Par tik iekārojamo skolotāja darbu
Precīzu datu un analīzes par pedagogu pieprasījumu Latvijā nav. Taču daudzi jaunie skolotāji ārpus Rīgas atzīst: viņi ir priecīgi, ka izdevies dabūt darbu tieši skolā. Tas liek apšaubīt mītu, ka jaunie mācību iestādēs nevēlas strādāt. Rīgā gan pozitīvs pacēlums jauno kadru jomā nav vērojams.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati gan liecina, ka 2000. gadā Latvijā pedagoģijas fakultātes absolvējuši 3233 cilvēki, 380 aizgājuši strādāt uz skolām, pērn bijuši 3902 absolventi, uz skolām devušies 480. Šogad plānots, ka augstskolas absolvēs 4200 pedagogu, uz skolām dosies apmēram tikpat speciālistu, cik pērn.
Lielā atšķirība starp beidzēju skaitu un tiem, kas sāk strādāt skolās, liecina arī par pedagogu pārprodukciju. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbacēviča atklāj, ka arodbiedrībā ir sākts pētījums par pedagogu nodarbinātību turpmākajiem septiņiem gadiem. Viņa nedomā, ka daudziem pedagogiem draudēs bezdarbs, jo liela daļa skolotāju ir tuvu pensijas vecumam. Tomēr, iespējams, jau laikus valsts mērogā ir jāsāk domāt par pedagogu pārkvalificēšanās sistēmu.
“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”