Aug tautas priekšstāvju atbildība vēlēšanu tuvumā

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Kā jūs rezumētu Saeimas darbu februārī? Kas ir paveikts un kas palicis nepadarīts?

— Šajā ziemas sesijā Saeimas darba kārtībā ir ļoti daudzi jautājumi un izskatāmi apjomīgi likumprojekti, kas aizņem diezgan daudz laika, arī debatējot plenārsēdēs. Konkrēts piemērs ir šobrīd apspriežamie grozījumi alkohola aprites likumā, kam tika veltīts gandrīz viss 28. februāra, plenārsēdes laiks. Neapšaubāmi būtiski ir arī grozījumi būvniecības likumā un arī likumprojektu pakete, kas sasitāma ar cīņu pret korupciju. Droši vien šie likumprojekti tāpat izraisīs nopietnas debates. Domāju, ka līdz šīs sesijas beigām darba kārtībā vēl būs diezgan daudz nozīmīgu un apjomīgu likumprojektu un līdz ar to plenārsēdes ilgs visu dienu.

— Vai Saeima varētu izdarīt grozījumus Saeimas un pašvaldību vēlēšanu likumos, ievērojot pēdējā laikā paustos NATO un Eiropas Savienības ieteikumus?

— Šobrīd to precīzi prognozēt ir grūti. Manuprāt, darbs pie attiecīgajiem Satversmes grozījumiem, ko veic valdību veidojošās koalīcijas partijas, tuvojas nobeigumam, un iespējams, ka nākamajā nedēļā šo grozījumu projekts jau varētu tikt nodots Saeimas komisijām. Un tad varētu sākties to izskatīšana.

Attiecībā uz rekomendētajiem grozījumiem vēlēšanu likumos varu teikt, ka pašlaik notiek ļoti aktīva diskusija gan mūsu sabiedrībā, gan politiskajās partijās. Katrā ziņā tas ir jautājums, kas jāatrisina tuvākajos mēnešos. Bet prognozēt, kāds būs galaiznākums parlamentā, šobrīd neņemos.

— Tikko jums bija tikšanās ar Dānijas Karalistes premjerministru Andersu Fugu Rasmusenu. Vai tās laikā runājāt arī par šo visai delikāto un sāpīgo jautājumu? Un kāda ir Dānijas attieksme pret Latvijas virzību uz NATO un Eiropas Savienību?

— Dānijas attieksme pret Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, protams, ir pozitīva. Dānija patiešām ir sniegusi lielu atbalstu Latvijai šajos vairāk nekā desmit gados pēc neatkarības atgūšanas.

Svarīgi, ka Dānija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts šā gada otrajā pusgadā, kad labvēlīga iznākuma gadījumā paredzams pabeigt sarunas par mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz šīm prasībām izdarīt grozījumus mūsu vēlēšanu likumos Rasmusena kungs, protams, pieskārās šim jautājumam. To viņš minēja ne tikai kā iespējamu nopietnu šķērsli, tiecoties iestāties NATO, bet arī kā tā saukto Kopenhāgenas kritēriju sastāvdaļu savā ziņā, ja ir runa par noslēguma sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā. Par šo jautājumu ierunājas visi ārvalstu viesi, kas pēdējā laikā ļoti bieži ierodas Latvijā.

— Bet, ja tiktu izdarīti daži grozījumi Satversmē un, iespējams, arī citos likumdošanas aktos, lai nostiprinātu latviešu valodas īpašo valstisko statusu, varbūt tomēr varētu izšķirties par grozījumiem vēlēšanu likumos, neprasot no pilsoņiem, kas kandidē uz deputāta vietu, valsts valodas zināšanu apliecinājumu?

— Domāju, ka līdz tam laikam, kad Valsts prezidentes pārraudzībā izveidotā Valsts valodas komisija būs izdarījusi pirmos novērtējumus un secinājumus, tas būs nopietni diskutējams jautājums. Šobrīd es vēl neņemos apgalvot, ko tas nākotnē var izraisīt un vai tas paliks bez sekām.

— Vai Eiropas Savienības vadības izvirzītie iespējamie diskriminējošie nosacījumi attiecībā uz lauksaimniecības subsīdijām un kvotām tās kandidātvalstīm, jūsuprāt, nevarētu aizkavēt Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?

— Mēs redzam, ka šīs prasības, kas izvirzītas kandidātvalstīm, tiek nopietni apspriestas. Kandidātvalstis tiecas vienoties par savu kopīgu pozīciju. Tāpat vienlaikus diskusijas par lauksaimniecības problēmām notiek arī Eiropas Savienības dalībvalstīs. Domāju, ka tas viss var ietekmēt sabiedrības viedokli. Taču, ja tiks atrasts daudzmaz optimāls risinājums, kas, protams, nevarētu pilnīgi apmierināt nedz Eiropas Savienības pašreizējās dalībvalstis, nedz tās kandidātvalstis, tas, manuprāt, tomēr nevarētu negatīvi ietekmēt mūsu virzību uz Eiropas Savienību.

— Vai jūs kā Saeimas priekšsēdētāju apmierina Iekšlietu ministrijas struktūrdaļu, prokuratūras un tiesas iestāžu līdzšinējais veikums cīņā pret korupciju?

— Domāju, ka patlaban jautājums par cīņu pret korupciju beidzot ir nonācis visu valsts iestāžu, tai skaitā valdības un parlamenta, uzmanības centrā. Mums tagad Saeimā būs izskatāma diezgan ilgā laikā sagatavota likumprojektu pakete, ar ko varētu sakārtot likumdošanas bāzi, lai izpildvaras institūcijām būtu vieglāk strādāt. Jebkurā gadījumā jautājumi, kas skar korupciju, ir sarežģīti ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Man kā Saeimas priekšsēdētājam bažas ir vienīgi par to, ka mums ir izveidojusies tāda tradīcija, ka likumdošanas aktus, kas skar korupcijas novēršanu, mēs parasti izskatām neilgi pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām, un līdz ar to bieži vien politiķiem pietrūkst nosvērtības un nereti balsojumi balstās uz pirmsvēlēšanu emocijām. Tādējādi var rasties pretrunas likumos, kas katrā ziņā nenāks par labu izpildvaras institūcijām. Bet jācer, ka parlaments un Saeimas komisijas, kas strādā pie attiecīgajiem likumiem un vienmēr pieaicina ekspertus arī no Ministru kabineta, spēs akceptēt šos likumdošanas aktus ar tādu saturu, kas ļaus uzlabot situāciju korupcijas apkarošanā.

— Nupat Satversmes tiesa pasludināja spriedumu attiecībā uz kompensācijām Saeimas deputātiem. Kāda rīcība līdz ar to sagaidāma no Saeimas Prezidija?

— Satversmes tiesas spriedums katrā ziņā ir jārespektē. Nākamajā Saeimas Prezidija sēdē pēc šī sprieduma nolasīšanas tika izveidota darba grupa, kas paralēli strādās gan pie nepieciešamajiem grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, gan pie jauna nolikuma par kārtību, kādā tiek izmaksātas kompensācijas deputātiem. Šajā darba grupā ir visu Saeimas frakciju pārstāvji un arī Saeimas kancelejas un tās juridiskā biroja darbinieki. Domāju, ka mēneša laikā mēs kopīgi atradīsim risinājumu, kas atspoguļosies gan Kārtības rullī, gan jaunajā nolikumā. Šobrīd detalizētāk runāt par šo jautājumu vēl nevaru, jo darba grupai ir bijusi tikai pirmā sēde, kurā konceptuāli iezīmēti grozījumi Kārtības rullī un jaunā kompensāciju piešķiršanas kārtība.

— Tuvojas 16. marts — tā dēvētā leģionāru diena. Kādā veidā tā būtu atzīmējama, ņemot vērā aizvien pastāvošo ārpolitisko un iekšpolitisko fonu? Vai, jūsuprāt, vācu bruņotajos spēkos dienējušie leģionāri ir uzskatāmi par traģisku vēsturisku apstākļu upuriem vai par cildeniem cīnītājiem par Latvijas valsts neatkarību un tautas brīvību?

— Zināms, ka pēdējos gados leģionāru diena Latvijā aizvien ir atzīmēta. Šogad, protams, ir īpaša situācija. Jāsaka, ka ļoti patīkami ir pārliecināties par to, ka šo situāciju apzinās arī paši leģionāri, kas tradicionāli piemiņas datuma pasākumus organizē. Taču tie šoreiz notiks tādā veidā, lai, no formālās puses raugoties, neradītu pamatu dažādiem provokatoriem veikt tādas akcijas, ko varētu izmantot pret Latviju starptautiskā līmenī. Tas, ka šogad īpašu uzmanību 16. martam pievērš mūsu viesi, īpaši eksperti politikas jautājumos no ASV un arī citas augstas ārzemju amatpersonas, pēc manām domām, liecina par to, ka pastāv vēlme redzēt Latvijas valdības un iekšlietu resoru spēju radīt stabilu situāciju 16. martā, kad, esmu pārliecināts, Latvijai nedraudzīgi spēki mēģinās izmantot visas iespējas, lai tāpat kā iepriekšējos gados radītu iespaidu par Latviju kā zemi, kurā tiek atbalstītas nacisma idejas. Domāju, ka gan augstākās amatpersonas, gan attiecīgie dienesti ļoti labi apzinās šo situāciju un būs gatavi atbilstoši rīkoties.

Līdz ar to 16. marts drīzāk varētu būt traģisku vēstures notikumu atceres un kaujās kritušo latviešu karavīru piemiņas diena — bet bez pārliekas pompozitātes.

— Kā vērtējat Latvijas sportistu piedalīšanos polimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā?

— Protams, ja salīdzina ar abām pārējām Baltijas valstu komandām, mēs šoreiz varējām vēlēties labākus panākumus. Bet tādas nu ir olimpiskās spēles. Katrā ziņā tas, kā norisinājās visi tie dopinga skandāli un kā radās problēmas ar tiesāšanu vairākos sporta veidos, liecina par to, ka šajā olimpiskajā sistēmā un pasaules mēroga sportā kaut kas nav kārtībā un ir iestājusies gluži vai krīze, ko, manuprāt, nebūs viegli pārvarēt. Tas saistīts gan ar dopinga lietošanas jautājumiem, gan ar jau pieminēto korupciju, līdz ar to arī ar objektīvu tiesāšanu.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes parlamentārā līmenī?

— Mēs, protams, turpināsim būt klāt visos pasākumos, kur piedalās dažādu valstu parlamentu delegācijas vai to pārstāvji, piemēram, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sēdēs. Šopavasar ir ieplānota Saeimas oficiālās delegācijas vizīte Spānijā, kas šobrīd ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā. Paredzētas arī apmaiņas vizītes starp Saeimas Eiropas lietu komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas un atbilstīgajām citu Eiropas Savienības kandidātvalstu komisijām.

— Kāda varētu būt efektivitāte Latvijas pārstāvju — Edvīna Inkēna, Riharda Pīka un Roberta Zīles — līdzdalībai tikko nodibinātā Eiropas Savienības Konventa darbā?

— Domāju, tas vien, ka Eiropas Savienības kandidātvalstis jau tagad ir uzaicinātas piedalīties jaunizveidotā Eiropas Savienības Konventa darbā, kaut arī bez balsstiesībām, mums tomēr dos iespēju ietekmēt, pirmkārt, tālāko Eiropas Savienības nākotni, cik vien tas ir iespējams, otrkārt, skaidri formulēt mūsu pozīciju Eiropas visaptverošajos jautājumos. Šobrīd gan zināmā mērā taktisku apsvērumu dēļ, gan gluži objektīvi nav pilnīgas skaidrības par mūsu valsts pozīciju. Konventā mūsu pozīcija ir jāveido, to saskaņojot ar citām Eiropas Savienības kandidātvalstīm un arī novērtējot iekemīgāko Eiropas Savienības valstu nostāju. Ļoti rūpīgi un nopietni Konventa darbam bija sagatavojušās gan Vācija, gan Lielbritānija, ko mēs varējām pamanīt pēc šo lielvalstu diplomātu mērķtiecīgās darbības. Katrā ziņā līdzdalība šajā Konventā mums būs laba skola, un vienlaikus tas ir apliecinājums, ka Latvija un citas Eiropas Savienības kandidātvalstis būtībā jau tiek uzskatītas par līdzvērtīgām partnerēm.

— Kas martā būs priekšplānā Saeimas darbā?

— Domāju, ka jau manis pieminētā likumprojektu pakete, kas skar cīņu pret korupciju. Šī likumdošanas bāze jāsakārto iespējami drīzāk. Svarīgi būs arī tie likumdošanas akti, kas saistīti ar mūsu likumu saskaņošanu ar Eiropas Savienības standartiem un prasībām.

Katrā ziņā paveicamo darbu apjoms ir liels. Tuvojas vēlēšanas, un līdz ar to pastiprinās deputātu vēlme debatēt par jebkuru likumprojektu. Tāpēc, manuprāt, šis laiks līdz rudenim būs diezgan saspringts visādā ziņā. Bet ziemas sesija droši vien beigsies 27. vai 28. martā — pirms Lieldienām.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors