Par “Latvijas gāzes” iesniegto tarifu projektu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome, pamatojoties uz likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” 19. panta septīto daļu 4.martā pieņēmusi lēmumu noraidīt akciju sabiedrības „Latvijas gāze” 2001. gada 7. novembrī iesniegto dabasgāzes tarifu projektu.

Kā jau ziņots, “Latvijas gāze” lūdza:

1) ar 2002.gada 1.aprīli paaugstināt dabasgāzes tarifus rūpnieciskajiem lietotājiem vidēji par  7,8%—10,3% atkarībā no mazuta kotācijas  un tarifa grupas pēc gada patēriņa apjoma; 

2) ar 2002.gada 1.aprīli noteikt dabasgāzes cenu iedzīvotājiem 6 sant./m3 (bez PVN), tas ir, paaugstināt 1 m3 gāzes cenu par 20%.

Regulatora padome savu lēmumu motivējusi šādi:

“Latvijas gāze”, veicot aprēķinus par nepieciešamo gāzes tarifu, iesniegtajā projektā norādījusi ievērojami augstāku gāzes iepirkuma cenas prognozi, kas neatbilst reālajai situācijai, bet būtiski palielina vidējo tarifu un tālāk arī maksimālo tarifu rūpnieciskiem lietotājiem, kā arī tarifu iedzīvotājiem.

Iesniegtajos aprēķinos „Latvijas gāze” nav pamatojusi un paskaidrojusi prognožu pieņēmumus par finansu rādītājiem un dabasgāzes realizācijas apjomu. Esošā informācija rāda, ka iepriekšējos gados bijušas ievērojamas atšķirības starp prognozēm un faktiskajiem rādītājiem. Turklāt 2002.gadam realizētās dabasgāzes apjoms ir prognozēts ievērojami mazāks nekā 2001.gadā.

“Latvijas gāze” gāzes tarifu paaugstināšanu pamato arī ar debitoru parādiem, kas ierobežo uzkrāto līdzekļu investēšanu. Tomēr “Latvijas gāzes” debitoru parādu apmērs pēdējo gadu laikā ir samazinājies un ir zemāks nekā citiem enerģētikas uzņēmumiem, bet “Latvijas gāzes” brīvo līdzekļu apmērs ir ievērojami palielinājies. Regulatora padome uzskata, ka esošais debitoru parādu apmērs nevar kavēt uzkrāto līdzekļu investēšanu.

“Latvijas gāzes” iesniegtie materiāli pilnībā nepaskaidro pazemes gāzes krātuves rekonstrukcijas finansējuma principus. Esošās Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas pašreiz ir pietiekamas Latvijas patērētājiem. Līdz ar to iespējamā paplašināšana galvenokārt dotu labumu tikai patērētājiem ārpus Latvijas, kas nav jāfinansē ar tarifu palielinājuma palīdzību. Turklāt Latvijas patērētāju finansētā gāzes uzglabāšanas izdevumu daļa tarifu projektā ir neproporcionāli pieaugusi.

Iesniegtā tarifu projekta paskaidrojumā nav arī skaidri parādīta sistēmas drošībai nepieciešamā investīciju daļa — tā nav nodalīta no investīcijām jaunu tīklu ierīkošanai un uzglabāšanas jaudu palielināšanai.

Lūdzot gāzes tarifu paaugstināšanu, “Latvijas gāze” bija arī paredzējusi investīciju programmas realizācijas laikā turpināt dividenžu izmaksu līdzšinējā līmenī, kas palielina nepieciešamā finansējuma apjomu. Regulatora padome uzskata, ka “Latvijas gāze” nav ņēmusi vērā to, ka uzņēmuma veiktās investīcijas palielina akcionāru ieguldītās daļas vērtību. Līdz ar to augstu investīciju periodos “Latvijas gāze” var darboties ar zemu peļņu un mazākām dividendēm, akcionāriem gūstot labumu no savas daļas vērtības pieauguma.

Regulatora padome arī uzskata, ka nav pamata iekļaut abonēšanas maksā izdevumus, kas gāzes patērētājiem rodas, izmantojot banku pakalpojumus.

Regulatora padome izvērtēja arī tarifu pieauguma ietekmi uz tautsaimniecību un konstatēja, ka tarifu pieauguma rezultātā 2002.gadā inflācija palielinātos līdz 3,1% un pasliktinātos maksājuma bilances tekošā konta stāvoklis.

Sabiedrisko pakalpojumu  regulēšanas komisijas preses dienests