmentā. Tātad es vēlētos norādīt, ka mums šodien ir jāizšķiras par to, vai mēs ierobežosim alkoholu laikā vai vietā. Mūsu diskusijas ar Leiškalna kungu, gan televīzijā, gan dažādos citādos masu saziņas līdzekļos, ir parādījušas, ka cilvēku vairākums tomēr šobrīd nav gatavs ierobežot alkoholu tieši pēc vietu skaita un neatbalsta šo desmito… šo priekšlikumu, ka pašvaldībai būtu tiesības ierobežot šādus… šādus ierobežojumus sniegt. Savukārt liela daļa iedzīvotāju šobrīd jau ir gatavi terminētam alkohola ierobežojumam, kas būs parādīts 11.punktā.

Es jūs, cienījamie kolēģi, aicinu domāt atbilstoši tam, kā mēs augam. Mēs agri vai vēlu tuvosimies Ziemeļeiropas līmenim, mēs nekad nesasniegsim alkohola tirdzniecībā to ļoti strikto Skandināvijas pieredzi ar ļoti striktajiem ierobežojumiem, bet katrā ziņā mūsu mērķis ir samazināt alkohola lietošanu Latvijā un beidzot Latvijai kļūt par valsti, kurā alkohols tiek patērēts ne vairāk kā vidēji Eiropas Savienībā. Tas būtu viens no mērķiem, kādēļ mums būtu jātuvojas Eiropai. Beigsim dzert kā krievi! Dzersim mazāk! Dzersim ar izpratni! Jā, es tiešām, man būtu ļoti liels prieks, ja tas notiktu tā, kā somi Somijā. Viņi nemaz tik daudz tur nelieto. Labi. Paldies jums! Es ceru, ka jūs balsosiet par vienu no šiem — 9. vai 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Vispirms es gribēju pateikt paldies par pirmo balsojumu, kas aizstāvēja zemnieku intereses, ražojot graudus, tas ir, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Diemžēl nevaru teikt paldies Tautas partijai. Nu nekā nevar darīt, jo viņa ir mainījusi savu viedokli. Bet, kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad es gribētu sacīt, ka mani dīvaini pārsteidz tas, ka šeit kolēģi pa kreisi no PCTVL noraida vairākus priekšlikumus, kas tiešām aizstāv latviešu pamatnācijas intereses, tas ir, lauku zemnieku intereses. Un nav arī brīnums, ka viņi neaizstāv. Jo Juglā stāv vairākas cisternas ar lēto Tulas spirtu, un dabiski, ka PCTVL ir ieinteresēta, lai no Krievijas lētais spirts zem dempinga cenām nāk iekšā, jo “Balzams” tāpat pieder Kalugas grupējumam. Tas ir vairāk kā skaidrs. Kas zem tā slēpjas, arī ir skaidrs. Diemžēl par nožēlu ir jāsaka, kolēģi, man žēl, ka jūs neesat tik principiāli pret šīm negācijām. Bet, kas attiecas uz šo priekšlikumu, tad es gribētu jums nolasīt un informēt dažus variantus, kas pastāv vairākumā valstīs. Un sekojoši. Valsts monopols visos līmeņos — alkohola imports, eksports, ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība ir Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Kazahstānā un Krievijā. Valsts monopols uz visu alkoholisko dzērienu ražošanu ir Turkmenistānā un Maķedonijā. Valsts monopols uz stipro alkoholisko dzērienu ražošanu ir Vācijā, Turcijā un Lietuvā. Valsts monopols uz mazumtirdzniecību ir Somijā, Šveicē un Norvēģijā. Valsts monopols uz mazumtirdzniecību un vairumtirdzniecību ir Bosnijā un Hercegovinā. Valsts monopols uz importu un mazumtirdzniecību ir Islandē. Islandē, kura pirmā atbalstīja mūsu neatkarību. Valsts monopols uz importu, eksporta ražošanu un etilspirta pārdošanu, bet ne uz alkoholiskajiem dzērieniem ir Ukrainā. Un tālākais. Visās valstīs alkohola mazumtirdzniecībai, kas attiecas uz šo punktu, nepieciešamas atļaujas jeb licences. Grieķijā licence nepieciešama tikai alkohola tirdzniecībai uz vietas. Uz ielām. Itālijā, Portugālē, Moldovas Republikā, Rumānijā arī vajag licenci, bet tās iegūšana ir tik vienkārša, ka padara bezjēdzīgu licenču sistēmu. To var iegūt jebkurš, kas prasa regulējošo funkciju, ir tikai cena par licenci. Par licenci nav jāmaksā Norvēģijā, Portugālē, Rumānijā, bet ir jāmaksā citās valstīs. Un cena ir atšķirīga no 50 eiro Bulgārijā līdz vairākiem tūkstošiem, kā tas ir Igaunijā.

Tālāk par tirdzniecības stundu ierobežojumu, ko daudzās valstīs nosaka pašvaldības. Man liekas, jūs varat neklausīties vai klausīties, daudz jau no tā neizmainīsies situācija, bet Saeimas stenogrammā tas ieies, un to dzird Latvijas iedzīvotāji. Tirdzniecības stundu ierobežojums. Visās valstīs, kurās veikti eksperimenti un salīdzināti iegūtie rezultāti, ir vienādi secinājumi, ka, palielinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, palielinās alkohola lietošana un pieaug dažādas negatīvās sekas. Un pretēji. Samazinot laiku, samazinās lietošanas apjoms un sekas. 20 Eiropas valstīs ir ierobežots diennakts stundu skaits, kad drīkst pārdot alkoholu. Un to ierobežo vietējās pašvaldības. 9 valstīs ierobežots nedēļas dienu skaits, kad drīkst pārdot alkoholu. Piecās valstīs nav nekādu ierobežojumu, kā Armēnijā, Grieķijā, Izraēlā, Moldovas Republikā un Slovēnijā. Vairākās valstīs ir prakse netirgot alkoholu noteiktās vietās, noteiktās diennakts stundās. Piemēram, Vācijā, Francijā no pulksten 22 līdz 6, kā arī degvielas uzpildes stacijās un uz autostrādēm. Nīderlandē un Polijā šādus ierobežojumus realizē katra pašvaldība pēc vajadzības. Tā ka nosaka pati pašvaldība.

Alkoholu nedrīkst tirgot noteiktās nedēļas dienās. Visās Ziemeļvalstīs, arī Apvienotajā Karalistē, ko sauc par Angliju, Itālijā un Horvātijā šāds ierobežojums skar stipro alkoholu, bet neattiecas uz alu un vīnu. 12 valstīs ir ierobežojumi... Eiropas valstīs. Konkrēti: pasākumu laikā, bērnu festivālos, sporta pasākumos, demonstrāciju laikā, Beļģijā šīs ierobežojums skar tikai stipro alkoholu.

Tāpat lielākajā daļā valstu ir noteikumi attiecībā uz alkohola tirdzniecības vietu izvietojumu.

Sēdes vadītājs. Laiks!

O.Grīgs. Galvenokārt tie paredz neizvietot tirdzniecības vietas tiešā skolu, baznīcu un uzņēmumu tuvumā. Tā ka esiet varbūt pārdomu pilni, un varbūt padomāsim, ka šeit nav runa par Pasaules tirdzniecības organizācijas noslēgtiem jeb mūsu valsts noslēgtiem līgumiem ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Tas ir viss.... Un šis priekšlikums ir loģisks un reāls, un vajadzētu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Es ierosinātu neatbalstīt šos priekšlikumus — gan 9., gan 10. Šeit ir vairāki iemesli. Viens ir legālā tirdzniecība, otrs ir nelegālā tirdzniecība kā tāda, kura, protams ir apkarojama, un tā ir jāapkaro.

Legālā tirdzniecība. Kas var pateikt, vai pašvaldība būs tas Dievs, kas varēs tik precīzi izšķirt, cik tur punktu un tā tālāk. Kas var pateikt, vai nebūs korupcija šinī gadījumā pašvaldībā visaugstākajā līmenī, jo cīņa būs par šīm vietām, ja ir noteikts kaut kāds skaits.

Es gribētu vērst uzmanību uz citu lietu. Vai šobrīd pašvaldībai jau nav iespēju šīs lietas regulēt un darīt? Ir iespējas. Likumā jau ir paredzēts, ka pašvaldībai ir jāsniedz atzinums Valsts ieņēmumu dienestam par licences izsniegšanu. Pozitīvs vai negatīvs atzinums.

Tad es gribētu informēt, ka 2001. gadā Valsts ieņēmumu dienests ir izsniedzis 898 speciālās atļaujas alkohola tirdzniecībai. Un tikai viens pagasts ir devis negatīvu atzinumu, tas ir Kalvenes pagasts. Diemžēl Valsts ieņēmumu dienests tomēr nav atbalstījis šī pagasta iniciatīvu, bet nedz Rīga, nedz Liepāja, nedz Daugavpils ... neviena pilsēta, neviena pašvaldība nav devusi negatīvu atzinumu par tirdzniecību.

Kāpēc jūs gribat šobrīd, teiksim, likt šinī pantā, ja līdz šim vispār neesat par to domājuši, strādājuši? Ieliks nu likumā un nu viss notiks. Nenotiks nekas!

Jums šobrīd nav iespēju, teiksim, kontrolēt mazumtirdzniecību savā pilsētā pašvaldībām vai laukos lauku pagastos? Ir iespējas! Cik jūs esat runājuši vai organizējuši reidus kopā, teiksim, ar valsts policiju? Kur ir pašvaldības sadarbība, pašvaldības policijas sadarbība ar valsts policiju? Kur ir pašvaldības sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, licencēšanas komisiju? Ja pavaicātu kādai no pašvaldībām, lūdzu, parādiet, kā jūs esat strādājuši ar valsts institūcijām? Nulle! Pilnīga nulle!

Mums komisijā bija debates par šo jautājumu, bija ieradušies Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji un atzina, ka absolūti nav šīs sadarbības, nav ieinteresētības no pašvaldību puses. Ko jūs gribat? Strādājiet likuma ietvaros, bet strādājiet, nevis populistiski šeit runājiet! Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij, godātie deputāti! Pašreiz mēs runājam par alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vietā un laikā. Ja jūs gribat, protams, konkretizēt pašvaldību vietu un domas attiecībā uz ierobežojumiem laikā, atsevišķos nākamajos priekšlikumos jūs ar tiem varat saskarties. Un arī ļoti daudzi konkrētie priekšlikumi rakstiskā veidā ir iesniegti, un tie ir diskutabli, un tie ir izvērtējami.

Kas attiecas uz alkohola tirdzniecības ierobežojumiem vietā, tādā gadījumā es gribētu pateikt par šo jautājumu, lai arī mēs, augstākais likumdevējs, konkretizētu, kur mūsu valsts atrodas. Un, manuprāt, mūsu valsts atrodas starp citām... kontinentā blakus citām Eiropas valstīm, un droši vien, ka mūsu likumdošanai saistībā ar ierobežojumu vietā un laikā vajadzētu būt līdzīgai tām, kuras ir blakusesošās Eiropas valstis — varbūt Ziemeļeiropas valstīs ir ļoti konkrēti izteikta viena pieeja, citās Eiropas valstīs savādāk. Bet kopā pieeja varētu būt līdzīga.

Pašreiz, izejot šo liberālo posmu, mēs, protams, saskaramies, ka mums alkohola tirdzniecības ierobežojumi vietā un laikā vairāk līdzinās Latīņamerikas valstu pieredzei, viņu visatļautībai. Un es domāju, ka šo valstu ekonomiskais stāvoklis, šo cilvēku labklājības līmenis neliecina, ka viņiem šis brīvais, liberālais ceļš nesis labumu. Un šeit blakus... protams, Leiškalna kungs, aizstāvot liberālo ideju, ļoti aizsargā savu partiju, savu pieeju no citu politisko uzskatu pārstāvju uzbrukumiem, pasaka, ka viņam ir tiesības uz to vai... protams, pasaka, ka viņam ir tiesības. Bet tādā gadījumā izvērtēsim arī šo otru vēl... Šeit mēs saskaramies ar Latīņamerikas valstu pieredzi, bet es gribētu pateikt, ka attiecībā uz iepriekšējo mūsu balsojumu, kur mēs skatījāmies mūsu attieksmi pret zemkopjiem, tur mēs saskaramies šoreiz, ka mūsu valsts ir pielīdzināta Āfrikas valstu vietai. Āfrikas valstīs, tur, kur tuksnesī nevar uzaudzēt neko, viņi arī atver tirgu jebkam, un tādā gadījumā imports viņiem nodrošina lētu pieeju tam pašam spirtam, un viņus tas apmierina. Ja mēs attiecībā uz zemkopību savu attieksmi pielīdzinām citām Eiropas valstīm, tādā gadījumā esam tik mīļi, un mēs skatāmies arī par tirgus ierobežojumu, par tirgus regulēšanu.

Līdz ar to es negribu šodien diskutēt par... ar liberāļiem. Lai dzīvo un izdzīvo savu likteni! Bet attiecībā uz konservatīvajām partijām, kuras šodien ir pārstāvētas, nu, man lūgums sabalansēt šo jautājumu risinājumu ar to, ka mēs tomēr esam Eiropas valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Patīkami bija dzirdēt no cienījamā kolēģa Grīga kunga, ka, izrādās, Latvijā dzeršanā ir vainīga “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Tikai es brīnos, kādēļ cienījamais Grīga kungs kādreiz neprotestēja, kad “Latvijas balzams” piederēja cienījamam Šķēles kungam, un tad par to atbildēja viens no Latvijas tautas pīlāriem, ja. Tad, ja vajag tā diskutēt, tad vajag godīgi. Kaut arī es varu pateikt godīgi, ka “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” nu nav nopirkusi “Rīgas balzamu”, ja. Es saprastu, ja mūsu frakcija būtu iegādājusies šo uzņēmumu, tad jūs varētu mūs apvainot, ka mēs ar tā palīdzību mēģinām nodzirdīt Latvijas tautu. Bet par investoriem es jau netaisos spriest. Nu, būtu nopirkusi Amerikas kompānija, es ceru, ka Grīga kungs tikpat aktīvi debatētu par to, ka tagad nu tie amerikāņi nodzirda. Kaut jel savā laikā vismaz rojalspirts jau nāca, tas kukurūzas spirts jau nāca no Amerikas, tā ka pirmo latviešu tautas nodzirdīšanas kampaņu veica amerikāņi.

Un, ja mēs runāsim tā kā konkrētāk par šiem laika jautājumiem... nu, par vietu izvietojumu. Patiešām, es varu piekrist cienījamam Kuduma kungam par to, ka tad ir jautājums: kāds tad būs mehānisms? Vai pagasts izsludinās konkursu uz divām trijām vietām, būs konkursa komisija, kura tad lems šos jautājumus, un patiešām, vai šeit neveidosies koruptīva situācija? Un te vēl veidosies paradokss, ka varbūt Grīga teritorijā dzīvojošie... kur Grīga kungs dzīvo, tanī... tas pagasts nolems, ka tur nebūs veikals, bet blakus teritorijā nolemts tieši nopelnīt uz to, viņi atvērs 5 veikalus! Jo šāda norma šādā formā neatrisina to problēmu, ko arī proponējāt jūs, Apiņa kungs! Starp citu, tad, kad Lauska kungs runā par Āfrikas valstīm, tad es gribētu precizēt, ja, ka, pirmkārt, lielākajā daļā mazattīstīto Āfrikas valstu viņi nevar atļauties ne dzert spirtu, ne dzert alkoholiskos dzērienus tādā formā, viņi taisa pašbrūvētas dziras, jo viņu kopējais ieņēmums ir par mazu, lai iegādātos, nu, ārzemju importētus alkoholiskos dzērienus. Daļa vēl Āfrikas kontinenta, es gribētu precizēt, ir musulmaņu valstis, un es gribētu, lai to zinātu gan Lauska, gan Grīga kungs, bet viņiem pēc reliģiskiem motīviem alkoholiskos dzērienus dzert ir aizliegts kategoriski, bet veikali viņiem darbojas diennakts režīmā, lai nodzirdītu visus ārvalstniekus, kas ierodas tanī teritorijā. Bet vietējie, viņi pīpē narkotiskās vielas. Tad, protams, jāpārdomā jautājums, un, ja mēs šo jautājumu izskatām, varbūt ir jālegalizē vieglās narkotiskās vielas. Tas ir, pieņemsim, musulmaņu valstu pieredze.

Vēl tomēr es aicinātu arī cienījamam Apiņa kungam, kad viņš saka par metodiku, kā cīnās dažādas valstis, tad ir vēl viena ļoti interesanta metodika, kas ir tā saucamā stipruma aizliedzošā sistēma. Ka, pieņemsim, naktīs veikalos, patiešām daudzās Eiropas valstīs nevar… ir apgrūtināti iegādāties stipros grādīgos dzērienus. Par šo mehānismu mēs neesam nekur runājuši. Un tas būtu varbūt patiešām viens interesants solis, ko arī varētu domāt atbalstīt. Bet par pārējiem…

Tas ir jautājums, Grīga kungs, par monopolu. Jūs, es atceros, bijāt arī 6.Saeimā, tikai tad jūs vēl sēdējāt valdošajā vairākumā, un tad parādījās Saeimā likums, kurš sākotnēji tika saukts par valsts monopolu uz alkoholiskajiem dzērieniem. Es negribu mest jūsu dārziņā akmeni, bet lēnām šis likums kļuva par Alkohola aprites likumu, nevis par Valsts monopola likumu. Un, kā jūs balsojāt, es neatceros, bet vismaz “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK toreiz nobalsoja par to, ka Latvijas valstij monopols nav vajadzīgs.

Un, ja mēs atgriezīsimies pie monopola likuma, tad tas ir pavisam cits jautājums. Un es domāju, ka mūsu frakcija daudzās niansēs, iespējams, arī ar jūsu iniciatīvu, Grīga kungs, atbalstītu. Bet šodien, ja mēs esam šo tirgu liberalizējuši, tad nu pāriet uz valsts monopolu — es šo shēmu neredzu.

Bet vēlreiz lūdzu, ja cienījamie kolēģi uzstājas, runājot kompetenti, nesauciet Āfrikas valstis. Āfrikas valstis ir dažādas. Un Latvija patiešām pagaidām Āfrikas valstīm netuvojas. Par Latīņameriku es nespriedīšu, bet es vēlreiz teicu: tirgus ir nodibināts, kāds tas ir, viņš funkcionē, gribas labāk vai sliktāk, tas ir cits jautājums. Bet diemžēl šodien es uzskatu, pašvaldībām šāda norma, vismaz kā ir runāts 9. un 10.priekšlikumā, gan sociāldemokrāti, gan “Latvijas ceļa” pārstāvji, tas nebūtu pareizi. Pāragri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs! Atšķirībā no jums man ir perfekta atmiņa. Un valdošajā koalīcijā es neesmu, ziniet, pārāk ilgi pastāvējis, jo es esmu balsojis tā, kā tas atbilst latviešu tautas interesēm. Un esmu bijis neatkarīgais deputāts. Atšķirībā no jums, jo jums visa darbība ir vērsta pret Latvijas nacionālajām interesēm. Jums visai frakcijai. To lai tauta liek aiz auss!

Kas attiecas par 10.priekšlikumu. Redziet, vienpadsmit valstīs ir noteikti ierobežojumi uz alkohola tirdzniecības vietu izvietojuma biežumu. Īrijā, Spānijā no 1 līdz 5 tirdzniecības vietām uz vienu kvadrātkilometru. Un mani ārkārtīgi izbrīna “Latvijas ceļš” — liberālā partija, kura nobalsoja par aptieku ierobežojumu attiecībā uz 5 kilometriem. Kur paliek jūsu liberālisms? Brīvais tirgus tad ir brīvais tirgus. Luksemburgā, Maltā, Polijā, Apvienotajā Karalistē, Anglijā, vīnu un stiprā alkohola tirdzniecībā ir viena vieta uz 3000 iedzīvotājiem, kur pārdod izlejamo alkoholu tikai kafejnīcā un restorānā. Francijā un Šveicē ir viena vieta uz 450 iedzīvotājiem. Tad pieturēsimies pie tā, cienījamie liberāļi un cienījamie PCTVL deputāti!

Es ierosinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, ja mēs tiešām domājam, lai nenodzirdītu savu tautu. Bet acīmredzot jums, PCTVL, tas ir izdevīgi, šeit ar alkoholu, ziniet, kas nāk no ne visai legālām organizācijām iekšā Latvijā. Bet nekas, ja mēs šo likumu pieņemsim, un es ceru, ka pieņemsim, tad mēs nocirpsim skābekli, teiksim, šai brīvajai alkohola plūsmai no Krievijas, kas nāk zem dempinga cenām.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Kārlis Leiškalns — komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 9. un 10. priekšlikums, kuru iesniedzis arī Dambergs un Geige, pēc būtības ir identiski. Un jums ir jāizšķiras. Komisija, balsojot par šo, pieņēma kā apsvērumu pašreizējā likuma struktūru, kurā ir noteikts, kas izsniedz licences. Ja mēs gribam noteikt šīs vietu ierobežojošās tiesības vietējai pašvaldībai, mums ir jāpārraksta viss likums. Tāpat kā 5.Saeimā iesniegtais Valsts monopola likums, kā tam bija nosaukums, bet monopols tajā īpaši nebija paredzēts. Tad 6.Saeimā pārtapa par Alkohola aprites likumu, kas fiksēja situāciju, kāda ir, un fiksēja to, ko valsts uz šobrīdi ir spējīga nodrošināt ar savu spēku. Tad arī 9. un 10.priekšlikums pēc savas būtības neko nemaina šajā likumā. Cita lieta, ja kāds būtu ierosinājis Alkohola aprites likumā noteikt normu, ka licences tiek izsniegtas uz kvadrātkilometriem, tādā gadījumā mēs par to varētu balsot, jo pēc tā būtu jāvadās tiem, kas šīs licences izsniedz. Šobrīd šis priekšlikums ir, es domāju, tāds reveranss pašvaldībai, bet nerisina problēmu pēc būtības, tāpēc komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu noraidīt kā neizpildāmu, Grīga kungs. Nevis pēc būtības, bet kā neizpildāmu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — deputāta Arņa Kalniņa, Bojāra un Grīga — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 3, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Vai deputāts Dambergs un deputāts Geige uztur balsojumu? Neuztur. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 11.priekšlikums. Dāmas un kungi! Es tagad palūgšu jūs paraudzīties savās tabulās. 11priekšlikums, ko iesniedz deputāts Apinis, pie 11.prim panta nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta (šobrīd mēs runājam par aizlieguma laiku) no 24.00 līdz 10.00 no rīta.

Ir 26.priekšlikums, ko iesniedz deputāti, ja nemaldos, Dambergs un Geige, kas prasa 51.pantā noteikt alkohola laika ierobežojumu. Ja nemaldos, no 22.00 vakarā līdz 8.00 no rīta. Tās ir atšķirības par laiku. Un mums ārkārtīgi jāņem vērā balsojot, jo varbūt tad ir, pēc satura, neapšaubāmi, ka deputāta Damberga un Geiges priekšlikums ir labāks tiem, kas grib aprobežot alkoholu naktī. Jo tas nosaka, ka izņēmumi ir pieļaujami tikai tirdzniecībai uz vietas, kā bija teikts, izlejamā veidā patērēšanai uz vietas kafejnīcās un restorānos. Ja šobrīd mēs atbalstām komisijas (komisija atbalstījusi abus šos priekšlikumus), deputāta Apiņa un Geiges priekšlikumu, tādā gadījumā tas nozīmē ka alkohola tirdzniecības telpas, veikalus var pārvietot uz bāru, restorānu, kafejnīcu un klubu teritorijām un tirgot tur vienkārši kioskos, pudelēs, darīt to, ko šobrīd dara diennakts veikali. Ja tas nolūks ir tāds, tad es aicinu atbalstīt. Ja šis nolūks nav tāds un jūs gribat atbalstīt tikai ideju kā tādu, tad, protams, tas ir pārstrādājams uz trešo lasījumu. Bet komisijas vārdā es aicinu izteikt atbalstu deputātam Apinim.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Pasaulē pret alkoholu aktīvi cīnās četras iedzīvotāju grupas. Parasti aktīvākie cīnītāji pret alkoholu, pirmkārt, ir cilvēki, kuru centrālajai nervu sistēmai alkohols nevar būt par mediatoru. Līdz ar to viņi nespēj uztvert alkoholu kā apreibinošu vielu. Viņi līdz ar to nesaprot alkohola patīkamās lietas, ko lielākā daļa tomēr ir sapratuši savā dzīvē.

Otrā daļa ir ārsti, kas cieši sastopas ar alkoholismu kā problēmu, ārstējot vai nu alkoholismu kā atkarību, vai vēlāk toksikoloģiju, vai reanimācijas nodaļā ārstējot, kā igauņiem pagājušajā gadā nācās ārstēt 84 saindētus slimniekus, aizgāja bojā 84 neatkarīgi no tā, ka nebija nekādu ierobežojumu ne uz laiku, ne uz vietu. Ļoti liberāls tirgus! Tik un tā alkoholiķi gāja pirkt uz “točkām”.

Trešā iedzīvotāju grupa, kā likums, ir skolotāji, kas Latvijā kaut kādu iemeslu dēļ šajā karā iesaistās mazāk.

Un ceturtā iedzīvotāju grupa ir bijušie alkoholiķi, kuri mums ir parasti vislielākie atbalstītāji. Jo tie patiesi saprot problēmas būtību. Šinī gadījumā es tiešām pārstāvu to Latvijas iedzīvotāju daļu, kura varētu sevi saukt par ārstiem, kuri ir sapratuši no savas profesionālās darbības alkohola kaitīgumu, un tādēļ lielākoties runāju mazāk ar emocijām un mēģinu jums visādā veidā dot to informāciju, ar kādu diemžēl regulāri nākas saskarties ārstiem. Medicīnas pētījumi liecina, ka tieši proporcionāli alkohola pieejamībai ir alkohola lietošana, un īpaši precīzi tas ir redzams uz termiņa... uz laika ierobežojumiem.

Tātad, ja Latvijā ir... ja mums tiktu ierobežots laikā par vienu trešdaļu, no 24 līdz 10, reāli par vienu trešdaļu tiktu ierobežota alkohola tirdzniecība, mēs tiešām varam rēķināties, ka alkohola lietošana Latvijā samazināsies. Kā mēs esam paši balsojuši, Latvijā Alkohola aprites likumam nepakļaujas alus. Zināms alkohols, protams, paliek, saglabājas pieejams alus veidā.

Vai mēs varam panākt ar pirmo soli, šodien ar pirmo soli paziņot, ka mēs no diennakts izsvītrojam 8 vai 10 stundas alkohola tirdzniecībā? Es šaubos, vai šāds solis ir vienlaicīgi uzreiz sperams. Tādēļ arī es uzskatu, ka pagaidām mēs varētu atstāt tiešām bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus, vislabāk tajā redakcijā, ko Kārlis Leiškalns minēja, lietošanai uz vietas. Katrā ziņā atbalstu Kārļa viedokli par šo jautājumu.

Tātad mēs jebkurā gadījumā... jebkurā gadījumā mēs nevaram izdarīt šo drastisko soli vienlaicīgi, kaut arī es pats esmu tiešām par to, lai šāds aizliegums būtu visā sistēmā. Arī attiecībā uz bāriem, restorāniem un tā tālāk.

Otrs. Es jums apņemos, ja būs šāds priekšlikums ieguvis Saeimas atbalstu, mēs iestrādāsim tiešām pārejas noteikumus, jo šādu te likuma normu nevar piemērot ar to dienu, kad tiek pieņemts šis likums. Tātad tam būtu jāstājas spēkā, piemēram, ar 2003.gada 1. janvāri.

Šoreiz es jūs ļoti lūdzu, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Lielākā daļa no mums, klātesošajiem šajā zālē, ir pietiekami veci cilvēki, lai atcerētos 1985.gadu un Gorbačova cīņu pret alkoholismu. Un man šķiet, ka viss jauns ir labi aizmirsts vecais. Un Apiņa kunga argumenti man ļoti atgādināja Gorbačova kunga argumentus, ko mēs visi dzirdējām 1985.gadā.

Jo patiešām, jūs domājat, ka, ja nebūs iespējams pirkt alkoholu, tad cilvēki nedzers? Es domāju, ka dzers. Jo jūsu pašu... Apiņa kungs, socioloģiskie dati liecina par to, ka ir pieprasījums. Ja ir pieprasījums, tad būs arī piedāvājums. Bet šis alkohols būs apšaubāmas kvalitātes. No tā, protams, nemaksās absolūti nekādus nodokļus, tātad mēs neko neatrisināsim, bet tikai zaudēsim. Neaizmirsīsim mūsu kaimiņu igauņu bēdīgo pieredzi, tepat mūsu robežas tuvumā vairāki cilvēki nomira. Tieši tāpēc, ka viņiem acīmredzot nebija iespējas naktī nopirkt salīdzinoši kvalitatīvu alkoholu.

Kā tas ietekmēs narkotiku lietošanu? Ja mēs zinām, ka mums ar narkotikām šobrīd ir pat lielākas problēmas nekā ar alkoholu un tur nekāda legālā tirgus vispār nav.

Tātad, apgrūtinot iespējas dabūt legāli, teiksim, tādu vieglu narkotisko vielu — alkoholu, vai mēs nemudināsim jaunos cilvēkus tomēr aktīvāk iesaistīties tajā pilnīgi nelegālajā narkotiku tirgū? Ir kādi pētījumi, vai kāds par to ir domājis? Vai tas ir tikai tāds populistisks gājiens, kā Gorbačovam bija? Jau toreiz... es gribu atgādināt...patiešām avīzē “Pravda” pēc pāris mēnešiem publicēja tādas ļoti priecīgas atskaites, ka alkohola lietošana pazeminās, ļoti būtiski samazinās, tajā pašā laikā speciālisti rakstīja par to, ka cukura patēriņš pieaug, nu ne jau tāpēc acīmredzot, ka cilvēki šņabja vietā dzēra tēju ar cukuru. Skaidrs, ka tur kandžu taisīja, un tā tālāk. Bet tas pats būs arī mums tā, kā tas jau bija desmitiem reižu… Tur visādas valstis, un nekādi līdzīgi pasākumi nekādu panākumu nenodrošināja.

Un vēl viens aspekts, kas patiešām ir specifisks Latvijai. Mēs ļoti labi zinām, ka šobrīd notiek nu, teiksim tā, mazumtirdzniecības tirgus pārveidošana. Liela daļa no tiem mazajiem veikaliem, kas pieder mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, bankrotē, viņi nevar izturēt konkurenci ar lielajiem supermārketiem, ar tiem tīkliem, kas šeit ienāca un attīstās. Tie mazie veikali, kas vēl izdzīvo šobrīd, lielākoties tie izdzīvo tieši tāpēc, ka viņi saņem peļņu, legālu peļņu ar nodokļiem vai aplikto peļņu tieši no alkohola tirdzniecības nakts laikā, ko lielie surpermārketi nedara. Tātad faktiski šie pasākumi novedīs pie tā, ka šie mazie un vidējie uzņēmēji bankrotēs. Mēs zaudēsim darbavietas, mēs zaudēsim nodokļus. Mēs paaugstināsim kriminālo alkohola un narkotiku apriti. Un tas viss tikai tāpēc, lai tīri populistiski pirms vēlēšanām izskatītos, ka mēs rūpējamies par cilvēkiem un mēs gribam cīnīties pret alkoholismu. Es tomēr aicinu cienījamos valdošās koalīcijas locekļus būt atbildīgiem politiķiem un domāt ne tikai par vēlēšanām, bet arī par savu lēmumu sekām, un noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Mēs atkal atgriežamies pie tēmas, kura ir tikpat veca, cik cilvēce. Un jautājums faktiski ir lieks — dzert vai nedzert. Cilvēki ir dzēruši un dzers! Vienīgi... (Zālē aplausi.) … redziet … bet vajag paklausīties... Bet cilvēce allaž ir runājusi un runā, un mēs turpinām runāt par to, vai dzert ar mēru, vai līdz baltām pelītēm. Un vēl: vai dzert normālu alkoholu vai draņķi, no kura saslimst un iet bojā. Redziet, jums izsauc jautrību tas, ko es saku, bet šī tēma, šī tēma tiek cilāta visu cilvēces mūžu. Un arī Saeimu laikā. Atcerēsimies, Apiņa kungs, arī Geiges kungs, 6.Saeimu! 6.Saeimā debates bija vēl ilgākas, vēl karstākas, un toreiz deputāti nebija dumjāki par mums, šajā Saeimā sēdošajiem, un nolēma šo normu, kuru tika... kura tika ierosināta... es nezinu, vai tas jūs bijāt vai kāds cits, neatbalstīt. Un kāpēc? Tāpēc, ka šoreiz, atbalstot šo normu, komisija ir izšķīrusies par nodzirdīšanu. Par nodzirdīšanu ar draņķi! Jūs varat aiztaisīt šodien šajā ārprātīgajā dzeršanas mānijā visus veikalus dienu un nakti. Cilvēki dzers — tikai dzers draņķi, surogātu, kandžu! Un tādēļ 6.Saeima izšķīrās par to, ka pagaidām neierobežot šādā veidā, jo tādā veidā tiek... jo saprotiet, pašlaik, klausoties mūs, šie alkohola tirgoņi — pagrīdes, vārtrūmju un tā tālāk, berzē rokas, berzē rokas un priecājas. Viņiem būs ienākumi vismaz 2–3 reizes lielāki! Jūs saprotiet? Es esmu absolūti un kategoriski par tautas nenodzirdīšanu! Par to nevar būt nekādas runas! Bet nedrīkst atbalstīt šos tirgoņus, kuri ir desmitiem tūkstošu, tie nav tikai simti un tūkstoši, tie ir desmitiem tūkstošu — katrā pilsētā, katrā vārtrūmē gandrīz un dzīvokļos, simtos un tūkstošos, pie mums bija pagājušo nedēļu iekšlietu ministrs Segliņa kungs, un es viņam teicu: “Paklausieties, katra tantiņa un onkulītis, kuri pat nedzer, arī katrs piecgadīgs puika zina, ka uz šīs ielas tādā un tādā dzīvoklī, tādā un tādā vārtu rūmē pārdod alkoholu pagrīdē. Bet policisti šajā iecirknī nezina! Kāpēc?” Zina, bet policisti ir ieinteresēti diemžēl viena daļa, jo dalās ieguvumā. Un, lūk, 6.Saeima izšķīrās toreiz par, lūk, ko: ķerties pie šīs nelegālās tirdzniecības apkarošanas. Apkarot, iznīdēt šo tirdzniecību, un tikai tad, lūk, nākamais gājiens ir šis aizliegums naktī tirgot.

Apiņa kungs pieminēja ārzemes. Pareizi! Bet muļķīgi ir salīdzināt ārzemes un Latviju, kur šī ... Ārzemēs jūs taču esat bijis vairāk nekā es, desmit reizes vairāk. Tur vārtu rūmēs, tur dzīvokļos apšaubāmas kvalitātes alkoholu netirgo. To jūs man nemaz nevarat ieskaidrot. Un, ja tirgo, tad tikai daži cilvēki varbūt. Tā nav masveida parādība! Saprotiet, tur ir tā starpība!

Un vēl. Pēc būtības budžetā parādīsies mazāk naudas. Tātad jūs aizstāvat vai nu valsti, vai nelegālos tirgotājus. Tas ir fantastisks lobijs šiem nelegālajiem tirgotājiem, šiem Centrālajā tirgū un citos tirgos spirta pārdevējiem. Saprotiet, tas taču ir vispār kaut kāds ārprāts, godīgi sakot. Un pareizi.

Gandrīz vienīgo reizi, kad es piekrītu Cileviča kungam…

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Es piekrītu Cileviča kungam, kurš teica un minēja piemēru no Igaunijas. Cilvēki, dzerot šo draņķi, saslima, un tie nebija bomži!

Sēdes vadītājs. Laiks!

P.Tabūns. Tie nebija bomži! Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis izmantos trīs minūtes? Lūdzu!

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Aizstāvot ideju par to, ka alkohola tirdzniecība nav ierobežojama vispār, nekādā apjomā, ne vietā, ne laikā, mūsu kolēģi faktiski nodarbojas ar demagoģiju. Diemžēl tā ir demagoģija!

Un es gribētu pateikt, ka šī demagoģija beigsies tad, ja mūsu tiesībsargājošās iestādes atbildēs, kāpēc tās nevar vai negrib nodrošināt kārtību šajā tirgū. Municipālā policija, Kriminālpolicija, Ekonomikas policija, Drošības policijā tik daudz struktūru! Tādā gadījumā iekšlietu ministrs ļoti precīzi varētu paskatīties, kas traucē. Ja mēs atbildēsim uz šo jautājumu, es domāju, mēs elementāri ievedīsim kārtību šajā tirgū, un nebūs iespēju atsevišķiem mūsu kolēģiem patiešām nodarboties ar šo demagoģiju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Egils Baldzēns, Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Ērika Zommere, Māris Sprindžuks, Valdis Ģīlis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Imants Stirāns, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis, Palmira Lāce. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vārds debatēs Gunāram Freimanim.

G.Freimanis (LSDSP). Pirms pārtraukuma gāja runa par dzeršanu un par mēra izjūtu. Un tādā sakarībā man atmiņā ir viens tautas teiciens, kurā teikts tā: “Cilvēks jau nav lops, izdzer spaini un paprasa otru, jo lopam, tam nav valodas, tas nevar paprasīt.” Lai gan, taisnību sakot, arī cilvēks pēc spaiņa izdzeršanas tas pats lops jau vien paliek.

Bet, ja runājam normāli tātad par alkoholismu kā problēmu un tā apkarošanu, tad apkarošanu varētu iedalīt divās lielās daļās, kas ir pieprasījuma samazināšana un piedāvājuma samazināšana. Pieprasījuma samazināšanu mēs tikko noraidījām 7.priekšlikumā, kur bija runa par izglītību un tā tālāk, lai cilvēki mazāk dzertu. Tātad mums paliek apspriešanai otra daļa — tātad piedāvājuma samazināšana. Un šī daļa atkal sadalās divās daļās — tātad piedāvājuma samazināšana telpā un laikā. Piedāvājuma samazināšanu telpā mēs arī noraidījām iepriekšējos priekšlikumos. Tātad paliek tikai jautājums — vairs par piedāvājumu samazināšanu laikā. Tabūna kungs teica: “Dzēra, dzers un tā tālāk!” Varētu pilnīgi piekrist šim viedoklim, ja mēs sabiedrību uzskatām par vienveidīgu masu un ar vienādām interesēm un vienādām tieksmēm. Es gribētu teikt, ka sabiedrību varētu nosacīti sadalīt trijās daļās attiecībā uz alkohola lietošanu.

Tātad viena neliela daļa ir tā, kuru šis likums neskar tādēļ, ka viņiem interese par alkoholu nav un problēmas nekādas nerada.

Trešā tāda pati, varbūt liela daļa, varbūt nedaudz vairāk vai mazāk ir tāda, kura dzēra, dzers un atradīs vienmēr, kur piedzerties. Arī uz tiem mūsu likums nekādu ietekmi neatstās.

Bet vislielākā sabiedrības daļa ir tāda, kur izdzer, ja ir pa rokai, un pārtrauc dzeršanu, ja nevar viegli paņemt kaut ko, vai turpina dzert, ja ir viegli pieejams šis produkts. Un tieši šī ir tā daļa, uz ko tēmēts mūsu likums. Un tas var dot zināmu efektu. Valmiera ir tā pilsēta, kur labu brītiņu jau ir ierobežojums laikā. Jāsaka gan, ka tie argumenti, ko bieži mēs dzirdam no Valmieras, par to, ka tur automašīnu vadīšana dzērumā samazinās naktī un tā tālāk, nav pamatoti, jo tie, kas arī ir šoferi, kuri vienmēr gribēs piedzerties, tieši otrādi, vēl dzērumā naktī brauc vairāk. Taisnība ir arī tā, ka palielinās slimnīcā ar alkohola psihozēm nokļuvušo cilvēku skaits sakarā ar nelabvēlīga alkohola lietošanu. Bet pilnīgi skaidrs ir tas, ka policijai “točkas” ir pilnīgā uzskaitē. Un tikai no policijas gribas tās “točkas” likvidēt vai nelikvidēt šodien ir atkarīga nakts alkohola tirdzniecība. Es saprotu, ka policijai varbūt... es negribu nemaz teikt, ka viņa nelikvidē šīs “točkas”, saņemot papildu ienākumus. Pilnīgi iespējams, ka šīs “točkas” tiek turētas kā informatori, lai atklātu noziegumus, jo tur apgrozās tas kontingents, kurus ir jāmeklē. Bet tad mums ir jāizvērtē, vai šī te palīdzība, ko dod “točku” īpašnieki policijai viņu darbā, salīdzinot ar negatīvo, ko dod, nodzirdot tautu, vai tas ir adekvāti. Tādēļ es lūgtu jūs tomēr vismaz šo ierobežojumu laikā atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Katrā ziņā šis priekšlikums noteikti ir iesniegts ar labu domu — cīnīties pret šo alkohola lietošanu nakts laikā. Un lai zināmā veidā arī mūsu sabiedrībā šis alkoholisms neizplatītos. Es esmu ļoti daudz braucis pa policijas iecirkņiem rajonos, esmu runājis ar atbildīgām policijas amatpersonām un vienmēr uzdevis vienu un to pašu jautājumu — vai nakts stundās, ja gadījumā neļaus tirgot alkoholiskos dzērienus, tas nu, teiksim, situāciju uzlabos kopumā šinī te jomā? Man bija viennozīmīga atbilde visur, ka tas absolūti neko nedod. Paskatīsimies no konkrētiem piemēriem. Vienīgais, manuprāt, varētu būt, teiksim, ja kopumā alkohola cenu palielina. Tas ir ārkārtīgi svarīgs faktors. Jo jūs zināt, ka somi, kas ir Narzāna izmocītā tauta, brauc uz Tallinu un “taxfree” veikalos pērk alkoholu. Viņi tāpat var Somijā nopirkt. Nav jau tik traki. Bet cena! Un līdz ar to viņi brauc un pērk šo alkoholu. Tā ka šinī jomā, ja mēs gribam kaut ko darīt, tad paceļam cenu.

Otra daļa, kas mūsu valstī ir nelegālais alkohols. Tas sastāda diezgan ievērojamu daļu no visas alkohola aprites valstī kā tādas. Mēs vienmēr sakām — policija vainīga, policija vainīga, policija vainīga. Es atvainojos, robeža ir caurspīdīga tā kā siets. Nāk cisternām iekšā nelegālais alkohols, un es varu pilnībā, ar pilnu atbildības sajūtu pateikt, ka šis tīkls, nelegālā alkohola tīkls, ir izveidots perfekti un tas strādā perfekti. Un, ja mēs aizliegsim tirgot arī nakts stundās, tad tādā gadījumā viņu darba lauks tikai palielināsies, viņu peļņa tikai palielināsies. Ja mēs spējam kaut kādā formā cīnīties ar šīm tā saucamajām točkām vai nelegālā alkohola apriti, jo faktiski alkohols, tā ir mūsu nauda, tā ir valūta, tie ir mūsu lati. Tad vienīgi, teiksim, kaut kādi kompleksi pasākumi varētu veicināt visu šo lietu, bet es apšaubu, ka aizliegums nakts stundās šo te alkoholu tirgot būtu šis atrisinājums. Ļoti apšaubu.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Patīkami ir tas, ka Tabūna kungs atzīst un atbalsta zaļā pūķa augšāmcelšanos. Viņš pilnīgi kapitulēja pie tā, ka mēs nevaram neko darīt, lai apkarotu ārkārtīgi lielo alkohola izplatību Latvijā.

Vai tiešām esam nonākuši līdz tādam līmenim, ka pakļaujamies ēnu ekonomikas nosacījumiem? Un ir ļoti žēl, ja deputāti atzīst, ka tik tiešām tā tas ir. Un pārlasot vienu no oficiāliem dokumentiem, kur ir šāds nu... latviešiem varbūt pagodinājums: latvietis, kurš novilka sporta biksītes sabiedriskajā peldbaseinā, atsauca savu lietu pēc tiesneša apgalvojuma, ka Krievijas cari kļuvuši slaveni ar savām īpatnībām. Tiesnesis Malkāns teica, ka šā cilvēka uzvedības cēlonis varētu būtu kultūras līmeņa atšķirība starp Īriju un Latviju. Jūs saprotiet... tātad Īrijā ir lielāka kultūra nekā Latvijā.

Zaharova advokāts tiesai teica, ka viņa klients naktī pirms incidenta bijis ballītē, kur patērējis lielu daudzumu alkohola. Nu, tās ir Eiroziņas un tas, ko raksta par Latviju Eiropas Savienībā.

Tā mēs spodrinām Latvijas tēlu. Un es arī kārtējo reizi pilnīgi piekrītu starptautisko organizāciju novērtējumam, ka Latvija ir pārdota valsts. Ja mēs Saeimā atzīstam to, ka mums ir caurspīdīgas robežas, kā Kuduma kungs teica, un ka spirtu var ievest cisternām, un Valsts ieņēmumu dienests neko nevar izdarīt, muita neko nevar izdarīt, policija neko nevar izdarīt, jā... nu kas tad var kaut ko izdarīt Latvijā?

Nu kas var izdarīt ko Latvijā, lai novērstu visas šīs nejēdzības, kas notiek? Tas taču ir šausmīgi, cienījamie kolēģi!

Un kāda tad valsts institūcija ir spējīga to visu apkarot, un kas to darīs? Un ko tad dara mūsu valdība? Ko dara valdība, ja jūs visi tā mierīgi pasakāt, ka viss tā notiek un mēs neko nevaram darīt.

Mēs atzīstam savu bezspēcīgumu. Bezspēcīgumu atzīst “tēvzemiešu” deputāti. Nu bet tas taču... briesmīgāk nevar būt! Un jūs vēl gaidāt, ka jūs pieņems Eiropas Savienībā? Kam tur ir vajadzīga valdība, kura nevar sakārtot savu valsti!

Cienījamie pozīcijas deputāti! Tie taču ir jūsu novērtējumi! Un tad jūs sakāt, ka opozīcijas deputāti iesniedz nereālus, neizpildāmus priekšlikumus.

Nu taču skatāmies uz šodienu! Un skatāmies uz nākotni, kādi tad mēs būsim! Un pilnīgi ir jāatbalsta priekšlikums. Galu galā mēs neesam nodzērusies valsts... Bet, ja jau mēs pieļaujam to, ka veselu nakti atvērsim visus veikalus vaļā, nu un lai dzer, kā saka, uz prieku! Kā uz degvīna pudeles bija uzrakstīts: dzer uz prieku! Un “Lauku Avīzē” arī bija ierakstīts: dzer uz prieku! Un tad tur nofotografēti kādas divas dāmas un trīs vīri latvieši, kuri dzer šņabi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Es pilnīgi piekrītu, ka deputātu galvenās rūpes ir par kvalitatīva alkohola tirdzniecību naktīs. Te pilnīgi pareizi tika teikts: ja naktīs šī tirdzniecība tiktu ierobežota, tad daudzi dzertu nekvalitatīvu alkoholu. Bet man ir jautājums šiem deputātiem: bet kā tad ar heroīnu? Kāpēc jūs neuztraucaties, ka no nekvalitatīvu narkotiku lietošanas nomira vairāk nekā 100 cilvēki? Kāda atšķirība? Vai tad mēs tāpēc sāksim heroīnu tirgot grāmatveikalos, skolās, kur skolotāju uzraudzībā varētu “atpumpēt” šos jauniešus? Varbūt ierosināsim heroīna tirdzniecību slimnīcās, kur uzreiz varētu glābt ārsts šos cilvēkus? Tad taču nebūtu nekādu problēmu un nebūtu šī mirstība! Kāda atšķirība starp vienu un otru lietu?

Un viena maza piezīme. Nevajadzētu viltot statistiku! Statistika diemžēl, neskatoties uz tirgotāju ļoti spēcīgo lobiju arī šeit, Saeimā, ir pilnīgi pretēja. Es gribētu pateikt divus piemērus saistībā ar Olimpiskajām spēlēm. Jūs visi zināt, ka Soltleiksitijā, tātad Jutas štatā, ir ļoti stingri ierobežojumi alkohola tirdzniecībā, jūs varat tikai kā kluba biedrs šo alkoholu iegādāties, maksājot 5 dolārus, teiksim, nedēļā un tā tālāk. Un šajā štatā vidējais mūža garums, pēc Amerikas statistikas, ir par 11 gadiem... mūža garums ir lielāks nekā vidēji pārējā teritorijā ASV par 11 gadiem. Protams, var teikt, ka tā ir mormoņu specifika, ka tur ir veselīgs dzīvesveids un tā tālāk. Labi. Mēs varam paskatīties Norvēģijas piemēru. Tur ne tikai naktīs, bet arī sestdienās un svētdienās, un ne tikai heroīnu, un ne tikai šņabi, bet pat alu nevar nopirkt sestdienās un svētdienās. Pareizi! Nelegālo alkoholu jeb kandžu tur lieto kādi 60 procenti dzērāju. Tai pašā laikā jaunieši un ģimenes ar bērniem ir spiestas sestdienās, svētdienās braukt kaut kur ārpus pilsētas, nodarboties ar slēpošanu un ar skriešanu. Un, kaut arī norvēģis ir līdzīgs latvietim pēc savas ķermeņa uzbūves, tad atšķirībā no latviešiem norvēģiem Olimpiskajās spēlēs ir gandrīz 30 medaļas, mums nav nevienas!

Tātad acīmredzot problēma ir citur, cienījamie deputāti, nevis rūpēs par veco alkoholiķu labsajūtu, bet par to, ka katru gadu tūkstošiem jauniešu kļūst pilngadīgi, un nevajag šeit stāstīt, ka naktīs jaunieši, ja viņi nevarēs nopirkt alkoholu, brauks no Rīgas kaut kur uz Lietuvu, lai iegādātos to alkoholu tur, vai brauks uz kādu citu pilsētu. Varbūt viens vai divi procenti aizbrauks, lielākā daļa būs spiesti meklēt kādu citu izklaidēšanās veidu. Un es domāju, godājamie deputāti, ka mums būtu jāatbalsta varbūt pat labāk, 26.priekšlikums: nevis no 12.00, bet jau no 10.00 šo tirdzniecību aizturēt, un tikai ar vienu mērķi — ja pat simt jauni cilvēki lietos šo alkoholu mazāk, jau mūsu lēmums ar to būs attaisnots. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es varētu piekrist Kiršteina kungam. Tik tiešām, ja mēs nenobalsojam par Apiņa kunga un Geiges kunga priekšlikumu 11.’ pantā, kas skan “alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību aizliegt no pulksten 24.00 līdz 10.00, izņemot bārus, restorānus kafejnīcas” — tad mēs varētu atbalstīt tik tiešām, varētu atbalstīt deputāta Damberga kunga priekšlikumu, kas skan “alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību aizliegt no pulksten 22.00 līdz 8.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas un klubus, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas”. Tas būtu vispār ļoti loģiski un ļoti apsveicami. Un es ceru, ka vairs nebūs jāklausās tādi argumenti kā divas “klonētas” runas: viena no Ļeva Trocka, revolūcijas vadoņa, laika un otra no Latvijas... latviešu literatūras personāža Pietuka Krustiņa argumentiem pret šiem priekšlikumiem. Es ceru, ka tādas vairs nebūs. Es lūdzu arī atbalstīt šo priekšlikumu 11. prim pantā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka vismaz iepriekšējais runātājs neapvainoja kārtējo reizi “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”. Bet es gribētu atgriezties pie paša projekta, un es vēlreiz gribētu patiešām nolasīt to, lai beidzot saprastu, par ko runājam, un tad man būtu arī aizdomas par dažiem tiem, kas tik kvēli uzstājas, ko tad īsti viņi proponē. Tātad mēs gribam tagad 11. prim pantā, ko arī tikko Grīga kungs ierosināja atbalstīt, tātad “alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība aizliegta no pulksten 24.00 līdz 10.00, izņemot bārus, restorānus, kafejnīcas, klubus”. Apiņa kungs, nu jūs kā profesionāls politiķis saprotat, ko tas nozīmē. Tātad mazumtirdzniecība, tātad šie veikali varēs eksistēt šinīs iestādēs. Un, pazīstot Latvijas uzņēmēju aktivitātes un veiksmīgo darbību, viņi atvērs šinīs klubos, pareizi teica, šīs atsevišķās mazumtirdzniecības vietas, un tāpat veikali pārvietosies — tikai zem jauna nosaukuma. Tad patiešām daudz kvalitatīvāks ir tas Damberga priekšlikums, bet šeit iznāk pēc loģikas, kā viņi tādu ielika, tad būs tāds pats balsojums.

Un vēl viena lieta. Bojāra kungs! Šis nebija jūsu priekšlikums, tas ir valdošo partiju divu deputātu priekšlikums. Un viņi mēģina, teiksim, it kā šo jautājumu noregulēt.

Un vēl viena lieta. Kiršteina kungs! Protams, jūs norādījāt Norvēģiju un vēl citas valstis. Tas ir ļoti patīkami, kur cilvēki brauc, slēpo, ved veselīgu dzīvesveidu. Ir cits jautājums. Ja mēs paskatīsimies, kādā prioritātes pakāpē šodien Latvijā ir izglītība un tieši bērnu tūrisms un atpūta. Cik valsts uz to izdala līdzekļus. Tad, man liekas, diemžēl jāsaka ar nožēlu, ka gandrīz neko. Un šodien, ja 80% ģimeņu dzīvo lielā nabadzībā, tad viņiem nav to līdzekļu, lai aizsūtītu to bērnu ar tām slēpēm vai nopirktu tās slēpes, kas maksā lielu naudu.

Un diemžēl diez vai, Kiršteina kungs, šiem jauniešiem būs ko darīt. Vienīgais patiešām ir — vazāties pa ielām. Un diemžēl viņi ļoti labi zina, kur ir tās “točkas”. Un viņi zina labi diemžēl, kur dabūt pat tās narkotikas. Tā ir pavisam cita saruna, nevis šā likuma jautājums. Un tā ir, atvainojiet, jau valdošo partiju atbildība par to, kādā līmenī jūs esat noveduši Latvijas sabiedrību, kādā līmenī ir Latvijas jaunatne. Un tad par to būtu jārunā, ja budžetā uz to būtu asignējumi, tad tiešām liela daļa nevazātos, ietu klubos, pulciņos, mācītos to pašu angļu valodu, pļautu mauriņu un kas tur vēl trešā lieta bija jādara. Un būtu patiešām tā perspektīva, bet šodien mēs saskaramies ar to, ka mēģina cīnīties ar sekām, nemeklējot cēloņus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamais Leon Bojāra kungs! Tā vien šķiet, ka lielajā pārtraukumā jūs esat ierāvis vienu krietnu mēriņu, pie tam kopā ar cienījamo Grīga kungu, un esat aizmirsis, ko es teicu. Laikam! Pirms stundas es runāju, jūs jau esat aizmirsuši, ko es teicu. Es teicu: “Nenodzirdīsim tautu!” Pie tam nenodzirdīsim ar draņķi, ko var nopirkt katrā otrajā vārtu rūmē.

Grīga kungs un Bojāra kungs! Jūs esat ļoti tālu no tautas, ja jūs nezināt, ka katrā otrajā vārtu rūmē var nopirkt šo draņķi. Pie tam patiešām ir šī policijas bezspēcība. Bezspēcība! Es atkārtoju, jo iekšlietu ministrs, atrodoties mūsu frakcijā, teica un skaidroja, ka šo punktu vai “točku” apkarošana, kā mēs sakām, ir atkarīga tikai no policista godaprāta. Nu, ja tā, tad jūs varat iedomāties, ka šī apkarošana nenotiek absolūti nemaz! Bet pret šo ārprātu, pret šo draņķi, un atbalstīt šā draņķa tirgošanu ir vienkārši totāls ārprāts un muļķība.

Un, Leon Bojār! Nesagroziet faktus, neraujiet mēriņu, pirms ejat uz tribīni, un nerunājiet muļķības!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Pēc projekta iesniedzēju un šo grozījumu aizstāvju teiktā gan šeit, Saeimā, gan arī pirms tam televīzijā vairākos raidījumos es sapratu, ka šā priekšlikuma būtība ir aizsargāt jauniešus. (Starpsauciens: “Jā! Jā!”) Tā ir? Tā ir. Tad man ir jautājums jums, kolēģi: kāpēc jūs pagājušoreiz balsojāt pret grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par neatļautu tirdzniecību vai tirdzniecības noteikumu atkārtotu pārkāpumu. Tas pants paredzēja arī atbildību, kriminālatbildību gadījumā, ja pārdevējs atkārtoti pārdevis alkoholu nepilngadīgai personai. Man šķiet, tā ir pirmā vieta, ar kuru būtu nopietni... kura būtu nopietni jāņem priekšā. Šie alkohola tirdzniecība... Jūs domājat, ka tagad jaunieši pulksten 21.55 minūtēs neaizies un nenopirks? Aizies un nopirks. Un Latvijas neatkarīgā televīzija un televīzijas “Panorāma” tāpat nofilmēs, taisīs atkal eksperimentus ar trīspadsmitgadīgām meitenītēm, kurām pārdevējas izsniedz alkoholu. Jūs tiešām domājat, ka šādi jūs varēsit apkarot problēmu? Es redzu vismaz trīs jomas, kurās ir jācīnās nopietni. Tātad šie grozījumi Krimināllikumā, kurus es aicinu vismaz nākamajā reizē pieņemt.

Šis laika jautājums — no cikiem līdz cikiem. Bet atvainojiet, kāpēc bāriem un kafejnīcām būtu priekšrocības? Jūs domājat, ka, ja nebūs Krimināllikuma grozījumu, tad tie jaunieši nebūs bāros un kafejnīcās?

Un trešais ir tas pats “točku” jautājums. Tie ir trīs jautājumi. Un, ja jūs no šiem trim jautājumiem izrautu... šo velkat ārā, tad jūs atbalstāt “krutkas” brūvētājus un “točku” uzturētājus. Tāds ir mans secinājums. Diemžēl.

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Es redzēju, ka tu nedzēri!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs! Diemžēl jūs slikti skatījāties, jo mēs ar Grīga kungu kopā nebijām. Un otrs ir, Saeimas sēžu laikā es neesmu starp tiem, kuri dzer alkoholiskos dzērienus. Un nekad, kad es esmu bijis jebkurā saietā un kur ir tāda mēroga sanāksmes, es nekad nelietoju alkoholu. To jūs atcerieties un vairāk nerunājiet.

Nākamais. Tabūna kungs, Eiroziņas, es domāju, ka jūs atzīstat. Paņemiet, palasiet vismaz avīzi, tad jūs nerunāsiet, ka runāts ir kaut kas... Pasaules bankas novērtējumu arī jūs neatzīstat? Iekšlietu ministra intervijas, kurās arī ir atzīta tā bezspēcība, par kuru jūsu kolēģi runā. Jūs arī neatzīstat. VID darbības novērtējumu, es domāju, ka es nekomentēšu te. Jā, to arī, starp citu. Un deputātu uzrunas.

Un pēdējais, ko es jums gribēju teikt. Redziet, ko nozīmē muļķīgi runāt. Ja negrib dzirdēt to, kas notiek Latvijā, un patiesību dzirdēt, tad to nosauc par muļķību. Bet ja grib kaut ko aizstāvēt, veidot kādu jumtu, arī alkohola izplatīšanai Latvijā ir izveidots jumts, jūs to ļoti labi zināt. Un to jūs tad nekādi citādi nenovērtējat.

Un pēdējais, ko es jums gribēju pateikt. Jūs pats atzināt, ka valdība ir bezspēcīga darīt kaut ko, lai apkarotu alkohola ārkārtīgi bīstamo izplatīšanos Latvijā. Jūs zināt to. Tad kāpēc jūs iebilstat pretī man? Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Jā, varbūt 26.priekšlikums ir labāks nekā šis 11.’ panta priekšlikums. Tas tā varētu būt. Es piekrītu arī daudzējādā ziņā Rasnača kungam. Bet es nu nekādi nevaru piekrist Tabūna kungam. Vispār man liekas, ka mums pienāks tāds brīdis, ka mēs vispār skaidrā vairs nespēsim klausīties, ko Tabūnu Pēteris runā. Un šis lielais latviešu valodas aizstāvis — Tabūna kungs, jūs taču dzirdējāt, kā viņš lieto un kropļo latviešu valodu. “Točkas”, “krutkas” kaut kādas tur... Nu kur tad jūs, Tabūna kungs, kur ir jūsu mugurkauls? Kā tad jūs aizstāvat latviešu valodu? Es tikai gribēju kā vienkāršs lauku deputāts pateikt saistībā ar šiem laika alkohola tirdzniecības ierobežojumiem. Ir elementāri vienkāršs secinājums, ka, palielinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, palielinās alkohola lietošana un pieaug dažādas negatīvas sekas. Un pretēji — samazinot alkohola tirdzniecības stundu skaitu, samazinās lietošanas apjoms un sekas. Tā ir elementāra patiesība, Tabūna kungs!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Vispār jau es domāju, ja kāds klausās no malas, ja vēl kāds ir spējīgs klausīties, tad nopietnu seju vairāk nav. Jo, goda vārds, paliekam smieklīgi. Tabūna kungs runāja pašlaik par pašrocīgi pārbaudītām vārtrūmēm un tā tālāk. Un es atcerējos, kā Klaipēdā savā laikā, kad padomju laikā cīnījās ar prostitūciju, skatlogos bija lieli saraksti ar fotobildēm un adresēm, un telefoniem. Un virsū uzraksts: “Kauns viņiem!” Es domāju, ka varbūt Tabūna kungs varētu ierosināt tādus pašus sarakstus priekš policijas un lietotājiem, kur tās vārtrūmes ir, salikt arī, un būtu arī ļoti normāla kārtība.

Bet pats smieklīgākais laikam ir tas, ja jūs esat pievērsuši uzmanību pagājušajiem gadiem... es nezinu, kā bija 6. un 5. Saeimā, pa pagājušajiem gadiem visos likumprojektos tomēr absolūtais čempions uzstāšanās ziņā bija Leons Bojārs. Šodien viņš ir tālu palicis aiz muguras. Acīmredzot dzeršanas likumā un seksuālās veselības likumā jūs visi esat lielākie speciālisti. Tad varbūt kaut kādus citus likumus arī nemaz nevajag. Tikai šos divus! Man liekas, ka jāpārstāj ir visas šīs debates. (Smejas.)

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Nepopulāra lieta. Visiem patīk noliegt Gorbačova reformas. Gorbačova laikā 1985.—1986.gadā statistiski samazinājās alkohola saindēšanās, alkohola pašnāvības, alkohola noziegumi un alkohola avāriju skaits. Tā ir patiesība, un to nevar apstrīdēt. Un pat Gorbačovs nebija spējīgs cīnīties ar alkohola lobistiem un tiem, kas bija ieinteresēti dažādā veidā viņa reformu nopulgot un viņu pašu aizmest vēstures mēslainē. Okei!

Otra lieta. Igaunijā ir visliberālākais likums Eiropā. Viņiem tiešām var dabūt alkoholu augu diennakti un visur. Un tieši Igaunijā pagājušogad bija 84 saindēšanās un nāves gadījumi no saindēšanās ar metilalkoholu, proti, ar visvairāk kaitīgāko alkohola derivātu, kas bija iespējams.

Trešais. Uzbrukums par to, ka tādā gadījumā, ja Latvijā samazināsies alkohols, palielināsies narkotiku lietošana, ir pilnīgs absurds. Narkotikas ir tieši saistītas ar alkohola lietošanu. Parasti pirmo reizi cilvēks sāk lietot narkotikas tanī mirklī, kad ir alkohola reibumā. Tas pārsvarā attiecas uz jaunatni.

Tad, kad mēs tagad paziņojam, ka kriminālā alkohola aprite ir arguments, kāpēc mēs nedrīkstam aizliegt zināmu stundu skaitu Latvijā tirgot alkoholu, tas nozīmē, ka mēs kā argumentu paziņojam policijas mazspēju. Tas būtu apmēram tāds pats apgalvojums, ka tad, ja policija nespēj atrast Laukrozes, Peimaņa, Čapus slepkavas, tādā gadījumā mums pilnībā būtu jālikvidē Krimināllikums.

Tie, kas te paziņo, ka mēs zaudēsim budžetā... mēs zaudēsim budžetā no tā, ka mēs neļausim tirgot šņabi, tiem es vēlētos atgādināt, ka budžetā vislielākos robus rada...

Sēdes vadītājs. Laiks. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

P.Apinis. Es lūdzu vienu minūti.

Sēdes vadītājs. Vienu minūti. Lūdzu, turpiniet!

P.Apinis. Paldies! Tātad es gribētu teikt, ka budžetā mēs ļoti daudz tērējam naudu dēļ slimībām, dēļ bezdarba, dēļ darbaspēju zuduma, dēļ tiem bērniem, kas mums ir saistīti ar... kas ir dzimuši alkohola reibuma ietekmē.

Es gribētu tomēr griezties pie Tabūna kunga. Jūsu apgalvojums — visi dzēra un dzers, nevajag lūdzu latviešu tautu vērtēt pēc sevis. Es lūdzu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzrakstīt Tabūna kungam priekšā kādu rakstu, viņš to nolasīs tiešām labā latviešu valodā un ļoti izteiksmīgi. Bet neļaujiet viņam pašam runāt par lietām, par ko viņš neorientējas.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā... acīmredzot arī ir ko piebilst.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Atgriežamies pie 11.priekšlikuma, kuru iesnieguši deputāti Pēteris Apinis un Geiges kungs.

Atšķirībā no jums komisijai tomēr ir jārēķinās ar reālo situāciju. Pirmais šajā reālajā situācijā, ka alkohols, lai gan aprobežots Latvijā, ir legālas tirdzniecības produkts numur viens.

Otrs. Mums jārēķinās, ka šis likums nošķir legālo alkohola apriti no nelegālās un runā tikai par lietām, kas skar legālu alkohola apriti valstī.

Trešais. Mums, neapšaubāmi, jāskatās, Apiņa kungs, uz priekšlikumu kvalitāti. Un jūsu priekšlikums neiesaka aprobežot alkohola tirdzniecību naktī. Priekšlikums iesaka aprobežot.... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Ierobežot naktīs!”) saka man priekšā... jā... labi, paldies, Dobeļa kungs... ierobežot alkohola tirdzniecību naktī. Vienkārši tas nomaina tirgotājus. Tas pasaka, ka no veikaliem šo tirdzniecību mēs pārnesam uz bāriem, restorāniem, kafejnīcām, un es nezinu, kāpēc arī uz klubiem. Es pat īsti nezinu, ko šī likuma izpratnē nozīmē klubs, bet nu uz klubiem arī pie viena.

Līdz ar to komisija ir atbalstījusi jūsu priekšlikumu principiāli, uzskatot, ka Latvijas Republikas policija šobrīd ir spējīga nodrošināt ierobežojumus. Mēs atbalstām principā, ne pēc būtības, jo būtībai tuvāks ir priekšlikums ar numuru 26. Un tāpēc komisijas vārdā es aicinu balsot par šo, otrajā lasījumā iesniegto, ārkārtīgi negatavo un patiesībā neko nepasakošo priekšlikumu, ņemot vērā, ka komisija no 11. un 26.priekšlikuma izveidos trešajam lasījumam savu variantu. Un, ja parlaments būs nospriedis, ka to desmit procentu dēļ, kas ir atkarīgi no alkohola, 90 procenti sabiedrības tiks aprobežoti savā tiesībā nopirkt un izvēlēties, tad mēs to arī darīsim, jo es domāju, ka vismaz 70 procenti no tiem 90 procentiem ir gatavi glābt atlikušos desmit. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. — deputātu Apiņa un Geiges — priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 9, atturas — 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Pārejam pie 12.panta, un pie 12.panta ir arī 12.priekšlikums, kuru ir iesnieguši par panta jaunu otro daļu deputāti Dambergs un Geige, un līdzīgs priekšlikums ir — bet nedaudz redakcionāli citāds — deputātiem Kalniņam, Bojāram un Grīgam. Deputāti Dambergs un Geige ierosina nomainīt panta pamattekstu šobrīd ar negatīvu atzinumu. Ja šobrīd likums prasa pašvaldībai sniegt atzinumu, nepasakot — tam jābūt pozitīvam vai negatīvam atzinumam, situācijās, kurās pašvaldība var informēt par likuma normu piemērošanu Valsts akcizēto preču pārvaldi, tad Dambergs un Geige saka, ka jāsniedz negatīvs atzinums. Negatīvs atzinums, ja attiecībā par alkohola mazumtirdzniecības vietu iebilst apkārtējo māju iedzīvotāji. Protams, neatšifrējot, ko nozīmē “apkārtējo māju iedzīvotāji”, un vai iedzīvotājs Zilupē sevi nevar uzskatīt par apkārtējo iedzīvotāju Liepājā. Tātad, ja mēs sniedzam šādus priekšlikumus, komisija tomēr vēlētos precizēt, ko tas nozīmē — ar konkrētiem attālumiem. Tāpat “tuvumā esošo skolu un citu mācību iestāžu pedagogi”. Atkal ir ārkārtīgi neatšifrējams, līdz ar to interpretējams priekšlikums, kas patiesībā liedz Zasulauka, teiksim, ģimnāzijas skolotājiem iebilst pret alkohola tirdzniecību kaut kur Vecrīgā? Tā ka, ja jūs gribat šādus priekšlikumus, es turpmāk aicinu precīzi noteikt vai terminu skaidrojumā atšifrēt, ko tad nozīmē — “apkārtējo” un ko nozīmē “tuvumā esošo”. Un komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Tiešām likumam ir jāpieiet ar ļoti lielu nopietnību, un šie priekšlikumi tomēr nav, manuprāt, nopietni.

Pirmām kārtām, šis likums... šie jaunie priekšlikumi faktiski pasaka, ko pašvaldība nedrīkst darīt. Bet vai tad šobrīd pašvaldība nevar pieņemt šādus pašus lēmumus? Var! Bet tikai neviens to nav darījis. Neviens! Izņemot, kā es minēju, Kalveni. Kāpēc jūs gribat pašvaldības šobrīd, teiksim, pilnvaras principiāli ierobežot?

Otrs, tas, ko minēja Leiškalna kungs. Nu ko nozīmē — “tuvāko māju iedzīvotāji”? Nu, tas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami, ja. Laukos, piemēram, tuvākais, tuvāko māju iedzīvotāji tam punktam vai pilsētā tuvāko māju iedzīvotāji tam punktam? Tad vajadzētu precizēt šeit nākamā pantā — 20.pantā, kur skaidri un gaiši pasaka, cik lielā attālumā, nu, teiksim, no bērnudārziem vai skolām, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tad tas būtu ļoti precīzi, racionāli, to var izmērīt.

Tālāk, piemēram, ka to neatbalsta iedzīvotāji. Cik iedzīvotāju? Cik? Viens? Un jūs vairs nedrīkstat licenci izsniegt, nedrīkstat dot šo pozitīvo atzinumu? Divi? 50? 200? Vajag lietas likt likumā, kuras var faktiski izmērīt! Doma jau šeit ir laba! Doma ir laba, bet, manuprāt, ir jāpiestrādā pie cita panta. Šis nav tas pants, kur vajadzētu šādus priekšlikumus iesniegt. Es lūgtu tomēr neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Kuduma kungs! Jūs tiešām neuzticaties Latvijas pašvaldībām, mums tomēr ir jāuzticas, ka viņi spēs izvērtēt, vai viens, divi, pieci vai piecdesmit cilvēki iebildīs no apkārtējām mājām, vai 5 vai 20 skolotāji. Tik traki jau ar tiem pašvaldību darbiniekiem nav. Viņi lielākoties spēj ļoti reāli un adekvāti izvērtēt situāciju. Vienīgais, ka mēs viņiem varam likuma kārtībā uzticēt shēmu, ka viņiem ir tas jādara, viņiem jāsniedz negatīvs atzinums, ja tāda vajadzība ir. Mums ir pietiekami daudz gadījumu, ka dzīvojamās mājās, kas atrodas tieši blakus skolai... Es minēšu piemēru, ka turpat pie 3.vidusskolas, ka tieši tur, kur ir skolas ieeja, tur tieši pretī blakus atrodas alkohola tirdzniecības vieta. Vai tas ir nepieciešams, es to ļoti apšaubu. Es domāju, ka pašvaldība spēj tādas lietas izvērtēt. Un tanī mirklī, kad jāver vaļā jauna alkohola tirdzniecības vieta, pašvaldība ir tiesīga, bet šinī gadījumā viņas pienākums ir dot šo negatīvo atzinumu, ja tāda nepieciešamība ir.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Kuduma kungs un pārējie kolēģi! Es nedaudz gribu vēsturiski paskaidrot, kāpēc pašvaldības to nedara. Ja mēs paskatāmies šo 12.pantu, tad tur ir viena lieta, kas ierakstīta un ko es uzskatu, ka tomēr tas ir progresīvs solis. Jau 6.Saeimas laikā par to notika nopietns cīniņš, jo agrāk licences varēja... bija, ka par maksu apstiprināja pašvaldības. Un tad tās tur kāvās savā starpā, un tad viņām bija ļoti milzīga interese. Tā kā tagad likumā ir ierakstīts, ka tas ir jādara bez maksas, tad, lūk, ir arī, Kuduma kungs, tā atbilde. Tāpēc viņas vairs nav ieinteresētas šo jautājumu, to slēdzienu dot. Bet tas ir fakts vienkārši. Agrāk par to viņas saņēma un iekasēja naudu no tiem tirgotājiem. Tas bija 6.Saeimas laikā. Šinī pantā tika toreiz izdarīts grozījums, un tiklīdz bija, ka šis jautājums pašvaldībai jāizskata bez maksas, jādod atzinums, līdz ar to viņām interese lielākoties arī ir pazudusi.

Protams, es pilnībā piekrītu Leiškalna kungam par to, ka šis 12.priekšlikums diemžēl no “Latvijas ceļa” deputātiem ir nekvalitatīvs, jo tas nav precīzs. Un drīz vēl mēs runāsim par 13.priekšlikumu, bet tas būs vēlāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums — otro reizi.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es gribētu atbildēt ļoti īsi. Šeit minēju konkrētu piemēru, ka ir blakus skolai. Es šeit noskaidroju, ka pašvaldība ir devusi pozitīvu atzinumu. Pozitīvu atzinumu, ka tur var tirgot! Pašvaldība ir devusi pozitīvu atzinumu! Tā ka, mīļie draugi! Un te par to maksu ir runa. Es atvainojos! Kas ir vēlētā pašvaldība? Viņa aizstāv šo ievēlēto cilvēku intereses. Tātad par maksu aizstāvēs labāk un bez maksas aizstāvēs sliktāk? Tas nav arguments! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Komisijas vārdā man tiešām šeit vairāk nav ko piebilst. Ja mēs gribam iestrādāt likumā normas, kas deleģē kāda tiesības kādai institūcijai, normām ir jābūt precīzām, skaidrām, izpildāmām un pēc iespējas maz interpretējamām. Šobrīd deputāti ir iesnieguši veselu interpretāciju, kur nav neviena patiesībā skaidra un būtiska teiciena. Mēs pat nezinām, ko nozīmē “negatīvs atzinums” šajā nozīme. Negatīvs, pozitīvs? Runa ir par atzinumu vispār. Vai licencē paredzētā vieta atbilst likuma nosacījumiem. Un pašvaldība ir galvenā, kas var zināt, vai tas atbilst vai ne, ko viņa savā atzinumā arī paskaidro licences izsniedzējam Finansu ministrijai jeb Valsts akcizēto preču pārvaldei.

Aicinu neatbalstīt minēto priekšlikumu komisijas vārdā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 4, atturas — 57. Priekšlikums noraidīts.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Kā es minēju, pie 12.panta ir arī 13.priekšlikums, kas ārkārtīgi līdzīgs deputātu Damberga un Geiges priekšlikumam. Un tikai nedaudz termini mainās. Jāteic, ka šeit ir arī tādi: “Ja šo vietu skaits un izvietojums ir pietiekams, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības.” Es nezinu, no kurienes mēs uzzinām šīs iedzīvotāju vajadzības, tad šobrīd to spēj noteikt vai nu tirgus, vai Statistikas pārvalde.

2.priekšlikums korelē, manuprāt, ar šo pašu deputātu iesniegto priekšlikumu nr.9, kur, ja nemaldos, parlaments neatbalstīja, un ka nosaka, ja tiek pārsniegts pašvaldības noteikto vietu skaits. Līdz ar to 4., manuprāt, vairs nebūtu balsojams, bet visas pārējās trīs šī priekšlikuma daļas, protams, ir balsojamas. Komisija aicina jūs neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Tālāk!

K.Leiškalns. Paldies!

Deputāta Gaigala priekšlikums par licenču... Šobrīd likums pasaka — pie 14.panta tas ir — ka licence tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Un licence tiek noņemta situācijā, ja attiecīgais licences saņēmējs nepilda likumā uzliktos nosacījumus. Gaigala kungs savukārt prasa cilvēkiem, kas saņem licences, jebkuru, kas ir noteikta alkohola apritē, atjaunot ik pēc pieciem gadiem. Tātad iziet visu garo birokrātisko procedūru pat tad, ja Akcizēto preču pārvaldei, Valsts policijai, Valsts ieņēmumu dienestam, sabiedrībai kopumā nav iebildes. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies!

15. ir deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums par šo pašu 14.pantu. Un šeit licences izsniegšanas termiņš tiek samazināts nevis uz nenoteiktu, ne pat uz pieciem gadiem, kā prasīja Gaigala kungs, bet uz vienu gadu. Un ir arī otrā daļa, kas nosaka, kā notiek šī pagarināšana. Komisija deputātu priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kad pienāk kādas vai nu akciju sabiedrības apstiprināšana vai fonda direktoru, vai prezidentu, vienmēr nosaka 7 gadi, 5 gadi vai tur 10. Nu, kas attiecas atkal uz alkohola tirgošanu, tā ir uz mūžību. Tā nevar būt! Un tā nav valstiska pieeja šī jautājuma risināšanai. Licenci izdod viņam, jā, paiet viens gads, viņš mierīgi pagarina. Nezin kāpēc citās nozarēs — medicīnā un visdažādākās jomās, kur ir darbība, tur ir noteikts mazs laiks un to licenci pagarina. Nekā īpaša tur nav. Tur nav nekas jāpāriet. Ja viņi ir strādājuši godīgi, korekti, nav nekādu viņiem noteikumu pārkāpumu, viņš atnāk, viņam mierīgi to pagarina. Kas par nelaimi? Un kāpēc vajadzīga tā mūžīgā licence? Uz nenoteiktu laiku. Cik? 50? 80 gadu? Kas tā ir? Zemnieku saimniecība? Vai viņi ir tik svēti, ka viņi neko nedara tā, vai visi viņi dara tā, kas atbilst Latvijas likumdošanai? Diemžēl tā tas nav. Un jūs to ļoti labi zināt. Uz gadu viņš saņem licenci, un katru gadu to pagarina. Kas te ir tāds nepārvarams? Vienīgi te jau bija, kā saka, izteikts, ka alkohola apritei ir izveidots jumts, un diemžēl arī ļoti augstos līmeņos, cik redzams, to atbalsta. Nu, tad tā vajag arī pateikt, ka mēs gribam darīt tā, ka mēs negribam darīt to, kas būtu valsts interesēs, tautas interesēs, un galu galā padomājiet par jaunatni. Tāpēc es aicinu priekšlikumu atbalstīt. Tas ir korekts, un nekā tur tāda īpaša nav. Bet mēs nez kāpēc vienmēr kaut arī pašvaldības atstājam malā, un mums galvenais noteicējs ir Valsts ieņēmumu dienests. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Bojāra kungs! Jūs tik ārkārtīgi labi piestāvat savam krēslam, ka apsēdieties un kādu laiku tur palieciet!

Neapšaubāmi, komisija izskatīja jūsu priekšlikumu, debatēja par jūsu priekšlikumu un noskaidroja. Licence nozīmē atļauju nodarboties kādā uzņēmējdarbības veidā legāli, likumpaklausīgi un atbilstoši likuma nosacījumiem. Licences iegūšana, Bojāra kungs, ir pilnīgi skaidrs, birokrātisks process. Un komisija līdz šim un, es domāju, parlaments nākotnē uzskata, ka nevajag sarežģīt šo birokrātisko procesu. Vajag ļaut cilvēkiem strādāt, un tikai situācijā, kad ir pārkāpumi, par kuriem draud licences atņemšana, tā tiek noņemta. Citādi šī licence ir ilglaicīga. Jāteic, ka licences izsniegšana ne tikai izmaksā laiku un arī zināmus finansiālus resursus tās saņēmējam, bet arī patērē valsts budžeta līdzekļus. Būs daudz vairāk ierēdņu un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Otrā daļa jūsu priekšlikumā, manuprāt, šobrīd nav balsojama, jo parlaments nav atbalstījis jūsu sākotnējos priekšlikumus. Un diez vai alkohola mazumtirdzniecības licences pagarināšanai nepieciešama attiecīgās pašvaldības piekrišana. Pat var nepiekrist... Viss tas šobrīd neatbilst spēkā esošajam likumam, un parlaments nav atbalstījis tos labojumus, kurus jūs likuma sākumā iesakāt, lai šī atbilstība būtu.

Tā ka es aicinu komisijas vārdā deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu, kas nāk no labas sirds, bet, manuprāt, nav pārdomāts... kuram tā labā sirds.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Arņa Kalniņa, Bojāra un deputāta Grīga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 5, atturas — 62. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 16.priekšlikums, dāmas un kungi! Es aicinu jūs ar to rūpīgi iepazīties un jau iepriekš norādu uz to, ka komisija Razminoviča kunga priekšlikumu papildināt likumu ar 19.prim pantu, jaunu pantu, attiecīgajā redakcijā ir atbalstījusi. Es nezinu, ko mēs darīsim, ja tas ir.. ja šādā veidā pants tiks pieņemts arī nākamajā, trešajā, lasījumā, bet šobrīd šeit ieteiktās normas ir vai nu grūti administrējamas, vai neiespējams to piemērot, un Razminoviča kungs komisijai paskaidroja, ka šo priekšlikumu nolūks ir nodokļu iekasēšanas palielinājums valstī un nelegālās aprites izskaušana. Bet komisija gan ir atbalstījusi, un īstenībā es negribu neko par šo priekšlikumu teikt, tas ir ārkārtīgi sarežģīts un, manuprāt, neadministrējams.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

Tālāk, lūdzu!...

Lūdzu tādā gadījumā balsošanas režīmu! Balsosim par 16. — deputāta Razminoviča priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 3, atturas — 39. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Tātad 17.priekšlikums. Ja nemaldos, komisijas sēdē iesniedzēji atsauca, bet es nevaru apgalvot. Ja tas ir atsaukts, tas vairs nav balsojams, bet komisija nav... Atsaukts! Paldies, Kalniņa kungs, priekšlikumu iesniedziet!

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 18.priekšlikums ir deputāta Gaigala redakcijā un no komisijas atbalstu guvušais un redakcionāli precizētais priekšlikums. Un šobrīd mēs jau pārejam pie tirdzniecības ierobežošanas ne tikai laikā, bet arī telpā. Jo tas ir Gaigala kunga, un līdzīgs priekšlikums ir arī Apiņa kungam nākamais. Tātad Gaigala kungs ierosina parlamentam normu, kurā ir noteikts, ka degvielas uzpildes stacijas telpās, teritorijās, autoapkalpes un tā tālāk, kā jūsu tekstā, alkohola tirdzniecība ir, šim likumam stājoties spēkā, aizliegta.

Komisija šo ir atbalstījusi tāpat kā atbalstījusi 19.priekšlikumu. Un man atliek tikai aicināt jūs komisijas vārdā atbalstīt šo visnotaļ diskutējamo normu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinu uzmanīgi izvērtēt visus iesniegtos priekšlikumus, jo aiz priekšlikumiem ir konkrēti cilvēki, konkrētu cilvēku darbs, likteņi un tamlīdzīgi.

Pirmkārt, es ierosinātu šo pantu balsot pa daļām. Balsot pa daļām, jo tās tomēr ir dažādas lietas, un nebūtu vērts salikt visus šos trīs priekšlikumus vienā maisā.

Pirmkārt, es gribētu atgādināt, ka es noteikti uz trešo lasījumu iesniegšu labojumus pārejas noteikumos vai jaunu pārejas noteikumu pantu, kas paredzētu kādu pārejas periodu, lai mazā veikaliņa īpašnieks daudzdzīvokļu namā varētu izbūvēt jaunu ieeju. Nu, ticiet man, mūsu lauku veikalnieki ir ļoti trūcīgi pamatā, un izdarīt ziemas apstākļos pietiekami sarežģītus remontdarbus, tūlīt, ja tas momentāni stājas spēkā, ir diezgan nereāli, un jādod viņiem laika ziņā vismaz vasara, lai šie lauku bodnieki šo savu pārbūvi varētu izdarīt.

Bet tagad es aicinu uzmanīgi tomēr izvērtēt 5.apakšpunktu, tas ir, ko deputāti piedāvā, ka alkohola tirdzniecība būs aizliegta valsts un pašvaldību iestādēs, telpās vai teritorijā.

Cienījamie kolēģi! Es jums gribu atgādināt, ka, pateicoties spēkā esošai likumdošanai, valsts iestādes šobrīd ir Opera, visi Latvijas profesionālie teātri, izņemot Liepājas teātri, valsts iestādes ir arī... vai pašvaldību iestādes ir arī kultūras nami. Mēs ļoti labi zinām, kādā situācijā materiālā ziņā ir mūsu teātri, piemēram, Dailes teātris vai Nacionālais teātris. Mēs zinām, ka šie teātri, lai papildinātu savu ļoti trūcīgo budžetu, rīko savos teātros jaungada pasākumus, kuros ierodas cilvēki, un diemžēl tā nu tas ir, ka Jaungadā lielākā daļa tradicionāli tomēr lieto šampanieti. Līdzīgus pasākumus rīko arī Opera, rīko kultūras nami.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti šaubos, vai mums vajadzētu šo apakšpunktu atbalstīt, jo es nezinu, cik priecīgi būs teātru direktori, cik priecīga būs tā lauku sieva, kurai varbūt vienreiz gadā... kad vienreiz gadā atbrauc izsalušā autobusā uz Rīgu uz teātri, un starpbrīdī — varbūt tas ir vienīgais gadījums trīs gadu laikā, kad vīrs atļaujas sievai izmaksāt glāzi šampanieti vai balzamu pie kafijas. Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinu balsot šo priekšlikumu pa daļām un ļoti rūpīgi izvērtēt šo 5.apakšpunktu. Man ir bail, ka mēs paliksim smieklīgi. Manuprāt, šobrīd ir daudz svarīgāk panākt, lai tiktu pildītas tās normas, kas jau ir šobrīd spēkā, lai pasaules hokeja čempionāta laikā mūsu Vecrīgas restorāni nebūtu... un kafejnīcas pilni ar iedzērušiem Rīgas skolēniem, kuri mācās 9., 10., 11. un 12.klasē. Diemžēl uz šiem faktiem pašvaldības policija... Rīgas pašvaldības policija izliekas tos neredzam. Es domāju, ka jācīnās ir ar tādām lietām, kur reāli tas ir jādara, bet nevajadzētu aizliegt Operas bufetē Jaungada pasākuma laikā aizliegt tirgot šampanieti.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Gaiļa kungs, es nesaprotu, ar ko atšķiras veikals degvielas uzpildes stacijā no parasta cita veikala? Vai ar to, ka tur ir nodrošināta apsardze, ka tur ir kulturālāka apkalpe nekā jebkurā citā ieskrietuvē? Tamdēļ man nav izprotams šis jūsu priekšlikums.

Otrais. Ābiķa kungs jau runāja par Operu un teātriem, ja, kur varētu iešņabot. Bet es domāju — kā būs ar Saeimu, ja? Ja jau pie mums atbrauc kaut kāds ārzemju delegāts, un kā Straumes kungs tiks galā ar šo reprezentāciju, pieņemšanu, kad viņš nedrīkstēs pacelt šampanieša glāzi jeb Saeimas darbiniekiem būs jāskrien kaut kur uz Smilšu ielu un jāpērk tur citā veikalā. Principā es uzskatu, ka, radot priekšroku vieniem un ierobežojot citiem, tas ir atklāts lobisms. Es jau Geiges kungam prasīju, kad runāja par 11.priekšlikumu, cik viņam ir samaksāts par to, ka viņš lobē bārus, kafejnīcas un restorānus, ja. Viņš teica, ka nav. Nu, cerēsim, ka nav. Apiņa kungs, man ir rūgta pieredze alkohola lietošanā, ja, un tamdēļ jūsu tieksmi visur ierobežot es pilnībā atbalstītu, ja tas dotu kaut kādu efektu. Tas nedos efektu! Nu tiešām! Un jūs daudzās vietās izskatāties komisks, lai neteiktu vēl sliktāk. Piemēram, es varu uzskatīt kā patērētājs, ka jūs lobējat atsevišķas alus šķirnes, alus lietošanu. Jūs iestājaties par alus lietošanu. Es atkal kā kolēģis kolēģim varētu pateikt: es esmu kategoriski pret “alusvēderiem”. Es alu absolūti neatzīstu! Es iestājos par sarkanajiem vīniem, jo tas uzlabos manu sirdsdarbību, ja. Katrā ziņā es iesaku Saeimai tiešām apdomāt šo priekšlikumu un neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Kolēģa Gaigala ierosinājums 4. un Apiņa kunga ierosinājums arī 4. par to, ka alkohols ir jāpārtrauc tirgot degvielas uzpildes stacijā, ir absolūti pareizs. Kāpēc mūsu valdība ir tik bezmugurkaula, ka viņa atļauj ārzemju firmām papildus gūt peļņu, pārdodot alkoholu 24 stundas ilgā laikā, visu diennakti patiesībā, un viņi nenes taču atbildību par to, kas notiek ar tiem cilvēkiem, kuri ir nopirkuši alkoholu un to lietojuši. Un, ja viņš aiziet katastrofā bojā, šai kompānijai ir tāpat vienaldzīgi kā tam zviedram, kurš nosita divas policistes, aizlaidās uz Zviedriju, un mūsu valdība neatrod par vajadzīgu ierosināt Interpolā atrast kādu nelieti. Un tāpēc tā ir atbalstāma lieta. Tas ir viens.

Un otrs. Arī pasaules praktikā, es domāju, ka, ja Latvija būtu spējīga organizēt kādu no uzpildes stacijām Zviedrijā vai Somijā, vai Vācijā, nu, viņa nesaņemtu nekādu atļauju jebkura alkohola tirdzniecībai šinī savā benzīna uzpildes stacijā.

Mēs dodam priekšroku, un, protams, arī ne jau tā, ja ir saņemta tā atļauja, ka iekš miera viņš var 24 stundas iegūt papildu peļņu, es jau nemaz nerunāju par to zemas kvalitātes degvielu, kuru viņi uzpilda tajās stacijās. Tāpēc tas ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Es ierosinu arī jau izskanējušo priekšlikumu, ka vajadzētu balsot pa daļām. Bet jautājums: ar ko atšķiras degvielas uzpildes stacijas un servisi no parastiem veikaliem? Ar to, ka degvielas uzpildes stacijas un visi šie servisi un mazgātuves ir sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, kas ir domāti autovadītājiem. Un mēs neviens neuztraucamies, ka frizētavā, kamēr matus griež, nebāž šņabi priekšā un ka tur, redziet, tad aizliegs tirgot vai kaut ko, bet pēkšņi uztraucamies, ka degvielas uzpildes stacijās šo vadītājam galīgi nevajadzīgo preci būs aizliegts tirgot.

Es pat vairāk gribētu teikt. Manuprāt, degvielas uzpildes staciju veikalus nevajadzētu pārvērst par pārtikas preču tirgotavām, jo tomēr degvielas uzpildes stacijā no degvielas ir kaitīgi izgarojumi, kuri, protams, ietekmē arī pārējo pārtiku. Tur varētu būt tikai fasēta pirmās nepieciešamības, ceļā vajadzīgā pārtika, ko šoferim uzkost, bet nepārvērst tos par lielveikaliem un pārtikas veikaliem. Tā ka šeit tā diskriminācija, doma par to, ka kaut kas tiek diskriminēts, ir galīgi nevietā.

Piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Pirmais. Es aicinu jūs balsot pa daļām. Katrs no šiem priekšlikumiem ir nozīmīgs, un katrs ir pelnījis, lai par to izteiktu savu attieksmi.

Sākšu ar degvielas uzpildes stacijām. Tie, kas brauc uz Jūrmalu, zina “Viadu” pa ceļam. Tur var nopirkt alkoholu, ko jums ielies glāzē. Tieši tā! Alkohols tiek tirgots degvielas uzpildes stacijā izlejamā veidā. Jautājums: vai tur iet arī garām kāds vientuļš garāmgājējs, noguris ceļinieks, kuram gribētos atspirdzināties ar lāsi stipra dzēriena? Neiet. Tur iebrauc šoferis, kuram jau ir nulle trīs promiles un kurš pārdzer tās. Un man, protams, ir bijušas problēmas ar ātrumu braukšanās. Bet, Vidiņa kungs, man nekad nav bijušas problēmas ar alkohola lietošanu pie stūres. Un šajā gadījumā es uzskatu, ka man kā autobraucējam ir tiesības uz to, lai man pretim nebrauktu cilvēks, kurš ir iereibis.

Un tad atkal ir jautājums par policijas mazspēju. Tas ir jautājums par to, ka policija nepietiekami cīnās pret alkohola lietotājiem pie stūres. Es runāju jebkurā gadījumā par to, ka cilvēki, kas brauc pie stūres, viņi nav lieki jākārdina un nav jāmēģina viņam vēl piedāvāt alkoholu naktī, piedāvāt alkoholu vakarā, un visvienkāršāk to ir piedāvāt tieši tur, kur viņš nonāk regulāri, tas ir, degvielas uzpildes stacijā. Ir labi zināms, ka ir tādi servisi, situācijas, autoservisi, kur uzpilda, piemēram, eļļu, vai riepu serviss, kurā piedāvā alkoholu, lai šādā veidā izklaidētu šo gaidošo autobraucēju, kamēr mašīna tiek savesta tehniskā kārtībā.

Par 2.punktu. Ābiķa kungs! Man, piemēram, būtu ļoti traucējoši tas, ka jūs sadzēries šampanieti teātrī uzvestos kā Saeimā, tas ir, kliegtu no vietas. Bet es jebkurā gadījumā domāju, ka šis priekšlikuma punkts ir jālabo, un jums ir taisnība, ka teātra un Operas kafejnīcās ir jāturpina šo šampanieti pārdot. Tātad šo te trešo mēs ar jums kopā labosim. Bet tas, ka Rīgas domes pagrabstāvā ar lielu vērienu sociāldemokrātu vadībā notiek alkohola lietošana, vai tas ir saistīts ar labu un veiksmīgu pašvaldības darbu? Es īsti neesmu pārliecināts, vai tas, ka mums šeit, Saeimas kafejnīcā, var nopirkt alkoholu, ir saistāms ar labu un veiksmīgu mūsu darbu šeit.

Es, Vidiņa kungs, atgriezīšos pie jums. Un tā kā jūs teicāt, kolēģis kolēģim, Vidiņa kungs, kā kolēģis kolēģim atbildēšu. Es jums neiesaku lietot arī sarkanvīnu. Koronārās asinsrites uzlabošanai dzeriet apelsīnu sulu! Daudz vērtīgāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Runās kā deputāts.

K.Leiškalns (LC). Jā. Man nekas cits neatlika kā pēc Apiņa vētrainās uzrunas tomēr pieteikties debatēt. Tātad mēģināsim, Apiņa kungs, analizēt jūsu kolēģa un mana kolēģa, un bijušā izglītības ministra un “Latvijas ceļa”, es nezinu, kas viņš tik ir, deputāta Gaigala priekšlikumu pa punktiem un pēc būtības.

1. — šeit man jāiebilst Freimaņa kungam. Auto uzpildes tajās degvielas stacijās alkoholiskie dzērieni netiek slēgti. Auto uzpildes stacijas, servisi un citās teritorijās šobrīd atrodas. Un ir izsniegtas licences. Un ir zināms tiesiskās paļāvības princips, ka šie cilvēki, kas ir šīs licences saņēmuši, uzskata, ka viņi tās varēs paturēt arī kādu laiku uz priekšu. Licences tirdzniecībai, tai skaitā arī alkoholisko dzērienu tirdzniecībai. Šobrīd šāds noteikums ir spēkā. Es nezinu, vai tas ietekmē. Vai šoferis, kas ir iebraucis uzpildīt degvielu, ieraugot pudeli, tūlīt to nopirks un tūliņ vēl pie tam to arī izdzers vai ne, to es tā īsti nezinu. Apiņa kungs ir pārliecināts, ka notiek tā. Es esmu pārliecināts, ka notiek pilnīgi pretēji. Tātad šobrīd tas ir 1.punkts. Es domāju, tas ir mēģinājums alkoholisko dzērienu tirdzniecības vietu skaitu sašaurināt, biznesa nišu, tātad no šī priekšlikuma mazāk nedzers. Tātad pirks tikai un vienīgi citās vietās. Vieniem par sliktu jūs mēģināt atrisināt šo problēmu, otriem par labu.

Otrais. Valsts un pašvaldību iestāžu telpās vai teritorijās. Ticiet man, man neinteresē — tirgo tur vai ne. Bet es domāju, ka tas ir zināms apvainojums tomēr valsts pārvaldes iestāžu darbiniekiem, ja viņu kafejnīcā nedrīkst lietot alkoholiskos dzērienus, it kā turot šos valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbiniekus aizdomās par pārmērīgu alkohola lietošanu vai pat mēģinājumu “uzkrist” alkoholam. Apiņa kungs, ja parlamentā vai kādā citā iestādē nebūs alkohola, tad pusdienlaikā, ja tev gribēsies tos 50 gramus, tu aiziesi uz “Sirdsmīļo”, es nezinu, uz “Možumu” vai kur citur, kur to varēs tirgot ar visiem nosacījumiem. Atkal priekšlikums ir diezgan populistisks, tāds, mērķēts uz tautu. Komisijā, spriežot par šo priekšlikumu, mēs tiešām neņēmām vērā un nebijām iedomājušies, ka ar šo priekšlikumu mēs aizliedzam tirgot alkoholiskos dzērienus arī tādās valsts un pašvaldību iestādēs kā Nacionālā opera, kā Nacionālais teātris, kā Dailes teātris, kas atkal ir apvainojoši tiem cilvēkiem, kas iet uz teātriem. Ir brīvi savā izvēlē, izvēlas un samaksā. Un ticiet man, ne operā, ne Nacionālajā teātrī, ne arī Dailes teātrī, kur es sen neesmu bijis, es nevienu piedzērušu neesmu redzējis. Izņemot reiz vienā gadījumā, kad tur notika kādas politiskas partijas kongress. Tad nu vakarā dūca un rūca. Jā.

Trešais. Trešā daļa, kas ir sestā daļa pantam, ierosināta par daudzdzīvokļu mājām. Es pieņemu, ka šeit varētu netirgot alkoholu, ja tā ir kopējā ieeja. Bet tad ir jādod pārejas noteikumos kāds laiks, lai cilvēki, kas ir saņēmuši šo licenci šajā vietā, tirgojas, un parasti jau netirgojas tikai ar alkoholiskiem dzērieniem, bet veikals, kas tirgo pārtikas produktus, ir saņēmis licenci arī alkohola un tabakas tirdzniecībai. Tad atkal vajadzētu precīzāk uzrakstīt.

Un tad 19.priekšlikums, kuru mēs esam atbalstījuši un kurš ir pievienots šim pašam pantam. Pirmā daļa par tām degvielas uzpildes stacijām tomēr ir guvusi komisijas atbalstu, bet, par otro daļu runājot, atkal mēs rakstām to, ko nav iespējams noskaidrot. Spēļu zāles. Var. Lai spēļu zālēs aizliedz tirdzniecību.

Interneta un datorsalonos. Ko jūs ar to saprotat? Ko nozīmē datorsaloni? Autosalonu es zinu. Lidmašīnas salonu es arī zinu. Nē... nu bet es runāju tieši par to, jo tas ir viens priekšlikums par vienu pantu. Otrajā lasījumā mēs izskatām likumu pēc pantiem.

Līdz ar to iesniegšana notiek drīzāk iesniegšanas, debašu un runāšanas pēc, nevis pēc būtības, precīzi sagatavojot priekšlikumus, lai tad, ja mēs tos pieņemam, mēs varam tos arī piemērot. Jo nav nekā sliktāka par likumiem, kurus valsts nav spējīga piemērot un nodrošināt. Apiņa kungs, tas ir pats sliktākais.

Tā ka es tomēr kā deputāts aicinu 18.priekšlikumu neatbalstīt un neatbalstīt arī nākamo, 19.priekšlikumu, kuru komisija pievienojusi šim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es pilnībā pievienojos Leiškalna kunga pēdējam teiktajam, ka šie priekšlikumi ir priekšlikuma pēc iesniegti, lai parādītu tautai, cik nu mēs bezgala gribam cīnīties pret jauniešu alkoholismu, pret alkoholismu kā tādu. Šeit no tribīnes man, protams, bija kauns par tiem savstarpējiem pārmetumiem, kādi te skanēja un tika izteikti savstarpēji par alkoholismu, par pārmērīgu... par braukšanu pārmērīgi lielā ātrumā un par tamlīdzīgām lietām. Bet es atgādināšu, ka šodien ir pilnmēness, un diemžēl to arī ir atklājuši zinātnieki, ka ir cilvēki, kuri apreibst no šādas mēness fāzes. Un es ieteiktu vismaz tiem cilvēkiem šajā mēness fāzē nebraukt ar automašīnu.

Bet, ja runā par šiem sešiem, principā pieciem priekšlikumiem, kas ir 18. un 19., tad tā, kā tie šobrīd ir noformulēti, es neredzu iespēju atbalstīt nevienu no tiem.

Jo pat 4.priekšlikums būtu dalāms pa daļām. Un, ja kāds domā, ka autoapkalpes vai autoremontdarbnīcā atrodas tikai un vienīgi šoferis, tad viņš stipri maldās. Bieži vien tur viņš ir arī ar saviem pasažieriem. Tas ir viens.

Otrkārt, atcerēsimies, ka mēs stipri vien paaugstinājām sodus personām, kas brauca alkohola reibumā. Tas ir divi. Līdz pat tiesību atņemšanai uz ilgu laiku. Un tomēr šo alkohola reibumā braucošo personu skaits ir samazinājies.

Par daudzdzīvokļu mājām runājot. Man ir tāds jautājums: ja cilvēki ir uzsākuši savu biznesu un viņam šī licence ir piešķirta, tad kādā veidā mēs viņam tagad šo licenci atņemsim? Ļoti daudzās vietās lauku ciematiņos tieši daudzdzīvokļu mājās ir iekārtoti šie mazie veikaliņi, kur tiek pārdots pilnīgi viss, ko var dabūt. Gan saimniecības preces, gan pārtikas preces. Kur tādā gadījumā viņi šo veikalu iekārtos? Aizbrauciet kaut vai uz to pašu Mazzalves pagastu un paskatieties.

Tālāk. Nu, par valsts un pašvaldību iestādēm. Arī te vajadzētu konsekventi nodalīt. Ja mēs runātu par Saeimu, tad, protams, es atbalstītu. Bet mēs nevaram vienā maisā likt pilnīgi visas iestādes. Tas priekšlikums arī ir iesniegts tikai un vienīgi priekšlikuma dēļ.

Un vispār šie priekšlikumi ir ne tikai priekšlikumu dēļ, bet te ir skaidri redzama lielveikalu lobēšana, kas, protams, ir izdevīga daudziem no mums, vismaz tiem, kas ir autobraucēji un kuri šos lielveikalus var bez problēmām apmeklēt un to arī dara. Bet tas ir pret daudzu to mūsu iedzīvotāju interesēm, kuri šos lielveikalus nevar apmeklēt zināmu apsvērumu — gan materiālu, gan arī sociālu — dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Tātad 2000.gada 24.jūnijā Latvijā uzstādīja zināmu pasaules rekordu. Mēs vienas diennakts laikā alkohola izraisītās avārijās zaudējām 27 cilvēkus, kas ir 0,001% no Latvijas iedzīvotāju skaita. Tas bija vienas dienas laikā. Lai man nepārmestu to, ka es esmu nodarbojies ar tikai kādu viena, otra, trešā lobēšanu, es jums esmu spiests par 19.punktu teikt. Es tiešām uzskatu, ka nav savienojama viena ar otru atkarība, tas ir, spēļu bizness ar alkoholu, jo viens otru tikai pastiprina, un tās abas ir atkarības. Es tomēr... Šis priekšlikums ir izteikts nekorekti. Es apsolos to izteikt uz nākamo lasījumu precīzā, korektā veidā, un tādēļ atsaucu savu priekšlikumu, vienlaikus... 19.priekšlikumu atsaucu pilnībā, lai nebūtu jukas. Līdz ar to es lūdzu visus balsot pa daļām. Es ļoti lūdzu atbalstīt Jāņa Gaigala priekšlikumu, jo es tiešām uzskatu, ka nav nepieciešams alkoholu tirgot degvielas uzpildes stacijās, ka tās ir paredzētas, lai tirgotu degvielu un nevis radītu kaut kādus maldinošus instinktus šoferiem, un es tiešām uzskatu, ka daudzdzīvokļu namā ir mūsu tiesības un nepieciešamība liberāli aizstāvēt to cilvēku tiesības, kuri šinī mājā dzīvo un kuri nemaz nav pelnījuši, lai pa viņu trepēm staigātu šurpu turpu pēc alkohola ar visām no tām izrietošām sekām, par kurām es šoreiz no Saeimas tribīnes skaļi nerunāšu, lai neaizskartu Rasnača kunga svētas jūtas. Labi. Paldies! Es ceru, ka mēs balsosim pa daļām un balsosim pozitīvi par Jāņa Gaigala priekšlikumiem!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Saistībā ar šo priekšlikumu es arī piekrītu, ka mums ir gan jāatbalsta kopīgi, gan arī jāizskata pa sadaļām, lai paskatītos gan mūsu attieksmi pret to, vai ir iespējams tirgot uzpildes stacijās, pret to, vai ir iespējams tirgot daudzdzīvokļu mājās, kur ir kopējās kāpņu telpas, un tad izvērtēt katru individuāli. Attiecībā uz pozīciju, ka mēs atļaujam tirgot uzpildes stacijās. Es domāju, ka katra frakcija apzinās, ka ir saņēmusi vēstuli no uzpildes staciju pārstāvjiem ar lūgumu atstāt šo normu arī uz priekšu, lai nekādā gadījumā neatņemtu viņiem šo biznesu, varbūt arī tādējādi, kā izteicās Rasnača kungs, nelobētu lielus veikalus. Es gribu pateikt, ka šis jautājums, šī situācija izveidojas tādējādi, ka mēs principā atļaujam visu. Un arī par lielveikaliem mēs nesabalansējam nemaz ar mūsu tradicionālo varbūt tirdzniecības veidu, ka eksistē arī varbūt ģimenes veikali, kur katrs cilvēks pats sev nodrošina darbavietu, būdams šīs darbavietas īpašnieks. Mēs neprasījām nevienam atļauju, mēs neaprunājāmies ar cilvēku, bet, ja mums pateica, ka jebkurš cilvēks no jebkuras pasaules valsts var izveidot jebkuru veikalu ar jebkuru platību, mēs arī ļāvām. Lūdzu, uz priekšu! Tikai atzīmējāmies, priecājāmies, kādi mums labi makroekonomiskie rādītāji, cik mums lielas investīcijas ieiet Latvijā, un tikai. Un, protams, līdzīgi tas attiecas uz uzpildes stacijām. Ja mēs šodien nepasakām, ka uzpildes stacijās mēs nevaram ļaut arī uz priekšu šiem cilvēkiem tirgot alkoholu, jā, tad mēs pasakām, ka viņiem vispār arī... visus nākamos gadus nekad neierobežosim viņu darbību. Vai tas ir pareizi? Es domāju, ka ne. Jebkurā gadījumā dzīve iet uz priekšu, un mums ir iespējams izdarīt visas korekcijas, ko uzskatīsim par pareizu. Ja uzpildes stacijā kādreiz mēs iebraucām un piepildījām tikai benzīnu, tā bija viena norma. Un, es domāju, tad, kad uzpildes stacijās parādījās vēl papildu iespējas šoferim iegādāties varbūt spuldzīti, akumulatoru, siksnu, eļļu, mēs priecājāmies par to un uzskatījām, ka tas ir labi, tas cilvēkiem nāk par labu. Bet tikpat vienkāršoti noskatījāmies, kad tālāk nāca arī visa cita produkcija klāt, tajā skaitā alkohols. Es domāju, ka mēs varētu apstādināt šo procesu un pateikt, ka, jā, visu, ar ko jūs varat šoferiem palīdzēt, cilvēkam, kurš, būdams pie stūres, varbūt apgādā savu ģimeni ar visiem tiem citiem produktiem, kas ir nepieciešams ģimenei, jā, tas ir ļoti labi. Bet ar to pietiek! Nevajag paplašināt jautājumu līdz bezjēdzībai. Un par to mēs šodien vienkārši uzskatām, ka ir laiks apzināt šo situāciju un izvērtēt tos jautājumus, līdz kādai pakāpei mēs regulējam. Mēs neiestājamies par “sauso likumu”, mēs neiestājamies par valsts monopolu. Mēs iestājamies par ļoti konkrētām normām, kas sakārtotu šo tirgu, un ne vairāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Apiņa kungs, Bojāra kungs, manuprāt, Lujāna kungs, un arī Lauska kungs! Paldies Kluiņa kungam, kas sēž te zālē, par tulkoto literatūru. Lobijs ir tā pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļa, kas atrodas starp lēmuma pieņēmēju un ieinteresēto personu. Parlamentā ir lēmuma pieņēmēji, lobiji ir starp viņiem. Nelietosim šos terminus diezgan nepārprotami ačgārni!

Tagad, ja mēs runājam par priekšlikumu, kur ir šā priekšlikuma jēga, un to es arī sapratu no Apiņa kunga. Šīs auto uzpildes stacijas ir paaugstinātas bīstamības vietas. Ierodoties tajās uzpildīt benzīnu, nenoturīgs pilsonis, protams, paķers pudeli šņabi un turpat to izdzers, un radīs bīstamību visai sabiedrībai. Tā ir jūsu loģika! Tādā gadījumā jums šajā loģikā, Apiņa kungs, ir jāiet tālāk un jāaizliedz alkohola tirdzniecība visās vietās, kur var piekļūt ar automobili. Sevišķi lielveikalos, kur ir jumtiņš. Cilvēks izkāpj, sieviņa aiziet pēc desām, bet vīrs kur dodas? Tūlīt pēc šņabja. Un, tikko viņš nopērk šo šņabja vai konjaka pudeli, tad protams, viņš, neskatoties uz to, ka tūlīt jāsēžas pie stūres, to izdzers, radīs avāriju, apsitīs veselu virkni mierīgo iedzīvotāju.

Apiņa kungs! Ja loģika ir tas kārdinājums, kura dēļ mēs aizliedzam tirgot, tad esiet konsekvents līdz galam un aizliedziet tirgot visās vietās, kur vismaz 500 metru attālumā var piekļūt ar automobili. Jo, cerams, ka, ieradies vietā, kur 500 metru attālumā jānoliek automobilis, tas šoferis tā piedzersies, ka līdz automobilim atpakaļ vairāk netiks.

Es tomēr vēlreiz aicinu noraidīt visu šo 18.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Jums, droši vien ir kaut kas piebilstams arī komisijas vārdā.

K.Leiškalns. Komisija, protams, tik ļoti kā es neuzticas autobraucējiem. Un komisijas vārdā es jūs ar sirdi un dvēseli aicinu minēto priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vispirms lemsim par ierosinājumu balsot 18 priekšlikumu pa daļām. (Starpsauciens: “Nē, nevajag!”)

Lūdzu balsošanas režīmu! Šis priekšlikums tiek atsaukts. Deputāts Bojārs neuztur... Vajag balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai balsot pa daļām 18.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Gaigala priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 6, atturas — 44. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

19.priekšlikums ir atsaukts.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Esmu pilnvarots paziņot, ka atsaukts ir arī 20. un 21.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 22.priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Gaigals, ir papildinājums pie 22.panta ar jaunu sesto daļu. Un priekšlikums atkal runā par to, ka par licences pārreģistrāciju ir jāziņo vietējai pašvaldībai, bet, tā kā mēs neesam atbalstījuši Gaigala priekšlikumu, kura numuru es neatceros, šis vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 23. ir deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Par licences anulēšanu. Valsts ieņēmumu dienestam ir jāpaziņo pagasta vai pilsētas pašvaldībai. Patiesībā komisija nav atbalstījusi, bet šādam paziņojumam nav īsta seguma, jo licences anulētājs pats uzrauga, vai minētās darbības pēc anulēšanas ir izbeigtas. Turpretī pašvaldībai šajā jomā nav nekādas tiesības.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem. 24. priekšlikums ir pie 28.panta pirmās daļas, un šeit atkal ir runa par kvotēšanu. Un komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Grīga kungs, tiešām man ir jāpiemin šie starptautiskie līgumi, kas mums diemžēl varbūt liedz šāda veida darbības nacionālajā likumdošanā.

Komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 25. ir deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums. Un prasa uzskatīt 40.panta esošo tekstu par pirmo daļu un papildināt ar jaunu daļu par to pašu tēmu, ka alkoholisko dzērienu ražošanai ir izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts. Un šeit komisija, neskatoties uz Sirsniņas kundzes iebildumiem, ir atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu sākumā pateikt to, ja mēs pieļaujam spirta importu, tas nozīmē, ka mums aiziet garām apmēram 20 000 tonnu graudu, kas varētu būt Latvijā izaudzēti un pārstrādāti spirtā. 20 000 tonnu, ja mēs rēķinām 2,5 tonnas no hektāra, tas ir pie 8—9 tūkstoši hektāru graudaugu sējumu. Un, ja mēs rēķinām kaut kur 30 hektāri vienā saimniecībā graudaugu sējumu, tas mums ir 300 lauku saimniecībām, ja mēs izmantojam šo izejvielu spirta ražošanai, 300 lauku saimniecībām ir zināma nopietna papildu vai pamatnodarbe. Es nerunāju vēl par iespējām, ka tur var briest bioetanola ražošana no graudaugiem un tā tālāk. Tas ir cits jautājums.

Un šajā sakarībā es gribu pievest Finansu ministrijas komentāru, ko tā deva Tautsaimniecības komisijā, kā šinī ziņā aizsargāt Latvijas graudaudzētāju... nu, vērstam uz iekšējo tirgu. Un Finansu ministrijas viedoklis ir sekojošs. Viens no iespējamiem risinājumiem, kā ierobežot spirta un jēlspirta importu, ir noteikt papildu prasības, ka minētos produktus var ievest tikai tad, ja tie atbilst iekšējā tirgus nosacījumiem un spirta un jēlspirta imports nerada zaudējumus vietējiem ražotājiem. Tādā veidā tiktu nodrošināta iekšējā tirgus aizsardzība pret lētu un subsidētu izejvielu jēlspirta, spirta ievešanu un vietējiem ražotājiem nodrošināta vienlīdzīga konkurence. Tāds ir finansu ministra atzinums, kas tika iesniegts Saeimā. Mēs, protams, zinām, lai izietu šo procedūru, kā tas bija ar cūkgaļu, ir sarežģīts šis process, bet ir arī iespējams veikt šo procesu. Nu, un šeit es gribētu šajā sakarībā pievest kaut vai divus piemērus. Ja mēs importēsim šo jēlspirtu, spirtu no Rietumiem, piemēram, no Francijas graudaudzētājiem, kas ir ražots, tad tomēr tie apstākļi ir pavisam dažādi graudaudzētājiem. Francijā kredītu tehnikai graudaudzētājiem dod ar 7% gadā, no kuriem 3,5 apmaksā Francijas valsts, un otrus 3,5 apmaksā Brisele jeb Eiropas Savienība. Tātad saņem aizdevumus bez procentiem. Mums Latvijā pagaidām ir jāmaksā procenti. Ja mēs saņemtu spirtu no Austrumiem, tad tur traktoros, kas strādā ar graudaugu sējumiem, dīzeļdegvielu lej iekšā par krietni zemāku cenu, nekā mēs šeit ielejam. Tā ka šie dažādie ražošanas nosacījumi ir, un tos atļauj fiksēt un ņemt vērā arī visas noslēgtās saistības ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Un mans priekšlikums ir tāds, tas var atkal radīt iebildumus šeit un tā tālāk, ka ļaut tam aiziet uz trešo lasījumu. Un līdz trešajam lasījumam oficiāli vēlreiz lūgt Finansu ministriju kopā ar Zemkopības ministriju, kāds varētu būt modelis, lai mēs, graudaudzētāji, Latvijā nezaudētu iespēju ražot šo graudu kvantumu un attiecīgi spirta ražotājiem un attiecīgi tālāk degvīna ražotājiem. Es domāju, ka ir zināms laiks, un šeit to var izstrādāt kompleksā abas šīs valsts ministrijas.

Un visbeidzot. Es gribu teikt to, ka nu nebūtu varbūt īsti korekti teikt, ka alkohols ir tāda pati prece kā jebkura cita prece — piens, maize un tā tālāk, un ka te jāļauj uzņēmējdarbībai, nu, tādas pašas regālijas kā jebkuras ikdienišķas preces tirdzniecībā. Nu pasaulē nav tā. Alkohols, tāpat kā narkotikas, tāpat kā ieroči, ir specifiskas preces. Uz tiem ir ierobežojumi stingri jo stingri. Nu paņemsim kaut vai Amerikas Savienotās Valstis. Tāpēc, ja ne šodien būs pozitīvs balsojums, vienalga, mūsu valsts kaut kad atgriezīsies, lai izstrādātu stratēģiju šajā lietā.

Vai nu būs Latvija kaut kāds superliberāla valsts šajā ziņā, vai tomēr tā izmantos uzkrātās vērtības un mehānismus, kādi ir virknē citās pasaules valstīs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāts Bojārs izmantos 3 minūtes? Lūdzu... Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim debates par 25. priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijā ir jālikvidē bezdarbs. Es domāju, ka neviens no deputātiem pret to neiebilst. Diemžēl sevišķa uzmanība ir jāpievērš laukiem. Laukos ir dramatisks stāvoklis. Tas ir jālikvidē. Bet ne tādā veidā, kā savā laikā izteicās zemkopības ministrs, ka nav vajadzīgi 7 nabaga zemnieki, bet ir vajadzīgi 3 bagātie. Vienīgi neatlika risinājums, kur tad tos 4 likt. Un lai tie 4 arī nebūtu nabagi, tāpēc lauku programma ir jāpaskata.

Bet līdz šim brīdim jau ir pagājuši desmit gadi, nedarbojas strikts, izsvērts aprēķināts un, galvenais, obligāti realizējams bezdarba likvidācijas plāns. Tā nav ne laukos, ne pilsētās, ne apdzīvotajās vietās. Lai to izpildītu, Latvijai ir jāpāriet uz pašapgādi. Tas ir 400 miljonu latu liels apjomīgs iekšējais tirgus, kurš nav piepildīts ar Latvijā saražotu lauksaimniecības produkciju. Diemžēl šis tirgus no gada līdz gadam ir nodots importa piepildījumam, un tāpēc Latvijā ieved jebkurš, kas ko vēlas, kas ko grib, un jebkuras valstis.

Un, lai būtu vēl redzamāka visa tā situācija, kas ir izveidojusies uz šodienu, par cik mēs runājam par alkoholu, tad alkohola realizācija, kurš ir ievests no ārzemēm, 1998.gadā bija 1,17 miljoni dekalitru, pēc tam 2000. gadā — 1,3 un 2001.gadā — 1,4 miljoni dekalitru. Tātad ar katru gadu pieaug. Un diemžēl valdība par to nedomā, ka visa tā lieta ir jāpārskata, un tagad mēs paskatāmies, kas tad notiek ar alkoholu, kurš ir aizgājis realizācijā. Kas notiek ar Latvijā saražoto? 2001. gadā bija 2,09 miljoni dekalitru, bet 2000.gadā bija 2,19 miljoni dekalitru. Tātad redziet, pirms tam 1998. gadā bija 2,8 miljoni dekalitru. Tātad samazinājās. Un par cik tas viss samazinās, paliek vēl viens jautājums. Biodegvielas ražošana un tajā skaitā arī bioetanols. Ja visā pasaulē ar to sāk aktīvi nodarboties, jo no zemes iegūtie naftas produkti — pēc 30 gadiem tik tiešām viņu gandrīz nepaliks vai būs ļoti maz, un biodegviela spēlēs ļoti lielu lomu. Un pats galvenais, ka arī Latvijā, ja būtu izpildīta programma, tas, kas bija paredzēts “Jaunpagastā”, ik gadus zemnieki būtu nodevuši 100 000 tonnas graudu. Es atvainojos... Bet Kurzemē un Zemgalē būtu zemniekiem darba pārpilnība. Bet šo programmu mēs nerealizējām, visdažādākā veidā bremzējam, un tagad esam nonākuši tur, kur esam. Tas ir viens.

Otrs. Arī biodegvielas ražošanai laukos ir liela nozīme. Un kāpēc mums ir jāatļauj ievest tādu drausmīgu daudzumu alkoholisko dzērienu no ārvalstīm un sevišķi arī spirtu? Un vēl nekontrolētu, kuru kontrolē tikai ēnu ekonomika, jo Valsts ieņēmumu dienests nav spējīgs to veikt. Ja mēs varam to saražot uz vietas. Un arī rada.... šodien jau bija izteikts, rada izbrīnu tas, ka ne Iekšlietu ministrija, ne visas spēku struktūras nevar apkarot visu to, ka ienāk iekšā veseli transporti ar spirtu, neviens to neredz, nezina, un pēc tam tas taču tiek realizēts Latvijā. Bet neviens vēl nezin arī par to kvalitāti, kāds tad tas ienāk Latvijā! No modificētiem graudiem iegūtais spirts nav labākais, tehniskām vajadzībām tas var būt izlietots, bet, ja to izlieto pārtikai vai izlieto kā dzeramo, tad tas, protams, ka nav vajadzīgs. Tāpēc arī mums notiek saindēšanās. Nu, paldies Dievam, nav bijis tik traģisku notikumu, kā tas ir noticis mūsu kaimiņos — Igaunijā. Tāpēc mūsu priekšlikums ir par to, ka alkoholisko dzērienu ražošanai Latvijā ir izmantojams spirts, kas ir saražots Latvijā. Tas ir valstiski, tam būs liela nozīme mūsu zemkopjiem, lai viņi varētu ražot graudus pārstrādei, un būs darbavietas, un tas ir galvenais. Ja mēs atradīsim kādu izeju no tās situācijas, ka radīsim jaunas darbavietas Latvijā, tas tikai būs valdībai pluss. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Šis 25.priekšlikums, manuprāt, ir pats galvenais priekšlikums šajā likumprojektā. Un Tautsaimniecības komisija to ir atbalstījusi, precīzāk sakot — tās deputāti ir atbalstījuši, kuri izteikuši sekojošo priekšlikumu tādā redakcijā, ka “Alkoholisko dzērienu ražošanai izmantojams no Latvijas vairums izejvielām ražots spirts”. Tātad ko tas nozīmē? Ko nozīmē — “izejvielas”? Kā zināms, Latvijā vairums realizētā spirta tiek ražots no Latvijā audzētiem graudiem. Un, kā zināms, spirta ražošanai nav nepieciešami augstvērtīgi, pārāk augstvērtīgi graudi kā, teiksim, kviešu graudi, rudzu graudi. Kādreiz ražoja spirtu arī no kartupeļiem, ražoja no cukurbietēm, bet tagad Latvijā etanolspirtu ražo no graudiem. Un, ja mēs pieņemam šo priekšlikumu, tas pavērs tūkstoš darbavietas laukos. Es domāju, ka jūs, deputāti, kas ir ievēlēti parlamentā pārstāvēt latviešu tautas intereses it sevišķi... un arī daudzi deputāti šeit, kas pārstāv lauku cilvēku intereses un solījuši lauku cilvēkus aizstāvēt, sevišķi mani kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kā Tabūns Pēteris ar cietu mugurkaulu aizstāvēs latviešu zemnieku intereses. Arī Burvja kungs aizstāvēs, dabiski, zemnieku intereses. Tad es gribētu sacīt tā, ka, noraidot šo priekšlikumu, jūs, deputāti, pierādīsit skaidri un gaiši, ka jums latviešu tautas nākotne neinteresē. Jā, man varētu teikt, ka zemnieks jau nu nav vienīgais Latvijā lauku cilvēks, iedzīvotājs. Jā, tik tiešām, ja mēs skatītos likumu par izglītību vai kādu citu likumu, mēs varētu runāt par skolotājiem, ārstiem, par citu profesiju ļaudīm. Mēs varētu runāt par bērnu pabalstiem un tā tālāk, bet diemžēl pašlaik dienas kārtībā ir Alkohola aprites likums. Un tāpēc šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jau trīs... divas reizes tas ir parlamentā noraidīts. Un šeit nu mūsu godājamam Leiškalna kungam, referentam par šo likumprojektu, es domāju, absolūti nav nekas iebilstams. Parasti iepriekšējos pantos Leiškalna kungs oponēja ar to, ka, teiksim, Latvijai ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Mums arī ir noslēgts līgums ar... starp Baltijas trim valstīm, bet tur šajā līgumā ar Baltijas valstīm ir arī aizsargfunkcijas, ja apdraud vietējo ražošanu, tad var arī pieņemt kaut kādus pretmērus. Spirtam... spirta ražošanai, kā jau sacīju, var izmantot gan miežus, gan kviešus, gan tritikāli, un šeit nav speciāli jākaltē tie graudi, mitrums var sasniegt pat 25 procentus. Tā ka tas ir ārkārtīgi... pieņemot šo normu šajā likumā, mēs varētu atbalstīt lauku ļaudis — graudu ražotājus un arī alkoholisko dzērienu ražotājus. Pašmāju ražotājus. Līdz ar šā likuma panta pieņemšanu, dabiski, ka veicinās gan lopkopību, gan piena ražošanu. Ļoti daudzas lauksaimniecības nozares varētu veicināt un veicināt jaunas darbavietas. Ja mēs to neizdarām, tad mēs faktiski pakļaujam zināmā mērā iznīcībai lauku ļaudis. Un šeit mēs nevaram ... Un te arī nav prasītas nekādas kvotas ražošanā, kaut gan Eiropa mums uzspiež jau kvotas. Un mēs, cienījamie deputāti, varam drīzumā nonākt līdz tādai situācijai, ka Eiropa mums kvotēs arī pārtikas produktus pašu patēriņam. Es domāju, ka tālāk vairs nav kur iet. Es saprotu, varētu kvotēt no Eiropas Savienības, varētu kvotēt, teiksim, mūsu eksportu pārtikas preču jomā. Tam es piekrītu, jo Eiropa sargā savus fermerus. Bet kā iepriekšējie daži balsojumi, un tas bija arī diezgan loģiski, ka balsojumi, kur netika atbalstīti lauku ražotāji, tie bija samērā loģiski, un mēs varbūt atgriezīsimies pie līguma ar Pasaules tirdzniecības organizāciju...

Sēdes vadītājs. Laiks!

O.Grīgs. Bet es aicinu jūs vēlreiz balsot par šo likumprojektu! Ja šis likumprojekts neizies cauri, es domāju, ka tas izraisīs plašu rezonansi lauku ļaužu vidū. Es to pat dēvētu par nacionālo interešu nodevību. Un es uzskatu, ka tie, kas balsos pret šo likumprojektu, es negribu jūs apvainot, bet tā ir kapraču būšana latviešu tautai un latviešu zemniekam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Kā jau es teicu, es ļoti augstu novērtēju deputāta Razminoviča kunga priekšlikumu. Tas bija 2.priekšlikums, kurā Razminoviča kungs ieteica, ka alkoholam izmantot tikai Latvijā ražoto jēlspirtu un spirtu. Šinī gadījumā mans draugs Grīga kungs ar tādu izcilu latviešu lauku zemnieku viltību grib šo Eiropā ļoti netīkamo likuma pantu paslēpt tādā smalkāk ietērptā formā, un patiesībā tas kļūst tiešām interesants.

Es vēlos atgādināt, ka šobrīd tiešām ir situācija, ka “Latvijas balzams” ražo vairāk nekā pusi no visas Latvijas alkoholisko dzērienu. Un tā kā “Latvijas balzams” ražo vairāk nekā pusi, viņi pašlaik ir strikti izlēmuši ievest spirtu alkohola ražošanai no Krievijas. Tad, spriežot pēc šā punkta, mēs, protams, varētu piedāvāt Tulas rūpnīcai savus graudus, par ko mēs patiesībā būtu patiesi priecīgi.

Es nekādi nevaru samierināties ar domu, kā Grīga kungs saka: “Ja mēs noraidām, tad mēs neradām jaunas darba vietas simtiem un simtiem zemnieku.” Mēs šinī gadījumā, pieņemot šādu normu, vienkārši mēģinātu saglabāt tās zemnieku saimniecības, kuras šobrīd ražo. Ražo graudus priekš spirta rūpniecības. Man ir tāda diezgan savāda sajūta, ka tik un tā, neatkarīgi no šīs ļoti smalki precīzās Grīga kunga definētās formulas, tik un tā Eiropa ne pārāk mūs sapratīs un Pasaules tirdzniecības organizācija ne pārāk mūs sapratīs.

Šobrīd gribētu lūgt... Es neredzu akadēmiķi Kalniņu, jo tieši akadēmiķis Kalniņš mums varētu šobrīd tieši kā tautsaimnieks paskaidrot, kādā veidā var ar šādu likuma pantu apiet šīs normas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ja šī iniciatīva iziet, tad es domāju, ka uz trešo lasījumu būtu jāpadomā par 3.punktu, kurā būtu jāuzraksta, ka visiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem un pilsoņiem ir jāizdzer, pieņemsim, 3 litri šo dzērienu. Un tas būtu vēl lielāks sasniegums zemniecības attīstībai, jo mēs būtu vēl radījuši noieta tirgu. Ne tikai produkciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs — otro reizi.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es gribēju piebilst nedaudz pie šī likumprojekta, pie šī panta, ka šeit nebūtu jāuztraucas Latvijas alkohola ražotājiem, teiksim, kā “Berlatam”, kā “Latvijas balzamam”, kā “Mono” un “Jaunalko” un citiem alkohola ražotājiem, ka Latvijas graudu ražotāji var saražot tik daudz graudu un graudu pārstrādātāji spirtā var saražot tik lētu spirtu, ka nebūs jāieved ne no Ukrainas, ne no Krievijas. To es varu droši sacīt ar pilnu atbildības sajūtu, ka šeit vismazāk būtu jāuztraucas “Latvijas balzamam” — lielākajam Latvijas alkohola ražotājam, kurš diemžēl vairs nav mūsu rokās. Ir attiecīgi Krievijas biznesmeņu rokās. Tāpēc tas tā ir noticis, varbūt jums Lujāna kungs varētu pastāstīt tuvāk. Tāpēc nav šeit iemesla uztraukties arī alkohola ražotājiem, ka, teiksim, mūsu pašmāju spirts būs dārgāks nekā ievestais spirts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Komisija, neapšaubāmi, rūpīgi iepazinās arī ar šo priekšlikumu. Komisija uzskata, ka priekšlikums ir labi domāts, to arī atbalstot. Tomēr priekšlikuma iesniedzējiem es gribētu teikt vismaz par dažām lietām. Ja mēs uzskatām, ka starptautiskās normas šeit mēs esam apgājuši ar tādu zināmu latvisku viltību, tad es tam varētu piekrist. Es domāju, ka nepiekritīs tie, kas šīs normas uzrauga un pret Latviju var piemērot šādu normu: var tikt vērstas sankcijas. Bet komisija priekšlikumu ir atbalstījusi. To es gribēju uzsvērt.

Otrs. Protams, ja mēs runājam par alkoholisko dzērienu ražošanu, tad mums jāzina, jāizpēta tirgus, jāizpēta ražotāji un jāzina, ka Latvijā šobrīd ražo vai piedalās tādu dzērienu ražošanā, kur nevar tikt izmantots Latvijā ražotais graudu spirts. Tie ir visi brendiji, vairāki nosaukumi, kurus ražo lielākā daļa no Latvijas alkohola ražotāju rūpnīcām, kur var izmantot tikai un vienīgi vīnogu spirtu. Līdz ar to 2.priekšlikumā, ja parlaments atbalstīs trešajam lasījumam, es ieteiktu tomēr sadalīt šīs lietas. Un runāt tikai par tiem dzērieniem, kuru ražošanai ir izmantojams spirts, kas ir iegūts no graudiem. Tie būtu tie ieteikumi, bet, atklāti runājot, komisijas vārdā man ir jūs jāaicina un es jūs labprāt arī aicinu atbalstīt 25. — deputāta Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikumu par ražošanai izmantojamo spirtu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 3, atturas — 43. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. 26.priekšlikums ir jau pieminētais deputāta Damberga priekšlikums par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumiem laikā, kas ir labāks kā priekšlikums nr.11, ko pie cita panta bija iesniedzis deputāts Pēteris Apinis. Komisija atbalstīja šos aprobežojumus laikā, nosakot, ka tirdzniecības izņēmumi naktī ir pieļaujami bāros, restorānos, kafejnīcās, klubos (likumā vēl ir jāatšifrē, kas ir klubs). Tātad tas ir neliels komisijas avanss, taču vēl ir jāprecizē, ka alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas un izlejamā veidā. Es nezinu, kā to precīzi uzrakstīt, līdzīgi kā bija attiecībā uz tirgiem. Bet komisija deputāta Damberga priekšlikumu atbalstījusi, ierobežojusi, pastāvējusi pēc viņa priekšlikuma no pulksten 10 vakarā līdz 8 no rīta un aicina deputātus komisijas vārdā šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Esam nonākuši šodien līdz izšķirošam balsojumam. Katrā ziņā tieši šeit mēs parādām, vai mēs šinī gadījumā joprojām turpinām to politiku, kas attiecas uz alkoholisko dzērienu tirdzniecību, kāda ir bijusi visu šo laiku, absolūti liberāla, vai mēs ejam uz šī tirgus zināmu ierobežošanu, paļaujoties uz formulu, ka alkohola pieejamība ir tieši proporcionāla alkohola lietošanai.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu šinī gadījumā atbalstīt. Šis priekšlikums tiešām ir labāks, precīzāk formulēts, nekā bija mans priekšlikums. Mēs varam, protams, diskutēt par laikiem, vai tas tiešām ir no 22.00 līdz 8.00, to varētu diskutēt pa ceļam uz trešo lasījumu. Leiškalna kungs ar lielu prieku radīs jaunas, ļoti interesantas, ļoti saistošas komisijas jaunas redakcijas, bet es domāju, ka šinī gadījumā mums visiem ir vienreiz jāizsaka viedoklis. Es tiešām ticu, ka priekšvēlēšanu gaisotnē nebūs tā, kā vienmēr ir bijis līdz šim, ka Latvijā ar zināmu... (No zāles deputāts I.Burvis: “Nevajag cīnīties ar alkoholu!”) Tie, kas cīnās pret alkoholu, vienmēr diezgan smagi zaudē, man ir grūti pateikt, ar ko tas ir izskaidrojams. Jā, pret alkoholismu... jā, tie, kas cīnās, tie vienmēr zaudē. Līdz šim pie mums tieši tā ir noticis, Burvja kungs, ar dažādu partiju Saeimas deputātu rokām, vienmēr visi ir nostartējuši tikai tajā virzienā, lai būtu absolūti liberāls alkohola tirgus un nekādā gadījumā tas tirgus nebūtu sakārtots.

Es šinī gadījumā neaicinu uz Norvēģijas vai Zviedrijas pieredzi, kurā tiešām alkoholu lieto daudz mazāk, kurā tiešām nav sastopamas tik daudz ar alkoholu saistītas psihozes, kurās bērni dzimst veselīgāki un nav tik daudz iedzimtu patoloģiju, kur tiešām nav alkohola pašnāvību skaits tik liels un alkohola noziegumu skaits tik liels, kur alkohola izraisītu avāriju skaits ir mazāks.

Tātad jebkurā gadījumā es aicinu rīkoties mums visiem, lai samazinātu Latvijā alkohola lietošanu, un mēs to varam šinī mirklī darīt, terminējot laikā alkohola lietošanu.

Es vēlreiz atkārtoju. Tam nav nekādas saistības ar to, vai policija mums ir ļoti spējīga vai mazspējīga, vai policija ir saistīta ar nelegālo alkohola tirdzniecību un to patiesībā aizstāv, vai arī viņa to nedara.

Es nekad nenoticēšu, ka tāds gadījums kā Viļānos, kur bija liela alkohola ražotne, kura apgādāja ar alkoholu visas apkārtējās pilsētas, varēja darboties bez policijas aizsega.

Tādēļ es domāju, ka šinī gadījumā mums nevajag diskutēt par nakts tirdzniecības vietām, tās nepalielināsies. Tie, kas šobrīd apmeklē nelegālās nakts tirdzniecības vietas, tās turpinās apmeklēt arī tagad. Es neticu, ka te ir kāds deputāts, kas apmeklēs tā saukto točku naktī. Pat tad, ja viņam tiešām gribēsies ģimenes lokā iedzert lāsi alkohola un viņam tās lāses nebūs, viņš nekad neriskēs iegādāties nekvalitatīvu alkoholu, lai ietu pa tām pēdām, ko pagājušogad gāja simtiem igauņu alkoholiķu.

Aicinu balsot par 26. — deputāta Damberga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums patiešām par mata tiesu ir labāks par 11. priekšlikumu, pret kuru jūs nobalsojāt pret. Un es neizteikšu savus argumentus, kurus es jau minēju, apspriežot 11.priekšlikumu, jo tie bija pietiekami izvērsti un pamatoti, bet mani skumdina dažu kolēģu attieksme.

Bojāra kunga neiecietība pret cita deputāta domām un it īpaši Grīga kunga un Apiņa kunga patoloģisks naids pret cita viedokli. Tas ir vienkārši nepieņemami, lai neteiktu savādāk.

Es ļoti labi saprotu Grīga kungu, kurš sarkanbaltsarkano karogu ir nomainījis pret sarkano, un tagad viņš ir sprukās, jo atpakaļ viņš pie sarkanbaltsarkanā vairs netiek... nu un, kad cilvēks ir sprukās, tad cits nekas viņam neatliek.

Bet mani pārsteidz Apiņa kungs, kuram ir citi argumenti. Nu, vienīgi Rasnača kunga skaidrojumu es saprotu, ka viņš teica, ka šo priekšlikumu, kuru jūsu kolēģis Leiškalna kungs raksturoja kā neko neizsakošu, jūs esat rakstījis pilnmēness naktī, bet pilnmēness dienā jūs aizstāvat to. Nu, vienīgais arguments jūsu tādam patoloģiskam naidam pret maniem argumentiem. Jo, paskatieties — jūsu argumenti un Grīga kunga argumenti ir apmēram uz šādiem pamatprincipiem balstīti: Miķelim nav taisnība tāpēc, ka viņam ir plakanā pēda. Bet Miķelim pat plakanā pēda nav, un viņš pat nav alkoholiķis! Tad, es atvainojos, šādā veidā reaģēt uz kolēģu argumentiem — bez jebkādiem argumentiem, tikai viņu nolamājot un nolīdzinot ar zemi — ir vairāk nekā nepieklājīgi, Grīga kungs! Staigājiet un braukājiet jūs ar savu sarkano karogu vēl tālāk, tad mēs redzēsim, cik tālu jūs nonāksit! Droši vien Maskavā, turpat, kur atrodas viens otrs cits, kas interfrontes laikā cīnījās attiecīgā pusē.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Labvakar vai... Ļoti patīkami, ka cienījamais kolēģis Tabūna kungs beidzot saprata, kā jūtas deputāts, kad viņš izjūt patoloģisku ienaidu no citu puses. Tā mēs arī bieži vien jūtamies, klausoties jūsu frakcijas kolēģu runas. Un tādēļ varbūt patiešām nākotnē šīs runas mainīsies arī no jūsu puses.

Bet tagad es gribēju atgādināt pāris momentu. Cienījamais Apiņa kungs, ir vēsturiski fakti, kas nepazūd, un mēs pārlieku labi vēl atceramies patiešām jūsu proponētos Gorbačova laikus. Es atceros anekdotiskās situācijas, kad naktīs cilvēki gāja uz restorāniem, kur varēja nopirkt alkoholiskā dzēriena pudeli, kura bija atkorķēta, un pēc tam tu to varēji nest līdzi, jo līdz ar to restorānā oficiantu par to vairāk nesodīja, jo tu varēji nopirkt alkoholu, nu, pilnā apjomā, vienīgais — vajadzēja korķīti noplēst. Tā bija vēsture. Tāpat arī šodien, paldies Dievam, nevienā taksītī vairs ne Rīgā, ne kur netirgo — tā vismaz nav dzirdēts — kā Gorbačova laikā tirgoja to pašu šņabi, “krutku” un vēl citus dzērienus varēja nopirkt. Un tas bija tas periods, kad bija tieši šie visi aizliegumi, tai skaitā arī aizliegums... nebija veikalu. Bija tikai... varēja toreiz tikai retos luksus restorānos nopirkt. Tā ir vēsture. Vai mēs gribam atgriezties pie šīs vēstures? Es nezinu. Varbūt vajadzētu cienījamiem visiem iniciatoriem, kas piedāvā, šinī gadījumā Damberga kungam, pagaidīt, lai vēl paiet kādi desmit gadi, un pēc desmit gadiem varbūt šī iniciatīva izies ļoti labi, jo būs jau gandrīz daļa aizgājusi no politikas vai daļa būs nomirusi, tie, kas atceras vēl Gorbačovu. Un jaunatnei varēs iestāstīt, ka tas būs labs rezultāts. Bet šinī brīdī tomēr es dikti apšaubu, vai tā ideja, kas ir ielikta un kā vārdā šeit daudzi cīnās, vai būs vēlamais efekts. Vai nebūs Rīgā atkal takši, kur tirgos šņabi, vai nebūs tie paši oficianti, kas pa to pašu klubu un krogu durvīm tirgos šīs pašas pudeles un labi nopelnīs. Un viņiem stāvēs pieliekamā vēl papildus pāris kastes pudeļu, ko pārdot jau par dārgāku naudu. Un vai tas būs efekts, ko mēs gaidām. Divējādā ziņā — gan nodokļu ziņā, gan arī veselība, par ko jūs proponējat priekš sabiedrības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Tabūna kungs, nav nekāda patoloģiska naida pret jums, bet ir jautājums par to, ko mēs pateiksim zemniekiem pēc tā balsojuma par 40.pantu. Vot tad būs patoloģiskais naids no zemniekiem pret mums kā Saeimas deputātiem, it sevišķi nobalsoja “par” 36 deputāti, un pārējie kā strausi iebāza galvu smiltīs, otri noslēpās aiz tās nesaprašanas, ka viņš atturas. Jūs ļoti labi saprotat, ka alkoholisko dzērienu ražošanai izmantot tikai Latvijā ražoto spirtu — tas nozīmē darbavietas laukos. Diemžēl mēs to negribam atbalstīt. Tātad... Jā, negribam, es to tikai saku tāpēc, ka jūs sākāt runāt par to patoloģisko naidu, un tāpēc es jums gribu atgādināt to, ka nav nekāda naida, bet vajag atcerēties, ka jūs ir ievēlējuši Latvijas iedzīvotāji, Latvijas pilsoņi un latvieši, un viņus vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs. (Starpsauciens: “Jāni, Jāni! Labāk pastāsti, cik tu pelni.”)

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātā Saeima! Šī norma ir negodīga pret godīgiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, jo tā ir represīva un provocējoša. Vispirms tā provocē gribošam, kad kāds ciemiņš atbrauks tuvāks vai tālāks, pēc noteiktā laika griezties, iet vai nu uz krogu, tad tādā gadījumā tie, kas ir iesnieguši to zemāko laiku, ir krogus lobiji, vai uz “točku”, tādā gadījumā tie ir “točku veceņu” lobiji.

Savukārt es kā cilvēks, kas ir dzīvojis arī sliktos laikos, kā lielākā daļa šeit klātesošo, manī ir tāds iekšējais protests, un es zinu, ja kaut ko nedrīkst, tad gribas divreiz vairāk. Un manā skatījumā, kad viss ir atļauts, tad vairāk arī negribas. Jāsaka, ka man, tāpat kā Leiškalnam, ir daudzi litri alkohola mājās. Un, kad tie man ir, man tos nemaz negribas. Tāpat ir laikam ar to, ka veikals blakus ir vaļā, vienmēr var aiziet un nopirkt, tad nemaz negribas to darīt. Bet, ja tu zini, ka drīz beigsies, tad tu drošībai paņem vēl vienu lieku, kurš pēc tam ātri aiziet.

Tāpēc es domāju, ka daudzu šo te priekšvēlēšanu patosu vajadzētu ņemt nost, un katrā ziņā balsot es aicinu pret šo normu, jo tā ir ļoti negodīga, tieši vērsta pret tiem cilvēkiem, kuri ir uzticējuši mums šeit strādāt un rūpēties, lai viņu dzīve būtu laba, labāka un mazāk represīva. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Atklāti runājot, jau sāk apnikt šīs debates. Es vienkārši gribēju jums pateikt to, ko es dzirdēju starpbrīža laikā uz ielas: “Saeima šodien ir uzkāpusi uz korķa un diez vai tuvākajā laikā nokāps.” Jūs tik profesionāli runājat par dzeršanu. Varbūt pietiks?

Sēdes vadītājs. Debates turpinās. (Zālē troksnis.) Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Paldies diviem maniem cienījamiem kolēģiem — Lujāna kungam un Urbanoviča kungam. Viņi ar tādu patiesu cieņu aizstāvēja savu viedokli un es tiešām cienu abus viedokļus — gan to, kas uzskata, ka Latvijā ir nepieciešams liberāls alkohola tirgus.

Bet atļaujiet arī man tieši tikpat nopietni aizstāvēt to ārstu viedokli, kas diezgan profesionāli ir pētījuši, ka visā pasaulē ir izdarīti pētījumi ar simtiem tūkstošiem cilvēku, un lielāki pētījumi īpaši Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kas saka īpaši par terminētu alkohola ierobežojumu, tas tiešām samazina alkohola patēriņu. Un tas samazina alkohola patēriņu tieši jaunatnes vidū, tas samazina alkohola patēriņu situētu cilvēku vidū un samazina alkohola patēriņu cilvēku ar izglītību vidū. Tas, protams, nesamazina alkohola patēriņu tā slāņa vidū, kas patērē mums lielāko daļu no mūsu Latvijā izdzertā šnabja, tas ir, par bomžiem parasti mēs runājam. Un ir, protams, cilvēki, kas šajā Saeimā aizstāv arī šo iedzīvotāju slāni. Un arī viņiem, protams, ir taisnība. Un arī šie cilvēki ir jāaizstāv, un arī tiem jādod tiesības jebkurā diennakts laikā saņemt savu alkoholu. Un tas tikai tādās mūsu savstarpējās diskusijās, mūsu savstarpējā viedokļa apmaiņā, es ticu, ka kādreiz mēs nonāksim soli pa solim pie sakārtota alkohola tirgus.

Es nemaz netiecos jūs aicināt uz to Gorbačova laiku, kad nevarēja nopirkt nemaz alkoholu. Izlasiet vēlreiz, Lujāna kungs! Mēs ierobežojam alkoholu tikai zināmās diennakts stundās, mēs jums neierobežojam ne sortimentu, ne pieejamību, ne vietu skaitu. Jūs joprojām varēsit iegādāties alkoholu augu dienu lielveikalos, parastajos veikalos. Jūs varēsit iet uz krogiem un diskotēkām un visur tur lietot savu mīļoto alkoholisko dzērienu.

Bet mēs tomēr uzskatām, ka Latvijā agri vai vēlu ir jāsamazina vispārējais alkohola patēriņš jaunatnes vidū. Un dzīves pieredze, kas ir dažādās pasaules valstīs, zinātniski pierādījusi, ka Latvijai ir tiesības prasīt no savas Saeimas attieksmi pret tiem cilvēkiem, kam pārmērīgais alkoholisms ir pretīgs. Attieksmi pret to daļu, ko mēs patērējam slimnīcās līdzekļus, lai ārstētu alkoholiķus. Attiecībā pret to milzīgo budžeta daļu, ko mēs tērējam, lai izsniegtu sociālos pabalstus bijušajiem alkoholiķiem. Es jūs šoreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Šis priekšlikums katrā ziņā ir daudz precīzāks. Tomēr es aicinātu projekta iesniedzējus uz trešo lasījumu vēl labāk šo normu sagatavot, precīzāk, gan attiecībā uz laikiem, gan arī attiecībā uz to, ko tas ietver un ko tas izslēdz. Te ļoti daudz runāja par tā saucamajām točkām. Es atgādināšu šī priekšlikuma iesniedzējiem, ka “točkās” tirgo ne jau tikai pašbrūvēto. Un ne tikai kontrabandu. “Točkās” tirgo arī uzņēmīgi cilvēki, kuri taisa savu biznesu un nemaksā nodokļus, viņi nopērk vairumtirdzniecības bāzē. Nopērk vairumtirdzniecības bāzē un nevis veikalā. Tālāk, Apiņa kungs, ir tāda lieta kā taksometru vadītāji. Varbūt jūs jau esat aizmirsis Gorbačova laiku. Ka pie taksometru vadītājiem varēja dabūt šņabīti bez problēmām. Principā es jūs atbalstu. Principā. Tikai ir divas lietas. Pirmā — kā jūs apkarosiet šīs sekas. Tā ir pirmā. Un otrā — ko jūs teiksiet tiem mazajiem veikalniekiem, pārsvarā ģimenes veikalniekiem, kuriem ir mazi veikaliņi un kuri principā kaut kādu stabilitāti un varbūt minimālu attīstību var nodrošināt ar pilnu pārdodamo preču sortimentu. Tie ir divi jautājumi. Ja es saņemu pozitīvas atbildes uz šiem jautājumiem, es balsoju par. Man bija saruna ar ... nesen man bija saruna ar vienu veikala pārdevēju. Es prasīju, nu kā jūs... ko jūs domājat, kādi būtu tie labākie laiki, no cikiem līdz cikiem vajadzētu apturēt šo pārdošanu. Viņa teica — tam nav nozīmes. Ja mūs šādi ierobežo, vienkārši mēs būsim spiesti iet prom no darba. Lai gan tajā veikalā pārdod visu — desu, maizi, augļus. Mēs būsim spiesti aiziet. Te ir jādomā kompleksi tas risinājums. Lielveikali, protams, izdzīvos.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns. Un ieteikšu ieklausīties tajā, ko komisija, apspriežot šo priekšlikumu, beigās atbalstot, diskutēja. Apiņa kungs, sevišķi jums. Ja jūs kaut desmito daļu no tās enerģijas, ko jūs izmantojat, plosoties tribīnē, veltītu precīzu normu vai precīzu priekšlikumu rakstīšanai un iesniegšanai komisijā, tad īstenībā debatēm šeit vietas atliktu maz.

Ja mēs šobrīd izlasām Damberga kunga priekšlikumu, kas tur skan? Alkohola dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no pulksten 22.00 līdz 8.00. Tātad deputāts šeit nerunā par aizliegumu tirdzniecībai naktī, bet par izņēmumu radīšanu tirdzniecībai. Ja Damberga kungs un Apiņa kungs līdzīgā priekšlikumā būtu paskatījušies uz spēkā esošo... likumā esošu redakciju, kas attiecas uz tirgus kafejnīcām, tad tur ir izlejamā veidā tirgošanai uz vietas, lietošanai uz vietas. Šobrīd jūs pasakāt — izņemot klubus, restorānus un tamlīdzīgi, kuros alkoholiskie dzērieni tiek pārdoti lietošanai uz vietas. Tajos tiek pārdots, bet saskaņā ar jūsu priekšlikumu varēs pārdot arī līdznešanai kādu pudeli. Un kas to atteiks? Līdz ar to jūs nevis aizliedzat naktī Latvijas jurisdikcijā tirgot alkoholiskos dzērienus, bet jūs radāt labvēlīgus apstākļus vieniem, samazinot šīs iespējas nopelnīt otriem. Ja mēs runājam par aizliegumiem, Apiņa kungs, ja mēs runājam par kristālskaidrību, par nedzeršanu naktīs, un es negribu šeit pieminēt tos, kas ir ārpus likuma, kas nekad šim likumam nepakļausies, es runāju par legāliem lietotājiem, legāliem tirgotājiem, tad neradiet izņēmumus! Jo kāda atšķirība, kur tas jaunietis iedzers tos gramus. Vai nopērkot pudeli veikalā, vai plosoties bārā, restorānā un pēc tam nākot ārā tikpat piedzēris. Es neredzu šīs... tās normālās atšķirības. Bet es jums ieteiktu tomēr paskatīties redakciju, kura ir attiecīgi 6.pantā un kas skan: “Izņemot mazumtirdzniecību ar alkoholiskiem dzērieniem patērēšanai uz vietas.” Un negaidiet, ka komisija šos jūsu priekšlikumus pārstrādās komisijas redakcijā un jūsu pūliņus par skaidrību un izņēmumu radīšanu mēģinās izdarīt jūsu vietā. Ja jūs esat sparīgi gatavi runāt šeit no tribīnes, esiet tik laipni un sagatavojiet kvalitatīvus priekšlikumus, kuri nav interpretējami. Šobrīd jūsu priekšlikums īstenībā neko neaizliedz, tikai nomaina vietas.

Bet komisijas vārdā... Tā kā es esmu komisijas apsvērumus izteicis deputātiem iesniedzējiem, es aicinu jūs atbalstīt minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. — deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 25. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Mēs nonākam pie 27. priekšlikuma, kura iesniedzējs ir deputāts Leiškalns, un šeit man nedaudz arī.... ņemot vērā to, ka komisija ir atbalstījusi, ir jāpasaka šī priekšlikuma priekšvēsture.

Priekšlikums ir iesniegts situācijā, kurā alus aprites noteikumi Ministru kabinetā nebija pieņemti. Ārkārtīgi svarīgi. Un alus tirdzniecības aizliegumu nepilngadīgām personām noteica tikai un vienīgi Bērnu tiesību aizsardzības likums, kas īsti nav normāli .

Līdz ar to man nav tiesību atsaukt savu priekšlikumu, kas papildina 52.pantu ar vārdiņiem “un alu”... ar diviem šiem vārdiņiem, jo komisija to ir atbalstījusi. Tomēr kā deputāts situācijā, kad šis aizliegums ir spēkā ar Ministru kabineta noteikumiem un bērnu tiesību aizsardzības likumu, es aicinātu kā deputāts balsot pret, bet kā komisijas norīkots ziņotājs balsot par.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Oskars Grīgs.

O.Grīgs (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Es domāju, ka mums vajadzētu atbalstīt Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Tur nekas nav slikts. Un es jums nedaudz nolasīšu no tā... dažās valstīs, kādi tad ir aizliegumi personām, kas ir ap 18 un zem 18 gadiem.

Tātad alkoholisma izplatību neapšaubāmi ietekmē vecums, no kāda vecuma atļauts personai iegādāties alkoholiskos dzērienus. Dažādās valstīs vecuma robeža, kad drīkst iegādāties alkoholu, ir no 15 līdz 21 gadam. Atsevišķās valstīs ir noteikts dažāds vecums stipro vīnu, alus un alkoholisko dzērienu iegādei. Nekādu vecuma ierobežojumu nav Armēnijā, Bosnijā un Hercogovinā. Dānijā ir viszemākā vecuma robeža — 15 gadi. 11 citās valstīs ir 16 gadi. 23 valstīs ir 18 gadi. Spānijā, Zviedrijā ir 20 gadi. Austrijā, Šveicē atšķirīgi kā katrā federālajā zemē. Dažās valstīs, Grieķijā, nav vecuma ierobežojumu attiecībā uz alu un vīnu, bet vecuma ierobežojumi skar stipro alkoholu.

Rietumeiropā visizplatītākais vecums, no kura drīkst iegādāties alkoholiskos dzērienus, ir 16 gadi. NVS, Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs ir 18 gadi. 17 valstīs ir paredzēts sods par alkohola pārdošanu jaunākām personām, nekā paredz noteikumi. Šo noteikumu efektivitāte ir dažkārt atkarīga no tā, kā tiek kontrolēta noteikumu izpilde.

Astoņās valstīs kontrole nav stingra. Līdz ar to arī noteikumu efektivitāte ir samērā apšaubāma.

Pārējās valstīs, kurās ir kontrole, šis ierobežojums darbojas efektīvi.

Ar to es gribētu sacīt, kā mēs nodrošināsim šo kontroli un cik tā kontrole būs efektīva.

Tā ka es ierosinātu tomēr atšķirībā no Kārļa Leiškalna, kurš neatbalstīja manus priekšlikumus vairumā, atbalstīt kolēģa Kārļa Leiškalna priekšlikumu.

Nu un kas attiecas par partijas piederību, par krāsām, tad man piezvanīja nu ļoti, varētu teikt, nacionāli cilvēki, kā nacionālie partizāni, leģionāri, un teica: Oskar, neapvainojies uz Tabūna kungu, lai viņam Dievs piedod, bet viņi arī negrib dzirdēt viņu savos saietos vairāk, jo nav ko klausīties vienu tukšu cilvēku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Paldies Leiškalna kungam par šo priekšlikumu. Paldies Leiškalna kungam par aizrādījumu, ka mēs plosāmies no tribīnes. Jebkurā gadījumā šis priekšlikums ir atbalstāms tikai tādēļ, ka Ministru kabineta priekšlikumi, kuri tiešām ir tagad izstrādāti... Ministru kabineta noteikumi, kuri tiešām ir pieņemti, nereglamentē šo normu. Nekur tur neparādās norma, ka šo alu nedrīkst pārdot līdz 18 gadiem. Un es tiešām saprotu Leiškalna kunga rūpes par jaunatni. Ja Ministru kabinets kaut šajā jautājumā būtu bijis konsekvents un savos noteikumos būtu iestrādājis šo normu, tad, protams, Leiškalna kungam būtu jāņem tā laukā. Bet tā kā Ministru kabinets šo normu nav iestrādājis, es tiešām atbalstu, Leiškalna kungs, jūsu viedokli par jaunatnes nenodzirdināšanu.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Šis ir viens no retajiem ierobežojumiem, kuru arī es aicinu atbalstīt. Tas ir ļoti saprātīgs un tieši vietā izteikts, un padomāt, kāda būs šī kontrole. Un atkārtošu vēlreiz: nākamajā reizē, ka skatīsim Krimināllikumu, tad lūdzu balsojumu par tiem konkrētajiem pantiem, kas paredz konkrētus sodus.

Tālāk aicinu atbildīgajai komisijai padomāt arī par tādām situācijām, kādas bieži vien gadās. Un situācijas ir tādas, ka tās personas, kurām vēl nav 18 gadi, palūdz kādam pie veikala... kādai citai personai paņemt to alu vai citu alkoholu un pēc tam iznest ārā. Tas varētu būt viens no līdzekļiem, kā šī norma tiks apieta ar līkumu. Tāpēc, es domāju, par to komisijai vajadzētu apspriesties jau laikus, varbūt uzaicināt arī policijas pārstāvjus vai pašvaldības policijas pārstāvjus, kā rīkoties šādās situācijās, kad kāds pieaugušais sniedz bērnam šādu pakalpojumu un nopērk viņam to lietu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu! Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā gribu aizrādīt Apiņa kungam, ka pieņemtajos alus aprites noteikumos, kurus ir sagatavojis un pieņēmis Ministru kabinets, šis aizliegums pastāv. Tāpat šis aizliegums pastāv arī Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas šo normu trīskāršo. Vienīgie iebildumi būtu pret to, ka mēs likuma 4.pantā, ja nemaldos, nosakām, ka alus aprites kārtību un uzraudzību nosaka Ministru kabineta noteikumi un kādu no detaļām fragmentāri mēģinām atspoguļot šajā likumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 27. — deputāta Leiškalna — priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 2, atturas — 16. Priekšlikums guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies deputātiem par atbalstu!

28. ir deputātu Kalniņa, Bojāra, Grīga priekšlikums. Es gribētu gan apstiprinājumu, man liekas, arī šis tika komisijas sēdē atsaukts. Lietošanas vecuma cenza palielinājums no 18 uz 21 gadu. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atsaukts. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Pēteris Apinis, manuprāt, vairs nav atbalstāms, bet, protams, Pēteris Apinis atsauc... lielo priekšlikumu, kurā tiek iestrādāti alus aprites noteikumi kā likuma norma. Ko, lūdzu? Komisija... nav balsojams, ņemot vērā to, ko mēs neatbalstījām.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! 30. — deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums, kas jau attiecas uz 57.pantu, mēs esam nonākuši sadaļā par alkohola reklāmu. (Starpsauciens: “Nav iebildumu.”) Komisija nav atbalstījusi trīs deputātu priekšlikumu, uzskatot, ka 57.panta redakcija ir adekvāta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies! Papildinājums pie 58.panta no deputāta Damberga. Komisija nav atbalstījusi, un tas liedz sponsorēt bērnu, jaunatnes, izklaides, sporta sacensības un...atbalstījusi, bet pēc balsojuma loģikas es domāju, ka parlaments varētu pie tā ķerties.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis. Priekšlikums atsaukts. Es atvainojos. Turpinām izskatīt likumprojektu.

K.Leiškalns. Priekšlikums ir atsaukts, un pārejam pie nākamā priekšlikuma — 33., kas ir deputātu Kalniņa, Bojāra un Grīga priekšlikums, kas 59.pantā lūdz 1.punktu izteikt attiecīgajā redakcijā: “masu saziņas līdzekļos”. Tātad atkal aizliedz masu saziņas līdzekļos. Un lūdz izslēgt 2.punktu, attiecīgi mainot numerāciju. Panta 2. punkts neļauj reklāmu izvietot “kultūras un sporta pasākumos, izņemot gadījumus, kad alkohola ražotāju vai izplatītāju uzņēmums ir šā pasākuma ģenerālsponsors”. Turpmāk, ja mēs atbalstīsim šo komisijas neatbalstīto priekšlikumu, tad šī reklāma būs aizliegta arī pasākumos, kuru ģenerālsponsors ir šāds uzņēmums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām, masu... avīzēs, žurnālos un arī televīzijā ļoti bieži ir redzams, ka parāda Bitnera balzamu, ka nu ir kaut kāds dzēriens, kuru it kā ārstniecības vajadzībām var izlietot. Bet patiesībā tas ir alkoholisks dzēriens, jo tik tiešām to realizē pavisam citādā veidā, bet nezin kāpēc aptieku tīkls to tādā ... reklamē kā medicīnas preparātu. Bet tas ir alkoholiskais dzēriens. Bet es jums pateikšu, ka ļoti bieži presē ir redzams, kur tik tiešām reklamē alkoholiskos dzērienus. Un tas nav pielaižams. Tas ir... nu tā, protams, ka tie sponsori, kas atbalsta tās avīzes vai atbalsta kādu aģentūru, viņi samaksā ļoti lielus līdzekļus, un tas nav ētiski, un tas nav atbalstāms.

Un vēl viena lieta. Jūs atceraties Salu tiltu, kad pārbrauca pāri, tad bija māja. Un tur bija puslitra šņabja pudele “Stoļičnaja” vai kas tur bija uzrakstīts. Virsū bija uzzīmēta, un pienācās diezgan daudz pūļu pielikt, lai to, kā saka, reklāmu noņem nost. Tāpēc masu saziņas līdzekļos tik tiešām ir jāaizliedz izlietot, lai varētu cildināt visus tos dzērienus, ko te Latvijā ieved, un kas tikai Latvijā viņus neieved. Un kādā veidā tos izplata. Un tāpēc mūsu ierosinājumu vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es vēlētos.... es neaicinu jūs ne atbalstīt, ne neatbalstīt šo priekšlikumu. Es gribu tikai teikt informācijai.

Vakar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija konstruktīva, nopietna saruna ar Latvijas Televīzijas pārstāvjiem, un kā viens no daudziem jautājumiem izskanēja jautājums par to, ka mūsu medijos nav brīvā tirgus apstākļiem nodrošināta vienlīdzība. Elektroniskie mediji ir šai sfērā šī jautājuma kontekstā diskriminēti attiecībā pret citiem medijiem. Man šķiet, ka mūsu komisija kopā ar atbildīgo šī likuma kontekstā komisiju, acīmredzot visai Saeimai, vai nu šai, vai nākošajai, bet šī diskriminācija acīmredzot būs jānovērš, jo tai ir tālejošas sekas ne tikai iedzīvotāju sociāli politiskajā, psiholoģiskajā, bet arī ekonomiskajā izpratnē.

Es vienkārši gribēju darīt Saeimai zināmu, ka acīmredzot elektroniskie mediji nu... varētu teikt arī savu vārdu. Viņiem ir uz to tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispār ir ļoti interesants priekšlikums, un es to teorētiski pilnībā atbalstu, jo saglabāt mūsu jaunatnes nevainību alkohola lietošanā būtu ļoti apsveicami. Tikai es nezinu, vai ar šo mēs kaut ko līdzēsim.

Bet mani interesē viena lieta. Cik, piemēram, tāda avīze kā “Diena” iegūst no alkohola reklāmas? Un, ja viņiem alkohola reklāma būs aizliegta, cik mums būs jāmaksā par to avīzi, cik tā paliks dārgāka? To kāds ir izskaitļojis vai nav? Vai Latvijas valsts televīzijai... varbūt aizliegsim, kā Baloža kungs teica, visur citur, izņemot Latvijas Televīziju, lai tā reklamē. Tad tā varēs vismaz atrisināt savas finansiālās lietas.

Es nezinu, ja mēs sniedzam tādus priekšlikumus, mums vajadzētu visu to izsvērt: kur mēs iegūsim to labumu un kur mēs zaudēsim kaut ko. Un man šķiet, šis priekšlikums nav izsvērts, un es aicinātu deputātus tomēr neatbalstīt vai trešajam lasījumam iesniegt vairāk izsvērtu un apdomātu priekšlikumu.

Tas pats attiecas uz 31.priekšlikumu, ko mēs jau uz urrā nobalsojām par. Es nezinu, vai Damberga kungs ir interesējies, kādas mēs tagad sporta sacensības pieaugušajiem, ne jau tikai jaunatnei, varēsim rīkot bez “Aldara” reklāmām vai nevarēsim. Vienkārši naudas trūkuma dēļ. Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs, cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Tātad priekšlikums par to, vai masu saziņas līdzekļos aizliegt alkohola reklāmu. Šai lietai ir vairākas puses.

Pirmā. Priekšlikuma iesniedzēji nepārprotami ir domājuši sekojošo: par to, lai ne tikai jaunatnei, kā šie iepriekšējie runātāji jau minēja, bet lai sabiedrībai kopumā alkohola reklāma redzamā, dzirdamā un skatāmā veidā nebūtu tiktāl pieejama. Bet neaizmirsīsim divas lietas.

Pirmā lieta. Alkohola reklāma parādās ne tikai masu saziņas līdzekļos, bet arī daudzās publiski pieejamās vietās. Mēs redzam to uz māju sienām, mēs redzam to uz tramvaju sāniem un trolejbusu sāniem, mēs redzam to atklātos publiskos pasākumos kā reklāmas logo un tā tālāk.

Otrkārt, arī tās normatīvās starptautiskās reglamentējošās normas, kas runā par šīm lietām, parasti savelk kopā divas lietas. Tas ir alkohols, un tā ir tabaka. Alkohola un tabakas reklāmas saistība būtu šajā lietā ņemama vērā. Tātad vai šis ir tas pareizais likums, kur to darīt? Tāds vēl ir jautājums.

Nākamais. Arvien vairāk starptautiskā sabiedrība sāk domāt, ka šīm divām grupām — alkoholisko dzērienu reklamēšanai un arī tabakas reklamēšanai — būtu jāpievieno narkotisko vielu pastarpināta reklamēšana. Tā problēma, par ko minēja Antons Seiksts. Proti, ka pašlaik reklāmas tirgus ir izkropļotā stāvoklī šajā nozarē. Drukātā prese reklamē, elektroniskie mediji nereklamē, proti, radio un televīzija. Tas noved pie slēptās reklāmas parādīšanās gan televīzijā, gan Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 31.... Par procedūru. Lūdzu, ieslēgt mikrofonu deputātei Muižniecei!

V.Muižniece (TP). Gribu pievērst sēdes vadītāja uzmanību, ka pie iepriekšējā — 30.priekšlikuma — mēs prasījām balsojumu.

Sēdes vadītājs. Pie 30 priekšlikuma?

V.Muižniece. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es sapratu, ka 30.priekšlikums tika atsaukts no iesniedzēju puses.

V.Muižniece. Tad nē.

Sēdes vadītājs. Netiek atsaukts 30. priekšlikuma? Nav iebildes? Par 31. priekšlikumu? Atklājam debates. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Nav efektīvākas metodes, kādā veidā jaunatnei iemācīt mīlestību pret alkoholiskiem dzērieniem, kā ļaut viņiem visādā veidā iesaistīties bērnu, jaunatnes izklaides un sporta sacensībās. Tā kā tas īpaši pašlaik saistīts ar tiem dzērieniem, kas ir sajaukti — apmēram kola ar balzamu vai viskijs ar sodas ūdeni, tādu dzērienu ir pietiekami daudz, arī dažādi enerģētiskie dzērieni, kuri satur alkoholu. Šādas te firmas regulāri sponsorē dažādus bērnu pasākumus un pietiekami nopietni parāda reklāmas arī šajos pasākumos. Pietiekami nopietni — tas nozīmē pat tiktāl, ka dod bērniem bez maksas pagaršot šos dzērienus. Pietiekami nopietni — tas nozīmē, ka notiek šo dzērienu pārdošana par pazeminātām cenām un nav pieejami pietiekami citi dzērieni, kuri ir bezalkoholiski. Bērnu un jaunatnes sporta sacensībās ir lieli uzraksti, kas reklamē vienu, otru vai trešu dzērienu, kas satur alkoholu.

Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt deputāta Damberga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribētu nedaudz norādīt, ka ar iepriekšējo Leiškalna kunga iniciatīvas atbalstīšanu mēs esam nedaudz salauzuši paša likuma uzbūvi, jo likuma sākumā mēs norādījām, ka alus nav šā likuma subjekts. Un tā kā nākamajos, tālākajos pantos alus parādās kā subjekts, pēc būtības iznāk, ka arī šajā pantā jau veidojas ļoti interesanta situācija. Ja mēs atbalstīsim Dambergu, tad pēc būtības arī tas pats ... Nē, es pareizi saku, Kārli! Labi! Šeit ir tas jautājums, vai no tā, ka “Mono” kaut vai reklāma parādās kaut kādā pasākumā, vai no tā, ka viņi ir, pieņemsim, ģenerālsponsori daudziem pasākumiem, vai tas būs tas, kas veicinās, lūk, “Mono” produkcijas lietošanu? Es tā nedomāju, Pēter!

Un atņemt, teiksim, tām jaunatnes struktūrvienībām, kurām valsts nedod ne santīmu finansējuma, kuru var atrast caur to, kaut vai deju turnīriem, kaut vai arī ...vai tā, ka, teiksim, deju turnīri tiek finansēti no “Aldara”, palielinās tieši dejotāju vidū “Aldara” produkcijas dzeršana, es nezinu. Un tādēļ, es domāju, ka šis priekšlikums nav vismaz šinī brīdī racionāls. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns— kā deputāts.

K.Leiškalns (LC). Es gribu norādīt Lujāna kungam un pārējiem deputātiem, ka alus aprite nav šā likuma subjekts, bet šā likuma 1.pants pasaka, ka alkoholiskie dzērieni ir visi dzērieni, kuru spirta saturs ir 1,2%. Līdz ar to es negribētu, lai mēs jauktu jēdzienus, runājot par šo likumu. Alus aprite un uzraudzība nav šā likuma subjekts. To nosaka Ministru kabineta noteikumi, bet alus ražotājs, neapšaubāmi, ir alkoholisko dzērienu ražotājs. Un tas mums ir jāsaprot, spriežot par šo 58.pantu. Alkoholisko dzērienu ražotājs var vienlaicīgi būt arī atspirdzinošo dzērienu ražotājs, bet šajā gadījumā, atbalstot deputāta Damberga priekšlikumu, šī ražotāja sponsorēšana būs liegta, jo bez viena viņi ražo arī otru. Tā ka es aicinu tomēr neatbalstīt Damberga kunga priekšlikumu kā deputāts. Komisijas vārdā arī.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis — otro reizi.

P.Apinis (LC). Šoreiz cienījamajam Leiškalna kungam es vēlos aizrādīt, ka jūs pats kā komisijas priekšsēdētājs neesat izlasījis pēdējās trīs rindiņas šajā priekšlikumā.

Kārli Leiškaln! Es ļoti lūdzu jūs ieklausīties vēlreiz! “Ja informācijā par sponsorēšanu redzama norāde uz kādu alkoholisko dzērienu vai arī šā alkoholiskā dzēriena lietošanu...” Tur nekas nav teikts par to, ka “Aldaris” nevar uzlikt virsrakstu “Aldaris”.

Kārli Leiškaln! Vai jūs varētu lūdzu tur neklaigāt un ieklausīties arī, kad ir diskusija par likumprojektu, par kuru jūs vadāt šodienas Saeimas sēdē izskatīšanu!

Es ļoti lūdzu cienījamos deputātus precīzi izlasīt. Atšķirībā no visiem pārējiem, kur varētu pārmest, ka likumprojekta kāds no punktiem nav precīzi definēts, es uzskatu, ka šis ir precīzi definēts punkts. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Manuprāt, šis priekšlikums ir visumā vērtīgs, bet Damberga kungam varbūt vajadzētu padomāt redakcionāli pie šī priekšlikuma.

Nu, piemēram, kurš alus ražotājs vai kas kopā, atspirdzinošos dzērienus ražo vai alkoholiskos dzērienus ražo, būs ar mieru ziedot līdzekļus, ja par viņu netiks nekas pateikts. Arī viņa vārds ir reklāma. Ne tikai simbolika vai, teiksim, kāds uzraksts, ko mēs redzam, bet arī vārds ir reklāma. Tādā gadījumā, manuprāt, ka būs, atkritīs, vienu vārdu sakot, nebūs šo ziedotāju pasākumam tik daudz, kā šobrīd ir.

Tā ka vajadzētu šeit pārdomāt redakciju, un tad jau precizāk varbūt būtu iespējams runāt.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Apiņa kungs! Komisijā, debatējot par 31. — Damberga priekšlikumu, mēs nepārprotami sapratām, ka norāde ir uz to, ka minēto pasākumu ir sponsorējis, es nezinu, vai nu “Martini”, vai nu, teiksim, alus ražotājs “Aldaris”, ir nepārprotama norāde uz alkoholisko dzērienu. Un mēs neatbalstījām šo priekšlikumu, lai gan tajā ir racionālais grauds. Mums vienkārši jāizdomā, kur būs lielāks efekts — ļaut sponsorēt šiem uzņēmumiem vai neļaut sponsorēt. Vai ieguvums no tā, ka šie sponsori nebūs, samazinās alkohola patēriņu Latvijā vai ne. Te ir tas jautājums. Komisija uzskatīja, ka šobrīd mums ir jāļauj sponsorēt pasākumus uzņēmumiem, kas ražo alkoholiskos dzērienus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. — deputāta Damberga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 19. Priekšlikums atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies! Un tad ir 32.priekšlikums par šo pašu pantu, kas ir, neapšaubāmi, daudz stingrāks, kas ārkārtīgi precīzi pasaka, ka ne alkoholisko dzērienu ražotāji, ne tirgotāji, ne pārvadātāji, kuri, teiksim, pārvadā kokvilnu un reizēm arī kādus alkoholiskos dzērienus, ka visiem šiem nosauktajiem subjektiem ir aizliegts sponsorēt jauniešu izklaides, kā arī sporta pasākumus. Pat vairs neatrunājot, vai šajos sponsorēšanas plakātos ir kādas norādes vai ne, Komisija to nav radio. Mēs visi ļoti labi atceramies reklāmu ar nepārprotamu alkohola reklāmu, jūs atceraties, tāds logo un nosaukums bija “Īsti vīri kopā met”. Jā, protams, it kā jau viņi meta kādu kārti, bet tas bija skaidrs, ka tā bija nepārprotama alkohola reklāma. Līdz ar to, teiksim, tie juridiski ārkārtīgi augsti profesionālie cilvēki, kas strādā pie lietām, lai šāda reklāma tiesiski nebūtu sodāma, iziet te cauri caur adatas aci. Tātad šis jautājums, ko Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedri ir aicinājuši izvērtēt — deputāti Kalniņš, Bojārs un Grīgs — , ir nepārprotami tālāk šeit, Saeimā, risināms. Risināms noteikti, vai šajā nozarē, runājot tikai par alkoholu, ja šis aizliegums stājas spēkā, vai tas neturpinās nozares izkropļojumu, par ko mēs te sākām runāt, tas jau ir cits jautājums. Tātad šī problēma nebūtu atstājama novārtā dažādu manis minēto aspektu dēļ. Pateicos par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Man šķiet, ka šis priekšlikums atkal ir iesniegts tikai priekšlikuma dēļ, lai par to runātu. Protams, tas ir labi, ka mēs par to runājam, un es gribu uzdot priekšlikuma iesniedzējiem vairākus jautājumus.

Pirmais jautājums ir tāds: vai šī doma, ko jūs izsakāt savā priekšlikumā, nav cita likuma normās regulējama? Tātad, vai šī doma nav regulējama tomēr reklāmas likumā? Tas ir pirmais.

Otrs. Es piekrītu tam, ka šobrīd ir nodalīts elektronisko mediju aizliegums no drukāto mediju atļautības. Taču vienlaikus jāsaka, ka elektronisko mediju ietekme ir daudz, daudz lielāka. Daudz lielāka! Ja runā par drukātajiem medijiem, tad šādu ierobežojumu varētu atbalstīt, bet to varētu atbalstīt tikai tad, ja valsts nodokļu politika būtu labvēlīga drukātajiem medijiem. Diemžēl šobrīd tā tāda nav. Un līdz ar to diezgan daudzi drukātie mediji būs pakļauti maksātnespējas un pat bankrota procedūrai. Es aicinātu tomēr pārdomāt šīs lietas un ieviest kaut kādu mērenību un pakāpenību, un izpētīt Reklāmas likumu, vai tas tomēr nav risināms tajā.

Un vēl es atgādināšu, cienījamie sociāldemokrāti, jums ir priekšsēdētāja vietniece Nacionālajā radio un televīzijas padomē, un jūs viņai varētu savā frakcijā uzdot jautājumu: kāpēc vēl joprojām televīzijā mēs redzam “Latvijas balzama” reklāmu? Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Paldies, Lujāna kungs, par labiem vārdiem! Godātie kolēģi! Šis ir tas gadījums, ka es nespēju piekrist saviem godājamiem kolēģiem Kalniņa kungam, Bojāra kungam un Grīga kungam. Pārsvarā tādēļ, ka gandrīz nekādi es nevaru saprast, kādā veidā tiks definēti masu saziņas līdzekļi. Mums diemžēl, piemēram, viens no populārākajiem masu saziņas līdzekļiem ir internets, ko mēs visi lietojam un kur patiesībā joprojām nav nekādu reālu iespēju šo masu saziņas līdzekli kontrolēt. Mums ir principā izkropļots reklāmas tirgus šajā jautājumā. Un es ļoti lūdzu, Grīga kungs, jūs parunājiet ar Kalniņa kungu, kurš tiešām ir izcils tautsaimnieks, un varbūt jūs varētu uzrakstīt precīzu definīciju tieši uz trešo lasījumu, tieši kuros masu saziņas līdzekļos tieši kādā apjomā, kādos gadījumos mēs nedrīkstam reklamēt alkoholu. Pretējā gadījumā tie masu saziņas līdzekļi, kas nonāk mūsu valstī no ārzemēm, tie nonāk ar pilnu iespēju reklamēt šos alkoholiskos dzērienus, televīzijas raidījumi, ko mēs skatāmies pa kabeļtelevīziju, tur nepārtraukti reklamē alkoholiskos dzērienus, un tādā veidā mēs patiesībā izkropļojam paši savu alkohola reklāmas tirgu. Un es pieļauju, ka zināma daļa no mūsu masu saziņas līdzekļiem par to jūtas stipri apbēdināta.

Es ļoti lūdzu tiešām izmantot visu šo Saeimas intelektuālo potenciālu, lai šo jautājumu sakārtotu uz trešo lasījumu, bet šoreiz noraidīt tādu, kāds tas ir!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Izskatot trīs deputātu priekšlikumu, komisija neatbalstīja nevienu no šā priekšlikuma punktiem. Ne totālu aizliegumu masu saziņas līdzekļos. Un jāteic, ka šajā likumā var iesniegt reklāmas reglamentāciju, jo tas ir darīts līdz šim. Tas tiek darīts arī speciālajos likumos, gan likumos par elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem, kā arī likumos par presi. Bet šis ir speciālais likums uz alkoholu. Un komisija tomēr uzskatīja, ka tik drakonisks reklāmas aizliegums šobrīd nevis nodarīs kaitējumu vai samazinās alkohola patēriņu, bet nodarīs zināmu kaitējumu sevišķi ilustrētajiem Latvijas izdevumiem, kuru ir diezgan daudz un kuru zināmā mērā būtisks ienākuma avots ir tieši šī alkohola reklāma. Tas ir viens.

Un otrs. Komisija tāpat neatbalstīja arī kultūras, sporta pasākumu sponsorēšanas aizliegumu un ģenerālsponsoru reklāmas izvietošanas aizliegumu pasākumos, jo tas nozīmē, ka tādā gadījumā ģenerālsponsoru vienkārši vairs nebūs.

Tā ka aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 8, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! 34. — deputāta Razminoviča priekšlikums ir redakcionālas dabas. Komisija to atbalsta. Aicinu jūs atbalstīt bez debatēm!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Paldies! 35. priekšlikums. Paldies, Razminoviča kungs! Atsaukts.

36. priekšlikums — par licences anulēšanu. Komisija Razminoviča kungu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Paldies! 37. — atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums par šo pašu pantu. Tātad 96. panta 11.punktu. Komisija aicina jūs šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Komisijas vārdā, dāmas un kungi, es aicinu atbalstīt šo daudzcietušo likumu otrajā lasījumā un gatavot labas redakcijas trešajam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkohola aprites likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 16. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Komisija aicina iesniegt priekšlikumus, Lujāna kungs, līdz 8.martam šajā gadā.

Sēdes vadītājs. 8.marts. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Teritorijas plānošanas likums”. Otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Labdien, cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 4140. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija piedāvā otrajam lasījumam Teritorijas plānošanas likumu.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 3. — deputātu grupas priekšlikums — tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

P.Salkazanovs. 4. — atbildīgās komisijas priekšlikums — atbalstīts un iestrādāts 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 5. — deputātu Lujāna, Plinera un Maksimova priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 6. —atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 7. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

P.Salkazanovs. 9.— Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 10. — parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 12. — parlamentārā sekretāra Gaiļa priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

P.Salkazanovs. 13. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 16. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādāts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 19. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. Atbildīgās komisijas 20.priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 21. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 22. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 23. — Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 24. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 25. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 26. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gaiļa 27.priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 28. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Salkazanovs. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 31. — deputātes Seiles priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 31. un 32.priekšlikumu.

P.Salkazanovs. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Salkazanovs. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Teritorijas plānošanas likums” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 3. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

P.Salkazanovs. 11.marts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā deputāts Pēteris Apinis.

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Sākam izskatīt grozījumus Muitas likumā. Strādājam ar dokumentu nr.4141. Sākotnēji ļaujiet man apsveikt Ventu Baloža kungu šajā likumā ar vienu ievērojamu uzvaru, par ko viņš pats ir labi informēts. Sāksim izskatīt.

1.priekšlikums, ko iesniedz finansu ministrs Gundars Bērziņš, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 2. bija finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kurš komisijā tika rūpīgi skatīts. Bija ieradušies Tranzīta biznesa asociācijas pārstāvji, muitas pārstāvji, Muitas departamenta pārstāvji. Viņi visi kolektīvi sastrīdējās, un komisija pēc zināmām pārdomām vienojās neatbalstīt un lūgt šos visus saskaņot savu viedokli uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

P.Apinis. 3. bija Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija iestrādāja savā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, ko, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 5. tāpat bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija iestrādāja savā priekšlikumā un atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. 7. bija finansu ministra priekšlikums — svītrot vārdu “citu”, ko, protams, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Attiecībā par 8. un 9.priekšlikumu situācija izvērtās tieši tāda pati kā par 2.priekšlikumu, ka sastrīdējās mūsu muitas kolēģi ar Tranzīta biznesa asociācijas kolēģiem. Šajā gadījumā komisija lēma otrādi, un, balsojot ar 5 pret 4, nolēma atbalstīt finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu, norādot, ka šis priekšlikums, ka šie punkti vēl tiks pārstrādāti uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 10. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kurā viņš ieteica svītrot 93.panta ceturto daļu. Komisija vienbalsīgi atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

P.Apinis. 11. bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija iestrādāja savā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu

P.Apinis. 13. bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija iestrādāja savā 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 15. bija kārtējais finansu ministra Bērziņa svītrojums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 16. bija finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — izteikt 132.panta pirmās daļas 4.punktu jaunā redakcijā. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 17. bija finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — papildināt 133.pantu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 18. ir finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums 134.panta 2.daļu izteikt jaunā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. Tāpat viņa atbalstīja svītrot 1472.panta 4.daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 20.priekšlikums — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums — ir skatāms kopā ar 21. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 22. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Iestrādāts un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 23. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums tika iestrādāts komisijas priekšlikumā un, protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 25. bija finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

P.Apinis. Tāpat atbalstīts 26. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 27. un 28. — Juridiskā biroja un finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumi par 7. un 8.punktu tika atbalstīti pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. 29. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikums, kas neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 30. — Gundara Bērziņa priekšlikums tika iestrādāts komisijas priekšlikumā. Komisija, protams, pati sevi atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

P.Apinis. 32. bija Juridiskā biroja priekšlikums, ko komisija izteica savā versijā un, protams, atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Līdz ar to es lūdzu cienījamos deputātus nobalsot par grozījumiem Muitas likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Muitas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu...

P.Apinis. Paldies, kolēģi, par ļoti vienbalsīgu atbalstu.

Tā kā mans draugs Kārlis Leiškalns parādīja labu piemēru, tad mēs arī varētu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 8.martu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (SDS). Godājamā Saeima! Pieņemot šo likumu, mēs apstiprināsim minēto līgumu, tādējādi nodrošināsim apmaiņu ar informāciju par transportlīdzekļu un vadītāju apliecību datiem, veicināsim pārkāpumu novēršanu, ievērojami vienkāršosim un paātrināsim procedūru, kas saistīta ar vadītāju apliecību reģistrāciju un transportlīdzekļu reģistrāciju un tā tālāk.

Šis likumprojekts atbilst mūsu saistībām, kuras esam apņēmušies, slēdzot līgumus ar Eiropas Kopienas valstīm.

Ārlietu komisija lūdz pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Labanovskis. 6.marts.

Sēdes vadītājs. 6.marts. Deputāti piekrīt.

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas

vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 4165.

1.priekšlikums ir saņemts no deputātes Annas Seiles. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Es esmu iesniegusi priekšlikumu, kura saturs ir tāds, ka vajadzētu papildināt šī likuma tekstu visos likumprojekta pantos, papildinot šo tekstu arī ar būvamatniecības prakses sertifikātu. Kāpēc ir vajadzīga šāda norma likumprojektā? Tāpēc, lai būtu vienlīdzīgas tiesības arī mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar būvamatniecības praksi, piedalīties būvniecībā kā līdzvērtīgiem partneriem.

Mēs jau papildus esam šajā likumprojektā iekļāvuši terminu par arhitekta praksi, un, manuprāt, tas ir loģiski, jo būvnieki un arhitekti ir vieni no galvenajiem uzņēmējiem, kas ar šo problēmu nodarbojas. Bet nevaram atstumt arī mazos uzņēmējus, kuri veic atsevišķus darbus, un, ja mēs nenobalsojam arī par būvamatniecības prakses sertifikātu visā likumprojektā, tad mēs pēc būtības atstumjam veselu būvnieku kategoriju, kuri varētu celt vai nu maza izmēra koka būves, dzīvojamās mājas laukos, kā arī varētu nodarboties ar dažādiem pasūtījumiem kā patstāvīgi uzņēmēji, izpildot atsevišķus darbus. Un es esmu iepazinusies ar šo problēmu diezgan pamatīgi, un amatnieki ir atzinuši, ka, ja viņiem neizsniedz licences un viņi nav līdzvērtīgi būvuzņēmēji, tad ārkārtīgi grūti ir noslēgt līgumus ar uzņēmējiem un viņi var izpildīt darbus tikai kā individuālas personas, kas rada dažādus apgrūtinājumus, kā, piemēram, viņi nevar noslēgt līgumus par apdrošināšanu, un tas ir nepieciešams, ja objekts ir lielāks, un tāpat arī viņi nevar saņemt legālu atļauju būvdarbu uzsākšanai. Un tāpēc, lai arī juridiskās personas — amatnieki — varētu piedalīties šajā būvuzņēmējdarbībā, ir nepieciešams ieviest šādu terminu. Šim priekšlikumam seko arī vairāki citi priekšlikumi, kurus ir sagatavojuši Amatniecības kameras pārstāvji. Es lūdzu jūs iedziļināties šajā jautājumā, neatgrūst mazos uzņēmējus un atbalstīt šo manu priekšlikumu un arī visus pārējos.

Sēdes vadītājs. Priekšlikuma par sēdes pagarināšanu nav. Debates turpināsim nākamceturtdien pulksten 9.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Inese Birzniece, Guntars Krasts, Andrejs Panteļējevs, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Valdis Ģīlis, Helmuts Čibulis, Rihards Pīks, Silvija Dreimane, Romāns Mežeckis, Jānis Gailis un Anna Seile. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

 

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17. Pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem. Tā kā tieslietu ministre Ingrīda Labucka nav ieradusies, atbilde uz jautājumu tiek pārcelta uz nākamo ceturtdienu pulksten 17. Paldies!

Pēc 2002.gada 28.februāra sēdes

— “Grozījumi likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””. (Reģ.nr.1036) (dok.nr.4142) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.nr.1181) (dok.nr.4120; nr.4120B) Balsojums: 87 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību””. (Reģ.nr.1112) (dok.nr.3886; nr.4117) Balsojums: 75 par, 2 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. (Reģ.nr.1074) (dok.nr.3773; nr.4118) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1078) (dok.nr.3800; nr.4119) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1092) (dok.nr.3840; nr.4124) Balsojums: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. (Reģ.nr.1090) (dok.nr.3834; nr.4127) Balsojums: 71 par, 0 pret, 16 atturas.

— “Teritorijas plānošanas likums”. (Reģ.nr.1071) (dok.nr.3768; nr.4140) Balsojums: 83 par, 0 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Muitas likumā”. (Reģ.nr.1075) (dok.nr.3774; nr.4141) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Ieslodzījuma vietu pārvaldes likums”. (Reģ.nr.1139) (dok.nr.4018; nr.4121) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Līgumu par Eiropas transportlīdzekļu un vadītāju apliecību informācijas sistēmu (EUCARIS)”. (Reģ.nr.1145)

(dok.nr.4024; nr.4144) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1194) (dok.nr.4146; nr.4146A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Notariāta likumā”. (Reģ.nr.1195) (dok.nr.4147; nr.4147A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Advokatūras likumā”. (Reģ.nr.1196) (dok.nr.4148; nr.4148A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1198) (dok.nr.4164; nr.4164A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Krimināllikumā”.(Reģ.nr.1200) (dok.nr.4171; nr.4171A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1201) (dok.nr.4172; nr.4172A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. (Reģ.nr.1202) (dok.nr.4173; nr.4173A) Nodeva Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”. (Reģ.nr.1203) (dok.nr.4174; nr.4174A) Nodeva Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

 

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1199) (dok.nr.4170; nr.4170A) Balsojums: 40 par, 2 pret, 45 atturas.

 

— “Par Ludmilas Poļakovas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. (dok.nr.4166) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Baibas Kļavas apstiprināšanu par Talsu zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (dok.nr.4167) Balsojums: 77 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeimas preses dienests

Pēc 2002.gada 28.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

 

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Ja šodien Saeimas darbs lielākoties tika veltīts vienam likumprojektam — grozījumiem Alkohola aprites likumā, tad Tautas partijas darbs šajā nedēļā ir iezīmējies ar, ja tā var teikt, valsts valodas zīmi.

Tas nav nekāds pārsteigums, jo Tautas partija jau pirms šīs Saeimas vēlēšanām solīja valsts valodas jautājumus turēt savā redzeslokā un savus solījumus, protams, pilda.

Pirmdien frakcijas sēdē tikāmies ar Valsts valodas centra vadību, lai izvērtētu valsts valodas situāciju Daugavpilī un arī valstī kopumā. Jāatzīmē, ka diemžēl deputāti neguva apmierinošas atbildes uz jautājumiem. Tādēļ sarunu par Valsts valodas likuma izpildi turpināsim ar atbildīgo ministru šajā jomā un arī tieslietu ministri, kura nākamajā trešdienā ir uzaicināta uz Tautas partijas frakcijas sēdi.

Vēl vakar mēs valodas sakarā tikāmies ar ārlietu ministru I.Bērziņu, lai pārrunātu problēmas ministrijas darbā šajā jomā. Tautas partija uzskata, ka Latvijas nacionālās intereses virzībā uz NATO ir aizstāvētas nepilnīgi. Arī pēc šīs sarunas mēs uzskatām, ka Ārlietu ministrijas analītiskais un prognozēšanas darbs prasa krasus uzlabojumus, lai jau nākotnē Latvijas intereses būtu aizstāvētas un sabiedrība arī pienācīgi informēta. Tautas partijas deputāti šajā sēdē norādīja, ka situācija, kas izveidojusies sakarā ar deputātu kandidātu valodas prasībām, ir ārkārtīgi neveiksmīga, jo rada nacionālo un drošības jautājumu sadursmi. Viens no šīs problēmas cēloņiem ir Ārlietu ministrijas neapmierinošā sadarbība ar Saeimu, savlaicīgi neinformējot un neuzklausot deputātus par svarīgākajiem ārlietu jautājumiem. Tautas partijas frakcija arī apliecināja stingru atbalstu mūsu ārpolitikas prioritātēm un savu apņēmību pildīt Latvijas starptautiskās saistības virzībā uz NATO. Mēs esam gatavi sniegt visu nepieciešamo palīdzību arī Ārlietu ministrijas darba uzlabošanai.

Tautas partijas redzeslokā ir daudzi jautājumi, bet starp tiem arī pienākumi, kas jāizpilda, un tā es jūs varu informēt, ka Tautas partijas finansiālās darbības deklarācija par pagājušo gadu, kas likumā noteiktajā kārtībā iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā, ir publicēta un brīvi pieejama Tautas partijas interneta portālā ar adresi: Tautas partija lv. Tautas partijas valde šonedēļ pieņēma lēmumu par finansu deklarācijas ievietošanu internetā, lai jebkuram cilvēkam būtu vēl viena iespēja pārliecināties par mūsu partijas darba atklātību un caurlūkojamību.

P.Apinis (frakcija “Latvijas ceļš”): Sekojot Vinetas Muižnieces ļoti labajam piemēram, es arī divos vārdos pastāstīšu, ka “Latvijas ceļš” neguļ pilnīgi uz lauriem un arī laiku pa laikam tiekas ar dažādu citu frakciju ministriem.

Vakar mēs runājām ar cienījamo Greiškalna kungu un panācām zināmas izmaiņas viņa filozofijā par studentu kreditēšanu. Mēs viņam piedāvājām dažādus principus, kādā veidā students varētu tikt kreditēts, kā būtu vieglāk atmaksāt šos kredīta resursus, un mums izveidojās kopīgs viedoklis par jautājumu, ka pienācis laiks Saeimā izskatīt un atbalstīt P.Stradiņa Universitātes Satversmi.

Tālāk runāšu par šodienas Saeimas plenārsēdes darbu. Man, protams, kā ārstam bija ļoti nozīmīgs jautājums par alkohola apriti. Alkohola aprites likumprojekts tika skatīts otrajā lasījumā, un te sadūrās divi būtiski viedokļi. No vienas puses — cilvēki, kuri uzskata, ka ir nepieciešams liberāls alkohola tirgus un katram cilvēkam ir tiesības brīvi iegādāties alkoholu jebkurā diennakts laikā, kvantumā un sortimentā jebkurā vietā. No otras puses — cilvēki, kuri pārsvarā pārstāv medicīnu, narkoloģiju vai toksikoloģiju, kuri saka, ka ir jādara viss, lai ierobežotu alkohola pieejamību, un tieši proporcionāli pieejamības samazināšanai samazināsies alkohola lietošana. Un, ja samazinām šo alkohola pieejamību laika ziņā, tad mums ir garantijas, ka vismaz jaunā paaudze tik daudz alkohola nelietos.

Šodien Saeima daudz un patiesi diskutēja par šīm problēmām, abi viedokļi bija pārstāvēti argumentēti un nopietni, un man ar gandarījumu jāatzīst, ka ar tiem priekšlikumiem, kurus es vai mani domubiedri ir iesnieguši jautājumā par alkohola ierobežošanu Latvijā, mēs mēģināsim samazināt un izvairīties no alkohola avāriju sekām un intoksikācijām Latvijā. Ar šādiem tāliem mērķiem mēs šodien sasniedzām vienu būtisku uzlabojumu — alkohola tirdzniecība nakts laikā tiks slēgta no pulksten 22 līdz 8 rītā, kas bija deputāta Gunta Damberga priekšlikums. Tā kā nevar ieviest Latvijā sauso likumu, kā arī sauso nakti, tad joprojām kā pārejas formula tiek saglabāta iespēja lietot alkoholiskos dzērienus restorānos, klubos, kafejnīcās un bāros.

Šodien Saeima parādīja, ka beidzot tuvojas vēlēšanas, un pilnīgi stabili lobēt alkoholu vairs neuzdrošinās, kā tas bija šīs Saeimas sākumā. Es ļoti pateicos šodien saviem kolēģiem par tādiem nopietniem, tālredzīgiem un korektiem balsojumiem. Kaut arī liela daļa no maniem priekšlikumiem tika tomēr izbalsota, es uzskatu, ka tas ir liels solis uz priekšu. Uz nākamo — trešo lasījumu — mums būs daudz priekšlikumu.

Šodien izkristalizējās vēl daudzas nepilnības šajā likumprojektā, uz ko norādīja arī mani oponenti, proti, uz daudzu likumprojekta pantu nesakārtotību, un ceram, ka mēs, līdz 8. martam iesniedzot priekšlikumus, aprīlī paspēsim šo likumu pieņemt stingru, ar skaidru virzību uz skaidru Latviju.

P.Tabūns (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Viskarstākās debates šodien bija par Alkohola aprites likumu, kas jau 6. Saeimā izsauca viedokļu sadursmi. Alkohols, nav šaubu, ir milzīga nelaime, kas pārņēmusi Latviju 50 okupācijas gados un arī tagad. Mūsu nelūgtie ciemiņi no austrumiem, kuri šņabi dzēra no tējas glāzēm, to iemācījuši arī latviešiem, un šis ārprāts tagad iet vaļā. Jāierobežo, un par to nav šaubu. Bet kā? Vai līdzīgi Andropova, Gorbačova likumiem, kas nedeva itin neko? Un šī sērga turpinās vēl šobaltdien! Varbūt otrādi — atbalstot nelegālos tirgotājus, kuru ir simtiem un tūkstošiem un kuri pelna ārkārtīgi lielas naudas. Diemžēl alkohola apkarošanā neko faktiski nedara Iekšlietu ministrija un policija. Aizvadītajā nedēļā mēs tikāmies ar iekšlietu ministru Segliņa kungu, un viņš bezpalīdzībā plātīja rokas. Likumprojektā bija arī priekšlikums alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot tikai Latvijā ražoto spirtu. Priekšlikums bija ārkārtīgi svarīgs, un, to pieņemot, mēs palīdzētu mūsu lauksaimniekiem un zemniekiem. Tomēr šo priekšlikumu atbalstīja pārāk maz deputātu. Mēs — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — to atbalstījām, bet balsu diemžēl pietrūka, un zemnieki atkal paliks viens pret vienu ar savām problēmām un vērtēs, kas ir par un kas ir pret viņiem.

Skaidram prātam ir jābūt it visur, lai ko labu izdarītu, it īpaši valstij vitāli svarīgu problēmu risināšanā. Šobrīd ažiotāža izvērsusies par un ap latviešu valodu. Daudzi jau lokās, jau sāk laipot atkal, premjers Bērziņš pat paziņoja, ka Saeima grozīs vēlēšanu likumu, un koalīcijas partneri tam ir piekrituši. Nē, nē un vēlreiz nē — es gribu uzsvērt. Tēvzemieši ne pušplēstu vārdu nav teikuši par piekāpšanos. Mēs pirmie esam pateikuši savā kongresā, ka tālāk nav kur iet, ka tālāk nav kur piekāpties. Esam aizstāvējuši, aizstāvēsim savu dzimto latviešu valodu! Protams, spiediens jau ir un būs vēl lielāks, bet mēs nepadosimies! Citādi mēs varam pazaudēt visu, arī savu valsti un savas valsts neatkarību.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Patiešām šodien galvenais plenārsēdes punkts bija likumprojekts “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Diemžēl nevarēšu piekrist cienījamam Tabūna kungam par to, ka vajadzēja šajā reizē atbalstīt priekšlikumu, ka tikai no Latvijā ražota spirta tiek ražoti alkoholiskie produkti.

Mēs šodien likumprojektā saskaramies ar to, ka Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības gan pret Pasaules tirdzniecības organizāciju, gan pret Baltijas brīvo tirdzniecību un Eiropas Savienību. Patīk vai nepatīk, šīs saistības ir jāpilda, jo šodien neviens nevarēja arī konkrēti pateikt, kādi būs rezultāti, un cik būs plusu, ja nākotnē atbalstītu šādas normas stāšanos spēkā. Kāda būtu visu šo struktūrvienību reakcija, pieņemot arī sankciju mehānismu pret Latviju, ja šī norma tiktu atbalstīta. Iespējams, ka šīs lietas tiks precizētas jau uz trešo lasījumu, diemžēl šodien mūsu frakcija šo iniciatīvu nevarēja atbalstīt. Laikam arī visas šīs karstās diskusijas, kā Apiņa kungs norādīja, starp ārstiem un pārējiem deputātiem, kuri mēģināja saskatīt, kā pareizāk šis ceļš ejams, ir pavisam citā lietā noslēptas. Šodien lielākā daļa sabiedrības, arī jaunatne, nevar normāli sportot, jaunatnei nav normālu interešu klubu, nav valsts finansējuma un valsts politikas. Kamēr šis jautājums netiks atrisināts, tikmēr liela sabiedrības daļa slīks alkoholā un depresijā. Tā ir mūsu sabiedrības šodienas realitāte, un ar likumu to neatrisinās — tas ir jārisina ar valsts sociālām programmām.

Protams, šādas diskusijas vēl turpināsies arī uz likumprojekta trešo lasījumu. Es domāju, ka par šo jautājumu arī ir nopietni jādiskutē, jo ar aizlieguma mehānismiem nekas nekad pasaulē nav panākts. Un man ir bail arī no tā, ka ārsta Apiņa optimisms par tirdzniecību no pulksten 22 līdz 8 rītā var izraisīt tikai atpakaļ cirtienu, tas ir, ka parādīsies atkal alkohols taksīšos, kā tas bija padomju laikā, kā arī veidosies kaut kāda papildu nelegāla tirdzniecība šajās nakts stundās, kas atkal nav labākais moments.

Gribētu norādīt, ka šodien frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ir atbalstījusi arī pārējo opozīcijas kolēģu aicinājumu un 6. martā pulksten 15 notiks Saeimas ārkārtas sēde, kura ir saistīta ar Latvijas valsts interešu aizsardzību “Tilts Communications” tiesvedības procesā pret Latvijas valsti. Latvijas valsts ir smagi cietusi, jau ilgus gadus valstij ir monopols. Ir bijušas ļoti daudzas izmeklēšanas komisijas, kuras pētījušas šā monopola izveidi un procesus. Latvijas tauta ir maksājusi milzu summas, tādēļ mūsu opozīcijas pārstāvju vidū izbrīnu rada tas, ka šis process un kā šo monopola stāvokli lauzt, ir pārvērsts par valsts noslēpumu un sabiedrība to nezina. Tādēļ 6. martā būs ārkārtas sēde, kurā mēs mēģināsim šo jautājumu padarīt gan sev vairāk zināmu, gan arī vairāk zināmu sabiedrībai.

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Es gribētu uzsvērt to, ka šodien Sociāldemokrātu savienības frakcijas trīs likumprojektus — “Grozījums Prokuratūras likumā”, “Grozījums Notariāta likumā” un “Grozījums Advokatūras likumā” — Saeima pieņēma un nodeva izskatīšanai komisijās. Jautājumi skar Latvijā akreditētas augstskolas un juristu izglītību, kurai stingri jābūt pēc Latvijā akreditētām programmām. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka visas augstskolas, kas ir akreditētas un kurām ir šīs akreditētās programmas, varētu dot vienlīdz vērtīgus speciālistus prokuratūrā, notariātā un advokatūrā.

Šodien tik tiešām bija svarīgi jautājumi, kas skāra zemniekus, un izbrīnu izraisīja tas, ka vesela virkne valdības partijas deputātu atbalstīja opozīcijas priekšlikumu par pievienotās vērtības nodokli, kas nosaka, ka vajadzētu būt pavisam citai likmei nekā pašreiz — 18% vietā lauksaimniecības ražojumiem 9%. Kad opozīcijai izdevās ar savu uzstāšanos pārliecināt valdības partijas, tā tomēr atkal nonāca partiju disciplīnas žņaugos un pārbalsoja šo jautājumu, un tā šis labais ierosinājums palika karājoties kaut kur gaisā un tā risinājums būs tikai nākotnē.

Gribētu vēlreiz uzsvērt, ka šodien tik tiešām bija jautājumi, kas skāra zemnieku intereses, un šajos jautājumos visvairāk tika runāts par to, lai alkohols, kas tiek ražots šeit, Latvijā, tiktu ražots pamatā no zemnieku sagādātajiem graudiem. Diemžēl šis jautājums vēl ir cīņas objekts, kurš vēl jārisina likumprojekta trešajā lasījumā.

Sociāldemokrātu Savienības frakcija kopā ar Jauno frakciju, kā arī citiem opozīcijas spēkiem ļoti nopietni ir strādājusi pie tā, lai mums šis miera izlīgums starp “Tilts Communications” īpašnieku “Soneru”, “Lattelekom” un Latvijas valsti neizvērstos vēl vienā ļoti nopietnā un asā afērā. Ļoti lielas bažas māc par to, ka varētu vēlreiz izveidoties tā pati situācija ar grandioziem mūsu nacionālo interešu un materiālo resursu zaudējumiem, kā tas bija, noslēdzot šo bēdīgi slaveno jumta līgumu. Un tāpēc mēs neapšaubāmi prasām, lai tiktu atcelta šī slepenība, lai tiktu publicēta informācija un dokumenti par miera izlīguma procesa norisi un par to projektu. Nepieciešams norādīt un publicēt šo informāciju par tiesvedības izmaksām un tajā iesaaistītajiem speciālistiem un amatpersonām un dot neatkarīgu ekspertu izvērtēšanai un apspriešanai, tajā skaitā arī Telekomunikācijas asociācijas ekspertiem. Pats galvenais ir tas, ka mēs nedrīkstam ar lozungu cīņā par tirgus liberalizāciju pret monopolu izveidot daudz stiprāku monopolu, kā to pašreiz iecerējušas valdības partijas. Tās ir izlēmušas apvienot visu vienā monopolā — “Lattelekom” un Mobilo telefonu sakaru operatoru, kas nestu milzīgus zaudējumus Latvijas valstij.

O.Grīgs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija ir raženi pastrādājusi gan pagājušajā nedēļā, gan šonedēļ līdz Saeimas plenārsēdei.

Pagājušonedēļ partijas deputāti ir braukuši pie saviem vēlētājiem, skaidrojuši situācijas, ko partija varētu izdarīt, ja vēlētāji uzticēsies 8. Saeimas vēlēšanās.

Kas attiecas uz šīsdienas darba kārtību, tad varu pateikt, ka mūsu partija bija iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, un, kā jau minēja Baldzēna kungs, valdošā koalīcija to noraidīja. Būtība bija tāda, ka, sākot ar 2003. gada 1. janvāri, pakalpojumus un preces, kas līdz šim bija apliktas ar 18% nodokli, varētu aplikt ar 9% nodokli. Tas atbilstu arī Eiropas Savienības direktīvām un neapšaubāmi veicinātu tālāku lauksaimniecības attīstību, bet valdošā koalīcija to noraidīja.

Otrs svarīgākais likumprojekts, pie kā mēs šodien strādājām, bija “Grozījumi Alkohola aprites likumā”. Šajā likumprojektā jau trešo reizi šīs Saeimas laikā bija mūsu iesniegtais priekšlikums, kas nosaka, ka alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojams no Latvijas izejvielām ražotais spirts. Ar šo priekšlikumu, ja tas būtu pieņemts, mēs varētu radīt simtiem, es nebaidos droši teikt, un tūkstošiem darba vietas laukos, kas nodrošinātu lauku ļaužu eksistences līdzekļus, tajā skaitā arī bērnu skološanu un tamlīdzīgi.

Bet kārtējo reizi valdošā koalīcija mūsu priekšlikumu noraidīja, un šeit nedaudz tiek maldināta sabiedrība. Ka “Tēvzemei un brīvībai”/LNNL ar savu stingro mugurkaulu to pilnībā ir atbalstījusi. Tā nav tiesa. Iepriekšējos balsojumos tēvzemieši neatbalstīja šo svarīgo likumprojektu, bet šoreiz daļa no viņiem, jūtot priekšvēlēšanu tuvumu, atbalstīja. Tā ka pārmetums ir valdošai koalīcijai un it sevišķi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura pakļāva neizdzīvošanas briesmām lauku ļaudis, kas Latvijā ir visneaizsargātākie.

Priecājos, ka šajā likumprojektā tomēr tika nobalsota norma, kurā skaidri pateikts, ka alkoholu aizliegts tirgot no pulksten 22.00 līdz 8.00 rītā. To normu apstiprināja visi deputāti, kā arī to normu, ko pieņēma otrajā lasījumā, ka aizliegts pārdot alkoholu un alu jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Šodien es mēģināju izskaidrot deputātiem apmēram 45 valstu praksi, kas attiecas uz alkohola un spirta apriti valstī, un varu droši teikt, ka nevienā pasaules valstī nav tik liels alkoholisko dzērienu piedāvājums kā Latvijā, tāpēc šis likumprojekts ir tieši par alkohola piedāvājuma samazināšanu. Mēs skaidri saprotam, ka tā ir cīņa ar sekām, ka, palielinot alkohola piedāvājumu, palielinās alkohola lietošana un pieaug arī dažādas negatīvās sekas. Un pretēji — samazinot alkohola piedāvājumu, samazinās lietošana, tās apjoms un arī sekas. Mēs esam spiesti cīnīties ar sekām, jo tā, kā pašlaik nodzeras mūsu tauta, tālāk vairs nav kur iet... Dabiski, ka tie ir sociālie jautājumi, bet ar varu jau nevienam mutē nelej.

Tāpat mēs arī parakstījāmies par ārkārtas plenārsēdi, kas saistās ar “Lattelekom”, un atbalstīsim šīs lielās afēras izmeklēšanu, ja mums tas izdosies.

Vēl šodien viens no svarīgiem likumprojektiem bija Būvniecības likums, bet diemžēl mēs nepaspējām to izskatīt sakarā ar grozījumu Alkohola aprites likumā ilgo izskatīšanu. Būvniecības likumā ir ļoti būtiskas normas, kuras mēs atbalstīsim, jo Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija atbalstīs mazos amatniekus un uzņēmējus.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Es gribētu turpināt to tēmu, ko iesāka Grīga kungs, proti, par grozījumiem Būvniecības likumā. Mēs iesākām tikai apspriest deputātes Annas Seiles priekšlikumu, kas saistās ar to, ka visā likuma tekstā būtu atzīts arī būvamatniecības prakses sertifikāts. Ko tas varētu nozīmēt? To, ka mēs vai deputāti atzīst, ka amatniecība un būvamatniecība ir īpašas jomas, kurās visizdevīgāk attīstīties mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tā mēs veidotu sabiedrības vidusslāni, pastiprinātu un palielinātu to, jo zinām, ka daudzi amata meistari izvēlas individuālo praksi, nevis strādāt lielā uzņēmumā, un tādā veidā viņi aktivizētu savu dzīvi, kļūtu par nodokļu maksātājiem un arī pazīstami sabiedrībā.

Nereti klienti meklē tieši amatniecības organizācijās praktizējošus uzraudzības meistarus, nepaļaujoties uz lielajām firmām. Tur ir dažādi apsvērumi — gan materiāli, gan arī atbildību nesoši apsvērumi.

Es domāju, ka labs būtu priekšlikums par to, ka amatniecības kameras varētu būt tās organizācijas, kas licencētu būvamatneicības uzņēmumus, jo tā mēs realizētu ideju par to, kā sabiedrība iesaistīsies lēmumu pieņemšanā un uzņemsies daļu atbildības par tām organizācijām, iestādēm vai uzņēmumiem, kurus tā licencējusi. Šāda pieredze jau ir gan advokatūrā, gan Zvērinātu revidentu asociācijā. Minēto priekšlikumu mērķis ir panākt, lai amata meistars varētu vadīt pats savu uzņēmumu, bet mākslīgi uzspiesta inženiera uzraudzība un apgalvojums, ka bez inženiera klātbūtnes amatniecības uzņēmums radīs bīstamas situācijas, nav nopietns, jo drošība tiek garantēta vairākkārtīgi.

Gribētu arī minēt to, ka Tautas partijas iesniegtie priekšlikumi, faktiski deputāta Razminoviča iesniegtie priekšlikumi, varētu degradēt konkurenci uzņēmējsabiedrībā un traucēt būvniecības attīstību.

Bet vēl par vienu jautājumu, par kuru iepriekš jau runāja deputāte Muižniece — par valodas jautājumu. Manī rada izbrīnu, kāpēc mēs neesam pārliecināti par sevi. Mēs esam tauta ar dziļām un stingrām kultūrvēsturiskām saknēm. Latviešu valoda ir, bija un būs. Mēs neesam pazaudējuši savu valodu vācu Livonijas kundzības 800 gados, cariskās Krievijas 200 gados, Polijas–Zviedrijas kundzības 50 gados, PSRS 70 gados. Ja cilvēki, kas dzīvoja padomju Latvijā, nebūtu saglabājuši savu nacionālo pašapziņu, valodu un kultūru, tad nebūtu ne dziesmotās revolūcijas, ne brīvvalsts, nebūtu vietas, kur ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem atgriezties. Tāpēc labāk sagatavosim profesionāli kvalificētus latviešu valodas pasniedzējus, mācīsim atbilstoši latviešu valodu skolās, atbalstīsim Valsts valodu centru. Es piekrītu profesoram akadēmiķim Jānim Stradiņam, ka ne jau likuma labojumi nostiprinās valodas statusu, bet to nostiprinās pasākumi reālajā dzīvē.

Saeimas preses dienests

— uzklausīja informāciju par valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” privatizācijas procesa gaitu.

 

— strādāja pie komisijas galaziņojuma sagatavošanas.

 

— uzklausīja Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta priekšnieka vietnieka A.Lieljukša informāciju.

 

— uzklausīja Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvju informāciju par saskaņā ar Korupcijas novēršanas koncepciju Ministru kabineta sagatavoto un izskatīšanai Saeimā iesniegto likumprojektu paketi par korupcijas novēršanu un apkarošanu;

— iepazinās ar Saeimas Eiropas Savienības informācijas centra jaunajām telpām.

 

— informēja par kopīgo Jaunās kristīgās partijas un Kristīgo demokrātu savienības lēmumu organizēt parakstu vākšanu, lai ierosinātu referendumu par abortu aizliegšanu Latvijā.

 

 

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (reģ.nr.673), iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” (reģ.nr.1091);

— strādāja ar likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” sagatavošanu 1.lasījumam;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” sagatavošanu 1.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”.

 

— uzklausīja ārlietu ministra I.Bērziņa informāciju par aktualitātēm ārpolitikā;

— uzklausīja Labklājības ministrijas Starptautisko līgumu un attiecību nodaļas vadītājas R.Orlovas informāciju par Eiropas Sociālās hartas tulkojumu;

— strādāja ar likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās” sagatavošanu 2.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”;

— strādāja ar likumprojekta “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību” sagatavošanu 2.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”.

 

— neatbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””;

— strādāja ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— uzklausīja Latvijas Televīzijas un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvju informāciju par Latvijas Televīzijas darbību.

 

— izskatīja Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumus grozījumiem Darba likumā un likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

— uzklausīja Valsts valodas centra direktora vietnieka A.Timoškas un kontroles daļas vadītāja M.Birzgaļa informāciju par problēmām valsts valodas lietošanā un nolēma rakstīt vēstuli Tieslietu ministrijai, lai veicinātu Valsts valodas centra nolikuma grozījumu apstiprināšanu.

 

— strādāja ar priekšlikumu sagatavošanu likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” 3.lasījumam;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”.

 

— sprieda par Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likumprojektu.

 

— strādāja ar likumprojekta “Cilvēka genoma izpētes likums” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— uzklausīja Finansu ministrijas Nodokļu politikas departamenta direktora vietnieces D.Robežnieces informāciju par Latvijas Kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju asociācijas priekšlikumiem izmaiņām nodokļu likumos;

— atbalstīja izskatīšanai 2.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””;

— strādāja ar likumprojekta “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” sagatavošanu 2.lasījumam.

 

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”;

— atbalstīja alternatīvus priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”;

— atbalstīja izskatīšanai 1.lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.

 

— noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam A.Bērziņam par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi.

 

 

— tikās ar Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Braienu Karlsonu (Brian E.Carlson).

 

— tikās ar NATO Drošības biroja direktoru Veinu Ričaku
(Wayne S.Rychak).

Saeimas preses dienests