Mobilizācijas likums

Saeimas dok. Nr.4204; likumprojekts Nr.1212

Aizsardzības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002. gada 26. februāra sēdē akceptēts (prot. Nr.9, 7.§)
un 28. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā lietoti šādi termini:

1) mobilizācija — mērķtiecīgi plānoti un sagatavoti valsts militārās aizsardzības un civilās aizsardzības pasākumi valsts apdraudējuma novēršanai vai tā seku likvidācijai, izmantojot noteiktos valsts, Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu, kā arī fizisko personu finansu un materiālos resursus;

2) mobilizācijas pieprasījums — dokuments, kurā izteikta prasība, izvirzīts mobilizācijas uzdevums, pienākums; rādītājs, kas izsaka Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas vajadzības pēc mobilizācijas resursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

3) atliktās piegādes — preces un materiāli, kuru nepieciešamība tiek iepriekš plānota un par kuru piegādi var būt noslēgti attiecīgi līgumi, bet to reāla saņemšana notiek vienīgi valsts apdraudējuma gadījumā.

 

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, iedzīvotāju, materiālo un finansu resursu izmantošanai valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī valsts institūciju, pašvaldību, fizisko personu, Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.

 

3.pants. Mobilizācijas resursi un veidi

(1) Mobilizācija aptver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un tautsaimniecību.

(2) Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi (turpmāk — iedzīvotāji), valstī esošie, kā arī ārvalstīs Latvijas Republikai piederošie materiālie un finansu līdzekļi veido mobilizācijas resursus.

(3) Mobilizācija var būt vispārēja, daļēja un vietēja:

1) vispārēja mobilizācija tiek izsludināta kara gadījumā, pakļaujot tai visus mobilizācijas resursus valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā;

2) daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;

3) vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā, teritoriāli ierobežojot mobilizācijas izsludināšanu (piemēram, pilsētā, vienā vai vairākos novados, rajonos) ārkārtējas situācijas novēršanā vai tās seku likvidācijā.

 

4.pants. Mobilizācijas sagatavošana un īstenošana

(1) Mobilizāciju sagatavo un īsteno saskaņā ar Nacionālās drošības likumu, šo likumu un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem.

(2) Mobilizācijas sagatavošana ietver:

1) mobilizāciju reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi;

2) mobilizācijas plānu un citu Ministra kabineta noteiktu dokumentu izstrādi;

3) mobilizācijas vadības sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

4) valsts institūciju un pašvaldību sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

5) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu mobilizācijai;

6) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizēšanai nepieciešamo mobilizācijas resursu izveidošanu;

7) valsts materiālo rezervju izveidošanu, uzkrāšanu, saglabāšanu un atjaunošanu;

8) katastrofu medicīnas sistēmas, neatliekamās medicīniskās palīdzības un medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

9) plašsaziņas līdzekļu sagatavošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

10) mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības;

11) mobilizācijas speciālistu mācības un kvalifikācijas pilnveidošanu;

12) starptautisko sadarbību mobilizācijas plānošanas un sagatavošanas jautājumos.

(3) Mobilizācijas īstenošana ietver:

1) valsts institūciju un pašvaldību pārkārtošanu darbam mobilizācijas gadījumā;

2) Nacionālo bruņoto spēku un civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju;

3) pasākumus tautsaimniecības pārorientācijai no miera laika apstākļiem uz darbu valsts apdraudējuma gadījumā;

4) iedzīvotāju normētu apgādi ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, nodrošināšanu ar neatliekamo medicīnisko palīdzību, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;

5) Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

6) plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

 

5.pants. Starptautiskā sadarbība mobilizācijas jautājumos

Latvijas Republika starptautisko sadarbību mobilizācijas jautājumos īsteno, pamatojoties uz vispāratzītiem starptautiskajiem valsts un cilvēku drošības un aizsardzības principiem un ievērojot starptautiskos līgumus un citus starptautiskos normatīvos aktus.

 

 

II nodaļa

Mobilizācijas vadība, mobilizācijas izsludināšana un demobilizācija

6.pants. Mobilizācijas vadības sistēma

(1) Mobilizācijas vadības sistēmu izveido atbilstoši valsts administratīvajam iedalījumam. Tā ir valsts totālās aizsardzības sistēmas (Nacionālie bruņotie spēki, valsts civilās aizsardzības sistēma un tautsaimniecība) sastāvdaļa.

(2) Mobilizācijas vadības sistēma nodrošina Nacionālo bruņoto spēku, valsts civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības mobilizācijas vadību valsts apdraudējuma gadījumā.

(3) Mobilizācijas vadības sistēmai ir trīs līmeņi:

1) valsts līmenis;

2) Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas līmenis;

3) pašvaldību līmenis.

 

7.pants. Mobilizācijas vadības struktūra

(1) Mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai valsts institūcijās un pašvaldībās tiek veidotas mobilizācijas struktūrvienības vai norīkoti mobilizācijas darbinieki.

(2) Mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību amatpersonu, mobilizācijas struktūrvienību un mobilizācijas darbinieku uzdevumus, pilnvaras un pienākumus, kā arī darbības principus miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā nosaka Ministru kabinets.

 

8.pants. Mobilizācijas izsludināšana un demobilizācija

(1) Lēmumu par mobilizācijas un demobilizācijas izsludināšanu pieņem un izsludina Ministru kabinets. Ja Ministru prezidents konstatē, ka Ministru kabinets nevar sanākt stundas laikā, lai pieņemtu lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludinātu mobilizāciju, Ministru prezidents pieņem lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludina mobilizāciju.

(2) Mobilizācija tiek izsludināta, izmantojot visu veidu sakaru līdzekļus un plašsaziņas līdzekļus.

(3) Par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu Ministru prezidents divdesmit četru stundu laikā rakstiski paziņo Saeimai.

 

 

III nodaļa

Mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas
un īstenošanas reglamentēšana, valsts institūciju
un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos

9.pants. Mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas reglamentēšana

(1) Mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu reglamentē Ministru kabinets.

(2) Lai reglamentētu mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, Ministru kabinets izdod šādus noteikumus:

1) par civilās trauksmes un atbalsta sistēmu un civilās trauksmes un atbalsta plāniem, nosakot:

a) civilās trauksmes un atbalsta sistēmas mērķi, uzdevumus un veicamos pasākumus;

b) valsts institūciju un pašvaldību atbildību, pienākumus un uzdevumus civilās trauksmes un atbalsta pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā;

c) civilās trauksmes un atbalsta plānu hierarhiju, to apstiprināšanas un precizēšanas kārtību, kā arī attiecīgo plānu dokumentu veidlapu paraugus;

2) par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas kārtību un finansējumu, nosakot:

a) mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus, to uzdevumus un materiāltehnisko nodrošinājumu;

b) mācību nodrošinājumu un organizāciju;

c) mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu izveides un attīstības finansēšanas kārtību;

d) mobilizācijas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

e) valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu atbildību un pienākumus civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gadījumā;

3) par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām, finansu un materiālo resursu plānošanu un izmantošanu, nosakot:

a) mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts institūcijās un pašvaldībās, to atbildībuun pienākumus;

b) mobilizācijai nepieciešamo finansu līdzekļu un materiālo resursu plānošanas un izmantošanas kārtību;

c) valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu atbildību un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo finansu līdzekļu un materiālo resursu plānošanā un izmantošanā;

4) par mobilizācijas plāniem, nosakot:

a) mobilizācijas plānu un plānošanas līmeņus;

b) mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un plānošanas koordinācijas kārtību;

c) mobilizācijas plānu hierarhiju, apstiprināšanas un precizēšanas kārtību;

d) mobilizācijas plānu un mobilizācijas darbībai nepieciešamo veidlapu paraugus;

e) mobilizācijas plānu drošību;

5) par atliktajām piegādēm mobilizācijas vajadzībām, nosakot:

a) materiālo resursu veidus un apjomu atlikto piegāžu vajadzībām;

b) atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību;

6) par iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, kā arī ar sakaru un transporta pakalpojumiem, nosakot:

a) normas iedzīvotāju nodrošināšanai ar pārtiku valsts apdraudējuma gadījumā;

b) pārtikas valsts rezervju apjomu un to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību;

c) normētas pārtikas izsniegšanas un kontroles kārtību;

d) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtību Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām attiecībā uz nodrošinājumu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, sakaru un transporta pakalpojumiem;

e) valsts institūciju un pašvaldību atbildību un pienākumus iedzīvotāju normētai nodrošināšanai ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskajām precēm, sakaru un transporta pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā;

7) par Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) normas nodrošinājumam ar energoresursiem;

b) energoresursu valsts rezervju apjomu, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtību;

c) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtību Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām attiecībā uz nodrošinājumu ar energoresursiem;

d) valsts institūciju un pašvaldību atbildību un pienākumus Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanā ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā;

8) par izmaksām iedzīvotājiem no valsts budžeta valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) iedzīvotāju kategorijas, kuras tiek nodrošinātas ar izmaksām no valsts budžeta;

b) izmaksu veidus un apjomu atkarībā no valsts apdraudējuma pakāpes;

c) izmaksu organizāciju un atbildīgās valsts institūcijas un pašvaldības;

9) par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu un tās sniegšanas organizāciju iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem;

b) pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību;

c) medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

d) valsts, pašvaldību un privāto medicīnisko iestāžu atbildību un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā;

10) par hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) hidrometeoroloģisko dienestu darba plānošanu;

b) hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

11) par mobilizācijas pieprasījumiem, nosakot:

a) mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtību;

b) mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtību;

c) mobilizācijas pieprasījuma izpildē radušos izdevumu un zaudējumu apjoma aprēķināšanas un izmaksas kārtību;

d) kārtību, kādā nodrošināma mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumība;

e) mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapu paraugus;

12) par pasta, radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā, nosakot:

a) pasta nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

b) radio, televīzijas un citu plašsaziņas līdzekļu nepārtraukta darba nodrošināšanas kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

13) par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām, nosakot:

a) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtību;

b) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritērijus;

c) mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentu veidlapu paraugus;

d) mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas.

 

10.pants. Valsts institūciju un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos

(1) Valsts institūciju un pašvaldību kompetence mobilizācijas jautājumos tiek noteikta šādi:

1) Krīzes kontroles centrs saskaņā ar Ministru kabineta piešķirtajām pilnvarām koordinē mobilizācijas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā;

2) Aizsardzības ministrija plāno, sagatavo un vada Nacionālo bruņoto spēku mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

3) Iekšlietu ministrija plāno, sagatavo un vada civilās aizsardzības formējumu mobilizāciju valsts apdraudējuma gadījumā.

(2) Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci nosaka Ministru kabinets.

 

 

IV nodaļa

Valsts institūciju un pašvaldību, Latvijas Republikā reģistrētu
juridisko personu un iedzīvotāju pienākumi
mobilizācijas sagatavošanā un īstenošanā

11.pants. Valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu pienākumi, pildot mobilizācijas pieprasījumus

(1) Valsts institūcijām, pašvaldībām un Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, kurām ir noteikti mobilizācijas pieprasījumi, ir šādi pienākumi:

1) saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem organizēt un veikt pasākumus mobilizācijas nodrošināšanai;

2) atbilstoši savai kompetencei izstrādāt mobilizācijas plānus;

3) pildīt mobilizācijas pieprasījumus;

4) mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas minēto īpašumu atdod tā īpašniekam. Īpašniekam atlīdzina īpašumam faktiski nodarītos zaudējumus. Pēc demobilizācijas izsludināšanas zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām nav tiesību atteikties pildīt mobilizācijas pieprasījumus, ja tie atbilst attiecīgajam darbības profilam vai iespējama darbības pārprofilēšana. Izdevumus un zaudējumus, kas radušies, pildot mobilizācijas pieprasījumus, sedz no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām ir pienākums sniegt mobilizācijas plānošanai nepieciešamo informāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

12.pants. Iedzīvotāju pienākumi

Iedzīvotājiem ir šādi pienākumi:

1) izpildīt Militārā dienesta iesaukšanas centra vai tā teritoriālo struktūrvienību — valsts militārā dienesta pārvalžu — rīkojumus Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas gadījumā;

2) izpildīt pašvaldības rīkojumus attiecīgajā administratīvajā teritorijā civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas gadījumā;

3) mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, pildot mobilizācijas pieprasījumus, nodot Nacionālo bruņoto spēku vienību un civilās aizsardzības formējumu turējumā mobilizācijas pieprasījumā noteikto īpašumu. Pēc demobilizācijas izsludināšanas nodoto īpašumu atdod tā īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem. Īpašniekam vai (īpašnieka nāves gadījumā) viņa mantiniekiem atlīdzina nodotajam īpašumam faktiski nodarītos zaudējumus. Pēc demobilizācijas izsludināšanas zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

 

V nodaļa

Iedzīvotāju mobilizācija

13.pants. Pilsoņu iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā

Pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Obligātā militārā dienesta likumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

14.pants. Iedzīvotāju mobilizācija civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai

(1) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai pakļauti iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai Nacionālajos bruņotajos spēkos un Iekšlietu ministrijas formējumos saskaņā ar mobilizācijas uzdevumu.

(2) Mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos pakļauti darba spējīgie iedzīvotāji no 18 līdz 65 gadu vecumam.

 

15.pants. Iedzīvotāji, kuri nav pakļauti mobilizācijai

(1) Mobilizācijai nav pakļautas šādas iedzīvotāju kategorijas:

1) bērni līdz 18 gadu vecumam;

2) invalīdi.

(2) Ministru kabinets var noteikt arī citas iedzīvotāju kategorijas, kuras netiek pakļautas mobilizācijai.

 

 

VI nodaļa

Mobilizācijas gatavības pārbaudes un mobilizācijas mācības

16.pants. Mobilizācijas gatavības pārbaudes

(1) Lai noteiktu valsts institūciju, pašvaldību, Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas un tautsaimniecības gatavību mobilizācijai, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas gatavības pārbaudes bez mobilizācijas izsludināšanas.

(2) Mobilizācijas gatavību pārbaudīt ir tiesības:

1) Ministru prezidentam — visā valsts teritorijā vai tās daļā;

2) ministriem (valsts ministriem) — pakļautībā, pārraudzībā un pārziņā esošajās iestādēs, institūcijās, uzņēmumos un attiecīgās nozares mobilizācijas plānos iekļautajās iestādēs, kā arī Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu gatavību;

3) pašvaldību vadītājiem — pakļautajās iestādēs, kā arī pašvaldības administratīvās teritorijas mobilizācijas plānos iekļauto Latvijas Republikā reģistrēto juridisko personu mobilizācijas gatavību.

 

17.pants. Mobilizācijas mācības

(1) Lai sagatavotos mobilizācijai un apmācītu mobilizācijas īstenošanā iesaistīto personālu, tiek plānotas un organizētas mobilizācijas mācības.

(2) Mobilizācijas mācību plānošana un organizēšana ir ministriju un pašvaldību, kā arī citu Ministru kabineta noteikto iestāžu un dienestu kompetencē.

 

18.pants. Zaudējumu kompensācija

Nodarītos zaudējumus mobilizācijas gatavības pārbaudei pakļautām vai mobilizācijas mācībās iesaistītām valsts un pašvaldību iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām juridiskajām personām, kā arī iedzīvotājiem sedz no valsts budžeta līdzekļiem Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā.

 

 

VII nodaļa

Atbildība par likuma pārkāpšanu

19.pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu

Par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas vajadzībām nepieciešamās saimnieciskās darbības un citu darbību nepamatotu ierobežošanu vai apturēšanu vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumu.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.decembrī.

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Latvija par valsts drošības modeli saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju ir izvēlējusies totālās aizsardzības sistēmu.

Lai totālās aizsardzības sistēma spētu efektīvi darboties valsts apdraudējuma gadījumā, nepieciešams savlaicīgi izplānot un sagatavot valsts mobilizācijas sistēmu, spējīgu ātri un efektīvi reaģēt uz izveidojušos situāciju valsts drošības un stabilitātes apdraudējuma gadījumā.

Pašreizējā situācija:

1. Latvijā mobilizācijas sistēmas vajadzības un tās darbības vēl nav noregulētas spēkā esošajos normatīvajos aktos. Nav noteikti valsts un pašvaldību iestāžu, kā arī Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu un valsts iedzīvotāju pienākumi, tiesības un atbildība mobilizācijas jautājumos.

2. Nav noteikti mobilizācijas pieprasījumi valsts un pašvaldību iestādēm, Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām.

3. Valstī esošais mobilizācijas potenciāls vēl pilnībā nav apzināts un mērķtiecīgi izvērtēts.

4. Nav normatīvo aktu, kuros tiktu noteikta Tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādes kārtība, tautsaimniecības mobilizācijas vadības un tās īstenošanas noteikumi.

Nav juridiska pamata juridisku un fizisku personu īpašumā esošā un valsts aizsardzībai nepieciešamā īpašuma iesaistīšanai valsts apdraudējuma novēršanai vai to seku likvidācijai.

5. Iekšlietu ministrijai nav juridiska pamata civilās aizsardzības formējumu izveidošanai mobilizācijas gadījumā, kā arī juridisku un fizisku personu īpašuma iesaistīšanai civilās aizsardzības sistēmas darbībā valsts apdraudējuma gadījumā.

6. Mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un tās īstenošanas struktūrvienības nav izveidotas, mobilizācijas darba speciālisti netiek gatavoti un apmācīti.

Kopumā Latvijas Republikas “Nacionālās drošības likuma” 22. panta (5) daļā noteiktais, ka “Ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā var izsludināt mobilizāciju, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējas situācijas un to sekas”, pašlaik nav reāli īstenojams.

2. Tiesību akta būtība.

Mobilizācijas likuma projekts konceptuāli balstās uz Latvijas Republikas “Nacionālās drošības likuma “22.panta 5.daļu.

Likuma mērķis — noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, valsts tautsaimniecības mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, valsts materiālo un finansu resursu izmantošanai valsts apdraudējuma gadījumā, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas, valsts institūciju, pašvaldību. Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu un iedzīvotāju pienākumus un atbildību mobilizācijas gadījumā.

Likuma projekts balstīts uz šādām pamatnostādnēm mobilizācijas jautājumos:

— definēt mobilizācijas veidus un kādos valsts apdraudējuma gadījumos tiek izsludināts attiecīgais mobilizācijas veids;

— noteikt mobilizācijas sagatavošanas un īstenošanas saturu;

— noteikt mobilizācijas vadības, mobilizācijas izsludināšanas un demobilizācijas (mobilizācijas vadības sistēma; mobilizācijas vadības līmeņi; mobilizācijas vadības struktūras; mobilizācijas izsludināšana un demobilizācija) tiesiskos pamatus;

— noteikt mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas jomas, kuras reglamentē Ministru kabinets;

— noteikt valsts iestāžu un pašvaldību kompetenci mobilizācijas jautājumos;

— noteikt Latvijas iedzīvotāju mobilizācijas (pilsoņu iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā) kārtību; iedzīvotāju mobilizācijas civilās aizsardzības formējumos pamatus;

— noteikt mobilizācijas, mobilizācijas gatavības pārbaužu vai mobilizācijas mācību rezultātā juridiskām un fiziskām personām nodarīto zaudējumu un izdevumu kompensācijas kārtību;

— noteikt mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību tiesiskos pamatus;

— noteikt starptautiskās sadarbības mobilizācijas jautājumos organizatoriskos pamatus;

— noteikt atbildību par likuma pārkāpšanu.

Mobilizācijas likuma normu praktiskas īstenošanas reglamentēšanu deleģēt Ministru kabinetam, kas dos plašas iespējas pilnveidot mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas procesus, elastīgi reaģēt uz izmaiņām situācijā mobilizācijas plānošanas un tās izveides gaitā. Šī konceptuālā nostādne ir īpaši svarīga situācijā, kad Latvijai nav iepriekšējas pieredzes mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akta projekts šo jomu skar daļēji, jo paredzēti mobilizācijas pieprasījumi juridiskām personām, pārprofilējot uzņēmumu darbību.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Mobilizācijas likuma pieņemšana un mobilizācijas sistēmas izveide viesīs drošības sajūtu valsts iedzīvotājos, mazinās sociālo spriedzi sabiedrībā ārkārtējas situācijas, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā.

 

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Mobilizācijas likuma projekts neparedz finansiālas saistības. Nepieciešamo finansu un materiāli tehnisko līdzekļu apjomu mobilizācijas sistēmas izveidei un uzturēšanai būs iespējams aprēķināt pēc Tautsaimniecības mobilizācijas plāna, Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plāna un Valsts civilās aizsardzības plāna izstrādāšanas, un, pamatojoties uz iepriekš minētajiem plāniem, būs iespējams noteikt nepieciešamo darbinieku skaitu valsts un pašvaldību iestādēs. Līdz LR Mobilizācijas likuma spēkā stāšanās laikam un mobilizācijas plānu izstrādei mobilizācijas plānošana un sagatavošana tiek veikta esošā budžeta ietvaros.

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Jāizdara grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 73. pantā, svītrojot vārdus “ mobilizāciju un demobilizāciju” lai novērstu Nacionālās drošības likuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei mobilizācijas izsludināšanas jautājumos.

Nacionālās drošības likuma:

— 6.panta 10.punkts nosaka, ka Saeima “izvērtē izsludinātās ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa vai mobilizācijas pamatotību”;

— 10.panta 4.punkts nosaka, ka Ministru kabinets “likumā noteiktos gadījumos izsludina ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju”.

Latvijas Republikas Satversmes 73.pants nosaka, ka “Tautas nobalsošanai nevar nodot budžetu un likumus par aizņēmumiem, nodokļiem, muitām, dzelzceļu tarifiem, kara klausību, kara pasludināšanu un uzsākšanu, miera noslēgšanu, izņēmuma stāvokļa izsludināšanu un tā izbeigšanu, mobilizāciju un demobilizāciju, kā arī līgumus ar ārvalstīm”.

Mobilizāciju var izsludināt, pamatojoties uz Saeimā pieņemtu likumu par mobilizāciju, nevienam nav tiesības izsludināt mobilizāciju bez šāda likuma un deleģēt Saeimai tikai tiesības izvērtēt jau izsludinātās mobilizācijas pamatotību.

2. Jāizdara grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā, papildinot to ar sadaļu, kurā noteikta atbildība par izvairīšanos no mobilizācijas, mobilizācijas pieprasījumu tīšu neizpildi, mobilizācijas darbību tīšu kavēšanu, mobilizācijas vajadzībām nepieciešamās saimnieciskās darbības un citu darbības veidu nepamatotu ierobežošanu vai apturēšanu.

3. Jāizdod šādi Ministru kabineta noteikumi:

3.1. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 1.punktu — “Noteikumi par civilās trauksmes un atbalsta sistēmu un Civilās trauksmes un atbalsta plāniem”.

Mērķis — noteikt civilās trauksmes un atbalsta sistēmu valstī, reglamentēt civilās trauksmes un atbalsta pasākumu plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu.

Satura galvenie punkti:

— civilās trauksmes un atbalsta sistēmas mērķis, uzdevumi un veicamie pasākumi;

— valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi, atbildība un uzdevumi civilās trauksmes un atbalsta pasākumu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā;

— civilās trauksmes un atbalsta plāni, plānu hierarhija, to apstiprināšanas un precizēšanas kārtība, plānu dokumentu veidlapas. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.2. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 2.punktu — “Noteikumi par mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanas, apmācības un mobilizācijas kārtību, finansējumu”.

Mērķis: noteikt vienotu kārtību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu veidošanā, apmācībā un mobilizācijā mobilizācijas izsludināšanas gadījumā, to izveides un attīstības finansējuma avotus.

Satura galvenie punkti:

— mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu uzskaitījums, to uzdevumi un materiāli tehniskais nodrošinājums;

— apmācību nodrošinājums un organizācija;

— izveides un attīstības finansēšana; mobilizācijas kārtība valsts apdraudējuma gadījumā;

— valsts un pašvaldību iestāžu, Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu atbildība, pienākumi un uzdevumi civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas gadījumā. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.3. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 3.punktu — “Noteikumi par nepieciešamām institucionālām struktūrām, mobilizācijai nepieciešamo finansu un materiālo resursu plānošanas un izmantošanas kārtību”.

Mērķis: reglamentēt mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo institucionālo struktūru izveides un darba kārtību, kā arī noteikt vienotu kārtību mobilizācijai nepieciešamo finansu līdzekļu un materiāli tehnisko resursu plānošanā un izmantošanā.

Satura galvenie punkti:

— mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās institucionālās struktūras valsts un pašvaldību iestādēs, to atbildība, pienākumi un uzdevumi;

— mobilizācijas vajadzībām nepieciešamo finansu līdzekļu un materiālo resursu plānošanas un izmantošanas kārtība;

— valsts un pašvaldību iestāžu, Latvijas Republikā reģistrētu juridisku personu atbildība, pienākumi un uzdevumi mobilizācijai nepieciešamo finansu līdzekļu un materiālo resursu plānošanā un izmantošanā.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.4. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 4.punktu — “Noteikumi par mobilizācijas plāniem.”

Mērķis: ieviest vienveidīgu mobilizācijas plānošanas un plānu sistēmu valstī, reglamentēt mobilizācijas plānu izstrādes kārtību, noteikt mobilizācijas darbībai nepieciešamās veidlapas.

Satura galvenie punkti:

— mobilizācijas plāni un plānošanas līmeņi;

— mobilizācijas plānošanas apjoms valsts un pašvaldību iestādēs, plānošanas koordinācija;

— mobilizācijas plānu hierarhija, to apstiprināšanas un precizēšanas kārtība; mobilizācijas plānu un mobilizācijas darbībai nepieciešamās veidlapas;

— mobilizācijas plānu drošība.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.5. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 5.punktu — “Noteikumi par mobilizācijas vajadzībām atliktām piegādēm”.

Mērķis: reglamentēt mobilizācijas vajadzībām atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtību.

Satura galvenie punkti:

— materiālo resursu uzskaitījums un apjoms plānošanai kā atliktās piegādes mobilizācijas vajadzībām;

— atlikto piegāžu plānošanas un izpildes kārtība; atlikto piegāžu plānošanas dokumentu veidlapas.

— Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.6. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 6.punktu — “Noteikumi par iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskām precēm, nodrošināšanu ar sakaru un transporta pakalpojumiem”.

Mērķis: reglamentēt visus jautājumus, kas saistīti ar iedzīvotāju normētu nodrošināšanu ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskām precēm, nodrošināšanā ar sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā.

Satura galvenie punkti:

— iedzīvotāju nodrošināšanas ar pārtiku normas valsts apdraudējuma gadījumā;

— pārtikas valsts rezervju apjoms un rezervju veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtība;

— citi pārtikas iegūšanas un uzkrāšanas veidi;

— normētas pārtikas izsniegšanas un kontroles kārtība;

— mobilizācijas pieprasījumu Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām nodrošinājumā ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskām precēm, sakaru, transporta un citiem pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtība;

— valsts un pašvaldību iestāžu atbildība, pienākumi un uzdevumi iedzīvotāju normētai nodrošināšanai ar pārtiku, rūpniecības un medicīniskām precēm, sakaru un transporta pakalpojumiem valsts apdraudējuma gadījumā. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.7. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 7.punktu — “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanu ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā”.

Mērķis: reglamentēt Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanas apjomu un kārtību ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā.

Satura galvenie punkti:

— Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošinājuma ar energoresursiem normas valsts apdraudējuma gadījumā;

— energoresursu valsts rezervju apjoms, to veidošanas, uzturēšanas un atjaunošanas kārtība; — mobilizācijas pieprasījumu Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām nodrošinājumā ar energoresursiem plānošanas, izpildes un izpildes kontroles kārtība;

— valsts un pašvaldību iestāžu pienākumi un atbildība, pienākumi un uzdevumi Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības sistēmas, tautsaimniecības objektu un iedzīvotāju nodrošināšanā ar energoresursiem valsts apdraudējuma gadījumā. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.8. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 8.punktu — “Noteikumi par izmaksām iedzīvotājiem no valsts budžeta valsts apdraudējuma gadījumā”.

Mērķis: reglamentēt iedzīvotāju nodrošināšanas kārtību ar izmaksām no valsts budžeta valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī noteikt iedzīvotāju kategorijas, kurām tiks veiktas izmaksas no valsts budžeta un šo izmaksu apjomu valsts apdraudējuma gadījumā. Satura galvenie punkti: iedzīvotāju kategorijas, kuras tiek nodrošinātas ar izmaksām no valsts budžeta valsts apdraudējuma gadījumā; izmaksu veidi un apjoms atkarībā no valsts apdraudējuma pakāpes; izmaksu organizācija un kontrole, atbildīgās par to valsts un pašvaldību iestādes. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.9. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 9.punktu — “Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā”.

Mērķis: reglamentēt neatliekamās medicīniskās palīdzības, pretepidēmijas pasākumu un medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darbības plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu valsts apdraudējuma gadījumā

Galvenie satura punkti:

— neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms un tās sniegšanas organizācija iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem valsts apdraudējuma gadījumā;

— pretepidēmijas pasākumu plānošana un to izpildes kārtība;

— medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošana un darba kārtība valsts apdraudējuma gadījumā;

— valsts un pašvaldību un privāto medicīnisko iestāžu atbildība, pienākumi un uzdevumi neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem, Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā. Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots.

Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.10. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 10.punktu — “Noteikumi par hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā”.

Mērķis: reglamentēt hidrometeoroloģisko dienestu darbību valsts apdraudējuma gadījumā.

Satura galvenie punkti:

— hidrometeoroloģisko dienestu darba plānošana;

— hidrometeoroloģisko dienestu darba kārtība valsts apdraudējuma gadījumā.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.11. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 11.punktu — “Noteikumi par mobilizācijas pieprasījumiem”.

Mērķis: reglamentēt mobilizācijas pieprasījumu plānošanas, uzdevumu došanas un izpildes kārtību, nodrošināt mobilizācijas pieprasījumu likumību.

Satura galvenie punkti:

— mobilizācijas pieprasījumu plānošanas kārtība;

— mobilizācijas pieprasījumā noteiktā uzdevuma izpildes un izpildes kontroles kārtība;

— izdevumu un zaudējumu, kas radušies mobilizācijas pieprasījumu izpildes rezultātā aprēķināšanas un kompensāciju izmaksas kārtība;

— mobilizācijas pieprasījumu noteikšanas likumības nodrošināšanas kārtība; mobilizācijas pieprasījumu dokumentu veidlapas.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.12. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 12.punktu —”Noteikumi par pasta, radio, televīzijas un citu masu informācijas līdzekļu darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā”.

Mērķis: reglamentēt visus jautājumus, kas saistīti ar pasta, radio, televīzijas un citu masu informācijas līdzekļu nepārtraukta darba nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Satura galvenie punkti:

— pasta darbības kārtība valsts apdraudējuma gadījumā;

— radio, televīzijas un citu masu informācijas nepārtrauktas darbības nodrošināšanas kārtība valsts apdraudējuma gadījumā.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.13. Saskaņā ar likumprojekta 9.panta 2.daļas 13.punktu — “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēm un mobilizācijas mācībām”.

Mērķis: reglamentēt mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanu, sagatavošanu un norisi.

Satura galvenie punkti:

— mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānošanas, sagatavošanas un norises kārtība;

— mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību rezultātu izvērtēšanas kritēriji;

— mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību plānu dokumentu veidlapas;

— mobilizācijas mācībās iesaistāmo tautsaimniecības resursu normas.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.14. Saskaņā ar likumprojekta 15.panta 2.daļu — “Noteikumi par Latvijas iedzīvotāju kategorijām, kuras netiek pakļautas mobilizācijai”.

Mērķis: nodrošināt valsts, pašvaldību iestāžu un tautsaimniecības funkcionēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Satura galvenie punkti:

— Latvijas iedzīvotāju kategorijas, kuras netiek pakļautas mobilizācijai.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

3.15. Saskaņā ar likumprojekta 18.pantu — “Noteikumi par mobilizācijas gatavības pārbaudēs un mobilizācijas mācībās nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un kompensāciju izmaksas kārtību”.

Mērķis: reglamentēt mobilizācijas gatavības pārbaudēs un mobilizācijas mācībās nodarīto zaudējumu noteikšanas, aprēķināšanas un kompensāciju izmaksas kārtību.

Satura galvenie punkti:

— mobilizācijas gatavības pārbaudēs un mobilizācijas mācībās nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtība;

— nodarīto zaudējumu kompensācijas lieluma aprēķināšanas kārtība; kompensāciju izmaksu kārtība.

Ministru kabineta noteikumu projekts nav sagatavots. Tā izstrāde tiks uzsākta pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas Saeimā.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistība pret Eiropas Savienību.

Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā. Tehniskās anketas kods Nacionālajā programmā — “S1 — 003”. Neizpildītais uzdevums — “Mobilizācijas likuma projekta izstrādāšana un pieņemšana”. Termiņš LNPIES — 06.12.1999.

2. Saistība pret citām starptautiskajām organizācijām.

Latvijas 2001. gada rīcības plāna dalībai NATO 1.3. sadaļas 49.punktā noteikts: 2001.gadā parlamentā tiks iesniegts Mobilizācijas likumprojekts, kas noteiks: — mobilizācijas uzdevumus, funkcijas un principus, kā arī mobilizācijas struktūru un pamatelementus;

— sistēmas darbību;

— mobilizācijas noteikumu īstenošanu;

— iedzīvotāju tiesības un pienākumus mobilizācijas laikā;

— bilateriālās sadarbības pamatprincipus mobilizācijas gadījumā.

(Akceptēts Ministru kabinetā 2000. gada septembrī)

3. 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencija (Latvijas Republika Ženēvas Konvencijai pievienojusies 1991.gada 20.novembrī)

Latvijas mobilizācijas sistēmas neīstenošana radīs situāciju, ka nebūs iespējams pildīt 1949.gada 12.augusta Ženēvas konvencijas papildprotokola par starptautisku bruņotu konfliktu upuru aizsardzību I protokola VI apakšnodaļas “Civilā aizsardzība” 61.pantā civilajai aizsardzībai paredzētos uzdevumus, lai sargātu civiliedzīvotājus no briesmām un palīdzētu viņiem atgūties no karadarbības vai citu nelaimju tiešajām sekām un lai nodrošinātu nepieciešamos apstākļus izdzīvošanai.

Mobilizācijas likuma projekta nostādņu atbilstības ES tiesību aktiem un citiem dokumentiem izvērtēšanu būs nepieciešams veikt Mobilizācijas likumā noteikto Ministru kabineta noteikumu projektu izstrādes gaitā.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kādām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas. Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Tiesību akta projekta izstrādes gaitā tika veiktas konsultācijas ar ASV Aizsardzības departamenta, Zviedrijas Aizsardzības ministrijas un Norvēģijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiks radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akta izpildes no valsts puses nodrošināšanai tiks paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņas ierobežo.

Indivīds savas tiesības var aizstāvēt LR Satversmes un tiesību aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

VIII. Prognozes par iespējamo sabiedrības reakciju pēc Mobilizācijas likuma pieņemšanas?

(Ministru prezidenta 2001.05.04. vēstule Nr.111 — 1/133)

Likuma projekts paredz sabiedrības aizsardzības un drošības nodrošināšanu ārkārtēju situāciju un valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī iedzīvotāju izdzīvošanu ekstremālos apstākļos.

Negatīva attieksme gaidāma no tiem indivīdiem, kuri ir noskaņoti pret Latvijas valsts neatkarību. Negatīva attieksme ir gaidāma arī no tās sabiedrības daļas, kas uzskata, ka Latvijai kā mazai valstij ir grūti vai neiespējami nodrošināt valsts aizsardzību un ka militāri draudi nepastāv. Pēc šīs sabiedrības daļas domām, galveno lomu spēlē modernas militāras tehnoloģijas. Līdz ar to ideja veidot valsts mobilizācijas sistēmu liekas nevajadzīga. Ir nepieciešams plašs skaidrojošs darbs, uzsverot, ka mobilizācijas sistēma nodrošinās iedzīvotāju drošību arī ārkārtas situācijās. Iespēja sagaidīt palīdzību no NATO puses būs minimāla, ja Latvija pati neveidos pietiekami efektīvu aizsardzības sistēmu.

Negatīva nostāja var būt jautājumā arī par mobilizācijas sistēmas izmaksām. Arguments ir šīs sistēmas dārdzība, līdz ar to saprātīgāk liekas veidot profesionālu armiju. Ir nepieciešams veikt izskaidrojošo darbu, ka profesionāla armija savas mazās kapacitātes dēļ nespēs nodrošināt Latvijas teritoriālo aizsardzību un profesionālas armijas uzturēšanu var atļauties tikai valstis ar pietiekamu finansējumu un profesionālās armijas tradīcijām.

Ir nepieciešams izskaidrot terminu “totālā aizsardzība”, ja tas iedzīvotāju izpratnē asociējas ar negatīvu pagātnes mantojumu, visu civiliedzīvotāju, tai skaitā sieviešu un bērnu, iesaistīšanu karadarbībā. Uzsvars jāliek uz skaidrojumu, ka militārajām un civilajām struktūrām ir savi uzdevumi un ka totālā aizsardzība nenozīmē visu iedzīvotāju apbruņošanu, bet gan visu civilo sektoru, institūciju un iedzīvotāju iesaistīšanu civilās aizsardzības sistēmā.

Aizsardzības ministrija veic intensīvu skaidrojošu darbu ar sabiedrību par valsts totālās aizsardzības sistēmu un Latvijas integrācijas NATO nepieciešamību. Mobilizācijas likumprojekts tiks ievietots ministrijas mājaslapā un ar šo likumprojektu saistītie jautājumi būs ministrijas mājaslapas diskusiju sadaļā. Šie jautājumi tiks skaidroti arī “Tēvijas Sargā”, TV raidījumos un speciālos reģionālos semināros trijos Latvijas novados.

Veidojot valsts militārās aizsardzības mobilizācijas sistēmu, īpaša uzmanība tiks pievērsta iedzīvotāju pienākumu un tiesību skaidrošanai mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

Tiks panākta sabiedrības padziļināta izpratne mobilizācijas jautājumos, realizējot arī Aizsardzības ministrijas izstrādes procesā esošās Civili — militārās sadarbības koncepcijas pamatnostādnes.

Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis