Saeima ir pieņēmusi un Valsis
prezidents izsludina šādu likumu:

Par civilstāvokļa aktiem

1. NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

PAR CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRĀCIJU

1. pants. Civilstāvokļa akti

Šis likums regulē civilstāvokļa aktu — laulību, dzimšanas un miršanas — reģistrāciju dzimtsarakstu nodaļās.

2. pants. Civilstāvokļa aktu reģistrācija un dzimtsarakstu nodaļas

(1) Civilstāvokļa aktu reģistrācija ir valsts uzticēts uzdevums pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām.

(2) Ārvalstīs dzīvojošo Latvijas Republikas pilsoņu civilstāvokļa aktu reģistrācija tiek veikta konsulārajās un diplomātiskajās iestādēs, ievērojot Šā likuma noteikumus. Laulību reģistrācija ar civiltiesiskām sekām saskaņā ar Civillikuma 51. un 53. pantu piekrīt arī Civillikumā noteikto konfesiju garīdzniekiem, kam jāievēro visi šā likuma noteikumi par laulību reģistrāciju un valsts nodevu.

(3) Dzimtsarakstu nodaļas izveidošana ir katras pilsētas un pagasta pašvaldības kompetencē. Dzimtsarakstu nodaļas darbības iecirknis sakrīt ar attiecīgās pilsētas vai pagasta robežām. Ar tieslietu ministra atļauju vairākiem pagastiem var izveidot kopīgu dzimtsarakstu nodaļu vai vienā pilsētā — vairākas dzimtsarakstu nodaļas.

(4) Par dzimtsarakstu nodaļas izveidošanu vai tās darbības iecirkņa grozīšanu jāizsludina oficiālā laikrakstā.

(5) Katrai dzimtsarakstu nodaļai ir savs zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un uzrakstu «. . . pilsētas (pagasta) dzimtsarakstu nodaļa». Šā panta trešās daļas pēdējā teikumā paredzētajā gadījumā uzraksts attiecīgi grozāms.

3. pants. Dzimtsarakstu nodaļas pārzinis un ierēdņi

(1) Katras dzimtsarakstu nodaļas ierēdņu skaitu un viņu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība. Nodaļas pārzini un pārējos ierēdņus amatā ieceļ pašvaldība.

(2) Par dzimtsarakstu nodaļas pārzini un ierēdni var būt tikai Latvijas Republikas pilsonis, kura izglītība atbilst un personība ir piemērota šim amatam.

(3) Pārzinis ir atbildīgs par visu nodaļas darbību.

(4) Pārziņa amatu pilda cits dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis pēc pašvaldības lēmuma, ja:

1) pārzinis slimības vai cita likumīga iemesla dēļ nav ieradies dienestā;

2) akta reģistrācija vai laulības noslēgšana attiecas uz pašu pārzini, viņa laulāto, viņa radiniekiem līdz ceturtajai pakāpei un svaiņiem līdz trešajai pakāpei, viņu adoptētājiem vai adoptētiem;

3) pārzinis pats ir reģistrējamā notikuma paziņotājs.

4. pants. Dzimtsarakstu nodalu uzraudzība

(1) Augstāko uzraudzību pār dzimtsarakstu nodaļām veic tieslietu ministrs. Viņam ir tiesības šā likuma ietvaros izdot instrukcijas civilstāvokļa aktu reģistrācijas jautājumos, apstiprināt civilstāvokļa aktu reģistru formas un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu formas, reģistru glabāšanas kārtību un termiņus, dzimtsarakstu nodaļas pārziņa amata zīmi.

(2) Tiešo uzraudzību pār likumdošanas aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā, kā arī dzimtsarakstu nodaļu metodisko vadību veic Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

(3) Pašvaldībai ir tiesības kontrolēt dzimtsarakstu nodaļas finansiālo un saimniecisko stāvokli.

2. NODAĻA

DZIMTSARAKSTU NODAĻU LIETVEDĪBA

5. pants. Civilstāvokļa aktu reģistri

(1) Katrā dzimtsarakstu nodaļā ir laulību, dzimšanas un miršanas reģistri, kuros viena gada ietvaros hronoloģiskā kārtībā attiecīgi reģistrē noslēgtās laulības un pieteiktās dzimšanas un miršanas.

(2) Laulību reģistrā izdara ierakstus arī par laulībām, kas noslēgtas pie garīdznieka. Šāds ieraksts izdarāms ar nākamo kārtas numuru tūlīt pēc garīdznieka paziņojuma saņemšanas.

(3) Latvijas Republikas pilsoņu dzimšana, miršana un laulību noslēgšana, kas notikusi ārvalstīs, pēc ierakstam nepieciešamo ziņu saņemšanas reģistrējama Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļā.

(4) Katrs reģistrs kārtojams divos eksemplāros (grāmatās). Abiem reģistra eksemplāriem ir vienāds kārtas numurs.

(5) Gadam beidzoties, reģistru caurauklo, sanumurē un taisa apliecinājuma uzrakstu, norādot lapu un ierakstu skaitu. Apliecinājuma uzrakstu paraksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinis, norādot gadu un datumu. Auklu galu nostiprinājums jāapliecina ar dzimtsarakstu nodaļas zīmogu.

6. pants. Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros

(1) Ieraksti civilstāvokļa aktu reģistros izdarāmi valsts valodā bez saīsinājumiem un svītrojumiem tekstā.

(2) Līdz reģistrā izdarītā ieraksta parakstīšanai pamanītās kļūdas jāizlabo, atrunājot to pirms paraksta.

(3) Katrs ieraksts reģistrā jāparaksta dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vai tam dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim, kuram pašvaldība uzdevusi pildīt pārziņa amatu šā likuma 3. pantā paredzētajos gadījumos.

(4) Ja pašvaldība ir iecēlusi dzimtsarakstu nodaļas pārzinim vietnieku, viņam ir tiesības parakstīt ierakstus reģistrā.

7. pants. Pienākums sniegt informāciju un dokumentus dzimtsarakstu nodaļām

(1) Visām personām un institūcijām ir pienākums sniegt dzimtsarakstu nodaļām informāciju un dokumentus, kas nepieciešami civilstāvokļa aktu reģistrācijai.

(2) Par nepatiesu zinu sniegšanu dzimtsarakstu nodaļām, kā arī par dzimšanas un miršanas nepieteikšanu ir likumā paredzētā atbildība.

8. pants. Dzimtsarakstu nodaļas pienākums sniegt ziņas

(1) Ziņas par reģistrētajiem civilstāvokļa aktiem likumā «Par Iedzīvotāju reģistru» noteiktajā apjomā dzimtsarakstu nodaļa sniedz Iedzīvotāju reģistra nodaļai pirmuzskaites veikšanai un nepieciešamo grozījumu izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā iekļautajos personas uzskaites datos. Ziņu sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi.

(2) Dzimtsarakstu nodaļa nekavējoties paziņo attiecīgajām konsulārajām un diplomātiskajām iestādēm par ārvalstnieku dzimšanas, miršanas un laulību reģistrāciju.

9. pants. Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem

(1) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir tiesām un izmeklēšanas iestādēm.

(2) Tiesības iepazīties ar civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, izņemot ierakstus, kas saistīti ar adopciju, un pieprasīt reģistrāciju apliecinošus dokumentus ir personām, uz kurām tie attiecas, kā arī šo personu laulātajiem, tiešajiem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem. Ar dzimšanas reģistra ierakstiem, kas saistīti ar adopciju, līdz adoptētā pilngadībai var iepazīties tikai adoptētāji.

(3) Citām personām ir tiesības tikai pieprasīt civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošus dokumentus, ja tās pierāda savu tiesisko ieinteresētību.

10. pants. Sūdzības iesniegšana par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rīcību

Par dzimtsarakstu nodaļas pārziņa nepamatotu atteikšanos reģistrēt civilstāvokļa aktus, atteikšanos labot vai papildināt civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus ieinteresētās personas vai iesniegt sūdzību tiesā.

11. pants. Valsts nodeva

(1) Par civilstāvokļa aktu reģistrāciju jāmaksā valsts nodeva.

(2) Valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka likumi par valsts nodevām.

12. pants. Civilstāvokļa aktu reģistru un dokumentu veidlapu izgatavošana

Civilstāvokļa aktu reģistrus un uz reģistru ierakstu pamata izsniedzamo dokumentu veidlapas, un dzimtsarakstu nodalās pārziņa amata zīmi izgatavo un izsniedz Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments.

3. NODAĻA

LAULĪBU REĢISTRĀCIJA

13. pants. Izsludināšana

(!) Izsludināšana pirms laulības noslēgšanas ir tās dzimtsarakstu nodaļas kompetencē, kurā iesniegts pieteikums laulības noslēgšanai. Pieteikumu laulības noslēgšanai var iesniegt pēc to personu dzīvesvietas, kuras vēlas doties laulībā, vai pēc šo personu vecāku dzīvesvietas.

(2) Izsludināšana notiek, izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. Ja laulība tiek noslēgta pie garīdznieka, kuram ir attiecīgās konfesijas vadības atļauja, izsludināšanu izdara pēc attiecīgas konfesijas noteikumiem neatkarīgi no laulājamo dzīvesvietas (Civillikuma 51. p.).

(3) Civillikumā paredzētajos gadījumos (45. un 55. p.) pēc līgavas un līgavaiņa iesnieguma var saīsināt izsludināšanas termiņu vai laulāt bez iepriekšējas izsludināšanas tikai tad, ja nav kļuvuši zināmi šķēršļi laulības noslēgšanai (Civillikuma 32.—38. p.).

14. pants. Laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Personas, kas vēlas doties laulībā, uzrāda pasi vai citu personu apliecinošu dokumentu ar Iedzīvotāju reģistra piešķirto personas kodu un iesniedz dzimtsarakstu nodaļā noteiktas formas kopīgu parakstītu pieteikumu.

(2) Līdz ar pieteikumu jāiesniedz:

1) dzimšanas apliecības;

2) vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauja, ja viena no personām, kas stājas laulībā, nav pilngadīga (Civillikuma 33. p.);

3} personām, kas agrāk bijušas citā laulībā, — bijušā laulātā miršanas apliecība vai noraksts no tiesas sprieduma par laulības šķiršanu vai laulības šķiršanas apliecība, vai noraksts no tiesas sprieduma par laulības atzīšanu par neesošu, vai ari laulību reģistra izraksts ar atzīmi par Šādu spriedumu;

4) valsts vai pašvaldības iestādes ārsta apliecinājums par veselības stāvokli.

(3) Ja personām, kas vēlas doties laulībā, nav iespējams dabūt šā panta otrās daļas 1.—3. punktā minētos dokumentus, tos aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu.

(4) Personām, kas atrodas brīvības atņemšanas vietas, nepieciešama Ieslodzījuma vietu departamenta atļauja.

15. pants. Ārvalstniekiem un bezvalstniekiem laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti

(1) Ārvalstniekam līdz ar iepriekšējā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem jāiesniedz kompetentas ārvalsts institūcijas izsniegta apliecība par to, ka viņam nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijas Republikā, ja starpvalstu līgumos un konvencijās, kuru dalībvalsts ir Latvija, nav noteikts citādi.

(2) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var stāties laulībā ar Latvijas Republikas pilsoni, ja viņam laulības noslēgšanas brīdī ir derīga ieceļošanas vīza vai uzturēšanās atļauja.

(3) Ārvalstnieks vai bezvalstnieks Latvijā var stāties laulībā ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, ja abiem laulājamiem laulības noslēgšanas brīdī ir derīgas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

(4) Laulības izsludināšana pati par sevi nevar būt par pamatu vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa pagarināšanai.

16. pants. Laulības noslēgšana

(1) Laulību var noslēgt, ja dzimtsarakstu nodaļai izsludināšanas termiņā nav kļuvuši zināmi šķēršļi tās noslēgšanai. Izsludinātajiem ir tiesības salaulāties sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad kļuvis zināms, ka laulības noslēgšanai nav šķēršļu.

(2) Ja saderinātie vēlas laulību reģistrēt citā dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka un ja nav kļuvuši zināmi Šķēršļi laulības noslēgšanai, dzimtsarakstu nodaļa, kurā notikusi izsludināšana, izsniedz viņiem laulības pieteikumu ar atzīmi par izsludināšanu.

17. pants. Svinīga laulības noslēgšana

Laulība noslēdzama svinīgos apstākļos. Laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas pārzinis uzliek amata zīmi.

18. pants. Laulību reģistrācija

(1) Dzimtsarakstu nodaļā laulību noslēdz noteiktajā dienā, klātesot personām, kuras stājas laulībā, un diviem pilngadīgiem lieciniekiem.

(2) Par noslēgto laulību tūlīt izdara ierakstu laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

(3) Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, reģistra ierakstu un laulības apliecību paraksta garīdznieks, apstiprinot to ar draudzes zīmogu.

19. pants. Laulību reģistra ierakstāmas ziņas

Laulību reģistra jāieraksta:

1) laulības noslēgšanas vieta (pilsēta, pagasts);

2) laulības noslēgšanas gads, mēnesis un diena; 3) laulāto vārds, uzvārds, personas kods, nodarbošanās, ģimenes stāvoklis, dzīvesvieta, dzimšanas vieta un laiks, tautība, pilsonība (pavalstniecība);

4) kurā pēc skaita laulībā stājas;

5) ja laulātie piekrīt, — arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

6) izsludināšanas vieta un laiks;

7) uzvārds pēc laulības noslēgšanas;

8) liecinieku vārds, uzvārds, dzimšanas laiks un dzīvesvieta.

20. pants. Laulības apliecība un ieraksts laulāto personas dokumentos

Pēc laulības reģistrācijas laulātajiem tūlīt izsniedz laulības apliecību un katra laulātā pasē izdara ierakstu, norādot viņa laulātā vardu, uzvārdu, personas kodu, dzimšanas gadu un laulības reģistrācijas vietu un laiku, laulātā uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un laulību reģistra ieraksta numuru.

21. pants. Papildinājumi laulību reģistrā

(1) Laulību reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par laulības šķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, kā arī ar attiecīgajām ziņām gadījumos, kad kāds no laulātajiem maina uzvārdu, vārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību),

(2) Laulību reģistrā papildinājumu izdara uz tiesas sprieduma vai administratīva akta pamata.

4. NODAĻA

DZIMŠANAS REĢISTRĀCIJA

22. pants. Pienākums pazinot par dzimšanu

(1) Par bērna piedzimšanu ir jāpaziņo mēneša laikā dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī bērns piedzimis, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(2) Par bērna dzimšanas vietu atzīstama administratīvā teritorija, kurā bērns piedzimis.

(3) Ja bērns piedzimis ceļā (kuģī, lidmašīnā u. tml.), viņa dzimšana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc viena vai abu vecāku dzīvesvietas.

(4) Paziņojot par bērna piedzimšanu, jāiesniedz medicīnas iestādes vai ārsta izziņa, kas apliecina dzimšanas faktu.

(5) Dzimtsarakstu nodaļa gadā par svinīgu bērna dzimšanas reģistrāciju, ja vecāki to vēlas.

23. pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par dzimšanu

(1) Pienākums pazinot par bērna piedzimšanu visupirms ir bērna tēvam un mātei. Paziņot var mutvārdos vai rakstveidā. Bērna tēvs un māte var rakstveidā pilnvarot arī citu personu paziņot par bērna piedzimšanu.

(2) Ja bērna vecāki ir miruši vai citu iemeslu dēļ nevar paziņot par bērna piedzimšanu, šajā pantā minētais pienākums ir vecmātei, ārstam vai citai personai, kas bijusi klāt dzemdībās.

(3) Par visiem valsts, pašvaldības vai privātajā dzemdību namā vai slimnīcā dzimušajiem bērniem pienākums paziņot dzimtsarakstu nodaļai ir arī Šīs iestādes vadītājam vai kādai viņa pilnvarotai personai. Ja bērns piedzimis patversmē, brīvības atņemšanas vietā vai tamlīdzīgā iestādē, nepieciešams oficiāls attiecīgās iestādes vadītajā rakstveida paziņojums. Dzimšanas reģistra ierakstā nedrīkst norādīt bērna piedzimšanu un viņa vecāku atrašanos brīvības atņemšanas vietā.

(4) Ja par bērna piedzimšanu nav paziņojusi neviena no minētajām personām un pašvaldībai ir kļuvis zināms par bērna piedzimšanu, tai ir pienākums rakstveidā paziņot to dzimtsarakstu nodaļai.

(5) Paziņojumā par bērna piedzimšanu jāsniedz dzimšanas reģistrācijai nepieciešamās ziņas.

24. pants. Ziņu pareizības pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim ir jāpārbauda sniegtās ziņas, ja viņam ir šaubas par to pareizību.

25. pants. Ieraksti dzimšanas reģistrā

(1} Dzimšanas reģistrā jāieraksta:

1) bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

2) bērna vārds, uzvārds, personas kods un dzimums. Vārds nav jāraksta, ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris pirms paziņojuma. Šādā gadījumā ierakstā jāizdara attiecīga atzīme;

3) vecāku vārds, uzvārds (arī dzimtais uzvārds), personas kods, vecums, nodarbošanās, dzīvesvieta, tautība_: pilsonība (pavalstniecība); ja vecāki piekrīt, — arī viņu piederība pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības.

Ja bērns nav dzimis laulībā un līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, šīs ziņas ieraksta tikai par māti;

4) pieteicēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta un saistība ar bērnu (tēvs, māte, ārsts, iestādes vadītājs u. tml.).

(2) Dzimšanas reģistra ierakstu paraksta persona, kas paziņojusi par bērna piedzimšanu, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinis. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, jānorada, ka ieraksts izdarīts uz attiecīgā paziņojuma pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu.

26. pants. Dvīņu un vairāku bērnu dzimšanas reģistrācija

Dvīņu vai vairāku bērnu piedzimšanas gadījumā katra bērna piedzimšanu reģistrē atsevišķi. Reģistrā jānorāda, kādā secībā bērni piedzimuši.

27. pants. Nedzīvi piedzimuša bērna reģistrācija

(1) Ja bērns piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, medicīnas iestādes pienākums ir paziņot par to dzimtsarakstu nodaļai trīs diennakšu laikā vai ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc mīnētā termiņa, ja tajā paredzētā pēdējā diena nav bijusi darba diena.

(2) Bērns, kas piedzimis nedzīvs vai miris dzemdībās, reģistrējams dzimšanas reģistrā, piešķirot viņam personas kodu, ar piezīmi, ka «bērns piedzimis nedzīvs» vai «miris dzemdībās». Miršanas reģistrāciju šādos gadījumos neizdara.

(3) Ja bērns pēc piedzimšanas dzīvojis neilgu laiku (arī tad, ja viņš nodzīvojis tikai dažas stundas vai pat minūtes), jāreģistrē kā viņa dzimšana, tā miršana.

28. pants. Atrasta bērna dzimšanas reģistrācija

(1) Personai, kas atrod jaundzimušu bērnu, par to jāpaziņo vietējā policijas iecirknī ne vēlāk kā nākamajā dienā. Policija veic nepieciešamo izziņu un par izziņas rezultātiem paziņo pašvaldībai.

(2} Attiecīgā pašvaldības iestāde pēc medicīnas iestādes sniegtajām ziņām nosaka varbūtējo dzimšanas laiku un vietu, dod bērnam vārdu un uzvārdu un par to paziņo dzimtsarakstu nodaļai. Dzimšanas reģistrā šādos gadījumos jābūt piezīmei, ka «bērns atrasts, vecāki nezināmi».

29. pants. Nokavēts paziņojums par bērna dzimšanu

(1) Ja paziņojums par bērna dzimšanu nokavēts ilgāk par trim mēnešiem pēc noteiktā termiņa, dzimšanas reģistrācija var notikt tikai pēc nokavējuma apstākļu noskaidrošanas.

(2) Ar apstākļu noskaidrošanu saistītie izdevumi jāsedz bērna vecākiem.

30. pants. Bērna uzvārds un vārds

(1) Laulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc vecāku uzvārda. Ja vecākiem ir dažādi uzvārdi, bērnam saskaņā ar vecāku vienošanos vai pēc bāriņtiesas lēmuma ieraksta tēva vai mātes uzvārdu.

(2) Ārlaulībā dzimuša bērna uzvārdu ieraksta pēc mātes uzvārda bērna dzimšanas laikā. Ja bērna paternitāte noteikta līdz bērna dzimšanas reģistrācijai, bērna uzvārdu ieraksta Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Bērna vārdu ieraksta pēc vecāku norādījuma, bet, ja vecāki nevar vienoties, — pēc bāriņtiesas lēmuma. Bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.

31. pants. Ziņas par bērna vecākiem

(1) Reģistrējot dzimšanu, reģistrā ieraksta ziņas par bērna vecākiem:

1) laulībā dzimušiem bērniem — ziņas par tēvu un māti;

2) ārlaulībā dzimušiem bērniem, ja līdz dzimšanas reģistrācijai bērna paternitāte nav noteikta, — ziņas tikai par bērna māti, bet ailēs par tēvu ievelkama svītra.

(2) Bērnam, kas piedzimis ne vēlāk kā 306. dienā pēc laulības izbeigšanās ar vīra nāvi vai laulības Šķiršanu, vai laulības atzīšanu par neesošu, kā tēvu norāda mātes bijušo vīru.

(3) Ja bērna māte šā panta otrajā daļā minētajā laikā pēc laulības izbeigšanās jau ir stājusies jaunā laulībā, kā bērna tēvu norāda mātes jauno vīru.

32. pants. Dzimšanas reģistra papildināšana pēc paternitātes noteikšanas ārlaulības bērnam

(1) Dzimšanas reģistra ieraksts papildināms ar ziņām par bērna tēvu, ja ārlaulības bērnam paternitāte ir atzīta vai noteikta Civillikumā paredzētajā kārtībā (154.—157. p.).

(2) Abu vecāku parakstīts paternitātes atzīšanas pieteikums vai noraksts no tiesas sprieduma, ar kuru noteikta paternitāte, jāiesniedz vai jānosūta dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana.

(3) Parakstu īstumu paternitātes atzīšanas pieteikumā, kā arī dokumentos par bērna un citu Civillikumā paredzēto personu piekrišanu paternitātes atzīšanai var apliecināt notārs vai dzimtsarakstu nodaļas ierēdnis.

(4) Ja ārlaulības bērns savu vecāku savstarpējas laulības rezultātā kļūst par laulībā dzimušu — notiek bērna leģitimācija (Civillikuma 152. p.), bērna dzimšanas reģistra ieraksts jāpapildina, līdz ko bērna mātes vīrs paternitāti ir atzinis.

(5) Bērna leģitimāciju dzimšanas reģistra ierakstā atzīmē arī tad, ja tā notikusi saskaņā ar citas valsts likumu. Ja leģitimācijai piemērojams citas valsts likums, dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim jāvadās pēc attiecīga tiesas nolēmuma par to, vai leģitimācija ir notikusi.

33. pants. Citi papildinājumi dzimšanas reģistrā

(1) Līdztekus iepriekšējā pantā paredzētajiem papildinājumiem dzimšanas reģistra ierakstu papildina, ja bērnam maina uzvārdu, ja kāds no vecākiem maina uzvārdu, vārdu, tautību vai pilsonību (pavalstniecību), ja izmainīts bērna dzimums, ja bērnu adoptē, ja ar tiesas spriedumu anulēts ieraksts par bērna māti vai tēvu, ja tiesa atcēlusi adopciju, ja atrastam bērnam kļuvuši zināmi vecāki.

(2) Dzimšanas reģistrā papildinājumu izdara uz attiecīga pieteikuma vai tiesas sprieduma, vai administratīva akta pamata.

5. NODAĻA

MIRŠANAS REĢISTRĀCIJA

34. pants. Pienākums pazinot par miršanu

(1) Par miršanu jāpaziņo dzimtsarakstu nodaļai, kuras iecirknī persona ir mirusi, mirušais atrasts, vai pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas, vai dzimtsarakstu nodaļai pēc vietas, kur atrodas tiesa, kas taisījusi spriedumu par personas izsludināšanu par mirušu vai miršanas fakta konstatēšanu.

(2) Ja persona mirusi ceļā (kuģī, lidmašīna u, tml.), miršana reģistrējama dzimtsarakstu nodaļā pēc mirušā pēdējās dzīvesvietas.

(3) Par miršanu ir jāpaziņo ne vēlāk kā sešu diennakšu laikā no brīža, kad iestājusies nāve vai mirušais atrasts.

35. pants. Personas, kurām ir pienākums paziņot par miršanu

(1) Pienākums mutvārdos paziņot dzimtsarakstu nodaļai par miršanu ir personām šādā secībā:

1) ģimenes galvām;

2) laulātajam;

3) citiem ģimenes locekļiem;

4) dzīvokļa vai nama īpašniekam;

5) jebkurai citai personai, kura bijusi klāt nāves brīdī vai citādi informēta par nāves iestāšanos.

(2) Ja persona mirusi valsts, pašvaldības vai privātā medicīnas iestādē, pansionātā, kā arī brīvības atņemšanas vietā vai tamlīdzīgā iestādē, pienākums rakstveidā paziņot par miršanu ir šīs iestādes vadītājam vai kādai viņa pilnvarotai personai.

(3) Ja par miršanu nav paziņojušas šajā pantā minētās personas un par personas nāvi kļuvis zināms pašvaldībai, tai ir pienākums rakstveidā pazinot to dzimtsarakstu nodaļai.

(4) Ja sakarā ar personas nāvi notiek izmeklēšana, izmeklēšanas vai izziņas iestādes pienākums ir rakstveidā paziņot par miršanu dzimtsarakstu nodaļai.

36. pants. Miršanas apliecināšanai nepieciešamie dokumenti

Miršanas fakts jāapliecina ar medicīnas iestādes izsniegtu izziņu vai tiesas spriedumu par miršanas fakta konstatēšanu vai personas izsludināšanu par mirušu.

37. pants. Paziņojuma pārbaude

Dzimtsarakstu nodaļas ierēdnim ir jāpārbauda sniegtas ziņas, ja vīnam ir Šaubas par to pareizību.

38. pants. Ieraksts miršanas reģistrā

(1) Miršanas reģistrā jāieraksta:

1) miršanas vieta un gads, mēnesis, diena, stunda;

2) mirušā vārds, uzvārds, personas kods, tautība, pilsonība (pavalstniecība), viņa nodarbošanās un dzīvesvieta; ja pieteicēji piekrīt, — ziņas par mirušā piederību pie noteiktas konfesijas, ticības vai pasaules uzskata apvienības;

3) mirušā dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

4) mirušā ģimenes stāvoklis (ja mirušais bijis precējies, — viņa laulātā vārds un uzvārds), mirušā vecāku vārds un uzvārds;

5) nāves cēlonis;

6) tās personas vārds, uzvārds, nodarbošanās un dzīvesvieta, kura paziņojusi par miršanu, kā arī šīs personas saistība ar mirušo.

(2) Ieraksts jāparaksta personai, kura paziņojusi par miršanu, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinim. Ja saņemts iestādes rakstveida paziņojums, jānorāda, ka ieraksts izdarīts uz attiecīgā paziņojuma pamata. Reģistra ierakstu apstiprina ar valsts ģerboņa zīmogu,

6. NODAĻA

CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRU GLABĀŠANA. IERAKSTU ATJAUNOŠANA, PAPILDINĀŠANA, LABOŠANA UN ANULĒŠANA

39. pants. Reģistru glabāšana

(1) Laulību, dzimšanas un miršanas reģistru pirmie eksemplāri glabājas dzimtsarakstu nodaļā. Pie garīdznieka noslēgto laulību reģistrs glabājas attiecīgajā draudzē.

(2) Reģistru otros eksemplārus dzimtsarakstu nodaļa ceturkšņa beigās nodod rajona statistikas nodaļai. Gadu noslēdzot, Valsts statistikas komiteja tos nodod Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam pārbaudei un glabāšanai.

(3) Par papildinājumiem un labojumiem reģistru pirmo eksemplāru ierakstos dzimtsarakstu nodaļa paziņo Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva daļai, kurā glabājas otrie eksemplāri, lai tajos izdarītu attiecīgus papildinājumus un labojumus.

(4) Dzimtsarakstu iestādēs reģistri glabājami 100 gadus, pēc tam tie nododami Valsts arhīvu iestādēm.

40. pants. Reģistru aizstāšana to pilnīgas vai daļējas bojāejas gadījumā

(1) Ja laulību, dzimšanas un miršanas reģistri pilnīgi vai daļēji gājuši bojā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments var atļaut bojā gājušos reģistrus aizstāt ar otro eksemplāru norakstiem.

(2) Ja pilnīgi vai daļēji gājis bojā reģistra otrais eksemplārs, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājas reģistra pirmais eksemplārs, nekavējoties izraksta un nosūta Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīvu daļai jaunu reģistra otro eksemplāru, ko lieto bojā gājušā vietā.

41. pants. Ierakstu atjaunošana

(1) Ja pilnīgi vai daļēji gājuši bojā abi reģistra eksemplāri, dzimtsarakstu nodaļa, kurā glabājās bojā gājušais reģistrs, ierakstus var atjaunot pēc ieinteresēto personu lūguma.

(2) Ierakstus atjauno dzimtsarakstu nodaļas pārzinis pēc apstākļu oficiālas noskaidrošanas.

(3) Civilstāvokļa aktu reģistra ierakstu atjauno, ja ir dokumenti, kas apstiprina, ka agrāk attiecīgais ieraksts ir bijis.

(4) Ja ieraksta atjaunošanai nav pietiekama pamata, dzimtsarakstu nodaļas pārzinis izsniedz ieinteresētajai personai rakstveida atteikumu. Šādos gadījumos ierakstu atjauno, tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(5) Latvijas Republikas pilsoņu, Latvijā pastāvīgi dzīvojošo ārvalstnieku un bezvalstnieku ārvalstīs reģistrēto civilstāvokļa aktu ierakstus atjauno Rīgas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

42. pants. Ierakstu papildināšana, labošana un anulēšana

(1) Dzimtsarakstu nodala, kurā atrodas civilstāvokļa aklu reģistri, var ierakstos izlabot kļūdas un ierakstīt trūkstošās ziņas pēc ieinteresēto personu pieteikuma, ja tam ir pietiekams pamats un Ja nav strīda starp minētajām personām. Labojumus izdara un trūkstošās ziņas ieraksta, pamatojoties uz dzimtsarakstu nodaļas pārziņa rakstveida atzinumu, un apstiprina ar dzimtsarakstu nodaļas pārziņa parakstu un valsts ģerboņa zīmogu.

(2) Ja starp ieinteresētajām personām ir strīds, reģistra ierakstu var labot vai papildināt tikai uz tiesas sprieduma pamata.

(3) Labojot kļūdas, nepareizi ierakstītais jāizsvītro tā, lai pēc tam varētu skaidri izlasīt nosvītrotos vārdus.

(4) Papildinot reģistra ierakstus 21., 32. un 33. pantā paredzētajos gadījumos, nav atļauti iepriekšējā teksta svītrojumi. Zinas par pārmaiņām personas civilstāvoklī sakarā ar paternitātes atzīšanu vai noteikšanu, leģitimāciju, adopciju, uzvārda, vārda, tautības, pilsonības (pavalstniecības) mainu, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu un tamlīdzīgas ziņas ir jāieraksta attiecīgo reģistru ierakstu papildinājumu daļā un jāparaksta personai, kura lūgusi ierakstu papildināt, un dzimtsarakstu nodaļas pārzinim. Reģistra ieraksta papildinājums apstiprināms ar valsts ģerboņa zīmogu.

(5) Reģistru ierakstus var anulēt pēc tiesas sprieduma, bet kļūdaini atjaunotos vai atkārtoti izdarītos ierakstus — pēc Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta atzinuma.

7. NODAĻA

CIVILSTĀVOKĻA AKTU REĢISTRU IERAKSTU UN REĢISTRĀCIJU APLIECINOŠO DOKUMENTU TIESISKAIS SPĒKS

43. pants. Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstu un reģistrāciju apliecinošo dokumentu pierādījuma spēks

(1) Civilstāvokļa aktu reģistru ieraksti un uz to pamata izsniegtie reģistrāciju apliecinošie dokumenti pierāda laulības noslēgšanu, dzimšanas un miršanas faktu un citas aktos norādītas ziņas.

(2) Reģistrētos faktus var apstrīdēt tiesā.

44. pants. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju apliecinošie dokumenti

(1) Pamatojoties uz civilstāvokļa aktu reģistru ierakstiem, dzimtsarakstu nodaļa izsniedz šādus dokumentus:

1) laulības, dzimšanas un miršanas apliecības;

2) dzimšanas zīmes;

3) apliecinātus reģistru ierakstu norakstus vai izrakstus.

(2) Dzimšanas zīme ir dokuments, kas apliecina dzimšanas faktu. Tā derīga iesniegšanai un uzrādīšanai skolās un citās iestādēs, ja nav nepieciešams pierādīt bērna izcelšanos no vecākiem.

45. pants. Laulības apliecība

Laulības apliecībā jānorāda:

1) laulāto vārds, pirmslaulības un laulības uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) laulāto pilsonība (pavalstniecība);

4} laulības noslēgšanas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

46. pants. Dzimšanas apliecība

(1) Dzimšanas apliecībā jānorāda:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

3) vecāku vārds, uzvārds, personas kods, tautība un pilsonība (pavalstniecība);

4) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

(2) Ja bērna māte vai tēvs nav zināmi, dzimšanas apliecības attiecīgajās ailēs tiek ievilktas svītras.

(3) Adoptētam bērnam dzimšanas apliecībā kā vecāki tiek ierakstīti tikai adoptētāji. Ja saskaņā ar Civillikuma 173. pantu pēc adopcijas līguma adoptētais saglabā tiesības un pienākumus pret miesīgajiem vecākiem, adoptētā bērna dzimšanas apliecībā jānorāda arī ziņas par miesīgajiem vecākiem.

47. pants. Dzimšanas zīme

Dzimšanas zīmē jānorāda:

1) bērna vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) dzimšanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

48. pants. Miršanas apliecība

Miršanas apliecībā jānorāda:

1) mirušā vārds, uzvārds, personas kods;

2) dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena;

3) miršanas vieta, gads, mēnesis, diena, stunda;

4) nāves cēlonis;

5) miršanas reģistrācijas vieta, gads, mēnesis, diena un ieraksta numurs.

49. pants. Atkārtotu apliecību izsniegšana

(1) Pēc personas lūguma dzimtsarakstu nodaļa vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta arhīva daļa var izsniegt tai atkārtotu laulības, dzimšanas vai miršanas apliecību. Par atkārtotas apliecības izsniegšanu izdarāma atzīme attiecīgā reģistra ierakstā, norādot izsniegšanas datumu.

(2) Ja reģistra ierakstā izdarīti labojumi un papildinājumi, atkārtotā apliecībā reģistra ieraksta ziņas jānorāda, ņemot vērā labojumus un papildinājumus.

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. Pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībām atļauts dzimtsarakstu nodaļas pārziņa pienākumus uzdot veikt kādam no pašvaldības ierēdņiem, kas atbilst šā likuma 3, panta prasībām. Civilstāvokļa aktu reģistrāciju un ar to saistītos pienākumus pagasta un rajona pilsētas pašvaldības ierēdņi veic kā dzimtsarakstu nodaļas pārziņi, nevis kā pašvaldības ierēdņi.

2. Līdz 1993. gada 31. decembrim līdzšinējās rajonu dzimtsarakstu nodalās pārveidojamas par attiecīgo pilsētu dzimtsarakstu nodaļām, kuru kompetencē ir tikai šo pilsētu iedzīvotāju civilstāvokļa aktu reģistrācija, kā arī to rīcībā esošo iepriekšējo gadu (1906.— 1993.) rajona civilstāvokļa aktu reģistru pirmo eksemplāru glabāšana, kārtošana un tajos ietverto zinu sniegšana.

3. Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Jelgavas, Rēzeknes un Ventspils rajonu dzimtsarakstu nodaļas līdz 1994. gada 31. decembrim likvidējamas. Minēto rajonu dzimtsarakstu nodaļu arhīvi (1906.—1993. gads) un citi dokumenti nododami pilsētu dzimtsarakstu nodalām, kam uzdota šo arhīvu apkalpošana. Likvidācijas pabeigšanas datumu nosaka tieslietu ministrs, saskaņojot ar attiecīgajām pašvaldībām. Līdz pilnīgai likvidācijai minētās dzimtsarakstu nodaļas veic tikai arhīva apkalpošanu un sniedz metodisko palīdzību pagastu dzimtsarakstu nodalām.

4. Pilsētu dzimtsarakstu nodaļām ir jānodrošina bērnu dzimšanas reģistrācija dzemdību namos (dzemdību nodalās), kas atrodas pilsētas teritorijā.

5. Pieteikumi par ārlaulībā dzimušo bērnu paternitātes atzīšanu jāiesniedz tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri.

Ja bērna dzimšanas reģistrs atrodas ārvalstī, notariāli apliecināti dokumenti par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes atzīšanu nosūtāmi ar Ārlietu ministrijas konsulārās dalās starpniecību, ja starpvalstu līgumā nav noteikts citādi.

6. Tiesai likumīgā spēkā stājušos spriedumu noraksti attiecībā uz paternitātes apstrīdēšanu, ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes noteikšanu, adopcijas apstiprināšanu vai adopcijas atcelšanu jānosūta dzimtsarakstu nodaļai, kurā reģistrēta bērna dzimšana vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri.

Ja bērna dzimšanas reģistrs atrodas ārvalstī, tiesai minēto spriedumu noraksti jānosūta dzimtsarakstu iestādēm ar Ārlietu ministrijas konsulārās daļas starpniecību, ja starpvalstu līgumā nav noteikts citādi.

7. Tiesai likumīgā spēkā stājušos spriedumu noraksti attiecībā uz laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu vai izraksti no šādiem spriedumiem jānosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka, — attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze).

Ja laulība bijusi noslēgta ārvalstī, sprieduma noraksti jānosūta ar Ārlietu ministrijas konsulārās daļas starpniecību.

Tiesai, izsniedzot sprieduma norakstu attiecībā uz laulības šķiršanu, bijušo laulāto pasēs jāizdara atzīme par laulības šķiršanu un jāiekasē valsts nodeva par laulības šķiršanu.

8. Līdz ārvalstnieku vai bezvalstnieku tiesiskā statusa noteikšanai 15. pantā minētie ierobežojumi neattiecas uz personām, kurām bija pastāvīgais pieraksts Latvijas Republikā 1992.gada 1. jūlijā, ja laulības noslēgšanas brīdī tās saglabājušas šo pastāvīgo pierakstu.

9. Valsts nodevas par civilstāvokļa aktu reģistrāciju līdz attiecīga likuma pieņemšanai maksājamas tādā apmērā, kādu ir noteikusi Ministru padome.

10. Nepieciešamie līdzekļi civilstāvokļa aktu reģistru un apliecību izgatavošanai paredzami Tieslietu ministrijas ikgadējā budžetā.

11. Iesniegumi par uzvārda vai vārda mainu, kas iesniegti dzimtsarakstu nodaļā līdz šā līkuma spēkā stāšanās dienai, izlemjami līdzšinējā kārtībā, bet jaunu iesniegumu pieņemšana atsākama pēc attiecīga likuma pieņemšanas.

Likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu.

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 21. oktobrī

Valsis prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1993. gada 28. oktobrī