Vakar, 7.martā, Saeimas plenārsēdē

Kopsavilkumā:

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Reģ.nr.994) (dok.nr.4165) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (dok.nr.4192) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumus:

— “Par Latvijas Republikas valdības un Armēnijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.1098) (dok.nr.3850; nr.4194) Balsojums: 64 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Rumānijas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību”. (Reģ.nr.1115) (dok.nr.3912; nr.4195) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Eiropas konvenciju par nolēmumu atzīšanu un izpildi par bērnu aizbildnību un bērnu aizbildnības atjaunošanu”. (Reģ.nr.528) (dok.nr.1787; nr.4196) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījums Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1127) (dok.nr.3962; nr.4159) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (dok.nr.3700; nr.4160) Balsojums: 79 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1110) (dok.nr.3877; nr.4161) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Valsts informācijas sistēmu likums”. (Reģ.nr.981) (dok.nr.3407; nr.4169) Balsojums: 76 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.673) (dok.nr.2261; nr.4208) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā”. (Reģ.nr.1151) (dok.nr.4050; nr.4154) Balsojums par steidzamību: 62 par, 0 pret, 9 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 67 par, 0 pret, 7 atturas.

— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (dok.nr.4099; nr.4163) Balsojums par steidzamību: 62 par, 10 pret, 14 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1173) (dok.nr.4103; nr.4163) Balsojums par steidzamību: 70 par, 5 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. (Reģ.nr.1155) (dok.nr.4066; nr.4187) Balsojums par steidzamību: 74 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 69 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (dok.nr.4095; nr.4198) Balsojums par steidzamību: 51 par, 4 pret, 17 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 55 par, 1 pret, 12 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (dok.nr.4086; nr.4155) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””. (Reģ.nr.1197) (dok.nr.4153) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Padomes līgumu par Eiropas Padomes Informācijas biroja Rīgā (Latvijas Republikā) statusu”. (Reģ.nr.1123) (dok.nr.3957; nr.4157) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1998.gada 25.jūnija Orhūsas konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem”. (Reģ.nr.1149) (dok.nr.4048; nr.4158) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Darba strīdu likums”. (Reģ.nr.1154) (dok.nr.4059; 4183) Balsojums: 72 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Streiku likumā”. (Reģ.nr.1121) (dok.nr.3953; nr.4184) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Ūdens apsaimniekošanas likums”. (Reģ.nr.1179) (dok.nr.4115; nr.4185) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. (Reģ.nr.1180) (dok.nr.4116; nr.4186) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldību budžetiem””. (Reģ.nr.1143) (dok.nr.4022; nr.4189) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (dok.nr.4105; nr.4206) Balsojums: 68 par, 0 pret, 2 atturas.

— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (dok.nr.4087; nr.4209) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1165) (dok.nr.4089; nr.4210) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1160) (dok.nr.4084; nr.4211) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījums likumā “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību””. (Reģ.nr.1204) (dok.nr.4176; nr.4176A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Par ikgadējo finansu līgumu 2001.gadam starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju Eiropas kopienas vārdā”. (Reģ.nr.1205) (dok.nr.4190; nr.4190A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Starptautisko Konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu”. (Reģ.nr.1206) (dok.nr.4191; nr.4191A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1208) (dok.nr.4200; nr.4200A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. (Reģ.nr.1209) (dok.nr.4201; nr.4201A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1210) (dok.nr.4202; nr.4202A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Valsts meža dienesta likumā”. (Reģ.nr.1211) (dok.nr.4203; nr.4203A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Mobilizācijas likums”. (Reģ.nr.1212) (dok.nr.4204; nr.4204A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.1213) (dok.nr.4205; nr.4205A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ.nr.1214) (dok.nr.4213; nr.4213A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un visām pārējām Saeimas komisijām.

Pieņēma lēmumus:

— “Par valsts meža zemes gabala maiņu pret Irai Dekantei piederošajiem meža zemes gabaliem”. (dok.nr.4222) Balsojums: 74 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par deputāta Egila Baldzēna atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas”. (dok.nr.4224) Balsojums: 73 par, 2 pret, 3 atturas.

— “Par deputāta Egila Baldzēna ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sastāvā”. (dok.nr.4225) Balsojums: 75 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā nepieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ.nr.1138) (dok.nr.4017; nr.4188) Balsojums: 25 par, 4 pret, 50 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

— “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1207) (dok.nr.4197; nr.4197A) Balsojums: 26 par, 1 pret, 51 atturas.

Noraidīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

— “Par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” izpildi”. (dok.nr.4156; nr.4156A) Balsojums: 28 par, 30 pret, 18 atturas.

Nolēma slēgt ziemas sesiju 2002.gada 25.martā un atsākt darbu pavasara sesijā 9.aprīlī.

Saeimas preses dienests

No runām, no Saeimas tribīnes:

Linards Muciņš:

(..) Mani brīžiem izbrīna mūsu pēdējo gadu tendence, ka valdība, ministrijas nevienu no savām funkcijām nevēlas laist ārā sev no rokām. Mūžīgie strīdi ar pašvaldībām, kas arī faktiski ir pašpārvaldošas personu apvienības un risina vietējo iedzīvotāju jautājumus konkrētajā teritorijā, šeit ir konflikts. Tāpatās nenotiek nekāda attīstība par dažādām profesiju apvienībām, par lauksaimnieku pašpārvaldi mēs varam tikai sapņot. Komersantu komerc un tirdzniecības kameras mums ir sabiedriskas organizācijas, nav sakārtots tā kā pārējās Eiropas valstīs. Šajā pašā jomā, kas attiecas uz brīvajām profesijām, arī mēs neko negribam darīt. Mēs gribam sēdēt virsū, ministrijas pašas viņas kvalitatīvi, protams, nespēj veikt, tad ir, protams, sūdzības, ka, redziet, mēs ierēdņiem nevaram samaksāt lielas algas, un, protams, nevar sacensties ierēdņu algas nekad ar izpeļņām brīvajās profesijās. Tad uzliksim viņiem kā publisko tiesību uzdevumu pašiem risināt un pašiem kārtot šos jautājumus tālāk organizācijās, kuras vēlāk var pāraugt un pārveidot par publisko tiesību subjektiem. Jo mēs redzam, teiksim, ka no 90.gadu sākuma Latvijas Arhitektu savienība pilnā mērā tiek galā ar šo funkciju, nekādu problēmu nav. Tāpatās Būvinženieru savienība risina šos jautājumus. Es neredzu šeit nekādu problēmu. Un pēc tam, protams, mēs viņiem nosakām šos rāmjus un uzdevumus, kādos viņi šos jautājumus risina. (..)

Juris Dobelis:

(..) Dažādas pasaules tautas domā par savu pastāvēšanu un paņēmieniem, kā to nodrošināt. Latviski tas skanētu apmēram tā: “Kas pats sevi sargā, to arī Dievs sargā!” Mums latviešiem ir sava vēsturiski izveidojusies dzimtā zeme Latvija, kurā dzīvojot gadu simtiem izdevies, cīnoties ar visādiem glūniķiem un rīkļurāvējiem dažādās debess pusēs, tomēr saglabāt pašiem savu latvisko “es”, tātad: valodu, kultūru, pagātnes mantojumu.

Arī šobaltdien, kad Latvijā latviešiem vēlreiz šķiet, ka paspīdējusi kāda valsts un tautas drošības liesmiņa, atkal nākas domāt, kā rīkoties, lai niecīgā gaismiņa nepazustu. Redzat, nepatīk tas, ka latviešu valoda — viena no vissenākajām indoeiropiešu saimes valodām, senāka gan par krievu, gan par angļu, vēlas nostiprināt savu ietekmi savā valstī. Taisni tāpēc neatliek nekas cits, kā rīkoties, lai ar visiem iespējamajiem paņēmieniem šo ietekmi attīstītu.

6.Saeimā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija ieteica Satversmes 4.pantā iestrādāt latviešu valodai cienīgu teikumu “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda”. Vienlaicīgi atzīt, ka 4.panta saturu var mainīt tikai ar tautas nobalsošanu. Tautas kalpi šo priekšlikumu atbalstīja. Diemžēl ne visur Latvijā to ievēro. It īpaši vairākās pašvaldībās, kur latviešu valodu bieži dzird gaužām maz. Nācās piedāvāt citus Satversmes grozījumus, kas skar arī latviešu valodas lietošanu pašvaldībās. Un vienlaicīgi skaidri pasaka to vienkāršo patiesību, ka Latvijas Republikā pašvaldības vēl tikai mūsu pilsoņi. Nepiedaloties dažādiem viendienīšiem un laimes lāča meklētājiem.

Šobrīd svarīgākais būtu rūpīgi ieskatīties esošajā Satversmes saturā, salīdzinot to ar iesniegtajiem priekšlikumiem, un pārdomāt tālāko Satversmes apspriešanas gaitu. Atcerēsimies, piemēram, to, ka svinīgus vārdus, stājoties amatā, saka arī Valsts prezidente. Kas attiecas uz citiem latviešu valodu skarošiem likumiem, iesaku tiem pagaidām likt svētu mieru. Savas domas par to pagūsim izteikt. Latvijas pamatlikums ir Satversme. Tāpēc vispirms pārskatīsim šo mūsu senču rūpīgi veidoto mantojumu. Vienlaicīgi varētu ierosināt visiem patiesiem latviskā gara aizstāvjiem rūpīgi pētīt un sniegt Latvijas un pasaules sabiedrībai visu to, kas saistīts ar latviešu gadu simtus smagām cīņām par tiesībām uz savas valsts pilnīgu patstāvību. Neļaujot vīzdegunīgi iejaukties mūsu valsts iekšējās lietās tiem, kas īsti nesaprot, vai nevēlas saprast, kas ir Latvija un kas ir latvieši. Mēs te nesen Saeimā dzirdējām no augsta līmeņa ārvalstu amatvīra mutes, ka viss attīstoties un mainoties. To gan krietni agrāk teikuši arī citi, piemēram, slavenais domātājs Hēgelis. Amatvīrs teica, ka arī dažādās prasības varot attīstīties un mainīties. Jauki! Tad jau vajadzētu pierādīt to, ka daža laba prasība var ne tikai parādīties no jauna, bet kāda varētu arī atmirt kā novecojusi. Tieši tāda novecojusi prasība varētu būt norādījumi kādai tautai, kā rīkoties ar savu valsts valodu savā zemē. Mugurkaulu ir veselīgi vingrināt, bet nav veselīgi ilgi palikt pazemīgi salīkušā stāvoklī. (..)

Juris Sokolovs:

(..) Valsts pamatlikums nav vieta likumdošanas eksperimentiem, un priekšvēlēšanu populisma izpausmēm. Ja ir nepieciešams deputāta svinīgs solījums, tas jādod uzticībai Satversmei kopumā, bet ne atsevišķiem tās pantiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tiesības vēlēt Latvijas pašvaldības iegūs šeit pastāvīgi dzīvojoši Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Izstrādājot Satversmē Latvijas nepilsoņus diskriminējošu normu, ka pašvaldības varēs vēlēt tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi, pretēji Igaunijai un Lietuvai, mūsu valdošās partijas atklāti paziņo, ka tās vai nu nemaz netaisās iestāties Eiropas Savienībā, vai arī plāno grozīt vienas un tās pašas Satversmes normas katru otro gadu, kā to varbūt prasīs īslaicīgas politiskas intereses. Šāda politika nav Latvijas valsts un sabiedrības integrācijas interesēs. Un parāda šo politiķu necieņu pret valsts pamatlikumu.

Sadalot Latvijas tautu pēc valodas principa, vieniem — latviešiem — Satversme garantē tiesības sazināties ar valsts un pašvaldību iestādēm dzimtajā valodā, bet citiem šīs tiesības liedzot, valdošās partijas faktiski paziņo, ka elementāras cilvēktiesības Latvijā tiek nodrošinātas tikai latviešu valodā runājošajiem. Šī tautību nošķiršana vienas Satversmes pantā pati par sevi ir cita Satversmes panta pārkāpums.

Pirmo reizi cilvēka pamattiesības Satversmē tiek garantētas pēc dzimtās valodas principa, kas ir bīstams un Latvijas starptautiskajām saistībām neatbilstošs precedents.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” kategoriski iebilst pret sasteigtiem, nepārdomātiem un kroplīgiem eksperimentiem ar Latvijas Republikas Satversmi. Un aicina visus Latvijas iedzīvotājus pievienoties mūsu protestam.

Neļausim priekšvēlēšanu reibumā kropļot Latvijas Republikas Satversmi! Mēs esam pārliecināti, ka valdošo politisko partiju uzsāktā priekšvēlēšanu kampaņa valsts valodas aizstāvībai, kura nereti iegūst visai dīvainas izpausmes, piemēram, cilvēku baidīšana ar 1940. gada notikumu atkārtošanos Latvijā ir nepārprotami kaitīga Latvijas sabiedrības integrācijai un mūsu virzībai uz Eiropas Savienību un starptautiskajām drošības struktūrām. (..)

No sēdes stenogrammas