Vakar, 7.martā, Valsts prezidente tikās ar piecu Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu valstī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 7.martā, Rīgas pilī: Saeimas deputāti Ivars Godmanis (LC), Vineta Muižniece (TP), Jevgenija Stalidzāne (JKP), Kristiāna Lībane (LC), Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Saeimas deputāti Egils Baldzēns (SDS), Dzintars Rasnačs (TB/LNNK), Māris Grīnblats (TB/LNNK), Pēteris Salkazanovs (SDS), Andris Šķēle (TP)

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 7. martā, Rīgas pilī tikās ar piecu Saeimā pārstāvēto politisko spēku (Tautas partija, “Latvijas ceļš”, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Sociāldemokrātu savienības Saeimas frakcija, Jaunā kristīgā partija) pārstāvjiem, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar valsts valodas statusa nostiprināšanu valstī.

Deputāti argumentēja prezidentei kopīgi iesniegtos iespējamos grozījumus Satversmē, stiprinot valsts valodas statusu, un V.Vīķe–Freiberga pauda izpratni, atzīmējot, ka valsts valodas statusa nostiprināšana varētu mazināt sabiedrības šaubas par jebkādiem iespējamiem apdraudējumiem latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa esamībai un funkcionēšanai valsts dzīvē.

Sarunā puses apspriedās par citiem jautājumiem, kas saistīti ar Valsts valodas likuma īstenošanu un latviešu valodas vidi valstī. Deputāti atzīmēja, ka sadarbībā ar nesen izveidoto Valsts valodas komisiju ir gatavi risināt dažādus jautājumus par latviešu valodas nākotni un valsts valodu kā līdzekli harmoniskas sabiedrības veidošanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar Rīgas pilī: Valsts prezidente, sagaidot deputātus — Kristiānu Lībani…	…Vinetu Muižnieci, Jevgeniju Stalidzāni…
…Andri Šķēli…	…Ivaru Godmani…
…Māri Grīnblatu…	…Dzintaru Rasnaču…
…Egilu Baldzēnu…	…Pēteri Salkazanovu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 7.martā, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga aicināja uz tikšanos koalīcijas partiju pārstāvjus, kas kopā ar opozīciju pārstāvošo Saeimas Sociāldemokrātu savienības frakciju pirmdien, 4.martā, parakstīja Satversmes grozījumu projektu, par kura mērķi tiek nosaukta latviešu valodas statusa nostiprināšana. Partiju sagatavotās valsts pamatlikuma izmaiņas vakar tika nodotas izskatīšanai Saeimas komisijām. Satversmes grozījumu projekts paredz izmaiņas četros likuma pantos — 18.pantu paredzēts papildināt ar Saeimas deputāta solījumu, kurā viņš sola aizsargāt arī latviešu valodu; 21.pantā plānots ieviest normu, ka latviešu valoda ir Saeimas darba valoda; 101.panta grozījums noteic, ka pašvaldības ir pilsoņu vēlētas un to darba valoda ir latviešu; 104.panta izmaiņas nostiprina ikviena tiesības vērsties valsts un pašvaldību iestādēs un saņemt atbildi valsts valodā.

“Tiekoties ar prezidenti, frakciju pārstāvji uzsvēra, ka Satversmes grozījumi stiprinās valsts valodas statusu valsts pārvaldes un pašvaldību struktūrās un ka grozījumu projekts ir godīga kompromisa rezultāts,” pēc tikšanās ar Valsts prezidenti žurnālistiem pastāstīja TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Māris Grīnblats. Viņš gan atzīmēja, ka katra frakcija vēl vēlējusies vai nu papildināt Satversmes grozījumu projektu, vai kaut ko tajā svītrot, bet “bezgalīgas diskusijas neļautu procesam sākties”.

Māris Grīnblats

TB/LNNK Saeimas frakcijas pārstāvis, pauda viedokli, ka TB/LNNK redz šos valsts pamatlikuma grozījumus tikai kā vienu no sastāvdaļām veselā likumu pārlūkošanas kopumā, lai dotu papildu garantijas latviešu valodas aizsardzībai. Par nepieciešamu M.Grīnbalts nosauca likuma “Par pašvaldībām” pārlūkošanu, protams, uzmanīgi ieklausoties arī Valsts prezidentes izveidotās un M.Zālītes vadītās valodas komisijas daudzajos priekšlikumos, kas “pārsvarā ir vērsti uz latviešu valodas popularizēšanu nelatviešu vidū un visi prasa konkrētu budžeta finansējumu. Tas ir jautājums arī valdībai un finansu ministram — vai tie ir gatavi vēl šogad šos dažādos pasākumus realizēt ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē”.

Uz jautājumu, vai, tiekoties ar Valsts prezidenti, partiju pārstāvji ir pārrunājuši to, ka, pateicoties Satversmes grozījumiem, varētu tikt grozīts arī vēlēšanu likums, kā to pieprasa starptautiskās institūcijas, M.Grīnblats atbildēja, ka tiešas saistības starp šiem diviem likumu grozījumiem nav. Runājot par Satversmes grozījumu apstiprināšanu Saeimā, TB/LNNK frakcijas priekšsēdētājs norādīja, ka likumprojektu ir iespējams izskatīt vien trijos lasījumos un ir jārēķinās ar to, ka uz nākamajiem lasījumiem var būt iesniegti priekšlikumi, kā arī raisīties diskusijas. “Kā Saeimas Juridiskās komisijas loceklis varu pateikt vienīgi to, ka komisija plāno Satversmes grozījumu projektu izskatīt otrdien, 12.martā. Pieļauju, ka grozījumi pirmajā lasījumā Saeimā varētu tikt izskatīti jau 20.martā.”

Andris Šķēle

TP Saeimas frakcijas pārstāvis, atbildot uz jautājumu, vai Tautas partija pieļauj to, ka secīgi pēc Satversmes grozīšanas varētu tikt grozīts arī vēlēšanu likums, teica, ka Tautas partija šobrīd neizskata jautājumu par vēlēšanu likuma grozīšanu, jo “par pašu svarīgāko mēs šobrīd uzskatām nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas tiesības vairākos Satversmes pantos. Ja tas būs pienācīgā veidā izdarīts, Tautas partija ir gatava diskutēt tālāk”.

A.Šķēle norādīja, ka tikšanās laikā ar prezidenti nav radušies kādi jauni un būtiski secinājumi. “Vienkārši 69 Saeimas deputāti, kas ir absolūts Saeimas vairākums, gribēja būt ļoti izturēti un korekti pret sabiedrību, pret Valsts prezidenti — tā kā tiek sākts pārskatīt valsts pamatlikums, es negribētu pieļaut situāciju, ka nāk klajā skaļi paziņojumi, iepriekš par to neinformējot ne Valsts prezidenti, ne sabiedrību. Tagad informācijas apmaiņa ir notikusi, Valsts prezidente tika uzaicināta arī piedalīties konkrētajās Saeimas plenārsēdēs, kad tiks izskatīts Satversmes grozījumu projekts, lai ar savu klātbūtni apliecinātu šā jautājuma milzīgo nozīmi.”

Kristiāna Lībane

LC Saeimas frakcijas vadītāja, atbildot žurnālistiem uz visus galvenokārt interesējošo jautājumu par Satversmes grozījumu saistību ar vēlēšanu likuma maiņu, norādīja, ka “Latvijas ceļam” nekad nav bijusi ortodoksāla pozīcija attiecībā uz vēlēšanu likuma grozījumiem. “Mēs vienmēr esam pieļāvuši diskusiju, ka kaut ko kaut kādā veidā vēlēšanu likumā ir iespējams grozīt. Tikai mēs neredzējām šai problēmai, kas nenoliedzami šobrīd Latvijai ir ārpolitiski svarīga, vienkāršu un nepārprotamu risinājumu. Tur būs nepieciešami lieli un darbietilpīgi pūliņi.”

K.Lībane uzsvēra, ka, “Latvijas ceļa” izpratnē, Satversmes grozījumus, kas nostiprina valodas statusu un uzliek papildu morālas saistības deputātiem, var uzskatīt par pirmo cēlienu vēlēšanu likuma problēmas risinājumā. “Ļoti iespējams, ka gadījumā, ja vēlēšanu likums kā ārpolitiska problēma kaut kāda iemesla pēc nemazināsies, ja tas vēl joprojām paliks šķērslis Latvijai ceļā uz NATO, tad vēlēšanu likuma grozīšana var kļūt par otro cēlienu mūsu valsts kā suverēnas, neatkarīgas valsts liktenīgajā drāmā.” Vienlaikus K.Lībane atgādināja, ka gan Satversmes grozījumiem, gan vēlēšanu likuma grozījumiem, pat tad, ja tie netiek “sakabināti” kopā kā secīgi cēlieni, ir sava virsvērtība, kas katrā gadījumā ir atšķirīga. “Vienā gadījumā tā nostiprina latviešu valodas lomu, otrā gadījumā mēs realizējam valsts ārpolitisko prioritāti. Abas šīs lietas ir ļoti labas. Un, pat ja būs kādas partijas (domāju, ka “Latvijas ceļš” nebūs to vidū), kas spers tikai pirmo soli, tām nebūs par to jāsarkst, jo vēlreiz atgādinu, ka katriem grozījumiem pašiem par sevi ir liela vērtība.”

Pārrunājot ar Valsts prezidenti Satversmes grozījumu projektu, partiju pārstāvji un V.Vīķe–Freiberga vienojušies, ka nav nekā pretrunīga vai starptautiskajām normām neatbilstoša grozījumu punktā, kas paredz pašvaldību vēlēšanu tiesības tikai pilsoņiem. Latvijā nepilsoņiem ir iespējas naturalizēties un tādējādi iesaistīties valsts pārvaldē.

Aiva Rozenberga

Valsts prezidentes preses sekretāre, komentējot tikšanos, atzīmēja, ka tā bijusi ļoti pragmatiska un auglīga, galvenais sarunu akcents likts uz valsts valodas nostiprināšanas iespējām, uz deputātu paustās iniciatīvas vērtējumu. “Deputāti pauda gatavību arī turpmāk sadarboties ar Valsts valodas komisiju un abpusējā dialogā risināt valsts valodas jautājumus, kas būtu saistīti ne tikai ar Satversmes grozījumiem, bet arī ar valodas vidi Latvijā vispār.” Kopumā Valsts prezidente paudusi apmierinātību ar Satversmes grozījumu projektu un izteikusi apmierinātību, ka saskaņā ar deputātu apgalvojumiem izmaiņas valsts pamatlikumā ir juridiski korektas un nav pretrunā ar pašlaik spēkā esošo Satversmi. V.Vīķe–Freiberga arī izteikusi viedokli, ka deputātu vienošanās un kopīgi izstrādātie Satversmes grozījumi mazinās iedzīvotāju bažas par latviešu valodas iespējamo apdraudējumu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore