Ar kopīgām problēmām, līdzīgiem risinājumiem

Pēc pieredzes Preiļu rajonā un jaunajos Latvijas novados

Pašvaldību vadošajās struktūrās strādājošie atzīst, ka pieredzes apmaiņa un viesošanās pie kolēģiem citā pusē ir ne tikai vārdos atzīstama, bet arī veselīgas intereses vadīta un saistoša gluži praktiskā ziņā. Tā nerada apziņu, ka esi ienācis konkurentu mājās, jo pārsvarā dzīve un saimniekošana Latvijas pašvaldībās ir līdzīga. Tādēļ pašvaldības gan, savstarpēji sazinoties, brauc apskatīt un gūt pieredzi, gan labprāt izmanto Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) struktūrvienību rīkotos pasākumus. Marta sākumā Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija (LPIDA) uz ikmēneša tikšanos izpilddirektorus aicināja pabūt Preiļu rajonā, un atsaucība, kaut no Rīgas vien jābrauc 206 kilometri, bija ievērojama.

Saimnieku lomā bija Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore, Preiļu novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vladimirs Ivanovs un Līvānu novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Gercāns. Viņi ar latgaliešiem raksturīgo viesmīlību, vienkāršību un lepnumu par savu dzimto pusi dienas gaitā rādīja un stāstīja par rajonā vērtīgāko un nozīmīgāko.

Preiļu rajonu var raksturot kā aktīvu un jauninājumiem atvērtu. Tas ir vienīgais rajons valstī, kur tik lielu atsaucību ir guvusi administratīvi teritoriālā reforma — līdzās 13 pagastiem ir izveidotas 3 jaunas administratīvi teritoriālās vienības — Preiļu, Līvānu un Vārkavas novadi. Turklāt tieši Preiļu pusē ir valstī vislielākais tā saukto ekozemnieku skaits — 49. Kā Latgales reģiona sastāvdaļai arī Preiļu rajonam ir īpaši atbalstāmā reģiona statuss, taču šis ir arī viens no tiem rajoniem, kam pēdējos gados ir izdevies ar dažādu projektu starpniecību piesaistīt ievērojamus naudas līdzekļus ne tikai valstī populāro pašvaldību projektu sākšanai.

Un jāteic, ka šis darbs arī turpinās, par ko liecina Preiļu rajona padomes Attīstības plānošanas nodaļas 2002.gadā iesniegto projektu skaits — 10. Tie ir dažādi stratēģiskajos virzienos, skar kā vides, kultūras mantojuma apzināšanas un sakārtošanas, tā uzņēmējdarbības veicināšanu un resursu izpēti. Līdzīgi darbojas arī Preiļu Nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centrs, lepojoties ar 47 no 1998.gada atbalstītiem projektiem. Jāpiebilst arī, ka saikne un atbalsts NVO Preiļu rajona pašvaldībai ir, jo no 2001.gada viena rajona padomes darbinieka pienākumos ir kopēju projektu izstrāde un īstenošana. Tādējādi šajā rajonā darbojas ģimenes atbalsta centrs Līvānos, pieaugušo izglītības centri Preiļos un Līvānos, dienas aprūpes centrs personām ar garīgās attīstības traucējumiem Līvānos, krīzes telefons Preiļos un Līvānos, amatu un harmonijas centrs Preiļos. Kā atzina Preiļu rajona padomes izpilddirektore Aina Pastore, lielu ieguldījumu speciālistu apmācībā un profesionālajā izaugsmē tieši projektu sagatavošanas jautājumos ir sniegusi Latgales attīstības aģentūra.

Pašlaik Preiļu rajonā arvien vēl dzīvo 41 tūkstotis iedzīvotāju, tai skaitā bērni līdz 18 gadu vecumam — 20,5% , darbspējas vecumā — 54,5%, virs darbspējas vecuma — 25% . Iedzīvotāju izglītības līmenis nav izaugsmei iepriecinošs, jo augstskolas absolvējušie studenti, tāpat kā citviet valsts nomalēs, neatgriežas mājup, bet savas spējas atdod citu vietu uzplaukumam (pamatskolas — 30%, vidējā — 45%, augstākā — 8% ).

Nozīmīgākie rūpnieciskie objekti: piena pārstrādes uzņēmums a/s “Preiļu siers”, optiskās šķiedras ražošanas uzņēmums SIA “Anda optec”, stikla fabrika SIA “Lettglas” ( tās muzeja apskate bija iekļauta dienas kārtībā), SIA “Līvānu mājas un logi”, SIA “Līvānu ķieģelis”, SIA “Līvānu kūdra”.

Ievērojams skaits strādājošo nodarbināts kokapstrādē un tekstilrūpniecībā, bet bezdarba līmenis Preiļu rajonā ir atgriezies 1994.gada līmenī — 15,9% — ar kopējo iezīmi samazināties.

Par rajona padomes un tās iestāžu darba metodēm gan no stāstītā, gan redzētā Preiļu rajona sporta klubā “Cerība” un bērnu un jauniešu interešu centrā “Namiņš” secinājums ir — rosīgs un bieži vien pašaizliedzīgs darbs. Klātesošie ar interesi klausījās un uzdeva jautājumus 2000. gada novembrī jaunizveidotā Preiļu novada domes pārstāvim — priekšsēdētāja vietniekam Vladimiram Ivanovam. Unikālas pieredzes, kā saimniekot apvienotu pašvaldību teritorijās, diemžēl mūsu valstī vēl nav, darbs, tai skaitā kļūdas un uzvaras, rodas uz vietas.

“Šogad janvārī apstiprinājām jauno 2002.gada novada budžetu, kopš aizvadītā gada jūlija pēc atkārtotām pašvaldību vēlēšanām strādājam jaunā sastāvā, taču pirms tam bija laiks, kad nedēļā notika pat trīs domes sēdes,” stāsta V.Ivanovs. Novadam, par kura centru izvēlēta Preiļu pilsēta, abos pievienotajos Preiļu un Aizkalnes pagastos katrā strādā četri darbinieki — centra vadītājs, sekretārs un lietvedis, nodokļu inspektors un kasieris, apkopēja. Pakāpeniski, mācoties kopā dzīvot, saimniekot un domāt par nākotni, tiek noteikti pagastu centru darbinieku pienākumi un kompetence, jo līdzšinējās saimniekošanas rezultātā ne viss ir izdevies un būs derīgs turpmāk. Preiļiem, pēc V.Ivanova teiktā, vienīgajai pilsētai Latvijā, kam nav sava kultūras nama, jo ēkai 1995.gadā iebruka jumts un līdz šim nav izdevies to atjaunot, jaunā novada dome izveidojusi pašvaldības iestādi — Preiļu novada kultūras centru, apvienojot tajā novada bibliotēkas un kultūras namus. Preiļu kultūras nama jumta remontam šajā gadā ir piešķirta valsts mērķdotācija, un, uzskatot novada kultūras dzīves norises par būtiskām un nozīmīgām, priekšsēdētāja vietnieks argumentē četru kultūras darbinieku pieņemšanu darbā. Otra svarīgākā prioritāte domes darbā šim gadam ir sociālā palīdzība un iecerētā sociālās palīdzības centra veidošana. Bet jau pavisam reāli 1. aprīlī novadā saimniekošanu komunālajā sfērā sāks jauns pašvaldības uzņēmums ar 100% pašvaldības kapitālu.

Salīdzinoši maz apskatot otru novada centru Līvānus, no pašvaldības vadītāja Visvalža Gercāna teiktā iezīmējās tendence domāt un strādāt mūsdienīgi, saglabājot un izmantojot esošos resursus, sekmēt iespējami izdevīgāku attīstības modeļa virzību. Neiegrimstot sīkumos, kā piemēru šādai domāšanai var minēt idejisko atbalstu mazajai HES uz Dubnas upītes.

Rajona informatīvajos prezentācijas materiālos Preiļi ir nodēvēti par Latgales sirdi. Tad atliek vien vēlēt šo tēlaino salīdzinājumu turēt atbilstoši šī jēdziena tiešajai izpratnei.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore