Ministru kabineta noteikumi Nr.97

Rīgā 2002.gada 5.martā (prot. Nr.10, 8.§)

Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību

un kodoldrošību” 3.panta trešo daļu

 

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka radiācijas drošības un kodoldrošības pamatprincipu ieviešanu cilvēku aizsardzībai pret jonizējošo starojumu medicīniskajā apstarošanā.

2. Medicīniskā apstarošana ir process, kura laikā jonizējošais starojums medicīniskos nolūkos iedarbojas uz cilvēka audiem, orgāniem un organismu kopumā.

3. Noteikumi attiecas uz šādiem medicīniskās apstarošanas veidiem:

3.1. personas apstarošana, kas saistīta ar slimības diagnostiku vai ārstēšanu, vai veselības pārbaudi;

3.2. darbinieka apstarošana obligātajās darbinieka veselības pārbaudēs;

3.3. tādas personas apstarošana, kura brīvprātīgi piedalās medicīnisko vai biomedicīnisko pētījumu programmā;

3.4. personas apstarošana tiesu medicīniskajā ekspertīzē un veselības apdrošināšanas procedūrās, ja attiecīgajiem izmeklējumiem ir medicīniskas indikācijas;

3.5. tādas personas apstarošana, kura nonāk saskarē ar pacientu viņa medicīniskās apstarošanas laikā, apzināti un labprātīgi sniedzot pacientam atbalstu un mierinājumu, ja tas neietilpst šīs personas profesionālajos pienākumos (turpmāk — brīvprātīgais palīgs).

4. Radioloģijā izmanto šādas medicīniski radioloģiskās procedūras, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts medicīniskajai apstarošanai:

4.1. radiodiagnostisko procedūru — medicīnisko izmeklēšanu, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu tikai diagnostiskos nolūkos (piemēram, kodolmedicīnas diagnostisko procedūru, rentgenoloģiju, datortomogrāfiju, invazīvo radioloģiju, kā arī zobārstniecības radioloģiju);

4.2. radioterapeitisko procedūru — ārstēšanu, izmantojot radionuklīdu vai citu jonizējošā starojuma avotu (piemēram, kodolmedicīnas terapeitisko procedūru, paātrinātāju un citu jonizējošā starojuma avotu saturošu iekārtu izmantošanu radioterapijā un invazīvajā radioloģijā).

5. Ārstniecības persona, kurai ir tiesības veikt medicīniski radioloģisko procedūru (turpmāk — ārsts), ir atbildīga par medicīniski radioloģiskās procedūras izvēli un par katru medicīnisko apstarošanu. Ārstam ir pienākums:

5.1. izvērtēt medicīniskās apstarošanas pamatojumu;

5.2. nodrošināt medicīniskās apstarošanas optimizāciju:

5.2.1. izvēlēties medicīniski radioloģiskajai procedūrai atbilstošu radioloģijā lietojamu aparatūru vai iekārtu, kas satur jonizējošā starojuma avotu vai ģenerē jonizējošo starojumu (turpmāk — radioloģiskā aparatūra);

5.2.2. iegūt radiodiagnostisko informāciju vai nodrošināt radioterapeitisko rezultātu;

5.2.3. izvērtēt medicīniskās apstarošanas tehniskos aspektus;

5.2.4. ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus, izvērtēt medicīniski radioloģisko procedūru, kā arī jonizējošā starojuma dozu vai kopējās radioaktivitātes daudzumu, ko medicīniskās apstarošanas laikā saņem persona (turpmāk — pacienta doza);

5.3. novērtēt medicīniskajā apstarošanā iegūto radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu;

5.4. sadarboties ar citiem speciālistiem, kas saistīti ar medicīnisko apstarošanu, attiecībā uz medicīniskās apstarošanas tehniskajiem aspektiem (piemēram, medicīniski radioloģisko procedūru sagatavošana un izpilde, ar to saistītās radioloģiskās aparatūras darbināšana un lietošana, kā arī radioloģiskās aparatūras tehnisko parametru un darba vietas fizikālo parametru novērtēšana, pacienta dozas noteikšana ar tiešām vai netiešām mērīšanas metodēm (turpmāk — pacienta dozimetrija), radioloģiskās aparatūras kalibrēšana un apkope, filmu attīstīšana, radioaktīvo materiālu sagatavošana un lietošana);

5.5. iegūt informāciju par personai iepriekš veiktajām medicīniski radioloģiskajām procedūrām;

5.6. nodot informāciju par personas medicīnisko apstarošanu citām ārstniecības personām;

5.7. nodrošināt pacientu un brīvprātīgo palīgu ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi;

5.8. ja pacients bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, nodrošināt pacienta apmeklētājus ar informāciju par jonizējošā starojuma iespējamo kaitīgo ietekmi.

6. Bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra” (turpmāk — aģentūra):

6.1. izstrādā rekomendācijas par radioloģiskās aparatūras nepieciešamo daudzumu, apkopo informāciju par medicīniski radioloģisko procedūru un alternatīvo metožu izmantošanu valstī un kopīgi ar Radiācijas drošības centru (turpmāk — centrs) veicina radiācijas drošības kvalitātes nodrošināšanas prasību un kvalitātes kontroles prasību ievērošanu;

6.2. apkopo informāciju par valstī veiktajām medicīniski radioloģiskajām procedūrām un sniedz to centram, lai tas novērtētu vidējo pacienta dozu dažādās medicīniski radioloģiskajās procedūrās un pacientu grupās un iekļautu minēto informāciju datu bāzē par iedzīvotāju apstarošanu.

 

2. Medicīniskās apstarošanas pamatojums

7. Ārstniecības persona, kurai ir tiesības atbilstoši savai profesionālajai darbībai nosūtīt personu uz medicīnisko apstarošanu (turpmāk — nosūtītājs), aizpilda norīkojuma veidlapu, pamatojot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību.

8. Ārsts izvērtē nosūtītāja sniegto medicīniskās apstarošanas pamatojumu un, ja tas ir pietiekams, atļauj veikt medicīnisko apstarošanu.

9. Medicīniskā apstarošana bez attiecīgā pamatojuma ir aizliegta.

10. Pamatojot un izvērtējot medicīniskās apstarošanas nepieciešamību:

10.1. salīdzina pacienta izārstēšanas, paredzamo sāpju samazināšanas, ārstēšanas iespēju palielināšanas vai dzīves ilguma pagarināšanas iespējas un labumu sabiedrībai ar iespējamo jonizējošā starojuma iedarbības kaitējumu, ņemot vērā arī efektivitāti, ieguvumu un risku, ko dod alternatīvās metodes, kas ar šādu medicīnisko apstarošanu nav saistītas vai saistītas mazāk (piemēram, ultraskaņas izmeklējumi un ķīmijterapija);

10.2. ņem vērā medicīniskās apstarošanas mērķus un personas fiziskās īpatnības;

10.3. ņem vērā šo noteikumu 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikumā noteiktos jonizējošā starojuma dozu standartlīmeņus radiodiagnostiskajā procedūrā vai — attiecībā uz radioaktīvajiem farmaceitiskajiem preparātiem — kopējās radioaktivitātes standartlīmeņus tipiska lieluma pacienta izmeklējumiem vai standarta izmeklējumiem, izmantojot radioloģisko aparatūru saskaņā ar medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes attiecīgo aprakstu (turpmāk — diagnostikas standartlīmeņi). Radioaktīvais farmaceitiskais preparāts ir radionuklīds vai ar radionuklīdu iezīmēts ķīmiskais savienojums, kas paredzēts ievadīšanai cilvēka organismā vai darbībām in vitro diagnostikas vai terapijas nolūkos kodolmedicīnā;

10.4. ņem vērā iepriekš iegūtu radiodiagnostisko informāciju vai slimības vēstures datus, kas saistīti ar plānoto medicīnisko apstarošanu.

11. Ārsts, pamatojot brīvprātīgā palīga medicīnisko apstarošanu, ņem vērā tiešo labumu pacienta veselībai un iespējamo apstarošanas radīto kaitējumu brīvprātīgajam palīgam un pacientam.

12. Ārsts detalizēti izvērtē medicīniskās apstarošanas pamatojumu:

12.1. ja tiek izmantota jauna medicīniski radioloģiskā procedūra pirms tās ieviešanas ārstniecības iestādē;

12.2. ja ir iegūti pierādījumi par attiecīgās medicīniski radioloģiskās procedūras nepietiekamu efektivitāti vai iespējamām nelabvēlīgām blakusparādībām;

12.3. ja no medicīniskās apstarošanas personas veselībai nav tieša labuma (arī ja persona pati pieprasa to veikt). Šādos gadījumos medicīnisko apstarošanu var veikt, ņemot vērā ārsta noteiktos ierobežojumus, izņemot gadījumu, ja šāds apstarojums rada apdraudējumu personas veselībai vai dzīvībai.

13. Ja kādas medicīniski radioloģiskās procedūras izmantošana kopumā nav pamatota, ārstu konsilijs atsevišķos gadījumos var pieņemt lēmumu par individuālu medicīnisko apstarošanu.

14. Aģentūra sadarbībā ar Radiācijas drošības padomi izvērtē jaunas medicīniski radioloģiskās procedūras ieviešanas lietderīgumu un iespējamību valstī, analizējot tās ietekmi uz radiācijas drošību un izvērtējot, vai pozitīvais rezultāts pārsniegs kopējo negatīvo ietekmi.

15. Ja personai nav konstatētas tādas slimības klīniskās izpausmes, kuras ārstēšanā ir nepieciešama medicīniski radioloģiskā procedūra, šāda procedūra tiesu medicīniskajā ekspertīzē vai veselības apdrošināšanā ir pamatota tikai tad, ja pēc tās ir iespējams saņemt izmeklējamās personas ārstēšanā izmantojamu informāciju par viņas veselības stāvokli.

16. Lielas iedzīvotāju grupas (vairāk par 1000 cilvēku) medicīniskā apstarošana radiodiagnostiskos nolūkos, tai skaitā rentgenoskopiskie un mamogrāfijas izmeklējumi (turpmāk — skrīninga izmeklējumi), ir atļauta tikai tad, ja paredzamie medicīniskās apstarošanas ieguvumi attiecīgajai iedzīvotāju grupai vai visam iedzīvotāju kopumam kompensē ekonomiskās un sociālās izmaksas, kuras var radīt jonizējošā starojuma kaitīgā iedarbība, un ir ņemtas vērā šādas apstarošanas iespējas slimību atklāšanā, atklāto slimību ārstēšanas iespējas un sabiedrības ieguvums no šo slimību izplatības ierobežošanas. Šādas medicīniskās apstarošanas nepieciešamību novērtē aģentūra.

17. Aizliegts apstarot personu medicīniskajā vai biomedicīniskajā pētījumā (turpmāk — pētījums), izņemot gadījumu, ja ir saņemta Latvijas Zinātņu akadēmijas Ētikas komisijas (turpmāk — Ētikas komisija) piekrišana pētījumu programmas uzsākšanai un apstarojamā persona ir informēta par sagaidāmo risku un rakstiski devusi piekrišanu piedalīties pētījumā. Ētikas komisija uzrauga, lai pētījumos iesaistīto un medicīniskai apstarošanai pakļauto personu skaits būtu pēc iespējas mazāks, bet pietiekams, lai iegūtu precīzu un ticamu informāciju.

18. Pirms pacienta (slimnieka) apstarošanas pētījumā nepieciešams novērtēt iespējamo diagnostisko vai terapeitisko labumu, ko pacients (slimnieks) varētu gūt, piedaloties šajā pētījumā, un saņemt viņa ārstējošā ārsta rakstisku piekrišanu.

19. Ētikas komisija pirms lēmuma pieņemšanas par personas apstarošanu pētījumā pārbauda, vai persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai:

19.1. nav atkarīga no pētījuma veicēja;

19.2. nav piekritusi piedalīties pētījumā par samaksu, izņemot tiešo kompensāciju par piedalīšanos pētījumā, vai tikusi kā citādi ietekmēta.

20. Pētījumu veicējs ir atbildīgs, lai:

20.1. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, vismaz dienu pirms apstarošanas tiktu rakstiski viņai saprotamā veidā informēta par iespējamo risku;

20.2. persona, kuru paredzēts iesaistīt pētījumā un pakļaut medicīniskajai apstarošanai, saņemtu informāciju par pētījuma iespējamo ietekmi uz veselību, kā arī par blakusparādībām, kas var rasties pētījuma laikā vai pēc tā;

20.3. tiktu nodrošināta informācijas konfidencialitāte par pētījumā iesaistītajām personām;

20.4. tiktu nodrošināta iespēja pētījumā iesaistītajām personām jebkurā brīdī atteikties no piedalīšanās pētījumā, nesniedzot atteikšanās pamatojumu.

3. Operatora pienākumi radioloģijā

21. Operators nodrošina radiācijas drošības un kodoldrošības kvalitātes nodrošināšanas programmas (turpmāk — kvalitātes nodrošināšanas programma) izstrādi, pieaicinot ārstu, radiācijas drošības ekspertu (vai radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu) un medicīnas fizikas ekspertu, kuram ir medicīnas fiziķa izglītība, vismaz trīs gadu pieredze jonizējošā starojuma fizikā vai jonizējošā starojuma tehnoloģijā, kas izmantojama medicīniskajā apstarošanā, un kura kompetence ir atzīta ar radiācijas drošības un kodoldrošības ekspertu atestācijas komisijas lēmumu.

22. Izstrādājot kvalitātes nodrošināšanas programmu, operators tajā iekļauj šādas darbības:

22.1. noteikt jonizējošā starojuma avotu, attēla iegūšanas iekārtu, aizsardzības pret jonizējošo starojumu aprīkojuma un ar jonizējošā starojuma ģenerēšanu saistīto tehnisko iekārtu tehnisko parametru mērījumus, kādi nepieciešami, nododot attiecīgās iekārtas ekspluatācijā un veicot regulārās pārbaudes;

22.2. nodrošināt, lai medicīniskā apstarošana netiktu veikta ar tādu radioloģisko aparatūru, kuras tehniskie parametri neatbilst radioloģiskās aparatūras tehnisko parametru minimālajiem kritērijiem (8.pielikums);

22.3. noteikt radiodiagnostisko vai radioterapeitisko klīnisko uzdevumu un medicīniskās apstarošanas tehnisko aspektu savstarpējo atbilstību;

22.4. sagatavot medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstu visai radioloģiskajai aparatūrai un visām medicīniski radioloģiskajām standarta procedūrām;

22.5. regulāri kontrolēt pacientu dozimetriju un pārbaudīt mērinstrumentu darbības atbilstību kalibrēšanas datiem;

22.6. ik dienas pārbaudīt mērinstrumentus, izmantojot darba etalonus vai citas mēriekārtas un datus par to ekspluatācijas apstākļiem, kā arī pārbaudīt medicīniskās apstarošanas kontroles iekārtas;

22.7. veikt regulāras kvalitātes kontroles pārbaudes radioloģijā, iesaistot radniecīgu iestāžu ekspertus;

22.8. veikt īpašus kvalitātes kontroles pasākumus attiecībā uz bērnu medicīnisko apstarošanu un pacienta dozu vai medicīniski radioloģisko procedūru novērtējumu bērniem;

22.9. ņemt vērā citos normatīvajos aktos noteiktos medicīniskās apstarošanas kvalitātes novērtēšanas rādītājus un prasības kvalitātes nodrošināšanas programmai.

23. Operators ir atbildīgs:

23.1. par sistemātisku radioloģijas kvalitātes auditu, kas ietver medicīniski radioloģisko procedūru pārbaudi, novērtējot medicīniski radioloģiskās procedūras un salīdzinot iegūtos rezultātus ar diagnostikas standartlīmeņiem, ja nepieciešams, pārveidojot medicīniski radioloģiskās procedūras, izstrādājot medicīniskajā apstarošanā izmantojamās jaunās metodes aprakstu vai izmantojot citas metodes, lai uzlabotu pacientu aprūpes kvalitāti;

23.2. par ārstniecības iestādes darbā iesaistīto medicīnas fizikas ekspertu un medicīnas fiziķu minimālās darba slodzes atbilstību šo noteikumu 9.pielikumā noteiktajām prasībām;

23.3. par medicīnas fizikas eksperta un medicīnas fiziķa iesaistīšanu radioterapeitiskajās procedūrās, kā arī kodolmedicīnas diagnostiskajās un terapeitiskajās procedūrās. Medicīnas fizikas ekspertu, ja nepieciešams, iesaista arī citās medicīniski radioloģiskajās procedūrās;

23.4. par pacientu un darbinieku, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, izvietošanu radiācijas drošības prasībām atbilstošās telpās;

23.5. par tādu radioaktīvo atkritumu (piemēram, pacientu izdalījumi), radioaktīvi piesārņoto materiālu un atkārtoti izmantojamo priekšmetu uzskaiti, savākšanu, marķēšanu, uzglabāšanu sabrukšanas glabāšanai vai izvadīšanai vidē, kuri rodas no pacientiem vai saistībā ar pacientiem, kam veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras;

23.6. par regulāriem dozimetriskajiem mērījumiem telpās, kurās veic kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras vai atrodas pacienti, kuriem veic vai ir veiktas kodolmedicīnas radioloģiskās procedūras;

23.7. par radiācijas drošības instrukciju pieejamību brīvprātīgajiem palīgiem;

23.8. par medicīnisko apstarošanu atbilstoši medicīniskajā apstarošanā izmantojamās metodes aprakstam.

 

4. Medicīniski radioloģiskās procedūras

4.1. Vispārīgās prasības

24. Atkarībā no apstarošanas nolūka un apstarojamā orgāna vai audiem medicīniski radioloģiskajā procedūrā aizsargā pret jonizējošo starojumu jutīgos orgānus (mazā iegurņa orgānus, piena dziedzerus un vairogdziedzeri).

25. Apmeklētāja saņemtā jonizējošā starojuma doza no pacienta, kurš ir vai ir bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 5 mSv gadā visam ķermenim. Ja apmeklētājs nav sasniedzis 18 gadu vecumu, saņemtā jonizējošā starojuma doza nedrīkst pārsniegt 1 mSv gadā visam ķermenim.

26. Ārsts nodrošina, lai brīvprātīgā palīga saņemtā jonizējošā starojuma doza nepārsniedz 5 mSv gadā.

27. Ja brīvprātīgā palīga novērtētā jonizējošā starojuma doza var pārsniegt 5 mSv gadā, viņu pielīdzina darbiniekam, kurš veic darbības ar jonizējošā starojuma avotiem, un operators viņam nodrošina individuālo dozimetriju.

28. Ja pacients, kas bijis pakļauts kodolmedicīnas radioloģiskajai procedūrai, atstāj ārstniecības iestādi, ārsts izsniedz pacientam vai viņa ģimenes loceklim, aizgādnim vai aizbildnim rakstiskus norādījumus par pasākumiem aizsardzībai pret jonizējošo starojumu un informāciju par iespējamo jonizējošā starojuma dozu, ko citas personas var saņemt no attiecīgā pacienta.

 

 

4.2. Medicīniskā apstarošana radiodiagnostiskos nolūkos

29. Ārsts ir atbildīgs, lai radiodiagnostiskajā procedūrā:

29.1. tiktu izmantota piemērota radioloģiskā aparatūra;

29.2. pacients tiktu apstarots ar iespējami mazāku medicīniskās apstarošanas dozu, ņemot vērā ekonomiskos un sociālos faktorus un izvēloties tādus medicīniskās apstarošanas parametrus, kas nodrošina kvalitatīva attēla iegūšanu;

29.3. netiktu pārsniegti diagnostikas standartlīmeņi un tiktu ņemti vērā attiecīgās radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri;

29.4. varētu izvairīties no papildu medicīniskās apstarošanas, maksimāli izmantojot iepriekšējā medicīniskajā apstarošanā gūto radiodiagnostisko informāciju.

30. Lai samazinātu pacienta dozu un vienlaikus nodrošinātu nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju, radiodiagnostiskajā procedūrā izmanto šādus medicīniskās apstarošanas parametrus:

30.1. izmeklējamā lauka lielums;

30.2. digitālo attēlu skaits, lielums un uzņēmumu skaits izmeklējuma laikā vai griezumu skaits datortomogrāfijā;

30.3. attēla uztvērēja veids, tai skaitā augstas jutības vai mazas jutības pastiprinātāja ekrāns;

30.4. izkliedētā jonizējošā starojuma uztveršanas režģis;

30.5. primārā staru kūļa kolimācija;

30.6. attēla uzlabošanas tehnika dinamiskajā attēlošanā, tai skaitā attēlu skaits sekundē;

30.7. attīstītāja temperatūra, attēla rekonstrukcijas algoritms un citi attēla apstrādāšanas faktori;

30.8. rentgenspuldzei pievadītais augstspriegums, strāvas stiprums, izmeklēšanas laiks un citi radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri.

31. Mobilo radioloģisko aparatūru radiodiagnostiskajā procedūrā lieto tikai tad, ja medicīnisku kontrindikāciju dēļ pacientu nav iespējams pārvietot uz radiodiagnostisko kabinetu.

32. Ārsts kodolmedicīnas diagnostiskajā procedūrā:

32.1. izvēlas radionuklīdu ar īsu pussabrukšanas periodu;

32.2. izvēlas tādu ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti un attēla iegūšanas algoritmu, lai to kombinācija nodrošinātu minimālu pacienta dozu un kvalitatīvu attēlu;

32.3. ņem vērā kopējās radioaktivitātes diagnostikas standartlīmeņus;

32.4. ievēro īpašas prasības pacientiem ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem;

32.5. izmanto metodes, kas paātrina radioaktīvā farmaceitiskā preparāta izvadīšanu.

33. Ja kodolmedicīnas diagnostiskā procedūra nepieciešama bērnam, ārsts veic pacientam ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes korekciju, ņemot vērā bērna fizikālos parametrus, un izvēlas attiecīgu lielumu starp minimālo radioaktīvā farmaceitiskā preparāta devu bērnam (7.pielikums) un maksimālo devu pieaugušajam (6.pielikums).

34. Ārsts atbild, lai kodolmedicīnas diagnostiskajā procedūrā lietojamo radioaktīvo farmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms medicīniski radioloģiskās procedūras izpildes.

 

4.3. Medicīniskā apstarošana radioterapeitiskos nolūkos

35. Ārsts attiecīgās ķermeņa daļas medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskajā procedūrā plāno individuāli, lai jonizējošā starojuma dozas apkārtējos audos, kas nav medicīniskās apstarošanas objekti, būtu tik zemas, cik tas praktiski ir iespējams atbilstoši paredzētajam radioterapeitiskajam mērķim.

36. Ārsts kodolmedicīnas terapeitiskajā procedūrā:

36.1. izvēlas radioterapeitiskajai procedūrai atbilstošu radionuklīdu;

36.2. ievēro īpašas prasības pacientam ar orgānu vai orgānu sistēmu funkciju traucējumiem.

37. Ārsts ir atbildīgs, lai:

37.1. radioterapeitiskajā procedūrā izmanto piemērotu radioloģisko aparatūru;

37.2. medicīniskās apstarošanas plānotais mērķa tilpums saņem nepieciešamo jonizējošā starojuma dozu, maksimāli aizsargājot citus orgānus un audus;

37.3. kodolmedicīnas terapeitiskajā procedūrā lietojamo radioaktīvo farmaceitisko preparātu sagatavo, pacientam ievadāmās devas kopējo radioaktivitāti mēra un tās lielumu protokolē tieši pirms medicīniski radioloģiskās procedūras izpildes.

38. Pacientu, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā procedūra, ārsts ievieto īpašā palātā, lai aizsargātu darbiniekus, kuri saistīti ar medicīnisko apstarošanu, pārējos pacientus un apmeklētājus pret jonizējošo starojumu.

39. Lai ierobežotu citu personu apstarošanu no pacienta, kuram ir veikta kodolmedicīnas terapeitiskā procedūra, operators nodrošina, ka pacientu neizraksta un neizlaiž no ārstniecības iestādes līdz kopējā radioaktivitāte viņa ķermenī nav mazāka par 400 MBq 131I, bet, ja pacients dzīvo kopā (vienā istabā) ar mazgadīgiem bērniem, — 200 MBq 131I. Ja tiek lietoti citi radionuklīdi, konkrēto kopējās radioaktivitātes lielumu nosaka ārsts, ņemot vērā to personu aizsardzību pret jonizējošo starojumu, ar kuriem pacients dzīvo vai strādā kopā.

5. Apmācība

40. Lai paaugstinātu radiācijas drošības līmeni valstī, centrs sadarbībā ar Latvijas Rentgenologu un radiologu asociāciju izstrādā rekomendācijas par mācību programmās iekļaujamiem mācību tematiem, kas saistīti ar radiācijas drošību medicīniskajā apstarošanā.

41. Personas, kuras apgūst atbilstošas mācību programmas, var veikt medicīniski radioloģisko procedūru (vai daļu no tās) tikai sertificētas ārstniecības personas vai medicīnas fiziķa uzraudzībā vai vadībā atbilstoši veicamo darbu specifikai.

42. Operators nodrošina ar medicīnisko apstarošanu saistīta darbinieka:

42.1. mācības pēc kvalifikācijas iegūšanas un zināšanu pārbaudi par medicīniski radioloģiskajām procedūrām un aizsardzību pret jonizējošo starojumu un citiem radiācijas drošības aspektiem ne retāk kā reizi gadā, bet darbu vadītāja mācības un zināšanu pārbaudi — ne retāk kā reizi trijos gados;

42.2. ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas un kodoldrošības jautājumus, mainās darba vai amata pienākumi, tiek ieviesta jauna radioloģiskā aparatūra vai jauna medicīniski radioloģiskā procedūra.

6. Radioloģiskā aparatūra

43. Operators nodrošina, lai radiodiagnostiskajā procedūrā lietojamā radioloģiskā aparatūra un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:

43.1. aparatūra un tās aprīkojums ir projektēts un izgatavots tā, lai medicīnisko apstarošanu uzturētu atbilstoši diagnostikas standartlīmeņiem, kas ļautu iegūt pietiekamu radiodiagnostisko informāciju;

43.2. uz vadības pults ir skaidri un precīzi norādīts ģenerējošās spuldzes augstspriegums, strāvas stiprums un ekspozīcijas laiks vai strāvas stipruma un ekspozīcijas laika reizinājums;

43.3. ir viegli un nepārtraukti pieejama informācija par filtrāciju, fokusa lauka izmēriem, attālumu no jonizējošā starojuma avota līdz attēla uztvērējam, lauka izmēra indikāciju, kā arī par citiem parametriem, kas raksturo radioloģiskās aparatūras darbu;

43.4. aparatūra ir apgādāta ar ierīci, kura automātiski pārtrauc jonizējošā starojuma ģenerēšanu pēc noteikta laika, kā arī pēc uzdotās jonizējošā starojuma dozas sasniegšanas;

43.5. aparatūra un tās aprīkojums ir piemērots, veicot medicīnisko apstarošanu veselības pārbaudēs, kā arī veicot tādu medicīnisko apstarošanu, kurā tiek saņemtas lielas pacienta dozas, tai skaitā invazīvajā radioloģijā un datortomogrāfijā.

44. Rentgenoskopiskie izmeklējumi ir aizliegti:

44.1. bez elektronoptiskas attēla pastiprināšanas ierīces vai līdzvērtīgas tehnikas;

44.2. skrīninga izmeklējumu programmās — bez digitālās attēla apstrādes ierīces.

45. Rentgenoskopiskie izmeklējumi ar izslēgtu dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīci ir atļauti:

45.1. izmeklējot nelielas ķermeņa daļas, tai skaitā ekstremitātes;

45.2. izmeklējot bērnu, kurš nav vecāks par 5 gadiem vai kura svars nepārsniedz 12 kilogramu;

45.3. citos gadījumos, ņemot vērā radioloģiskās aparatūras tehniskās iespējas.

46. Operators nodrošina:

46.1. lai rentgendiagnostikas aparatūra būtu apgādāta ar pacienta dozas mērīšanas ierīci;

46.2. lai caurskatēs netiktu izmantota rentgeniekārta bez dozas jaudas automātiskās regulēšanas ierīces.

47. Operators nodrošina, lai radioterapeitiskajā procedūrā lietojamā radioloģiskā aparatūra un tās aprīkojums atbilstu šādām prasībām:

47.1. aparatūra un tās aprīkojums ir apgādāts ar ierīcēm, kas nodrošina medicīniskās apstarošanas izvēli un ekspluatācijas parametru uzturēšanu atbilstoši lietošanas mērķim, kā arī nepārtrauktu un nepārprotamu indikāciju par tādiem radioloģiskās aparatūras tehniskajiem parametriem kā jonizējošā starojuma veids, enerģija, primārā kūļa modifikatori, tai skaitā filtri, attālums līdz pacientam, zonas izmēri, kūļa orientācija, medicīniskās apstarošanas laiks un pacienta doza;

47.2. jonizējošā starojuma avots radioloģiskajā aparatūrā tiek automātiski izslēgts (tiek izslēgta jonizējošā starojuma ģenerācija vai jonizējošā starojuma avots tiek pārvietots no darba stāvokļa uz drošas glabāšanas stāvokli vai kādā citā veidā tiek nodrošināta apstarojuma pārtraukšana vai būtiska samazināšana), ja tiek pārtraukta strāvas piegāde, un kūļa kontroles mehānismu var atkārtoti ieslēgt tikai no vadības pults;

47.3. augstas dozas jaudas aparatūra ir apgādāta ar drošības blokatoriem vai citiem līdzekļiem, kas nepieļauj radioloģisko aparatūru izmantot citādi, kā tas norādīts uz vadības pults, un tā ir nodrošināta vismaz ar divām savstarpēji neatkarīgām drošības sistēmām aparatūras darbības pārtraukšanai;

47.4. drošības blokatoru konstrukcijā lieto tādas fiziskās aizsardzības sistēmas kā kodus un atslēgas, kas garantē, ka radioloģiskās aparatūras ekspluatācija ar izslēgtu bloķēšanu, veicot remontdarbus vai kalibrēšanu, ir iespējama tikai ekspluatācijas darbinieku tiešā kontrolē, izmantojot bloķēšanai divas savstarpēji neatkarīgas sistēmas, kuras izslēdz divi speciālisti vienlaikus;

47.5. kontroles iekārtas nekavējoties brīdina par jebkurām novirzēm radioloģiskās aparatūras darbībā un pārtrauc tās darbību, ja šīs novirzes pārsniedz drošas ekspluatācijas parametrus.

48. Operators nodrošina, lai:

48.1. jebkurš radioloģiskās aparatūras komponenta bojājums tiktu konstatēts pēc iespējas ātrāk, bet tāds bojājums, kas var radīt lielas jonizējošā starojuma dozas, tiktu konstatēts nekavējoties un, ja tas ir tehniski iespējams, nodrošina, lai jonizējošā starojuma avots nebūtu darba stāvoklī;

48.2. cilvēka kļūdas iespējamība jonizējošā starojuma avotu darbībā būtu samazināta līdz minimumam;

48.3. radioloģiskās aparatūras tehniskā drošība tiktu pārbaudīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

49. Radioloģisko aparatūru kalibrē, uzsākot jonizējošā starojuma avota ekspluatāciju, ekspluatācijas laikā vismaz reizi gadā, kā arī pēc katras ekspluatācijas, apkopes un remonta procedūras, kas ietekmē jonizējošā starojuma parametrus, atbilstoši normatīvo aktu un aparatūras ražotāju noteiktajām prasībām.

50. Centrs, veicot uzraudzību radiācijas drošībā un kodoldrošībā:

50.1. pieņem lēmumus par radioloģiskās aparatūras izmantošanas iespējamību;

50.2. ja nepieciešams, pieprasa, lai operators uzlabo radioloģiskās aparatūras tehniskos parametrus vai izlabo defektus;

50.3. pieprasa izbeigt radioloģiskās aparatūras izmantošanu, ja tās ekspluatācija neatbilst radiācijas drošības prasībām, radioloģiskās aparatūras tehniskie parametri neatbilst noteiktajām prasībām (8.pielikums) vai radioloģiskā aparatūra nenodrošina nepieciešamo radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu.

7. Pacienta dozimetrija un pacienta dozu novērtējums

51. Radioterapijā katram pacientam medicīnas fiziķis sagatavo medicīniskās apstarošanas plānu un saskaņo to ar medicīnas fizikas ekspertu. Plānu apstiprina ārsts. Medicīniskās apstarošanas plānā ietver:

51.1. kopējo jonizējošā starojuma dozu medicīniskās apstarošanas mērķa tilpumā, apkārtējos audos un pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos (mazā iegurņa orgānos, piena dziedzeros un vairogdziedzerī);

51.2. medicīniskās apstarošanas topogrāfisko shēmu;

51.3. jonizējošā starojuma avotu, jonizējošā starojuma veidu un enerģiju, apstarojamā lauka ģeometriskos parametrus, lauka modifikatorus, monitorvienības un citus apstarojamā lauka parametrus;

51.4. medicīniskās apstarošanas frakciju skaitu, jonizējošā starojuma dozas jaudu un laiku katrā apstarošanas frakcijā.

52. Ārsts, rentgenoloģijas un radioloģijas māsa un medicīnas fiziķis:

52.1. kontrolē pacienta medicīniskās apstarošanas plāna izpildi;

52.2. dokumentē attiecīgās medicīniski radioloģiskās procedūras kontrolkartē un radioloģisko izmeklējumu žurnālā, apliecinot to ar savu parakstu. Katrai medicīniski radioloģiskajai procedūrai izmanto atsevišķu kontrolkarti un radioloģisko izmeklējumu žurnālu.

53. Kontrolkartē un radioloģisko izmeklējumu žurnālā par katru pacienta medicīnisko apstarošanu tiek dokumentēta šāda informācija:

53.1. radiodiagnostiskajā procedūrā — izmeklējuma veids un saņemtā pacienta doza izmeklējuma laikā vai:

53.1.1. rentgenoskopijā — augstspriegums, strāvas stiprums, medicīniskās apstarošanas laiks;

53.1.2. rentgenogrāfijā — augstspriegums, strāvas stiprums, ekspozīcijas laiks un ekspozīciju skaits;

53.1.3. datortomogrāfijā — augstspriegums, strāvas stiprums, griezumu skaits, ja izmanto spirāles datortomogrāfu, — augstspriegums, strāvas stiprums, kopējais apgriezienu skaits un viena apgrieziena laiks;

53.2. kodolmedicīnas radioloģiskajā procedūrā:

53.2.1. ievadītā radioaktīvā farmaceitiskā preparāta nosaukums;

53.2.2. ievadītā radioaktīvā farmaceitiskā preparāta kopējā radioaktivitāte;

53.2.3. radioaktīvā farmaceitiskā preparāta ievadīšanas datums un laiks;

53.3. radioterapeitiskajā procedūrā:

53.3.1. apstarojamais orgāns un mērķa tilpums;

53.3.2. kopējā pacienta doza orgānā un audos un jonizējošā starojuma doza katrā medicīniskās apstarošanas reizē;

53.3.3. jonizējošā starojuma doza pret jonizējošo starojumu jutīgajos orgānos (mazā iegurņa orgānos, piena dziedzeros un vairogdziedzerī);

53.3.4. jonizējošā starojuma dozas jauda katrā medicīniskās apstarošanas reizē;

53.3.5. ekspozīcijas laiks katrā medicīniskās apstarošanas reizē;

53.3.6. jonizējošā starojuma dozas jauda ārpus pacienta ķermeņa, kuram ievadīts radioaktīvais farmaceitiskais preparāts;

53.3.7. medicīniskās apstarošanas jonizējošā starojuma dozu topogrāfiskā shēma;

53.3.8. medicīniskās apstarošanas izpildes datums un laiks.

54. Operators uzglabā šo noteikumu 53.punktā minēto informāciju, kamēr minētā persona sasniedz vai būtu sasniegusi 75 gadu vecumu, bet ne mazāk kā 30 gadu pēc attiecīgās medicīniskās apstarošanas. Operators pēc citas ārstniecības iestādes pieprasījuma sniedz pieprasītās ziņas par pacientam veikto medicīnisko apstarošanu.

55. Centrs, veidojot un aktualizējot datu bāzi par iedzīvotāju apstarošanu:

55.1. apkopo informāciju par pacientu dozām;

55.2. novērtē kopējās jonizējošā starojuma dozas atsevišķām iedzīvotāju grupām;

55.3. analizē iespējas samazināt pacienta dozu atbilstoši pieejamām tehnoloģijām un metodēm.

56. Ja medicīniski radioloģiskā procedūra nenodrošina radiodiagnostisko informāciju vai radioterapeitisko rezultātu pacientam un pacienta doza ir būtiski zemāka par diagnostikas standartlīmeņiem, ārsts veic nepieciešamās korekcijas medicīniskās apstarošanas izpildē, lai turpmākajā medicīniskajā apstarošanā tiktu iegūta pietiekama radiodiagnostiskā informācija vai nodrošināts radioterapeitiskais rezultāts.

57. Ja radiodiagnostiskajā procedūrā pacienta doza pārsniedz diagnostikas standartlīmeni vai personai tiek veikts nestandarta izmeklējums, ārsts veic pasākumus, lai samazinātu personas medicīnisko apstarošanu, turpmāk izmantojot šo radiodiagnostisko procedūru.

8. Aizsardzība pret jonizējošo starojumu grūtniecēm, mātēm zīdīšanas periodā un bērniem

58. Ja reproduktīva vecuma sievietei paredzēta medicīniskā apstarošana, nosūtītājs (vai ārsts) noskaidro, vai viņa nav grūtniece vai māte, kas baro bērnu ar krūti, un par to izdara attiecīgu ierakstu medicīniskajā dokumentā un norīkojumā. Sieviete ar parakstu apliecina, ka viņas sniegtā informācija ir pareiza.

59. Ja medicīniskā apstarošana nepieciešama grūtniecei, īpaši, ja apstarošanai ir pakļauti vēdera un iegurņa rajona orgāni, nosūtītājs un ārsts medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī augļa apstarošanu.

60. Jebkuru medicīnisko apstarošanu grūtniecei plāno tā, lai viņa saņemtu minimālo pacienta dozu. Ārsts grūtnieci informē par iespējamo risku auglim.

61. Ja māte baro bērnu ar krūti, nosūtītājs un ārsts kodolmedicīnas medicīniskās apstarošanas pamatojumā papildus izvērtē medicīniskās apstarošanas steidzamību un medicīniskās apstarošanas optimizāciju, ņemot vērā arī bērna paredzamo apstarošanu. Ārsts medicīnisko apstarošanu plāno tā, lai māte un bērns saņemtu minimālo pacienta dozu.

62. Ja medicīniski radioloģiskajā procedūrā mātei, kas baro bērnu ar krūti, ārsts izmanto radionuklīdus, māte bērna zīdīšanu pārtrauc un turpina tikai pēc tam, kad radioaktīvā farmaceitiskā preparāta daudzums mātes pienā ir zemāks par pieļaujamo kopējo radioaktivitāti. Pieļaujamie radioaktīvo farmaceitisko preparātu kopējās radioaktivitātes limiti mātes pienā noteikti šo noteikumu 10.pielikumā.

63. Ārstniecības iestādes organizē un atbalsta pasākumus, kuros reproduktīvā vecuma sievietes, grūtnieces un mātes, kuras baro bērnu ar krūti, tiek brīdinātas par iespējamo jonizējošā starojuma apdraudējumu, kā arī veicina viņu informētību, sagatavojot un izvietojot piemērotās vietās attiecīgajās ārstniecības iestādēs materiālus par šiem jautājumiem.

64. Ārsts nodrošina, lai, veicot bērnu medicīnisko apstarošanu, tiktu izmantota tikai bērniem piemērota radioloģiskā aparatūra un papildaprīkojums, kā arī tiktu ievēroti šo noteikumu 2. un 7.pielikumā noteiktie diagnostikas standartlīmeņi.

9. Neplānota apstarošana

65. Lai samazinātu neplānotas apstarošanas risku, operators nodrošina iespējamo radiācijas negadījumu analīzi, apzina iespējamos radioloģiskās aparatūras bojājumus un darbinieku kļūdas, kas var veicināt personas neplānotu apstarošanu.

66. Ārsts nekavējoties informē operatoru par šo noteikumu prasību neievērošanu vai radiācijas negadījumu un nodrošina nepieciešamos aizsardzības pasākumus medicīniskās apstarošanas laikā, lai samazinātu pacienta neplānotas apstarošanas risku un lielumu.

67. Lai novērstu radiācijas negadījumu, īpašu uzmanību pievērš radioloģiskās aparatūras tehniskajam stāvoklim, drošai ekspluatācijai un medicīniski radioloģiskajām procedūrām, kā arī iespējamo radiācijas negadījumu analīzei.

68. Operators nekavējoties izmeklē šādus radiācijas negadījumus un nepamatotas apstarošanas gadījumus:

68.1. medicīnisko apstarošanu radioterapeitiskos nolūkos, kas radījusi kaitējumu pacientam, ja:

68.1.1. lietots neatbilstošs radioaktīvais farmaceitiskais preparāts;

68.1.2. personas medicīniskās apstarošanas jonizējošā starojuma doza vai devas frakcionēšana atšķiras no ārsta noteiktās;

68.1.3. pacienta medicīniskā apstarošana var izraisīt neparedzētu akūtu efektu ārpus mērķa tilpuma;

68.1.4. kopējā pacienta doza par 5 % pārsniedz ārsta noteikto;

68.2. radiodiagnostisko apstarošanu, kas par 30 % pārsniedz diagnostikas standartlīmeni (1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.pielikums);

68.3. nepamatotu pacienta medicīniskās apstarošanas atkārtošanu;

68.4. radioloģiskās aparatūras bojājumu vai citu neparedzētu gadījumu, kura dēļ pacienta apstarošana atšķiras no plānotās vairāk nekā par 20 %.

69. Ja noticis šo noteikumu 68.punktā minētais radiācijas negadījums vai nepamatotas apstarošanas gadījums, operators kopā ar ārstu un medicīnas fizikas ekspertu:

69.1. aprēķina vai novērtē saņemto pacienta dozu un tās sadalījumu pacienta ķermenī, kā arī informē nosūtītāju un pacientu par minēto dozu un iespējamām negadījuma sekām;

69.2. nosaka un veic koriģējošo pasākumu kopumu, lai novērstu šādu negadījumu atkārtošanos;

69.3. 24 stundu laikā ziņo centram par jebkuru radiācijas negadījumu, kas var izraisīt nopietnas traumas pacientam vai pacienta nāvi;

69.4. 30 dienu laikā pēc radiācijas negadījuma, kas var izraisīt nopietnas traumas pacientam vai pacienta nāvi, iesniedz centram rakstisku ziņojumu, kurā norādīti negadījuma iemesli, sniegta informācija par izmantotajām pacienta dozām, veiktajiem pasākumiem un jebkura cita svarīga informācija.

10. Noslēguma jautājumi

70. Noteikumu 21.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

71. Noteikumu 23.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

72. Noteikumu 43.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

73. Noteikumu 44.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

74. Noteikumu 44.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

75. Noteikumu 46.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri, bet attiecībā uz rentgendiagnostikas aparatūru bērniem — ar 2003.gada 1.janvāri.

76. Noteikumu 46.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

77. Noteikumu 47.4.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 9.martu.

1.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi rentgenogrāfijā

Nr.	Izmeklējamais	Projekcija	Ieejas virsmas
p.k.	objekts		doza1 pacientam
			vienā rentge-
			nogrāfijā (mGy)
1.	Jostas skriemeļi	Mugurējā (AP) projekcija	10
		Sānu (LL) projekcija	30
		Lumbosakrālā pāreja ar slīpu kraniāli
		vērstu staru kūli	40
2.	Vēdera dobums	Mugurējā (AP) projekcija	10
3.	Iegurnis	Mugurējā (AP) projekcija	10
4.	Gūžas locītava	Mugurējā (AP) projekcija	10
5.	Krūšu kurvis	Priekšējā (PA) projekcija	0,4
		Sānu (LL) projekcija	1,5
6.	Piena dziedzeris	Kraniokaudālā (CC) projekcija (ar režģi)	10
		Mediolaterālā slīpā (MLO) projekcija (ar režģi)	10
		Sānu (LL) projekcija (ar režģi)	10
7.	Urīnceļu sistēma:
7.1.	pirms kontrastvielas
	ievades		10
7.2.	pēc kontrastvielas
	ievades		10
8.	Krūšu skriemeļi	Mugurējā (AP) projekcija	7
		Sānu (LL) projekcija	20
9.	Zobi	Intraorālā projekcija	7
		Mugurējā (AP) projekcija	5
10.	Galva	Priekšējā (PA) projekcija	5
		Sānu (LL) projekcija	3

Piezīme.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400–600) vērtība jāsamazina divas līdz trīs reizes.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi rentgenogrāfijā pediatrijā1

Nr.	Izmeklējamais Projekcija	Ieejas virsmas
p.k.	objekts		doza2 pacientam
			vienā rentgeno-
			grāfijā (mGy)
1.	Krūšu kurvis	Priekšējā (PA) projekcija	0,10
		Mugurējā (AP) projekcija	0,10
		Sānu (LL) projekcija	0,20
		Mugurējā (AP) projekcija jaundzimušajiem	0,08
2.	Galva	Priekšējā/mugurējā (PA/AP) projekcija	1,50
		Sānu (LL) projekcija	1,00
3.	Iegurnis	Mugurējā (AP) projekcija	0,90
		Mugurējā (AP) projekcija zīdaiņiem	0,20
4.	Vēdera	Mugurējā/priekšējā (AP/PA) projekcija
	dobums	ar vertikālo/horizontālo staru kūli	1,00

Piezīmes.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) paredzēta piecus gadus vecam bērnam, citos gadījumos veic korekcijas, ņemot vērā pacienta vecumu un masu.

2 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto starojumu pie ieejas virsmas atbilst filmas ekrāna kombinācijai ar relatīvo jutīgumu 200. Augsta jutīguma filmas ekrāna kombinācijai (400–600) vērtību samazina divas līdz trīs reizes.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

3.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi datortomogrāfijā

Nr.	Pārbaudes veids	Vienas manipulācijas (daudzu griezumu)
p.k.		vidējā jonizējošā starojuma doza1 (mGy)
1.	Galva	50
2.	Jostas skriemeļi	35
3.	Vēdera dobums	25

Piezīme.

1 Nosaka mērījumos no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam galvas fantomam, kura garums pa rotācijas asi ir 15 cm, diametrs 16 cm, un no ūdens ekvivalenta materiāla izgatavotam vēdera dobuma fantomam, kura garums ir 15 cm, diametrs 30 cm.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

4.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi mamogrāfijā

Nr.	Piena dziedzera vidējā jonizējošā starojuma doza
p.k.	katrā kraniokaudālajā projekcijā1 (mGy)
1.	Ar režģi	3
2.	Bez režģa	1

Piezīme.

1 Noteikta krūtij, kas saspiesta līdz 4,5 cm biezumam un sastāv no 50 % dziedzeraudu un 50 % taukaudu, izmantojot filmas un ekrāna sistēmu rentgenspuldzi ar molibdēna anodu un molibdēna filtru.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

5.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi rentgenoskopijā

Nr.	Darbību veids	Dozas jauda ieejas virsmai1
p.k.		(mGy/min)
1.	Rentgenoskopija ar normālu staru slodzi	25
2.	Rentgenoskopija ar lielu staru slodzi2	100

Piezīmes.

1 Jonizējošā starojuma doza gaisā (mGy) kopā ar izkliedēto jonizējošo starojumu pie ieejas virsmas.

2 Rentgenoskopiskie izmeklējumi, kuriem radioloģiskās aparatūras aprīkojumā papildus paredzēta iespēja veikt rentgenoskopiju ar lielu staru slodzi, kuru bieži izmanto invazīvajā radioloģijā.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

6.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Diagnostikas standartlīmeņi kodolmedicīnā

Nr.	Izmeklējamais	Radio-	Ķīmiskā forma	Ievadāmās devas
p.k.	orgāns vai	nuklīds		maksimālā
	scintigrāfijas veids			kopējā radioakti-
				vitāte vienam
				izmeklē-
				jumam (MBq)
1.	Skelets	99mTc	Fosfāti un citi fosfora	600
			savienojumi
2.	Skelets (vienfotona	99mTc	Fosfāti un citi fosfora savienojumi	800
	emisijas datorto-
	mogrāfija SPECT)
3.	Sarkanās kaulu	99mTc	Koloīds	400
	smadzenes
4.	Galvas smadzenes	99mTc	Nātrija pertehnetāts	500
	(statiska)	99mTc	Dietilēn-triamino-penta-	500
			acetāts (DTPA), glukonāts un
			glukoheptonāts
5.	Galvas smadzenes	99mTc	Nātrija pertehnetāts	800
	(vienfotona emisijas	99mTc	Dietilēn-triamino-penta-acetāts
	datortomogrāfija SPECT)		(DTPA), glukonāts, glukoheptonāts	800
		99mTc	Eksametazīms	500
6.	Galvas smadzeņu	133Xe	Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums	400
	radionuklīdā	99mTc	Heksametilpropilēna amīna
	angiogrāfija		oksīms (HMPAO)	500
7.	Cisternogrāfija	111In	Dietilēn-triamino-penta-	40
			acetāts (DTPA)
8.	Asaru dziedzeri	99mTc	Nātrija pertehnetāts	4
	un to drenāža	99mTc	Iezīmēts koloīds	4
9.	Vairogdziedzeris	99mTc	Nātrija pertehnetāts	200
		123I	Jodīds	20
10.	Vairogdziedzera	131I	Jodīds	400
	metastāzes
11.	Epitēlijķermenīši	201Tl	Tallija hlorīds	80
12.	Plaušu perfūzija	81mKr	Ūdens šķīdums	6000
		99mTc	Cilvēka seruma albumīns	100
			(makroagregāti vai mikrosfēras)
		133Xe	Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums	200
		127Xe	Nātrija hlorīda izotonisks šķīdums	200
13.	Plaušas (vienfotona	99mTc	Cilvēka seruma albumīna	200
	emisijas datorto-		makroagregāti (MAA)
	mogrāfija SPECT)
14.	Plaušu ventilācija	81mKr	Gāze	6000
		99mTc	Dietilēn-triamino-penta-	80
		acetāta (DTPA) aerosols
		133Xe	Gāze	400
		127Xe	Gāze	200
15.	Aknas	99mTc	Koloīds	80
16.	Aknas (vienfotona	99mTc	Koloīds	200
	emisijas datorto-
	mogrāfija SPECT)
17.	Aknas un žultsceļi	99mTc	Iminodiacetāta atvasinājumi (IDA)	150
18.	Liesa	99mTc	Denaturēti eritrocīti	100
19.	Asins pirmā	99mTc	Nātrija pertehnetāts	800
	pasāža caur sirdi	99mTc	Dietilēn-triamino-penta-	800
			acetāts (DTPA), glukonāts,
			glukoheptonāts
		99mTc	Globulīna-3 makroagregāti (MAG3)	400
20.	Sirds dobumi	99mTc	Cilvēka seruma albumīns	800
	un asinsvadi	99mTc	Iezīmēti eritrocīti	800
21.	Miokards	99mTc	Fosfonāti un fosfātu savienojumi
		99mTc	Izonitrili	300
22.	Miokards (vienfotona	201Tl	Hlorīds	100
	emisijas datorto-	99mTc	Fosfonāti un fosfātu savienojumi	800
	mogrāfija SPECT)	99mTc	Izonitrili	600
23.	Siekalu dziedzeris	99mTc	Nātrija pertehnetāts	40
	un kuņģis
24.	Mekela divertikuls	99mTc	Nātrija pertehnetāts	400
25.	Kuņģa un zarnu	99mTc	Koloīds	400
	trakta asiņošana	99mTc	Eritrocīti	400
26.	Kuņģa iztukšošanās	99mTc	Neabsorbējamie savienojumi	12
		111In	Neabsorbējamie savienojumi	12
		113mIn	Neabsorbējamie savienojumi	12
27.	Barības vada	99mTc	Neabsorbējamie savienojumi	40
	pasāža un atvilnis	99mTc	Koloīds	40
28.	Nieru statiskā	99mTc	Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)	160
	scintigrāfija
29.	Nieru radionuklīdā	99mTc	Dietilēn-triamino-penta-	350
	angiogrāfija un		acetāts (DTPA), glukonāts un
	dinamiskā		glukoheptonāts
	scintigrāfija	99mTc	Globulīna-3 makroagregāti (MAG3)	100
		123I	O-jodhipurāns	20
30.	Virsnieres	75Se	Seleno-holesterols	8
31.	Audzējs vai abscess	67Ga	Citrāts	300
		201Tl	Hlorīds	100
		99mTc	Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)	400
32.	Abscesi	99mTc	Ar eksametazīmu iezīmētie leikocīti	400
		111In	Iezīmēti leikocīti	20
33.	Audzējs	99mTc	Dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA)	400
34.	Neiroektoder-	123I	Meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG)	400
	mālie audzēji	131I	Meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG)	20
35.	Limfmezgli	99mTc	Iezīmēts koloīds	80
36.	Trombi asinsvados	111In	Iezīmēti trombocīti	20

Labklājības ministrs A.Požarnovs

7.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

1. Diagnostikas standartlīmeņi kodolmedicīnā pediatrijā

1.tabula

Nr.	Radionuklīds	Ievadāmās
p.k.		devas mini-
		mālā kopējā
		radioaktivitāte1
		bērnam (MBq)
1.	67Ga - citrāts (audzēji)	10
2.	123I - amfetamīns (smadzenes)	18
3.	123I - hipurāns (nieres)	10
4.	123I - jodīds (vairogdziedzeris)	3
5.	123I - meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG) (audzējs)	35
6.	131I - meta-jod-benzil-guanidīns (MIBG) (audzējs)	35
7.	99m Tc - albumīns (sirds)	80
8.	99m Tc - koloīds (aknas, liesa un sarkanās kaula smadzenes)	15
9.	99mTc - koloīds (kuņģa atvilnis)	10
10.	99mTc - dietilēn-triamino-penta-acetāts (DTPA) (nieres)	20
11.	99mTc - dimerkapto-sukcīnskābe (DMSA) (nieres)	15
12.	99mTc - fosfora savienojumi (skelets)	40
13.	99mTc - denaturētie eritrocīti (liesa)	20
14.	99mTc - IDAs derivāti (žults izvadceļi)	20
15.	99mTc - heksametilpropilēna amīna oksīms (HMPAO) (smadzenes)	100
16.	99mTc - heksametilpropilēna amīna oksīms (HMPAO) (iekaisums)	40
17.	99mTc - cilvēka seruma albumīna makroagregāti (MAA)
	vai mikrosfēras (plaušas)	10
18.	99mTc - globulīna-3 makroagregāti (MAG3) (nieres)	15
19.	99mTc - pertehnetāts (mikcijas cistouretrogrāfija)	20
20.	99mTc - pertehnetāts (pirmā pasāža)	80
21.	99mTc - pertehnetāts (Mekela divertikuls
	un ektopiska kuņģa gļotāda)	20
22.	99mTc - pertehnetāts (vairogdziedzeris)	10
23.	99mTc - iezīmēti eritrocīti (asins gultnes vizualizēšanai)	80

Piezīme.

1 1/10 no kopējās radioaktivitātes, kas paredzēta pieaugušajam.

2. Pacientiem ievadāmās devas kopējās radioaktivitātes pārrēķina koeficienti bērniem

2.tabula

Nr.	Bērna masa	Pārrēķina	Nr.	Bērna masa	Pārrēķina
p.k.	(kg)	koeficients	p.k.	(kg)	koeficients
1.	3	0,1	15.	30	0,62
2.	4	0,14	16.	32	0,65
3.	6	0,19	17.	34	0,68
4.	8	0,23	18.	36	0,71
5.	10	0,27	19.	38	0,73
6.	12	0,32	20.	40	0,76
7.	14	0,36	21.	42	0,78
8.	16	0,40	22.	44	0,80
9.	18	0,44	23.	46	0,82
10.	20	0,46	24.	48	0,85
11.	22	0,50	25.	50	0,88
12.	24	0,53	26.	52-54	0,90
13.	26	0,56	27.	56-58	0,95
14.	28	0,58	28.	60-62	1,00

Labklājības ministrs A.Požarnovs

8.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Radioloģiskās aparatūras tehnisko parametru minimālie atbilstības kritēriji

Nr.	Kontrolējamais parametrs	Prasības/atbilstības
p.k.		kritērijs

I. Vispārējās lietošanas diagnostiskās radiogrāfijas iekārtas1

1.	Augstsprieguma precizitāte:
1.1.	izmērītā sprieguma atbilstība uz skalas	± 10 %
	norādītajiem parametriem
1.2.	augstsprieguma maksimālā novirze, mainot	± 10 %
	spuldzes strāvas stiprumu
1.3.	visu tipu ģeneratoriem spuldzes augstsprieguma	< ± 5 %
	novirze atkārtotos mērījumos	no vidējā lieluma
2.	Primārā kūļa kopējā filtrācija	³ 2,5 mm Al
3.	Ekspozīcijas laiks2	± 10 %
4.	Jonizējošā starojuma doza:
4.1.	jonizējošā starojuma doza ar 2,5 mm Al filtrāciju	> 25 µGy/mAs
	1 m attālumā no fokusa ar spuldzes spriegumu 80 kV
4.2.	jonizējošā starojuma doza atkārtotā ekspozīcijā	novirze no vidējās
	ar vienu un to pašu spriegumu un filtrāciju	dozas ± 20 %
4.3.	jonizējošā starojuma doza ar indicētās strāvas	novirze < 15 %
	stipruma maiņu
4.4.	jonizējošā starojuma doza ar indicētās spuldzes	novirze < 20 %
	strāvas stipruma un ekspozīcijas laika (mAs) maiņu
5.	Sakritība:
5.1.	staru kūļa un gaismas kūļa sakritība:
5.1.1.	summāra novirze katrā galvenajā asī	£ 3 % no attāluma
		starp fokusu (staro-
		tāju) un redzamā
		lauka centru (attēla
		uztvērēju)
5.1.2.	summāra novirze abās galvenajās asīs	£ 4 % no attāluma
		starp fokusu (staro-
		tāju) un redzamā
		lauka centru (attēla
		uztvērēju)
5.2.	rentgenstaru lauka centra un attēla	£ 2 % no attāluma
	uztvērēja centra sakrišana	starp fokusu un
		attēla uztvērēju
5.3.	rentgenstaru kūļa centra un gaismas kūļa	£ 1 % no attāluma
	centra sakrišana	starp fokusu un filmu
5.4.	gaismas kūļa centra un režģī ievietotās filmas	£ 1 % no attāluma
	centra sakrišana	starp fokusu un filmu
5.5.	leņķis starp rentgenstaru kūļa asi un attēla	novirze < 1,5°
	uztvērēja plakni	no 90°
6.	Kolimācija:
6.1.	rentgenstaru kūlis ir kolimēts tā, ka neatkarīgi
	no attāluma starp fokusu un attēla uztvērēju
	apstarotais lauks atrodas attēla uztvērēja robežās
6.2.	automātiskās kolimācijas režīmā attālums	< 2 % no
	starp staru kūļa un attēla uztvērēja malām jebkurā	attāluma3 starp
		fokusu un attēla
		uztvērēju
7.	Fokusa lauka izmērs	nosaka visā spuldzes
		ekspluatācijas
		laikā4
8.	Režģis:
8.1.	defekti attēlā	nedrīkst būt
8.2.	režģa rentgenattēla iegūšana	attēlu iegūst ar 50 kV
8.3.	kustīgā režģa plātnītes attēlā nav saskatāmas
	pat visīsākajā praksē izmantojamā ekspozīcijas laikā
9.	Automātiskā ekspozīcijas kontrole:
9.1.	maksimālais strāvas stiprums pāreksponēšanas	< 600 mAs (izņemot
	ierobežojumam	rentgenoskopiskos
		izmeklējumus un
		tomogrāfiju)
9.2.	vienas ekspozīcijas maksimālā ilguma	6 sekundes
	ierobežojums
9.3.	nomelnējumu atšķirība starp divām ekspozīcijām	£ 0,3 optiskā
	automātiskās ekspozīcijas kontroles (AEK) režīmā,	blīvuma vienībām
	vienai ar īsu un otrai ar garu laiku
9.4.	testa attēla optiskā blīvuma maksimālā starpība	£ 0,3 optiskā
	ar fiksētu novājinātāja biezumu	blīvuma vienībām
9.5.	testa attēla optiskā blīvuma maksimālā starpība	£ ± 0,3 optiskā
	ar fiksētu augstspriegumu, ja tiek izmantots	blīvuma vienībām
	novājinātāja biezums, kas atbilst pacienta	no testa attēla
	parametru diapazonam	optiskā blīvuma
		vidējā lieluma
10.	Sūces radiācija 1 m attālumā no fokusa	< 1 mGy/h
	ar ražotāja noteikto maksimālo jaudu spuldzei,
	kura ievietota pārbaudāmajā čaulā

II. Filmu attīstīšana, attēla uztvērēju īpašības un radioloģiskā attēla apskates nosacījumi5

11.	Pastiprinātājekrāni un kasetes:
11.1.	ekrāna un kasešu stāvoklis un tīrība	uz eksponētām
		filmām nav
		saskatāmi nopietni,
		vērā ņemami
		defekti attēlā
11.2.	kasešu aptumšojums -— uz neeksponētas
	filmas nav redzamas melnas malas, ja kasete ar
	šo filmu no abām pusēm apgaismota pie
	negatoskopa (katru pusi 10 minūtes) ar gaismas
	spilgtumu, kas nav mazāks par 1000 svecēm/m2
11.3.	filmas un ekrāna kontakts —kasete nedrīkst būt
	par cēloni redzamam lokālam neasumam vai
	blīvuma starpībai rentgenuzņēmumā. To pārbauda,
	novietojot metāla tīklu uz kasetes
11.4.	vienas un tās pašas jutīguma klases filmas un	filmu nomelnojuma
	ekrāna kombināciju relatīvais jutīgums ar	atšķirība < 0,3
	identiskiem ekspozīcijas nosacījumiem (viena un tā	optiskā blīvuma
	pati jonizējošā starojuma doza, kilovolti, filtrācija)	vienībām
	dažādām kasetēm
12.	Filmu attīstīšana:
12.1.	pamatne un aizplīvurojums	< 0,3 optiskā
		blīvuma vienībām
12.2.	novirze no jutīguma bāzes vērtības	< 0,2 optiskā
		blīvuma vienībām
12.3.	novirze no kontrasta indeksa bāzes vērtības	< 0,2 optiskā
		blīvuma vienībām
13.	Aptumšotā telpa:
13.1.	gaismas sūce nav saskatāma pēc piecu minūšu
	ilgas acu adaptācijas aptumšotā telpā ar izslēgtu
	neaktīvo un citu apgaismojumu
13.2.	neaktīvais apgaismojums - rentgenstarojumā	< 0,1 optiskā
	eksponētai filmas daļai ar iegūto nomelnējumu	blīvuma vienībām
	1 optiskā blīvuma vienībai pēc četru minūšu ilgas
	apgaismošanas aptumšotās telpas darba vietā ar
	ieslēgtu neaktīvo gaismu un apgaismojumu blakus
	telpās, nomelnējuma pieaugums salīdzinājumā
	ar šīs pašas filmas neapgaismoto daļu
14.	Radioloģiskā attēla apskates nosacījumi:
14.1.	negatoskopa gaismas spilgtums	³ 1700 svecēm/m2
14.2.	gaismas neviendabīgums	< 30 %
14.3.	telpas apgaismojums	< 50 lx 1 m
		attālumā no
		negatoskopa

III. Rentgenoskopiskie izmeklējumi6

15.	Dozas jauda:
15.1.	maksimālā dozas jauda konvencionālā attēla	< 0,8 µGy/s
	pastiprinātāja ieejas laukā ar diametru 25 cm
	bez režģa, eksponējot atbilstošu fantomu
	(piemēram, 20 cm biezu PMMA fantomu)
	ar automātisko dozas jaudas un attēla
	spilgtuma kontroli
15.2.	izmantojot lielu dozas jaudu, tai skaitā invazīvajā	< 1,0 µGy/s
	radioloģijā, maksimālā dozas jauda
15.3.	dozas jaudas lielums citu ieejas lauka	apgriezti proporcio-
	izmēru gadījumos	nāls lauka diametra
		kvadrātam
15.4.	pacienta vai tā aizvietotāja (piemēram, 25 cm	< 100 mGy/min
	PMMA fantoma) maksimālā dozas jauda ieejas
	laukā, ieskaitot izkliedi
16.	Attēla pastiprinātāja un TV ķēdes kombinācijas
	izšķiršanas spēja ar lauka izmēru:
	a) 30-35 cm	0,8 līniju pāri/mm7
	b) 23--25 cm	1,0 līniju pāris/mm
	c) 15-18 cm	1,4 līniju pāri/mm
	d) tēmētā uzņēmuma attēla izšķiršanas spēja	2,0 līniju pāri/mm
17.	Automātiskā darbības režīmā TV monitora	£ 4 %
	attēlā kontrasta slieksnis
18.	Darbības pārtraukšanas ierīce darbojas automātiski,
	ja noteiktais summārais rentgenoskopisko
	izmeklējumu laiks (maksimāli 10 minūtes) ir
	beidzies. Vismaz 30 sekundes pirms darbības
	pārtraukšanas ieslēdzas skaņas signāls un brīdina
	par iespēju pārtraukšanas ierīci novietot sākuma
	stāvoklī, ja ir nepieciešams turpināt ekspozīciju
19.	Kinematogrāfija:
19.1.	ieejas dozas jauda, strādājot ar 23 cm diametra	< 0,2 µGy/kadrā
	pastiprinātāju
19.2.	ieejas dozas jauda 20 cm PMMA fantomam	0,1-0,3 Gy/min
		ar 25 kadriem/s
20.	Jonizējošā starojuma lauka un attēla pastiprinātāja	< 1,15
	ieejas virsmas lielumu proporcija8

IV. Konvencionālā tomogrāfija un datortomogrāfija

21.	Konvencionālā tomogrāfija:
21.1.	starpība starp inducēto un faktisko griezuma	± 5 mm
	dziļuma līmeni
21.2.	griezuma dziļuma precizitāte, pārejot no vienas	± 2 % robežās
	tomogrāfiskās griezuma plaknes uz nākamo
21.3.	iekārtām, kuru ekspozīcijas leņķis ir lielāks	< ± 5°
	par 30°, inducētā un faktiskā leņķa starpība9
21.4.	svina plāksnes cauruma attēla blīvums	vienveidīgs vai
		atšķiras atbilstoši
		paraugam, kurš ir
		paredzēts konkrē-
		tajai tomogrāfijas
		iekārtai, attēls atklāj
		neparedzētus uzslā-
		ņojumus, ekspo-
		zīciju neatbilstību
		vai kustības
		nevienmērīgumu
21.5.	tomogrāfiskās iekārtas izšķiršanas spēja	1,6 līniju pāri/mm
22.	Datortomogrāfija:
22.1.	HV standartnovirze ūdens vai audu ekvivalentā	< 20 % no bāzes
	fantoma apskates zonas centrā 500 mm2 lielā laukā	lieluma
22.2.	HV novirze ūdens vai audu ekvivalentā fantomā	< ± 20 HV
	vai dažāda blīvuma materiālos vienā un	vai 5 %
	tajā pašā stāvoklī
22.3.	skaitļu vidējā novirze ūdens vai audu ekvivalentā	< 1,5 % attiecībā
	fantoma apskates zonas centrā un perifērijā	pret bāzes lielumu
	500 mm2 lielā laukā
22.4.	jonizējošā starojuma dozas indeksa mērījumi	< ± 20 % no
	vienam griezumam ar jebkuru filtru un jebkuru	bāzes lieluma
	griezuma biezumu
22.5.	slāņa biezums ar pusi no jonizējošā starojuma dozas	< 20 % no bāzes
	profila maksimuma	lieluma
22.6.	augsta kontrasta izšķiršanai (telpiska izšķiršana)
	polistirēna adatas attēla:
22.6.1.	blīvuma atšķirība starp maksimumu un minimumu	± 20 % no bāzes
		vērtības
22.6.2.	ģeometrisko izmēru atšķirība attiecībā	< 20 %
	pret faktisko izmēru
22.7.	zema kontrasta izšķiršanai polistirēna adatas	saskatāmas attēlā
	ar 0,35 cm šķērsizmēru ievietotas ūdens
	ekvivalentā fantomā

V. Zobārstniecības radioloģija10

23.	Augstspriegums	> 50 kV
24.	Primārā kūļa filtrācija ar spriegumu:
24.1.	mazāk par 70 kV un 70 kV	ekvivalenta 1,5 mm Al
24.2.	vairāk par 70 kV	ekvivalenta 2,5 mm Al
25.	Attālums starp fokusu un ādu radioloģiskajai
	aparatūrai ar augstspriegumu:
25.1.	mazāk par 60 kV un 60 kV	vismaz 10 cm
25.2.	vairāk par 60 kV	vismaz 20 cm
26.	Lauka izmēra diametrs tubusa ārējā galā	< 60 mm
27.	Taimera:
27.1.	precizitāte	līdz 20 %
27.2.	atkārtojamība	līdz 10 %
28.	Jonizējošā starojuma doza 1 m attālumā
	no fokusa ar sprieguma diapazonu 50-70 kV	30-80 µGy/mAs

VI. Mamogrāfija

29.	Rentgenstaru ģenerators un kontrole:
29.1.	rentgenstaru avots:
29.1.1.	dozas jauda attālumā, kas atbilst attālumam	vismaz 7,5 m Gy/s
	starp fokusu un filmu
29.1.2.	attālums starp avotu un attēlu	atbilstoši ražotāju
		specifikai ³ 600 mm
29.2.	rentgenstaru lauka un attēla uztvērēja sakritība:
29.2.1.	krūšu kurvja malā	rentgenstari pārklāj
		filmu ² 5 mm
		ārpus tās malām
29.2.2.	sānu malās	rentgenstari pārklāj
		filmu līdz tās malām
29.3.	augstsprieguma precizitāte ar diapazonu 25-31 kV	novirzes < ± 1 kV
	augstsprieguma atkārtojamības precizitāte	novirzes < ± 0,5 kV
29.4.	automātiskās ekspozīcijas kontroles sistēma:
29.4.1.	optiskā blīvuma (ieskaitot pamatni un	< ± 0,15 optiskā
	aizplīvurojumu) atšķirības attiecībā pret etalon-	blīvuma vienībām
	blīvumu attīstītas filmas noteiktā punktā11
29.4.2.	optiskā blīvuma pakāpju skalas katras pakāpes	no 0,1 līdz 0,2
	blīvuma atšķirības	optiskā blīvuma
		vienībām
29.4.3.	ekspozīciju vidējā lieluma novirze	< 5 %
29.4.4.	garo laiku atkārtojamībai iegūtā optiskā blīvuma	² ± 0,2 optiskā
	atšķirības no optiskās bāzes blīvuma	blīvuma vienībām
29.4.5.	objektu blīvumu variācijas atkarība	± 0,15 optiskā
	no objekta biezuma	blīvuma vienību
		diapazonā attiecībā
		pret rutīno blīvumu
29.4.6.	optiskā blīvuma variācijas atkarība	± 0,15 optiskā
	no kV izmaiņām	blīvuma vienību
		diapazonā
29.5.	saspiešana12:
29.5.1.	automātiskā spiediena maksimums	130-200 N
		(~13-20 kg)
29.5.2.	saspiešanas plates noregulēšana	pieļaujams mini-
		mālais izregulējums
29.5.3.	asimetriska novirze un novirze uz krūts galu	< 15 mm
29.5.4.	simetriska novirze	< 5 mm
30.	Režģis un attēla uztvērējs:
30.1.	režģa sistēmas ekspozīcijas faktors	² 3
30.2.	visu kasešu ekspozīciju diapazona (mGy	± 5 % robežās
	vai mAs) automātiskās ekspozīcijas kontrole
30.3.	visu kasešu optiskā blīvuma maksimālā	< 0,2 optiskā
	starpība automātiskās ekspozīcijas kontrolē (AEK)	blīvuma vienībām
31.	Filmu attīstīšana:
31.1.	pamatne un aizplīvurojums	0,2 optiskā
		blīvuma vienības
31.2.	jutīguma indeksa novirze no bāzes vērtības	± 10 %
31.3.	kontrasta vidējais gradients	> 2,8
31.4.	procesora ikdienas kontroli var veikt ar sensitometriju
	vienā un tai pašā laikā apmēram stundu pēc
	iedarbināšanas brīža. Parametru mainīgumu
	aprēķina pēc noteikta laikposma, piemēram,
	pēc mēneša. Visu parametru mainīgums < 10 %
31.5.	aptumšotā telpa — sk. II nodaļu
32.	Negatoskops attēlu apskatei	spilgtums 2000–
		6000 sveču/m2
	Apkārtējās gaismas līmenis	< 50 lx
33.	Sistēmas īpatnības:
33.1.	ieejas virsmas gaisa kerma ar:
33.1.1.	40 mm PMMA fantomu	² 10 mGy
33.1.2.	45 mm PMMA fantomu	² 12 mGy
33.1.3.	50 mm PMMA fantomu	² 20 mGy
33.2.	telpiskai izšķiršanai abos virzienos13	labāka par 12 līniju
		pāriem/mm
33.3.	lielo detaļu kontrasta mērījumiem ar testa	< 1,3 % kontrasta
	objektu 45 mm biezā PMMA fantomā, limitējošais
	lielums 6 mm detaļām
33.4.	ekspozīcijas laiks, lietojot 45 mm PMMA fantomu	īsāks par divām
	attēla iegūšanai	sekundēm

VII. Radioterapija14

34.	Gentri rotācija	± 1 °
35.	Starotāja galvas rotācija	± 2 °
36.	Izocentrs	± 2 mm
37.	Avota distances indikators	± 2 mm
38.	Kūļa ass indikators	± 2 mm
39.	Lauka izmēru ciparu indikācija	± 2 mm
40.	Gaismas lauka indikācija	± 2 mm
41.	Kolimācijas sistēmas rotācija	± 1 °
42.	Ārstniecības galds:
42.1.	sānu un garenvirziena pozicionēšanas precizitāte	2 mm
42.2.	vertikāla pozicionēšanas precizitāte (bez pacienta)	2 mm
42.3.	vertikāla pozicionēšanas precizitāte (ar pacientu)	5 mm
43.	Darbību verifikācijas sistēma (Gentri leņķis,	ražotāja
	lauka lielums, kolimatora rotācija, ārstēšanas laiks	specifikācija
	vai monitora iekārtas, kūļa enerģija)
44.	Imobilizācijas ierīces, tai skaitā bloki, lējumi	± 2 mm
	un galvas, roku un kāju fiksatori
45.	Pacienta centrācijas ierīce	± 2 mm
46.	Kūļa parametri un gaismas lauka precizitāte:
46.1.	gaismas lauka indikācija	± 1 mm katrai malai
46.2.	centrālās ass jonizējošā starojuma dozas	± 3 % fotoniem
	kalibrēšana interešu punktā fantomā	± 4 % elektroniem
47.	Stabilitātes kontrole:
47.1.	60Co un 137Cs iekārtas	± 2 %
47.2.	tuva fokusa rentgeniekārtas	± 2 %
47.3.	paātrinātāji	± 2 %
48.	Monitora linearitāte	± 1%
49.	60Co iekārtas taimers	± 0,01 min
50.	Elektronu/fotonu kontrole	pareizs jonizējošā
		starojuma veids
51.	Rentgenstaru kūlis:
51.1.	homogenitāte	± 3 %
51.2.	telpiskā simetrija	± 3 %
52.	60Co un 137Cs iekārtu kūļa simetrija	± 3 %
53.	Tuva fokusa rentgeniekārtu kūļa simetrija	± 6 %
54.	Elektronu kūļu homogenitāte un telpiskā simetrija	± 3 %
55.	Ķīļu un kompensatoru transmisijas faktors	± 2 %
56.	Jonizējošā starojuma dozas kontrolsistēma:
56.1.	precizitāte	± 0,5 %
56.2.	linearitāte	± 1 %
56.3.	dozas jaudas efekts	± 2 %
56.4.	stabilitāte	± 2 %
56.5.	Gentri leņķis	± 3 %
57.	Datorizētā jonizējošā starojuma dozu sadalījumam	² 2 %
	terapeitiski svarīgos punktos aprēķinātās un
	izmērītās jonizējošā starojuma dozas atšķirības
58.	Izodozas līknes15 faktiskās lokalizācijas atšķirība	² 0,3 cm
	no aprēķinātās

VIII. Kodolmedicīna

59.	Gamma kamera
	(augstas rezolūcijas kolimators – 99mTc):
59.1.	homogenitāte lietojamā lauka robežās16	novirze < ± 10 %
59.2.	jutība (spēja uztvert gamma starojumu,	< 20 % no bāzes
	ko emitē radioaktīvs avots, impulsi/s/MBq)	vērtības
59.3.	rotācijas centra novirze (vienfotona emisijas	nemainīga pus-
	datortomogrāfija SPECT)	pikseļa robežās
60.	Vairākgalvu kamera:
60.1.	atšķirība jebkuras galvas jutībā	< 10 %
60.2.	pretējo attēlu pikseļu nobīde	< puspikselis
61.	Izotopu kalibrators:
61.1.	linearitāte	< ± 5 % no lieto-
		jamo aktivitāšu
		diapazona
61.2.	atkārtojamības precizitāte	novirze ± 5 %
61.3.	instrumenta precizitāte:
61.3.1.	gamma starotājiem ar enerģiju virs 100 keV	novirze < 5 %
61.3.2.	beta starotājiem un zemas enerģijas gamma	novirze < 10 %
	starotājiem

 

Piezīmes.

1 Nodaļā minētie parametri un kritēriji ir attiecināmi uz vispārējas lietošanas diagnostiskās radioloģijas iekārtām. Speciālās diagnostiskās radioloģijas aparatūras kritēriji aplūkoti šī pielikuma III un IV nodaļā. Ja šajās nodaļās nav vajadzīgo kritēriju, izmanto I nodaļā noteiktos kritērijus.

2 Indicētais ekspozīcijas laiks > 100 ms.

3 Tajā pašā laikā ir iespēja lietot jebkura lieluma lauku, kas mazāks par visu attēla uztvērēja lauku.

4 Nosaka nolietošanās pakāpi un novērtē turpmāko spuldzes derīgumu.

5 Nodaļas kritēriji paredzēti kvalitatīvu rentgenattēlu iegūšanai uz atbilstošas kvalitātes fotomateriāliem. Mamogrāfijā ņem vērā šī pielikuma VI nodaļā noteiktos kritērijus.

6 Nodaļā ir formulētas papildu prasības rentgenoskopiskajiem izmeklējumiem. Ja šajā nodaļā nav vajadzīgo kritēriju, izmanto šī pielikuma I un II nodaļā noteiktos kritērijus.

7 Nosaka, izmantojot speciālus testa objektus, piemēram, Hūttner tipa režģi ar 18 izšķiršanas pakāpēm vai Leeds testa objektus.

8 Par labu praksi uzskata situāciju, ja TV attēlā ir redzamas kolimācijas robežas.

9 Mazākiem leņķiem šī atšķirība ir vēl mazāka.

10 Nodaļā noteiktie kritēriji ir paredzēti intraorālajai radioloģiskajai aparatūrai (vai atsevišķai ekstraorālajai radioloģiskajai aparatūrai), bet nav paredzēti panorāmas zobārstniecības radioloģiskajai aparatūrai. Cefalometriskajai radioloģiskajai aparatūrai var izmantot I nodaļā noteiktos kritērijus.

11 Tipisks etalonblīvums ir no 1,3 līdz 1,8 optiskām blīvuma vienībām, ieskaitot bāzi un aizplīvurojumu.

12 Krūts audu saspiešanas optimālais spiediena spēks nav noteikts, bet tā izvēlei pievērš īpašu uzmanību.

13 Mērījumi tiek veikti ar testa objektu, kas novietots 4 cm virs galda (uz PMMA virsmas), uz viduslīnijas, 6 cm no filmas malas (krūšu kurvja pusē).

14 Nodaļā noteiktie kritēriji paredzēti radioterapeitiskajai aparatūrai tās klīniskai izmantošanai, bet nav paredzēti brahiterapijas, intraoperatīvās, dinamiskās, paliatīvās un visa ķermeņa radioloģiskajai aparatūrai, kā arī simulatoriem radioterapijā.

15 Vietās ar ļoti lieliem jonizējošā starojuma dozu gradientiem.

16 Testu veic ar kolimatoru un bez tā ar noteiktas enerģijas (E ± 10 %) jonizējošo starojumu.

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

9.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Medicīnas fiziķu un medicīnas fizikas ekspertu minimālā darba slodze darbā ar jonizējošā starojuma avotu

Nr.	Jonizējošā	Medicīnas fiziķa	Medicīnas fizikas
p.k.	starojuma avots	minimālā	eksperta
		darba slodze1	minimālā
			darba slodze1
1.	Paātrinātājs	0,88	0,37
2.	Radioloģiskā aparatūra
	(ar slēgtajiem starojuma avotiem)	0,34	0,14
3.	Rentgeniekārta medicīnā	0,07	0,03
4.	Radioloģiskā aparatūra, kuru izmanto
	medicīniskajai apstarošanai ķermeņa dobumos	0,42	0,18
5.	Simulators	0,30	0,13
6.	Starošanas plānošanas sistēma:
6.1.	ārējai staru terapijai	0,38	0,16
6.2.	brahiterapijai	0,08	0,04
7.	100 pacientu gadiem2:
7.1.	ārējai staru terapijai	0,27	0,11
7.2.	brahiterapijai	0,22	0,09
8.	Darbības ar radioaktīvām vielām
	(katram TBq)	0,40	0,20
9.	Pārnēsājama vai pārvietojama
	radioloģiskā aparatūra	0,30	0,15
10.	Radioterapijas aparatūra, kuras jonizējošā
	starojuma avots darba stāvoklī atrodas
	ārpus iekārtas	0,50	0,30

Piezīmes.

1 Pilna darba slodze tiek pieņemta par 1.

2 100 pacientu gadi — attiecas uz pacientiem, kuriem pirmoreiz tiek veikta attiecīgā medicīniski radioloģiskā procedūra vai atkārtota procedūra, vai jauna tipa procedūra (ieskaitot medicīniskās apstarošanas procedūru, ja apstarošanas mērķis tiek mainīts).

Labklājības ministrs A.Požarnovs

 

10.pielikums

Ministru kabineta

2002.gada 5.marta noteikumiem Nr.97

Pieļaujamā kopējā radioaktivitāte mātes pienā, ko gada laikā uzņem bērns

Nr.	Radionuklīds	Pieļaujamā kopējā
p.k.		radioaktivitāte gada laikā (MBq)
1.	67Ga	56
2.	99mTc	5
3.	111In	10,4
4.	123I	0,5
5.	131I	0,01
6.	201Tl	1,2

 

Labklājības ministrs A.Požarnovs