Sudraba mūzas spožumā, daudzu siržu siltumā

8.martā Nacionālajā operā tika pasniegtas Lielās mūzikas balvas

Foto: Arnis Blumbergs, “LV’ Piektdien, 8.martā, uz Latvijas Nacionālās operas skatuves: Lielās mūzikas balvas laureāti

Par izcilu ieguldījumu Latvijas atskaņotājmākslā, baletmākslā un komponistu daiļradē 2001. gada Lielās mūzikas balvas piešķirtas deviņiem māksliniekiem. Kā pašu augstāko valsts apbalvojumu mūzikā to finansē Kultūrkapitāla fonds un administrē Kultūras ministrija. Balvu pasniegšanas ceremonija tiek rīkota kā lieli mūzikas svētki, kad dailes gars un jaunatklāsmes prieks valda abpus rampai un ar radio un televīzijas starpniecību — visā Latvijā. Kad jauniedibinātās tradīcijas kopēji atskatījās uz pirmajiem pieciem gadiem, balvas iedibināšanas iniciators Raimonds Pauls sacīja: “Latvijas mūzikas dzīve attīstās, un parādās daudzi jauni vārdi. Arvien grūtāk kļūst izvēlēties laureātus.” Šogad balvas tika piešķirtas jau devīto reizi, un izvēlēties laureātus droši vien bija vēl grūtāk.

Pirmo reizi balva tika pasniegta par izcilību baleta mākslā. To saņēma Latvijas Nacionālās operas prīmabalerīna Jūlija Gurviča. Sirsnīgi sveicot laureāti, šā gada Lielās mākslas balvas ieguvējs tēlnieks Gļebs Panteļejevs māksliniecei teica arī tādus vārdus: “Mūsu profesijas ir ļoti līdzīgas. Tie ir sviedri, smags fizisks darbs — un tad kādā mistiskā, noslēpumainā, pilnīgi nesaprotamā veidā tas pārtop par kaut ko netveramu, garīgu.” Tā pati doma, ko pirms dažiem gadiem, pasniedzot Baibai Skridei viņas pirmo Lielo mūzikas balvu, jaunajai vijolniecei novēlēja mācītājs Juris Rubenis: satvert skaistumu — ne tikai to, kas apkārt mums, bet arī to, kas virs mums.

Lielā mūzikas balva pirmo reizi piešķirta arī orķestra mūziķim. To saņēma sitaminstrumentālists Edgars Saksons, kura virtuozā spēle spēj kuplināt jebkura orķestra priekšnesumu. Sveicot jauno mūziķi, 2000. gada Lielās mūzikas balvas laureāte Dita Krenberga runāja par mākslinieka sūtības apziņu, par pēctecību jau vairākās paaudzēs. Arī šajā vakarā mūziķis spēlēja dažādus instrumentus, bet solonumuram bija izvēlējies marimbu, kas no izpildītāja prasot tādu roku veiklību, kāda būtu vajadzīga, ja kāds iedomātos ēst steiku, vienā rokā turot nazi un dakšiņu. Un tad — dievišķā talanta dzirksts, kas pāri roku veiklībai un spožai ritmu mainībai izšķiļ mākslas brīnumu.

Vijolnieci Baibu Skridi sveic Latvijas vēstniece Francijā Sandra Kalniete un diriģents Kaspars Putniņš; ar balvu Mstislavam Rostropovičam un apsveikumu laureātiem — kultūras ministre Karina Pētersone

Par latviešu komponistu jaunrades veicināšanu un aktīvo koncertdarbību Latvijā un ārzemēs balvu saņēma klavieru duets Antra un Normunds Vīksnes. “Lai starp tiem daudzajiem izjūtu veidiem, ko ikvienā spēj raisīt mūzika, valdošais būtu optimisms, jo prieks un smaids mums visvairāk vajadzīgs,” viņi novēlēja saviem klausītājiem. Un pilnīgi pievienojās arhitektes Ingūnas Rībenas atziņai — lai kādas balvas varbūt vēl sagaidītu nākotnē, visaugstākā balva viņiem jau pieder. Un tā ir pati mūzika.

Par rosīgo koncertdarbību un O.Mesiāna simfonijas “Turangalila” atskaņojumu balvu saņēma Normunda Šnē vadītais Rīgas Festivāla orķestris. Saņemot augsto apbalvojumu, orķestra direktore Baiba Kurpniece teica sirsnīgu paldies visiem mūziķiem un mūzikas cienītājiem rampas abās pusēs. Ar līdzīgiem pateicības vārdiem balvu jau otro reizi saņēma komponists Artūrs Maskats. Šoreiz tā piešķirta par skaisto skaņdarbu “Conterto grosso”, ko divtik skaistu darījusi saskare ar dejas mākslu.

Kā pašu spilgtāko aizvadītā gada mūzikas dzīves notikumu Latvijā un varbūt vienu no lielākajiem mākslas pārdzīvojumiem visā mūžā kultūras ministre Karina Pētersone pieminēja pasaulslavenā mūziķa Mstislava Rostropoviča vieskoncertus, patronāžu pirmajā starptautiskajā čellistu konkursā Rīgā un līdzdalību noslēguma sarīkojumā Dzintaru koncertzālē. Lielo mūzikas balvu, kas viņam

Par godu savam skolotājam Mstislavam Rostropovičam muzicē čellistu ansamblis; ar Kalifa āriju Žermenu Heini-Vāgneri sveic viņas uzticamais skatuves partneris Kārlis Zariņš

piešķirta par izcilo ieguldījumu Latvijas mūzikas kultūrā, pats maestro šajā vakarā nevarēja saņemt, jo tieši tajā laikā koncertēja Parīzē. Mūsu skaisto sudraba statueti laureātam uz Londonu aizvedīs Karina Pētersone, kas ielūgta uz Mstislava Rostropoviča 75 gadu jubilejas svinībām Bakingemas pilī.

Šai dienā laureātu sveica viņa čella mazbērni un mazmazbērni — Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mākslinieces Ligitas Zembergas vadītais čellistu ansamblis. Mstislavs Rostropovičs savulaik esot teicis, ka viņš sācis spēlēt jau četru gadu vecumā un ja par to viņu nebūtu jau toreiz apbrīnojuši, viņš būtu kļuvis par zābaku spodrinātāju vai par pilotu. Mākslinieciskai dvēselei apbrīna ir vajadzīga. Tālab arī mūzikas balva tiek piešķirta par spilgtāko debiju. Šoreiz to saņēma jaunais diriģents un arī trombonists Andris Nelsons. Viņam par godu trombona solo kopā ar orķestri spēlēja mazā zvaigznīte — Gatis Gorkuša, kura neparasto apdāvinātību atklāja Arnolda Skrides iedibinātais mūzikas skolu audzēkņu konkurss “Talants Latvijai”.

Par sarīkojuma kulmināciju kļuva brīdis, kad tika nosaukts spožākās latviešu opermākslas zvaigznes Žermēnas Heines—Vāgneres vārds. Lielā mūzikas balva par mūža ieguldījumu. Par divdesmit pieciem gadiem uz operas Baltā nama skatuves, par viņas Spīdolu, Dezdemonu, Amēliju, Aīdu un Tatjanu,

Sitaminstrumentālists Edgars Saksons; diriģents Andris Nelsons un mazais trompetists Gatis Gorkuša (aizmugurē); diriģents Normunds Šnē un Rīgas Festivāla orķestra direktore Baiba Kurpniece

pavisam 39 lomām, kas atstājušas neizdzēšamas pēdas klausītāju dvēselēs un kļuvušas par neatņemamu Latvijas kultūrainas daļu. Kā atmiņa no tām māksliniecei palikušas 39 sudraba rokassprādzes, ko uz katru pirmizrādi viņai dāvinājis dzīvesbiedrs Nikolajs Vāgners. Laureāti, kas veselības stāvokļa dēļ sarīkojumā nevarēja piedalīties, sumināja viņas uzticīgais skatuves partneris

Kārlis Zariņš: “Šī balva piešķirta izcilai dziedonei, vienai no visizcilākajām mūsu Nacionālās operas solistēm, dziedonei ar ļoti skaistu un spēcīgu balsi, ar lielu aktierisku talantu. Un brīnišķīga partnere. Tā vienmēr bija liela bauda dziedāt un dzīvot uz skatuves kopā ar viņu.” Un, uzrunājot pašu mākslinieci, kas vakara gaitai sekoja pie televizora ekrāna, novēlējums: “Lai tev laba veselība un prāts uz mākslu un dziedāšanu! Es tev nodziedāšu Kalifa āriju no mūsu kopīgās izrādes “Turandota”.” Tā izskanēja patiešām vareni, un Gunda Vaivode, kā allaž kopā ar Andreju Žagaru atraktīvi vadot ceremoniju, zinājās stāstīt, ka tai pēdējā ‘Turandotas” izrādē, ar kuru Žermēna Heine—Vāgnere pašā meistarības pilnbriedā atvadījusies no skatuves, pēc Pučīni uzrakstītā trešā cēliena sācies ceturtais, kad Kārlis Zariņš un Miķelis Fišers uz rokām iznesuši uz skatuves savu princesi Turandotu.

Par uzvaru Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskajā konkursā Briselē un Latvijas atskaņotājmākslas popularizēšanu pasaulē Lielā mūzikas balva piešķirta vijolniecei Baibai Skridei. Viņai, ko mēdzam godāt arī

Baleta prīma Jūlija Gurviča un tēlnieks Gļebs Panteļejevs; pianisti Antra un Normunds Vīksnes — duets dzīvē un mākslā Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

par mūsu kultūras vēstnieci ārzemēs, balvu pasniedza Latvijas vēstniece Francijā Sandra Kalniete. “Talantīgā, strādīgā, mīļā, skaistā Baiba Skride!” — tā bija uzruna, kam droši vien piebalsoja visa Latvija. Uz skatuves to atkārtoja diriģents Kaspars Putniņš, kam tai laikā gadījies būt Briselē: “Slavenais konkurss bija beidzies un vietas sadalītas, bet viss gaiss vēl turpināja virmot, un es nokļuvu Baibas mīlestības laukā. Man cilvēki pauda prieku un uzsmaidīja. Un tikai tāpēc, ka tu esi no Latvijas, no tās zemes, kas radījusi Baibu Skridi!” Un pati laureāte ar savu uz četriem gadiem balvā saņemto Stradivari vijoli atkal sagādāja mākslas apskaidrības brīdi klausītājiem zālē un tālu aiz tās sienām, teica pateicības vārdus savai ģimenei, tuviniekiem un skolotājiem. Un paldies visai Latvijai: “Lai kādi panākumi un atzinība arī būtu ārzemēs, vissvarīgākās man ir pašu mājas. Tādu atsaucību un mīlestību es nebiju gaidījusi. Tāpēc es šodien gribu teikt paldies visai Latvijai!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore