LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi

Noteikumi Nr. 1 (prot. Nr. 2, 1. §)

Izdoti saskaņā ar likuma «Par 1925. gada 1. aprīļa likuma
 «Ministru kabineta iekārtas atjaunošanu» 24. pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Ministru kabineta iekšējās kārtības noteikumi (turpmāk tekstā — «Noteikumi») reglamentē Ministru kabineta iekšējas kārtības un darbības jautājumus, jautājumu sagatavošanu izskatīšanai Ministru kabinetā un tā komitejās, kā arī nosaka kārtību, kādā Ministru kabinets un tā komitejas apspriež visus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī citus izskatīšanai ierosinātus valsts politikas jautājumus.

II. Ministru kabineta sēdes un to sagatavošana

2. Ministru kabinets savus lēmumus pieņem sēdēs. Ministru kabineta sēdes ir slēgtas, bet atsevišķas sēdes Ministru kabinets var pasludināt par atklātām.

3. Ministru kabineta sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no Ministru kabineta pilntiesīgajiem locekļiem.

4. Ministru kabineta sēdi vada Ministru prezidents, bet Ministru prezidenta prombūtnes laikā — viņa pilnvarots Ministru prezidenta biedrs, par ko tiek informēts Valsts prezidents un Saeimas priekšsēdētājs.

Satversmes 46. pantā minētajā gadījumā sēdi sasauc un vada Valsts prezidents. Valsts prezidents balsošanā nepiedalās.

Debašu kartību un ilgumu nosaka sēdes vadītājs, ievērojot šo Noteikumu 27. punkta nosacījumus.

5. Ministru kabinets pieņem lēmumus ar klātesošo Ministru kabineta locekļu balsu vairākumu. Ja tiek izskatīti jautājumi, kas ir valsts ministra kompetencē, attiecīgajam valsts ministram ir tiesības piedalīties balsošana. Balsstiesīgo valsts ministru nosaka sēdes vadītājs. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

6. Atsevišķas piezīmes par apspriesto jautājumu jāpiesaka sēdē tūlīt pēc nobalsošanas un jāiesniedz rakstiski Valsts kancelejā nākamajā dienā pēc sēdes.

7. Ministru kabineta sēdes protokolē Valsts kancelejas direktors vai viņa norīkota persona.

Sēdes protokols jāsastāda divu dienu laikā, un to paraksta sēdes vadītājs un Valsts kancelejas direktors.

8. Valsts kanceleja nosūta protokola norakstu visiem Ministru kabineta locekļiem, kā arī komplektē un uzglabā protokolu oriģinālus.

Iebildumi par sēdes protokola saturu iesniedzami rakstiski dīvu dienu laikā no protokola saņemšanas dienas.

Atsevišķas piezīmes par sēdē izskatīto jautājumu, kā ari iebildumi par protokola saturu pievienojami pie attiecīgā sēdes protokola.

9. Ministru kabineta slepenos un konfidenciālos lēmumus komplektē atsevišķi, un tie glabājas Valsts kancelejā. Šādu lēmumu saturu Valsts kanceleja paziņo tikai attiecīgajā slepenajā vai konfidenciālajā lēmumā norādītajām personām.

10. Ministru kabineta sēdes izziņo Valsts kancelejas direktors Ministru prezidenta uzdevumā.

Ministru kabineta sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi nedēļa, parasti otrdienās. Ja Ministru kabineta sēde notiek citā laikā, tā tiek izziņota rakstiski, bet īpašos gadījumos — mutiski.

11. Uz sēdi tiek aicināti visi Ministru kabineta locekļi.

Ministru kabineta un tā komiteju sēdēs var piedalīties arī likuma «Par 1925. gada 1. aprija likuma «Ministru kabineta iekārta» atjaunošanu» 17., 18. un 19. pantā noteiktajā kārtībā pilnvarotās vai uzaicinātās personas: ar padomdevēja tiesībām — valsts kontrolieri, Ministru prezidenta pilnvarotie Ministru prezidenta padomnieki, ministra pilnvarotie ministrijas darbinieki (ar Ministru prezidenta piekrišanu) un Ministru prezidenta uzaicinātie lietpratēji, lai dotu paskaidrojumus, kā arī citas likumos noteiktās personas, kuras tiesīgas piedalīties Ministru kabineta sēdēs.

Visiem uzaicinātajiem Ministru kabineta locekļiem Valsts kanceleja izsūta sēdes materiālus.

12. Sēdes darba kārtību izstrādā Valsts kancelejas direktors: Tajā tiek iekļauti jautājumi, kas šo Noteikumu 23. punktā noteiktajā kārtībā sagatavoti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ne vēlāk kā 7 darbdienas pirms kārtējās sēdes. Darba kārtību paraksta Valsts kancelejas direktors, un to apstiprina Ministru prezidents.

Katrs pilntiesīgais Ministru kabineta loceklis, bet valsts ministrs ar attiecīgā ministra vai Ministru prezidenta piekrišanu ir tiesīgs ierosināt papildināt sēdes darba kārtību. Ierosinājums rakstveidā iesniedzams Valsts kancelejas direktoram.

Ministrs ar attiecīgās komitejas vadītāja un Ministru prezidenta piekrišanu, Ministru prezidenta biedrs ar Ministru prezidenta piekrišanu un Ministru prezidents vienpersoniski var lemt par sēdes sākumā vai tās gaitā saņemto priekšlikumu iekļaušanu sēdes darba kārtībā, ievērojot šo Noteikumu 23. punkta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.

13. Ministru prezidents vai viņa vietas izpildītājs var sasaukt arī ārkārtas sēdes, tās īpaši apzīmējot ar vārdiem «Ārkārtas sēde". Tajās var tikt apspriesti tikai tādi jautājumi, kurus Ministru prezidents pasludina par steidzamiem. Ārkārtas sēdes var notikt ari tad, ja šo Noteikumu 23. punkts nav ievērots.

III. Ministru kabineta komitejas

14. Lai sagatavotu jautājumus izskatīšanai Ministru kabinetā, ir izveidotas trīs komitejas šādā sastāvā (iekavās norādīts darba režīms):

1) Ārlietu un drošības komiteja (pirmdiena, no pīkst. 12.00)

priekšsēdētājs — tieslietu ministrs

priekšsēdētāja vietnieks — ārlietu ministrs

locekļi:

iekšlietu ministrs,

aizsardzības ministrs,

īpašu uzdevumu ministrs;

2) Ekonomikas un finansu komiteja (pirmdiena, no pīkst. 10.00 līdz 14.00)

priekšsēdētājs — ekonomikas ministrs

priekšsēdētāja vietnieks — finansu ministrs

locekļi:

satiksmes ministrs,

vides un reģionālās attīstības ministrs,

zemkopības ministrs;

3) Valsts un sociālo lietu komiteja (pirmdiena, no plkst. 15.00)

priekšsēdētājs — valsts reformu ministrs

priekšsēdētāja vietnieks — izglītības, kultūras un zinātnes ministrs

locekļi:

tieslietu ministrs,

finansu ministrs,

labklājības ministrs.

15. Ministru kabineta komiteju sēdes tiek organizētas saskaņā ar šo Noteikumu prasībām.

Ministru prezidents izskata Valsts kancelejā iesniegto lēmuma vai cita Ministru kabineta pieņemamā akta projektu (turpmāk tekstā — «lēmuma projekts») un precizē lēmuma projekta turpmāko virzību — nosaka komiteju, kurā projekts izskatāms, un balsstiesīgo valsts ministru attiecīgajā nozarē, kuram jāpiedalās lēmuma projekta turpmākajā izskatīšanā komitejas sēdēs un Ministru kabineta sēdēs.

16. Komitejas darba tehnisko nodrošinājumu veic Valsts kanceleja, bet komiteju sēžu protokolēšanu un protokolu noformēšanu nodrošina komitejas priekšsēdētājs.

Kārtību, kādā iesniegtie materiāli reģistrējami Valsts kancelejā un nododami komitejām, kā arī citus lietvedības jautājumus nosaka Valsts kancelejas izdota instrukcija.

Kārtību, kādā papildu rakstveidā iesniegtajiem dokumentiem iesniedzami dokumenti, izmantojot speciālu telekomunikāciju tīklu vai tehniskos informācijas nesējus (disketes), nosaka Valsts kancelejas direktors.

17. Komitejas sēdes darba kārtība un iesniegto dokumentu projekti divas nedēļas pirms sēdes jānosūta visiem pilntiesīgajiem Ministru kabineta locekļiem un attiecīgajam balsstiesīgajam un valsts ministram, bet pārējiem valsts ministriem — tikai darba kārtība.

18. Ministru prezidents var piedalīties komitejas sēdēs, kā arī balsošanā un ir tiesīgs pārņemt Šīs sēdes vadību.

19. Katrs ministrs ir balsstiesīgs jebkuras komitejas sēdē, kurā tas piedalās.

Valsts ministrs var piedalīties jebkuras komitejas sēdē ar padomdevēja tiesībām, bet balsstiesīgs viņš ir tikai attiecīgas nozares jautājumos (saskaņā ar šo Noteikumu 15. punktu).

20. Jautājumu par Ministru kabineta lietu (jautājumu, kurš pēc būtības apspriežams un izlemjams tikai Ministru kabineta sēdē Ministru prezidents var pasludināt jebkurā laikā, bet katrs pilntiesīgais Ministru kabineta loceklis un attiecīgais valsts ministrs par Ministru kabineta lietu var pasludināt tikai komitejā izskatītu jautājumu un ne vēlāk kā divas darbdienas pirms Ministru kabineta sēdes.

IV. Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas kārtība

21. Ministru kabineta lēmumu projektus var iesniegt Ministru kabineta loceklis un valsts ministrs. Citi valsts institūciju vadītāji, ka arī pašvaldību institūciju vadītāji, sabiedrisko un reliģisko organizāciju, kustību un partiju vadītāji Ministru kabineta lēmumu projektus var iesniegt ar Ministru kabineta locekļu starpniecību. Ja ministrs (valsts ministrs) atsakās pieņemt lēmumu projektus, minētie vadītāji var iesniegt tos tieši Ministru kabinetā, pievienojot lēmuma projektam atteikuma kopiju.

Ierosinātājs var savu ierosināto jautājumu jebkurā brīdī atsaukt.

22. Grozījumi un papildinājumi jau pieņemtajos Ministru kabineta normatīvajos aktos izdarāmi tādā kārtībā, kāda noteikta jaunu lēmumu pieņemšanai.

23. Valsts kanceleja Ministru kabineta sēdes darba kārtību un lēmuma projektu ar attiecīgajiem materiāliem nosūta (izdala) visiem Ministru kabineta locekļiem, valsts ministriem un parlamentārajiem sekretāriem un citām uz sēdi uzaicinātajām personām ne vēlāk kā 5 darbdienas pirms sēdes.

Normatīva lēmuma projektam, kā arī instrukciju un ieteikumu projektiem jāpievieno Tieslietu ministrijas atsauksme par to, vai attiecīgais projekts nav pretrunā ar citām tiesiskajām normām un vai nav nepieciešami citu normatīvo aktu grozījumi.

Lēmuma projektam, kurš saistīts ar finansiālajiem izdevumiem, jāpievieno Finansu ministrijas atsauksme (aprēķins) par šī projekta finansiālajām sekām.

Tieslietu ministrijai un Finansu ministrijai šīs atsauksmes ir jādod norādītajā termiņā, bet ne ilgāk kā divu, bet sevišķi komplicētos gadījumos — ne ilgāk kā sešu nedēļu laikā.

Ja lēmuma projekta ierosinātājs nav saņēmis atsauksmi, lēmuma projekts tiek izplatīts bez tās, bet ar norādi, ka atsauksme no attiecīgās ministrijas nav savlaicīgi saņemta.

24. Ja lēmumam nepieciešama Saeimas piekrišana (par tā slepenību vai konfidencialitāti, kas nav pamatota ar likumu vai noteikumiem), tas ar visiem attiecīgajiem materiāliem tiek nosūtīts arī Saeimas attiecīgajai komisijai.

25. Noteiktajā kārtībā Ministru kabineta izskatīšanai iesniegtie lēmumu projekti tiek iekļauti Ministru kabineta sēžu darba kārtība pēc tam, kad tie apspriesti attiecīgajā komitejā un tā pieņēmusi lēmumu atbalstīt attiecīgo projektu.

Ja komitejā lēmuma projektu noraida, lēmuma projektu var virzīt uz Ministru kabineta sēdi tikai tad, ja ierosinātājs nedēļas laika pēc komitejas sēdes pasludina attiecīgo jautājumu par Ministru kabineta lietu.

Par jautājuma pasludināšanu par Ministru kabineta lietu ierosinātājs rakstiski informē Ministru prezidentu.

26. Lēmuma projektam, kurš saskaņā ar šo Noteikumu 20. vai 25. punktu tiek virzīts uz Ministru kabineta sēdi, tiek pievienots komitejas lēmums (norādot uz Ministru kabineta sēdi uzaicināmās personas un ziņotāju par iesniegto jautājumu) un attiecīgās komitejas sēdes protokols.

27. Pirms balsošanas debates par lēmuma projektu Ministru kabineta sēdē notiek tikai tad, ja attiecīgais lēmuma projekts saskaņā ar šo Noteikumu 20. vai 25. punktu ir ticis pasludināts par Ministru kabineta lielu.

28. Lēmuma projekts var tikt izskatīts Ministru kabineta sēdē arī tad, ja ierosinātājs un Ministru prezidents lēmuma projektu pasludina par steidzamu. Šādā gadījumā to var izskatīt uzreiz Ministru kabineta kārtējā vai ārkārtas sēdē, daļēji vai pilnīgi atkāpjoties no šo Noteikumu IV sadaļā paredzētās procedūras, izņemot 23. punktā minētos nosacījumus par lēmuma projektu saskaņošanu attiecīgi ar Tieslietu ministriju vai Finansu ministriju.

29. Ja jautājums ir iekļauts Ministru kabineta sēdes darba kārtībā un šis jautājums ir pasludināts par Ministru kabineta lietu, tad Ministru prezidents, ievērojot attiecīga ministra (valsts ministra) motivētu lūgumu, var jautājuma izskatīšanu atlikt.

30. Ministru kabineta pieņemtie lēmumi tiek noformēti noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu vai sēdes protokola izrakstu veidā, tie tiek datēti ar to pieņemšanas dienu, un tos paraksta Ministru prezidents un attiecīgais ministrs. Ja lēmums nav publicējams, Ministru kabinetam tas jānosaka vienlaicīgi ar tā pieņemšanu,

31. Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti sēdes protokola izraksta veidā, stājas spēkā ar to pieņemšanas brīdi.

Ministru kabineta lēmumi, kuri noformēti noteikumu, instrukciju un ieteikumu veidā, stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas Ministru kabineta noteiktajā oficiālajā preses izdevumā, ja lēmumos nav norādīts cits spēkā stāšanās laiks.

Ministru prezidenta un Ministru kabineta rīkojumi stājas spēkā ar to parakstīšanas brīdi.

V. Ministru prezidenta darbība

32. Ministru prezidents atsevišķu uzdevumu veikšanai var iecelt Ministru prezidenta padomniekus un Ministru kabineta padomniekus. Var būt štata padomnieki un ārštata padomnieki. Ja ārštata padomnieka pastāvīgā darbavieta ir valsts vai pašvaldību civiliestāde, tai jādod viņam attiecīgs laiks padomnieka uzdevumu pildīšanai, bet ne vairāk kā puse no kopējās mēneša darba slodzes.

Padomnieku uzdevumus nosaka Ministru prezidents vai viņa uzdevumā Ministru prezidenta biedrs.

33. Ministru prezidents ar savu rīkojumu uz noteiktu laiku var izveidot konsultatīvās padomes vai darba grupas konkrēta uzdevuma veikšanai, lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu ieteikumus Ministru kabinetam. Padomes sastāvu, apspriežamo jautājumu loku, darbību un uzdevumus nosaka Ministru prezidents. Pastāvīgās konsultatīvās padomes izveido un to uzdevumus nosaka Ministru kabinets.

34. Ministru prezidents ar savu rīkojumu var iecelt:

— Ministru prezidenta vietas izpildītāju;

— valsts ministru (saskaņojot ar attiecīgo ministru un saņemot Saeimas uzticību);

— parlamentāro sekretāru (pēc attiecīgā ministra ieteikuma);

— Ministru prezidenta padomniekus un Ministru kabineta padomniekus.

VI. Ministru kabineta locekļu rangi

35. Ministru kabinetā ir šādas rangu kategorijas:

1) Ministru prezidents,

2) Ministru prezidenta biedrs,

3) ministrs,

4) valsts ministrs.

36. Viena ranga ietvaros augstāks rangs ir tam, kurš ilgāk bijis attiecīgajā amatā; ja amata izpildīšanas ilgums ir vienāds, augstāks rangs ir tam, kurš ir vecāks (pēc dzimšanas datuma).

VII. Noslēguma jautājumi

37. Valsts kancelejai ir pienākums visus iesniegumus, kuri nav iesniegti saskaņā ar šiem Noteikumiem, nosūtīt atpakaļ iesniedzējam, norādot motivētu iemeslu.

38. Skaidrojumus par Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem sniedz attiecīgais ministrs — dokumentu (noteikumu, instrukciju, ieteikumu, rīkojumu un Ministru kabineta sēdes protokola izrakstu) parakstītājs (otrais paraksts).

Ministru prezidents V. B1RKAVS

Tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs E. LEVITS

Rīgā 1993. gada 10. augustā