Jaunas stīgas Latvijas mūzikas dzīvē

6.martā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Leonīda Vīgnera vecmeistaru simfoniskā orķestra pirmais koncerts

Šis orķestris ir Rīgas Latviešu biedrībā izveidotā Simfoniķu kluba lolojums. Orķestrī spēlē daudzi pazīstami mūziķi un mūzikas pedagogi, kā vijolnieki prof.Juris Švolkovskis, doc. Andris Baumanis un Kārlis Bulavs, flautists prof. Vilnis Strautiņš, obojists prof. Vilnis Pelnēns, čelliste Ligita Zemberga, arfiste doc. Dzidra Braže, klarnetists prof. Ģirts Pāže, mežraga virtuozs prof. Arvīds Klišāns, trompetists Jānis Klišāns un fagotists Jānis Ranga. Par tā māksliniecisko vadītāju kļuvis čella vecmeistars prof. Māris Villerušs.

Svētījuma vārdus jaunajai mūziķu kopai teica Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags:

— Kad Bībelē lasām, kā Dievs radīja cilvēku, redzam, ka sākumā viņš rīkojies ar plašu vērienu: lai zeme izdod zāli un lai tā pārklāj zemes virsu, lai mudž ūdenī jūras radība, lai ir bariem dažādi dzīvnieki un putni. Un, kad tas viss ir pabeigts, tad nāk kaut kas speciāls, īpašs. Viņš saka: “Darīsim cilvēku pēc sava tēla un līdzības.” Un nevis vairs lai mudž un bariem, bet — viņš ņēma šo vienu cilvēku, veidoja to no zemes elementiem un iedvesa viņam no sava gara. Tā cilvēks kļuva par dzīvu dvēseli. Ar to arī atšķiras cilvēks no visas pārējās radības, ka viņā ir šis Dieva gars, šī dievišķā dzirksts. Ar to arī cilvēks atšķiras no dzīvnieka, ka viņš spēj saskatīt skaistumu, spēj sacerēt, saprast un mīlēt mūziku. Un no šīm Dieva gara dzirksts izpausmēm varbūt pati kvintesence, pats augstākais sasniegums ir simfoniskais orķestris. Un mēs esam priecīgi, ka Rīgā iedibinās vēl viens meistarīgs, jāsaka — vecmeistarīgs, orķestris. Arī Leonīds Vīgners bija starp daudziem mūziķiem izredzēts, varētu teikt, Dievs viņu bija īpaši veidojis. Tā bija dāvana pasaules mūzikai un latviešu tautai, un ir svētīgi un skaisti, ka šis orķestris izvēlējies Leonīda Vīgnera vārdu.

Aicinot zāli uz kopīgu lūgšanu, arhibīskaps izlūdzās svētību un dievišķo gara gaismu jaunajam orķestrim, lai tā mūzika skanētu Dieva godam un visai tautai par iepriecinājumu.

Profesors Oļģerts Grāvītis savos ievadvārdos atgādināja, ka tieši pirms simt gadiem, 1902. gada 10. februārī, Rīgas Latviešu biedrības namā noticis pirmais latviešu simfoniskās mūzikas koncerts. Droši vien starp orķestrantiem vai vismaz klausītājiem zālē atradās arī jaunais mūziķis Jāzeps Mediņš, kam toreiz bija 25 gadi. Godinot latviešu mūzikas klasiķi 125. dzimšanas dienā, jaunā orķestra pirmā koncerta programmā bija iekļauts viņa simfoniskais tēlojums “Latvju zeme”.

Koncertā skanēja arī Pētera Barisona “Ziedu vija”, bet pirmās taktis piederēja Leonīdam Vīgneram, kura vārdu vecmeistari izvēlējušies par sava orķestra karogu un simbolu. Koncertā Nauris Puntulis orķestra pavadījumā dziedāja viņa “Šūpuļa dziesmu”. Otrā daļa bija atvēlēta Ludvigam van Bēthovenam un Baibai Skridei. Skanēja Koncerts vijolei ar orķestri Re mažorā. Par to, ka prestižā karalienes Elizabetes starptautiskā konkursa laureāte bija atradusi iespēju piedalīties šajā konkursā, varējām pateikties Lielajai mūzikas balvai, kas viņai jau šovakar jāsaņem Nacionālajā operā, un droši vien arī viņas tētim diriģentam Arnoldam Skridem. Viņš bijis arī viens no simfoniķu kluba veidošanas un vecmeistaru orķestra dibināšanas iniciatoriem. Sarīkojumu jo spožu darīja maestro Aleksandrs Viļumanis pie diriģenta pults.

“LV” informācija