" Slovēnija, maza un veiksmīga "

Slovēnijā ir valdības krīze, bet tās ceļš uz Eiropu līdzinās ātrgaitas šosejai.

Gandrīz visas lielākās Slovēnijas partijas atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā: "Mēs gribam saglabāt savas īpatnības un identitāti. Taču šāda pašapliecināšanās būs iespējama vienīgi tad, ja mūsu valsts būs veiksmīga Eiropā." Slovēnija ES pašreiz ir uz labākā ceļa, lai gūtu panākumus. Tās ekonomiskais devums uz vienu iedzīvotāju sasniedz divas trešdaļas no vidējā ES līmeņa. Ar 10.000 dolāriem uz iedzīvotāju Slovēnija starp kandidātvalstīm atrodas priekšgalā. Taču pašreiz tā piedzīvo valdības krīzi, lai gan jau rudenī ir gaidāmas kārtējās parlamenta vēlēšanas. Pēc tam, kad Tautas partija pēc apvienošanās ar opozīcijā esošajiem kristīgajiem demokrātiem atsauca no valdības savus ministrus, kreisajam liberālim Drnovšekam, kas valdību vadīja kopš 1992. gada, aprīļa sākumā parlamentā tika izteikta neuzticība. Tagad konservatīvās partijas līdz vēlēšanām grib savest kārtībā strīdīgās vēlēšanu tiesības. Taču līdz šim nav tam nepieciešamā vairākuma.

Piektdien ir jānotiek pēdējam mēģinājumam. Ja 90 deputātu līdz 8. maijam nevienosies par pārejas laika valdību, prezidentam Milanam Kučanam būs jāizziņo pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas.

Slovēnijā ekonomiskā attīstība pagājušajā gadā sasniedza 4,7%. Kas attiecas uz iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, tad Slovēnija jau gandrīz ir sasniegusi Portugāles un Grieķijas līmeni.

60% iedzīvotāju atbalsta iestāšanos ES. Taču slovēņiem ir sāpīgi, ka eiropieši pret viņiem neizturas ar tādām pašām simpātijām un tādu pašu cieņu kā viņi pret tiem. Sociālo zinātņu docents Miheljaks uzskata, ka Rietumeiropai trūkst informācijas par Slovēniju. Paši slovēņi kultūras, ekonomikas un pārvaldes ziņā sevi pieskaita pie kontinenta centrālās daļas.

"Frankfurter Rundschau"

Ulrihs Glaubers