Valsts prezidente:

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājam

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 7. martā, nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Vēstulē prezidente, nākot klajā ar likumdošanas iniciatīvu, raksta:

“Izmantojot izdevību, vēlos paust savu satraukumu par narkotiku izplatību Latvijā, kas tik būtiski ietekmē mūsu sabiedrības un it īpaši jaunatnes veselību un pat dzīvību. Tāpat uzskatu, ka rūpīgi ir jāizvērtē tiesu prakse narkotiku tirgotāju lietās, ņemot vērā spēkā esošā Krimināllikuma normas un šo noziedzīgo nodarījumu noziegumu nepārvērtējamās sekas, kā arī narkotiku reibuma ietekmē izdarīto noziegumu skaita nepārtraukto pieaugumu.

Pamatojoties uz iepriekš norādīto un Latvijas Republikas Satversmes 47.pantu, ierosinu Saeimai izdarīt grozījumus Krimināllikumā, nodalot kriminālatbildību, kas paredzēta 253. norādītā likuma pantā par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pārsūtīšanu realizēšanas nolūkā vai realizēšanu, no kriminālatbildības par norādītajām darbībām, ja tās izdarītas bez realizēšanas nolūka. Tādā veidā būtu iespējams noteikt atšķirīgu atbildību un soda sankcijas narkotiku lietotājiem un narkotiku izplatītājiem.”

Tiekoties ar Francijas politiķiem

Valsts prezidente Vaira Viķe–Freiberga vakar, 7. martā, Rīgas pilī tikās ar Šūmana fonda prezidentu Žanu Dominiku Džuljāni, Francijas un Baltijas sadraudzības grupas priekšsēdētāju senatoru Denisu Badrē.

Tikšanās dienaskārtībā bija jautājumi par Latvijas un Francijas sadarbību, vienotās Eiropas nākotni, Latvijas sadarbību ar Eiropā plaši pazīstamo Šūmana fondu, kura rīkotajā konferencē Parīzē par ES prezidente pagājušajā gadā piedalījās.

Prezidente atzīmēja Šūmana fonda ieguldījumu ES paplašināšanās procesa diskusijās, kā arī sabiedrisku pasākumu rīkošanā, popularizējot jaunās Eiropas ideju. Pārrunājot jaunās Eiropas veidošanos un Eiropas Konventa aktualitātes, abas puses bija vienisprātis, ka sadarbība starp ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm iegūst arvien lielāku aktualitāti. Prezidente pauda gandarījumu, ka ciešākas kļūst arī parlamentāriešu attiecības starp Franciju un Baltijas valstīm, tajā skaitā Latviju, jo “Eiropas nākotnes jautājumi risināmi mūsu ciešā dialogā, tā ka, esmu pārliecināta, Latvija jau pavisam drīz atgūs to vietu Eiropas vērtību telpā, no kuras tā vardarbīgi tika izrauta pagājušajā gadsimtā”.

Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedrība cieši jāiesaista informācijas apritē par ES nākotni, rosinot diskusijas par ieguvumiem, praktiskiem jautājumiem, kā arī skepses cēloņiem par ES paplašināšanos, lai vairotu cilvēku izpratni par vienotās Eiropas tematiku un lauztu pastāvošos stereotipus. Runājot par identitāti, prezidente pauda pārliecību, ka nacionālā un eiropieša identitāte var pastāvēt simultāni, viena otru bagātinot.

Valsts prezidenta preses dienests