"Pret strauju paplašināšanos"

Vācijas ekonomiskajās aprindās aug šaubas par ātru ES paplašināšanos austrumu virzienā. Piemēram, Vācijas Rūpniecības un tirdzniecības dienās (DIHT) bija dzirdami izteikumi pret Austrumeiropas valstu uzņemšanu jau 2003.gadā. Nostādnes dokumentā "Eiropa 2000 Plus", kas ir "Handelsblatt" rīcībā, kā Ungārijas un Slovēnijas iestāšanās laiks tiek minēts 2004.gads. Turpretim par Polijas reālo iestāšanās gadu minēts 2005.gads. Un tikai pēc tam, 2006.gadā, varētu pievienoties Čehijas Republika un Igaunija. Tādām otrās kandidātvalstu grupas valstīm kā Slovākijai un Bulgārijai iestāšanās gads vispār netika nosaukts.

Skaitļi piesaista uzmanību, jo, piemēram, Polijas valdība, tāpat kā agrāk, tiecas iestāties ES 2003.gadā. Kā iemeslu vēlākai uzņemšanai dokumenta autori min to, ka līdz šim pieņemtais laika grafiks vairs neesot reāls. Tajā gan tiek izcelti lielākās daļas kandidātvalstu panākumi. Tomēr Polijai, lai pārņemtu ES tiesību normu kopumu, vēl jāpielīdzina un jāpieņem 180 likumu. Arī tad, ja valdība Varšavā ievēro laika plānu, paliek maz laika un enerģijas, lai veiktu likumu piemērošanu. Tomēr vācu uzņēmēji prasa skaidrību, lai pēc iestāšanās ES normas stātos tūlīt spēkā un lai varētu paļauties uz tiesu praksi. DIHT ES valdības dokumentā arī aicina vienoties par institucionālajām reformām, lai Savienību vispār padarītu spējīgu uzņemt jaunus dalībniekus.

Ar DIHT nostāju Vācijā vairojas balsis, kas brīdina no ilūzijām iestāšanās sarunās. Tikai pirms dažām dienām Frīdriha–Eberta fonda uzdevumā tika publicēts, ka no ekonomiskā viedokļa par optimālāko iestāšanās laiku nosaukts 2006.gads. Arī Vācijas Rūpniecības savienībā (BDI) tiek uzsvērts, ka "esot ieviests zināms reālisms". Kā teicis Bernards Velške, kas ir BDI Eiropas nodaļas vadītājs, tad nepieciešams pēc iespējas īsāks pārejas periods. Primārajai jābū sarunu kvalitātei, nevis termiņu nosaukšanai.

Arī Bavārijas ministru prezidents Edmunds Štoibers (KSS) vairākkārtīgi atgādinājis, ka rūpība iestāšanās sarunās ir daudz svarīgāka par laika grafiku. Paplašinoties ar Spāniju un Portugāli, starp iestāšanās sarunu sākšanu un iestāšanos esot pagājuši septiņi gadi. VSP Bundestāga frakcijas atbildīgais pārstāvis par Eiropas politikas jautājumiem Norberts Vīcoreks norādīja, ka Vācijas valdība vienmēr izvairījusies nosaukt iestāšanās laiku. Pastāvot tikai nospraustais ES mērķis līdz 2002.gadam būt spējīgai jaunu dalībnieku uzņemšanai. Līdz tam laikam ES iekšienē jābūt veiktām institucionālajām reformām. Tikai tad atsevišķas ES valstis varētu lemt par iestāšanās sarunu rezultātu.

"Tagesspiegel"