"Balsojums par Eiropu Šveicē"

21. maijā šveicieši balsos par bilaterālo vienošanos starp Šveici un ES.

Tautas "jā" tiek uzskatīts gandrīz vai par drošu, taču lielais miers Bernē izraisa nervozitāti.

Ir sākusies cīņa par bilaterālo vienošanos Šveice — ES, kam astoņus gadus pēc iedzīvotāju "nē" Šveices pievienošanās Eiropas ekonomiskajai telpai ir jānoskaidro ES un Šveices attiecības. Diskusijās pirms referenduma valda lietišķums; uzmanības centrā nav vis vīzijas, bet konkrētas priekšrocības, kādas Šveicei varētu dot komplicētā ekonomiskā vienošanās.

"Ekonomiski piedalīties, bet politiski palikt neatkarīgai," ar šādiem izteicieniem Šveices ekonomikas pārstāvji kampaņā ("Mūsu valsts, mūsu ceļš") iestājas par vienošanos.

Šveice pašreiz saspringti gaida, kad aktīvi kļūs ES vienošanās pretinieki. Visas četras valdības partijas ir par vienošanās noslēgšanu, pat labēji konservatīvā Tautas partija. Tā pirms astoņiem gadiem šādu bilaterālo vienošanos atbalstīja kā alternatīvu Šveices iestāšanās Eiropas ekonomiskajā telpā.

Vienošanās ir septiņas nodaļas; un tā Šveici ekonomiski padara par līdzvērtīgu partneri ES dalībvalstīm. Tā spēkā stāsies, agrākais, 2001. gadā. Taču par vienošanos neko negrib zināt Cīrihes Tautas partija. "Es personiski vienošanos noraidu, jo tās noslēgšana nozīmētu Šveices kā ekonomikas piesaistes vietas pasliktināšanos un bezdarba palielināšanos, kā arī finansiālas avantūras," saka Cīrihes ŠTP vadītājs Kristofers Blohers.

Taču viņš tur solījumu neiejaukties cīņā par balsojumu un aktīvi vienošanos nekritizē, jo pretējā gadījumā viņš pret sevi noskaņotu ekonomisko eliti. Līdz ar Blohera neitrālo nostāju vienošanās pretinieki un labējie nacionālisti ir zaudējuši galveno figūru.

Valdība Šveicē ir panākusi, ka iedzīvotāji vienošanos nesaista ar valsts iestāšanos ES. "Vienošanās nav pirmais solis uz iestāšanos ES, bet kā klasisks ekonomiskais līgums patstāvīgs politiskais akts."

Kā rāda sabiedriskās domas aptaujas, 60% iedzīvotāju atbalsta vienošanos ar ES, bet katrs trešais vēl nav pieņēmis lēmumu. Tomēr optimisms ir pāragrs.

"Die Presse"