"Eiropas Savienībai ir jāaptver visa Eiropa"
Grieķu ortodoksālās baznīcas Vīnes un Viduseiropas bīskaps Staikoss aicina uzņemt ES arī Krieviju un Ukrainu.
"ES robežām tālākā perspektīvā ir jāsakrīt ar Eiropas ģeogrāfiskajām robežām." Šādu aicinājumu Vīnē sarunā ar "Der Standard" izteica bīskaps Mihaels Staikoss. Tas nozīmē, ka par ES dalībvalstīm ir jākļūst arī Ukrainai un Krievijai, kas tālu pārsniedz ES pašreizējo koncepciju.
"Noraidījumam Krievijas un Ukrainas uzņemšanai trūkst objektīvu iemeslu. Tā neiederas mūsu pašreizējā koncepcijā," saka Staikoss. Laika horizontam, kad varētu notikt uzņemšana, neesot pārāk svarīga loma. Tas esot sekundārs jautājums. Daudz svarīgāk esot, lai netiktu uzcelts jauns nodalījuma mūris. Staikoss saka, ka neuzņemt Eiropas valstis ES nozīmē tās sadalīt privileģētās un neprivileģētās. Tā vietā, lai tām palīdzētu, šīs valstis tiek atstātas savam postam. Neuzņemšanas sekas būs ekonomiskā mūra uzcelšana, zelta priekškara radīšana. Lai to nosargātu, būs nepieciešama militārā drošības zona. Taču tā nozīmētu sava veida jaunu auksto karu "par spīti centieniem demonstrēt vēlēšanos apvienot Eiropu".
Staikoss saka, ka pašreiz ir radies pamatots iespaids, ka līdz ar Eiropas globalizāciju tiek realizēta Rietumu kultūra. Tā esot kultūra, kurā blakus Rietumu ekonomiskajai un drošības politikai reliģijas jomā valda Romas katolicisms un protestantisms. Ortodoksā un ebreju ticība, kā arī islāms vai nu pavisam netiekot ņemti vērā, vai arī tikai daļēji.
Uz iebildumu, ka Krievijas uzņemšana apdraudētu ES spējas funkcionēt, Staikoss saka, ka Eiropā eksistē bipolaritāte, turklāt Rietumi līdz ar ES gūst virsroku. "Kas Rietumiem nepatīk Austrumeiropā, Krievijā?" jautā Staikoss. Ja tas ir Krievijā eksistējošais nesaimnieciskums, tad tas nozīmē, ka ES pārvalda nauda. Ja tā ir Krievijas politiski militārā nostādne, tad tas nozīmē, ka arī ES no savas puses attīstās par militāru sistēmu. Ja tās ir kultūras un reliģijas atšķirības, tad tas nozīmē, ka te tiek instalēta rietumnieciski latīniska kultūra." Staikoss saka, ka viņš nesaskata nekādas grūtības uzņemt Krieviju ES, taču tas, ja kādu valsti izslēdz jau iepriekš, vai arī piemēro atšķirīgo kultūru, ekonomikas un drošības politikas izlīdzināšanu, jau esot pavisam kaut kas cits.
Staikoss: "Jautājums ir, kurš ES nosaka spēles noteikumus un kāda spēle tiek spēlēta?"
"Der Standard"
Jozefs Ertls