Valsts ieņēmumu dienesta informācija

Rīgā 2002.gada 11.martā

Par grāmatvedības uzskaiti un nodokļu normatīvo aktu piemērošanu dzīvojamo māju pārvaldītājiem

Sakarā ar privatizēto dzīvojamo māju apsaimniekotāju — bezpeļņas organizāciju dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību (turpmāk tekstā — b/o DZĪKS) un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku (fizisko un juridisko personu), kā arī Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas uzdotajiem jautājumiem Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk — VID) ir aktualizējis atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem skaidrojumu par nodokļu normatīvo aktu piemērošanu minētajām personām, kā arī par to, kādu normatīvo aktu prasības tām jāievēro, veicot grāmatvedības uzskaiti un noformējot attaisnojuma dokumentus.

1. Tiešo nodokļu piemērošana

1.1. Par tiešo nodokļu saistībām, kas izriet no dzīvojamo māju apsaimniekošanas formas.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta otro daļu uzņēmumu ienākuma nodokli bezpeļņas organizācijas, tātad arī b/o DZĪKS, nemaksā.

Likuma “Par bezpeļņas organizācijām” 4.pants nosaka, ka bezpeļņas organizācijas ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem ieskaita rezerves fondā, kas pāriet uz nākamo saimniecisko gadu, to neapliek ar peļņas (uzņēmumu ienākumu) nodokli un nevar izņemt vai izmaksāt dalībniekiem, tas izmantojams tikai statūtos paredzētajiem mērķiem. Par šā rezerves fonda līdzekļiem iegādātos pamatlīdzekļus vai citu mantu bezpeļņas organizācijas likvidēšanas gadījumā nedrīkst sadalīt dalībniekiem.

Dzīvokļu īpašnieku pilnvarotie pārvaldnieki – juridiskās personas, kas nav bezpeļņas organizācijas, maksā uzņēmumu ienākumu nodokli parastajā kārtībā. Uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kā arī ar VID ģenerāldirektora 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.152 apstiprinātie metodiskie norādījumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

Savukārt dzīvokļu īpašnieku pilnvaroti pārvaldnieki — fiziskās personas, kas saņem atlīdzību par nekustamā īpašuma apsaimniekošanu:

1) reģistrējas saimnieciskās darbības veicēja statusā un maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli;

2)  reģistrējas pašnodarbinātas personas statusā un maksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” un citi normatīvie akti, kā arī ar VID ģenerāldirektora 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 apstiprinātie metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un nomaksāšanas kārtību nosaka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un citi normatīvie akti, kā arī ar VID ģenerāldirektora 2001.gada 4.janvāra rīkojumu Nr.4 apstiprinātie metodiskie norādījumi par pašnodarbināto, iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja – ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēju pie darba devēja – ārvalstnieka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu aprēķināšanu un uzskaiti.

1.2. Par nodokļu saistībām, kas rodas b/o DZĪKS, par atlīdzību nodarbinot fiziskās personas.

Gadījumā, ja b/o DZĪKS par atlīdzību tiek nodarbinātas fiziskās personas, tad no šīm personām izmaksātā atalgojuma ir jāietur algas nodoklis un jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Algas nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību nosaka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumi Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumi Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis” un citi normatīvie akti, kā arī ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 apstiprinātie metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un nomaksāšanas kārtību nosaka likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un citi normatīvie akti, kā arī ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora 2000.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.59 apstiprinātie metodiskie norādījumi par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

1.3. Par nekustamā īpašuma nodokli.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli paskaidrojam, ka saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 1.panta otrās daļas 9.punktu līdz 2003.gada 31.decembrim ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošās ēkas, dzīvokļus un mākslinieku darbnīcas daudzdzīvokļu mājās, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai. Sākot ar 2004.gada 1.janvāri dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis 1 procenta apmērā no dzīvokļa kadastrālās vērtības.

2. Par pievienotās vērtības nodokli

Likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā, kas stājās spēkā 2002.gada 1.janvārī) 6.panta pirmās daļas 14.punkts nosaka, ka ar pievienotās vērtības nodokli neapliek iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) siltā un aukstā ūdens piegādi, kanalizāciju, apkuri, atkritumu izvešanu.

Jāņem vērā, ka ar 2002.gada 1.janvāri iedzīvotāju maksājumus par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, līdzīgi kā par dzīvojamo telpu īri, ar pievienotās vērtības nodokli neapliek neatkarīgi no tā, kas ir mājas apsaimniekotājs.

Turklāt informējam, ka saskaņā ar likuma Pārejas noteikumu 20.punktu likuma 6.panta pirmās daļas 14.punkta c) apakšpunkts būs spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

Likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” ir iekļauta jauna norma, proti, 6.1 pants, kas stāsies spēkā 2003.gada 1.janvārī. Minētais pants nosaka nodokļa 9 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, tostarp, ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā, kanalizācijas pakalpojumiem, sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.

3. Par grāmatvedības uzskaiti

Dzīvojamo māju apsaimniekotājiem — juridiskām personām — b/o DZĪKS, kā arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotiem pārvaldniekiem, apsaimniekotājiem, kas ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, grāmatvedības uzskaiti reglamentē likums “Par grāmatvedību”, likums “Par uzņēmumu gada pārskatiem”, Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi”.

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, apsaimniekošanu var veikt arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarots pārvaldnieks — individuālais uzņēmums (juridiska persona), par kura gūtajiem ienākumiem tā īpašnieks (fiziska persona) maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minētajā gadījumā individuālā uzņēmuma grāmatvedības uzskaiti reglamentē likums “Par grāmatvedību”, Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” un Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumi Nr.244 “Kases operāciju uzskaites noteikumi” un Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”.

Fizisko personu — dzīvojamo māju pārvaldītāju un apsaimniekotāju — ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai reglamentē Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”.

Minēto noteikumu 2.punkts nosaka, ka nodokļa maksātājs uzskaiti veic vienkāršā ieraksta sistēmā. Veicot uzskaiti vienkāršā ieraksta sistēmā, grāmatvedības reģistros atspoguļo naudas plūsmu, tās veidošanās avotus un izlietojumu, kā arī jebkuras izmaiņas, kas ieņēmumu vai izdevumu rezultātā radušās līdzekļu un saistību atlikumos.

Atbilstoši šo noteikumu 15.punktam iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs ierakstus izdara grāmatvedības reģistrā “Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls” (žurnāla paraugs ir sniegts noteikumu pielikumā), kurā saimnieciskie darījumi ir reģistrējami hronoloģiskā secībā tā, lai no šiem ierakstiem varētu gūt priekšstatu par katrā dienā, mēnesī vai gadā notikušajiem darījumiem.

Turklāt informējam, ka VID ir izstrādājis metodisko norādījumu par ieņēmumu un izdevumu uzskaiti iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai projektu, kurš pašlaik ir saskaņošanas stadijā.

Uz juridiskām un fiziskām personām, kas ir reģistrētas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, attiecas likums “Par pievienotās vērtības nodokli” un VID ģenerāldirektora 1995.gada 27.aprīļa metodiskie norādījumi “Par pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanu un uzskaiti grāmatvedībā”.

Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites kārtība fiziskām un juridiskām personām, kuras ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājas un grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ir noteikta minēto norādījumu II daļas “Pievienotās vērtības nodokļa aprēķināšanas un ar to saistīto darbību uzrādīšanas grāmatvedībā” 18.1punktā.

Atbilstoši minētā punkta 1.apakšpunktam minētās personas pievienotās vērtības nodokļa uzskaitei kārto “Pievienotās vērtības nodokļa uzskaites žurnālu” (žurnāla paraugs ir sniegts norādījumu 2.pielikumā).

Vēršam jūsu uzmanību uz to, ka saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta pirmo daļu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji ir iekšzemes uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un uz kurām neattiecas šā panta otrās, trešās un ceturtās daļas prasības (turpmāk – rezidenti).

Atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā fiziskās personas un individuālie (ģimenes) uzņēmumi (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības), kuriem nav jāiesniedz gada pārskats atbilstoši likumam “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Šo uzņēmumu īpašnieki maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli arī par uzņēmuma ienākumiem. Šie noteikumi neattiecas uz tādiem individuālajiem (ģimenes) uzņēmumiem (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībām), kuri ir reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji piecu taksācijas periodu laikā no tā taksācijas perioda (ieskaitot), kurā tie tika reģistrēti kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji. Ja šā termiņa pēdējā taksācijas periodā individuālā (ģimenes) uzņēmuma (arī zemnieku un zvejnieku saimniecības) ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem ir mazāki par 45 000 latu, nākamajā kalendārajā gadā pēc šā taksācijas perioda beigām šis uzņēmums (arī zemnieku un zvejnieku saimniecība) var reģistrēties kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs. Laika posmā no taksācijas perioda beigām līdz nākamā kalendārā gada sākumam šim uzņēmumam (arī zemnieku un zvejnieku saimniecībai) jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 1.pantu šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām (turpmāk – uzņēmumiem) neatkarīgi no to uzņēmējdarbības formas un īpašuma veida, bet neattiecas uz tām zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 45 000 latu pārskata gada sākumā, kā arī neattiecas uz kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un privātajiem pensiju fondiem.

4. Par b/o DZĪKS, kā arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotu pārvaldnieku (juridisku un fizisku personu) grāmatvedības attaisnojuma dokumentu noformēšanu un to skaidrā naudā veikto darījumu apliecinošiem dokumentiem

Visām juridiskajām personām (arī b/o DZĪKS), noformējot grāmatvedības attaisnojuma dokumentus, jāievēro likuma “Par grāmatvedību” 7.panta, kā arī Ministru kabineta 2000.gada 25.jūlija noteikumu Nr.243 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 7.punkta prasības.

Fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību (arī namīpašuma apsaimniekošanu), noformējot attaisnojuma dokumentus, jāievēro Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumu Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” 10. un 11.punkts.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 23.februāra noteikumu Nr.62 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām” (turpmāk — MK 1999.gada 23.februāra noteikumi Nr.62) 42.punktu visa samaksa, kas saņemta skaidrā naudā, ar bankas čekiem, debeta kartēm, kredīta kartēm vai citiem samaksu apliecinošiem dokumentiem, ir jāreģistrē kases aparātā, kases sistēmā, specializētajā elektroniskajā ierīcē vai iekārtā.

Saskaņā ar MK 1999.gada 23.februāra noteikumu Nr.62 33.punktu kases aparāts (kases sistēma) pirms lietošanas jāreģistrē VID teritoriālajā iestādē.

Atbilstoši MK 1999.gada 23.februāra noteikumu Nr.62 1.1.apakšpunktam darījumu apliecinošs dokuments, kuru izdrukā kases aparāts (kases sistēma), ir čeks. Kases čekos norādāmie rekvizīti ir noteikti MK 1999.gada 23.februāra noteikumu Nr.62 8.3.apakšpunktā.

Jāpiebilst, ka saskaņā ar MK 1999.gada 23.februāra noteikumu Nr.62 4.1.1.punktu ir izdots VID 1999.gada 18.jūnija rīkojums Nr.361 “Par personām (uzņēmējdarbības veidiem), kam nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta bez kases aparātiem un kases sistēmām” (turpmāk – VID 1999.gada 18.jūnija rīkojums Nr.361). Šajā rīkojumā ir noteiktas personas (uzņēmējdarbības veidi), kuras ir atbrīvotas no kases aparātu (kases sistēmu) lietošanas, izsniedzot minētajā rīkojumā paredzētos darījumu apliecinošos dokumentus.

Saskaņā ar VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.361 2.7.apakšpunktu fiziskām un juridiskām personām, kas no īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) iekasē maksu par nama pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem, darījumu apliecinošs dokuments, nelietojot kases aparātu, ir numurēta un noteiktajā kārtībā VID teritoriālajā iestādē reģistrēta darījumu apliecinoša kvīts.

VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.361 2.7.apakšpunktā minēto kvīšu lietošanas noformēšanas un reģistrēšanas kārtību reglamentē VID 1999.gada 18.jūnija rīkojums Nr.363 “Par darījumu apliecinošo kvīšu reģistrācijas un piemērošanas kārtību” (turpmāk – VID 1999.gada 18.jūnija rīkojums Nr.363). Saskaņā ar šī rīkojuma 1.2.apakšpunktu numurēta un VID teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts ir darījumu apliecinošs dokuments juridiskām un fiziskām personām, kuras saskaņā ar VID rīkojumiem ir atbrīvotas no kases aparātu lietošanas un savā darbībā izmanto darījumu apliecinošās kvītis.

VID teritoriālajā iestādē reģistrētajās kvītīs norādāmie rekvizīti ir noteikti VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.363 9.punktā, bet personām, kuras izraksta darījumu apliecinošās kvītis saskaņā ar VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma 2.7.apakšpunktu, darījumu apliecinošajā kvītī papildus ir jānorāda arī saņemtās samaksas sadalījums pa maksājuma veidiem.

Saskaņā ar VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.361 3.12.apakšpunktu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, fiziskas personas — namu īpašnieki, kā arī namu un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroti pārvaldnieki, ja šīs personas nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, no īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) maksu par nama pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem drīkst iekasēt, nelietojot kases aparātu un par darījumu izsniedzot darbības veidam atbilstošu apstiprinātu dokumentu.

Minētais dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību vai fizisko personu — namu īpašnieku, kā arī namu un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto pārvaldnieku darbības veidam atbilstošais dokuments ir kvīts, kuras paraugs un aizpildīšanas kārtība ir apstiprināti VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.361 2.pielikumā.

Ņemot vērā minēto, b/o DZĪKS, kā arī dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajiem pārvaldniekiem (juridiskām un fiziskām personām), kuras no dzīvokļu īrniekiem un īpašniekiem (fiziskām personām) skaidrā naudā iekasē maksu par nama pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem, ir jālieto kases aparāti (kases sistēmas) vai numurētas un VID teritoriālajā iestādē reģistrētas darījumu apliecinošas kvītis.

Turklāt dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, fiziskas personas — namu īpašnieki, kā arī namu un dzīvokļu īpašnieku pilnvaroti pārvaldnieki, kuras nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un kuras no īrniekiem un dzīvokļu īpašniekiem (fiziskām personām) iekasē maksu par nama pārvaldīšanu, apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem, kases aparātu nelietojot, var noformēt kvīti, kuras paraugs un aizpildīšanas kārtība ir apstiprināti VID 1999.gada 18.jūnija rīkojuma Nr.361 2.pielikumā.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. N.Jezdakova