"Bulgārija grib kļūt par paraugskolnieci"

Marta vidū tika sāktas Bulgārijas iestāšanās saruna ES. Programmā vispirms iekļautas sešas tēmas, kuras tiek uzskatītas par vieglākajām. Jautājumu par Bulgārijas un ES attiecībām pašreiz daudzi bulgāri uzskata par svarīgāko un aktuālāko. Šis jautājums nav iekļauts šajās nodaļās. Tam tikai netieši ir saistība ar sarunām: Bulgārija un Rumānija ir vienīgās kandidātvalstis, kuru pilsoņiem, lai tie ieceļotu Šengenas līguma valstīs, nepieciešama vīza. Garās rindas, par kurām saka, ka tās "veido" mafija pie Vācijas vēstniecības, bulgāriem parāda, cik tālu viņiem vēl līdz ES.

Gandrīz 70 % bulgāru iestājas par iestāšanos ES — vairāk nekā jebkurā citā Austrumeiropas valstī. Tomēr, ja vīzu režīms drīz netiks atcelts, tad, kā bieži dzirdams Sofijā, pašreizējā sajūsma par Eiropu vēl pirms tādu punktu apskates Briselē, kas skar plašus iedzīvotāju slāņus, tādus kā zemniekus, varētu pārvērsties neuzticībā un skepsē. Varētu rasties sajūta, ka ES Bulgāriju patiesi grib turēt pa gabalu.

Kā dzirdams, tad Bulgārija jau sen esot gatava vīzu režīma atcelšanai, jo tā esot uzlabojusi savu robežkontroli, ar visām ES valstīm noslēgusi bēgļu atpakaļuzņemšanas līgumu un pašlaik izsniedzot jaunas, pret viltošanu nodrošinātas pases. Tomēr Rumānija vēl neesot izpildījusi savus mājasdarbus, un ES gribot izvairīties saglabāt vīzu režīmu ar vienu vienīgu kandidātvalsti.

Konservatīvi, proeiropeiski orientētā ministru prezidenta Kostova valdība negurdama savu valsti raksturo kā izšķirošu stabilitātes faktoru Balkānos.

Un patiesi Balkānos Bulgārija piekopj daudznacionāli orientētu reģionālo politiku, kura pārsniedz valstī nepopulāro lojalitāti pret NATO, ko valdība izrādīja Kosovas kara laikā.

Marta sākumā tikās Bulgārijas, Grieķijas un Turcijas — valstu, kuru attiecības gadsimtiem apgrūtināja turku kundzība Dienvidaustrumeiropā un pagātnes teritoriālie strīdi — ārlietu ministri. Ar Rumāniju Bulgārijai nesen noslēgts līgums par otra tilta būvi pār Donavu — tas ir projekts par Dienvideiropas stabilitātes paktu. No savas pret NATO principiāli lojālās nostājas Bulgārija atvasina arī tiesības iestāties par sankciju izbeigšanu pret Dienvidslāviju. Tās cīņā pret Miloševiču izrādījās nederīgs līdzeklis. Sekas galvenokārt bija jāizjūt kaimiņvalstīm.

Līdz 2006.gadam Bulgārija grib būt gatava iestāties ES. Bulgārijas ekonomisti gan šaubās, vai ekonomikas struktūrreforma līdz tam laikam būs pietiekami attīstījusies, tomēr politiskajā līmenī valdība palielina tempu. Sarunas notiek par sešām nodaļām, bet par divām citām nodaļām (tostarp drošības politika un ārpolitika) dokumentus ES Komisija akceptējusi. Šā gada beigās ES Komisijā jābūt iesniegtai Bulgārijas nostājai attiecībā uz 17 nodaļām.

"Frankfurter Allgemeine Zeitung"

Reinhards Vēzers