LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Satiksmes ministrijas pagaidnolikumu

Lēmums Nr. 28 (prot. Nr. 13, 2. §)

1. Apstiprināt pievienoto Satiksmes ministrijas pagaidnolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1992- gada 4. maija lēmumu Nr. 157 «Par Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas nolikumu» — Ziņotājs, 1992, 37 (ar papildinājumiem un grozījumiem, kas izdarīti ar Ministru Padomes 1992. gada 24. decembra lēmumu Nr. 551 (Ziņotājs, 1993, 8) un 1993. gada 14. jūlija lēmumu Nr. 382 (Ziņotājs, 1993, 28.)

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Valsts reformu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS

Rīgā 1993. gada 12. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 28

Satiksmes ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS

Pirmā nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. Satiksmes ministrija ir centrālā valsts pārvaldes institūcija, kura realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, zivsaimniecības, aviācijas un sakaru nozare.

2. Satiksmes ministrijai pieder izpildvara Satversmē, Saeimas lēmumos, likumos, kā arī Ministru kabineta aktos noteiktajos ietvaros.

3. Satiksmes ministriju vada ministrs, kurš ir tās augstākais atbildīgais vadītājs ministrijā.

Ministram ir tiesības:

izlemt visus ministrijas kompetencē esošos jautājumus, izņemot jautājumus, kuru izlemšana ar likumu noteikta ministrijai pakļauto institūciju vai amatpersonu kompetencē;

vadīt un pārraudzīt visu ministrijas iestāžu un amatpersonu darbību.

4. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs ministra uzdevumā uztur sakarus ar Saeimu, piedalās Saeimas un tās komisiju darbā, politiskos jautājumos pārstāv ministru citās ministrijās, valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās.

5. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs ministra noteikto pilnvaru ietvaros organizē ministrijas darbu, bez īpašas pilnvaras pārstāv ministrijas intereses valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās, izdod pavēles ministrijas aparāta darba organizācijas jautājumos.

Valsts sekretāram ir vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos.

6. Satiksmes ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošie valsts dienesti un iestādes veido sauszemes transporta, jūrniecības, zvejniecības, aviācijas un sakaru valsts pārvaldes iestāžu sistēmu.

7. Ministrijas centrālajā aparātā ietilpst sekretariāts ar padomniekiem un palīgiem, Juridiskais departaments, Ārējo sakaru departaments, Stratēģiskās plānošanas departaments, Aviācijas departaments, Autoceļu departaments, Dzelzceļa departaments, Sakaru departaments, Jūrniecības departaments un Zivsaimniecības departaments.

8. Ministrijas sekretariāts pārzina ministrijas darbvedību, ministrijas darbinieku lietas; padomnieki un palīgi izpilda ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumus.

9. Ministrijas departamenti izpilda uzdevumus, kas noteikti ministra apstiprinātajos nolikumos.

Ministrijas departamentus vada departamentu direktori, kurus ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs saskaņā ar likumu par valsts civildienestu.

Departamenta direktors vada departamenta darbu un likumos, Ministru kabineta aktos un ministra rīkojumos noteiktajos ietvaros ir atbildīgs par departamenta pārziņā nodotās nozares (darbības virziena) pārvaldes organizāciju (vadīšanu).

Departamenta direktoram savas kompetences ietvaros ir tiesības:

izdot pavēles un dot norādījumus, kas ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām, kuras darbojas attiecīgajā nozarē;

pārstāvēt ministriju citās ministrijās un valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldības, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajam personām.

Departamenta direktora vietniekam (ja tāds ir) viņam uzticēto pilnvaru ietvaros ir tādas pašas tiesības kā departamenta direktoram.

10. Ministrijas aparāta, departamentu un darbinieku uzdevumu apjomu nosaka un savstarpējas attiecības reglamentē instrukcijas, kuras izstrādā attiecīgās struktūrvienības vadītājs un apstiprina ministrs.

11. Satiksmes ministrija ir juridiska persona.

Satiksmes ministrijas centrālo aparātu finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

Ministrijas, departamentu un tai pakļauto valsts dienestu darbiniekus pieņem darbā un atlaiž no darba saskaņā ar likumu par valsts civildienestu un darba likumdošanas aktiem.

12. Satiksmes ministrijā var izveidot padomes, komisijas un citas konsultatīvas un metodiskas institūcijas, lai izskatītu ministrijas kompetencē esošos jautājumus. Šo institūciju nolikumus apstiprina satiksmes ministrs.

13. Ministrijai ir pakļautas šādas valsts pārvaldes institūcijas:

— Civilās aviācijas administrācija;

— Valsts ceļu dienests;

— Ceļu satiksmes drošības direkcija;

— Autotransporta valsts inspekcija;

— Dzelzceļa virsvalde;

— Jūras administrācija;

— Valsts elektrosakaru inspekcija;

— Latvijas pasts.

Ministrijai pakļautās valsts pārvaldes institūcijas ir juridiskas personas. Šo valsts pārvaldes institūciju vadītājus ieceļ amata un atbrīvo no amata ministrs saskaņā ar likumu par valsts civildienestu.

Ministrijai pakļautās valsts pārvaldes institūcijas liek finansētas no likumos noteiktajiem maksājumiem, ievērojot bezpeļņas organizāciju darbības principus. Valsts pārvaldes institūciju struktūra nosaka institūcijas vadītājs.

14. Valsts pārvaldes institūciju kompetenci nosaka likumi, Ministru kabineta akti un saskaņā ar tiem izdoti ministra apstiprināti nolikumi, instrukcijas un norādījumi.

15. Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir Valsts hidrometeoroloģijas pārvalde, kas darbojas saskaņā ar likumu, un Telekomunikāciju tarifu padome, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu.

Otrā nodaļa

Satiksmes ministrijas darbība

16. Satiksmes ministrijas kompetencē ir šādi transporta un sakaru valsts pārvaldes jautājumi:

1) valsts ilgtermiņa stratēģisko programmu izstrādāšana, ievērojot Ministru kabineta darbības programmu;

2) priekšlikumu sagatavošana par valsts programmām nepieciešamo budžeta finansējumu;

3) priekšlikumu sagatavošana par grozījumiem likumdošanas aktos stratēģiskajās programmās noteikto mērķu realizācijai;

4) divpusējie un daudzpusējie starpvalstu un starpvaldību līmeņa starptautiskie sakari sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas un sakaru jomā;

5) vienotā transporta kompleksa darbības valsts koordinācija;

6) pakļauto valsts pārvaldes institūciju darbības vadība;

7) satiksmes un sakaru jautājumu koordinācija ar pašvaldībām;

8) maksājumu par pārvaldes funkciju veikšanu apstiprināšana.

17. Dzelzceļa departamenta pārziņā ir šādi jautājumi:

1) dzelzceļa tehnisko ekspluatāciju, transporta līdzekļu lietošanu, kustības drošību, ugunsdrošību, dzelzceļa sanitāro uzraudzību un citu dzelzceļa darbību reglamentējošo normatīvo aktu sagatavošana un apstiprināšana, valsts kontrole par to ievērošanu;

2) licenču izsniegšana dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

18. Autoceļu departamenta pārziņā ir šādi jautājuma

1) autotransporta lietošanas noteikumu apstiprināšana un to izpildes kontrole;

2) atļauju izsniegšana regulāras pasažieru satiksmes līniju atvēršanai;

3) pasažieru autopārvadājumu maršrutu tīkla un kustības režīma apstiprināšana;

4) Autotransporta valsts inspekcijas vadība;

5) autoceļu uzturēšanu un aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšana un valsts kontrole par to ievērošanu;

6) vienota autoceļu tīkla attīstības plānošana un prognožu izstrādāšana;

7) Valsts ceļu dienesta vadība;

8) valsts ceļu fonda pārzināšana un izmantošanas kontrole;

9) ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo dokumentu izstrādāšana un valsts kontrole par to ievērošanu;

10) licenču izsniegšana autovadītāju sagatavošanai;

11) Ceļu satiksmes drošības direkcijas vadība.

19. Jūrniecības departamenta pārziņā ir šādi jautājumi:

1) jūrniecību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšana un valsts kontrole par to ievērošanu;

2) Jūras administrācijas vadība;

3} divpusēju kuģošanas līgumu sagatavošana;

4) starptautisko jūrniecību reglamentējošo dokumentu sagatavošana pieņemšanai;

5) Latvijas Republikas pārstāvniecība starptautiskajās jūrniecības organizācijās;

6) ostu darbības koordinācija Satiksmes ministrijas kompetences ietvaros;

7) licenču izsniegšana ar jūrniecību saistītas uzņēmējdarbības veikšanai.

20. Zivsaimniecības departamenta pārziņā ir šādi jautājumi:

1) zivsaimniecību reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšana un apstiprināšana;

2) starptautisko zvejniecības konvenciju un starpvaldību līgumu izpildes organizēšana;

3) republikas zivsaimniecības interešu aizstāvība dažādās vietējās un starptautiskajās institūcijās;

4) republikas nozvejas kvotu novērtēšana un nozvejas limitu sadale Baltijas jūrā un pasaules okeānā;

5) zivsaimniecības organizāciju valsts vadība.

21. Aviācijas departamenta pārziņā ir šādi jautājumi:

1) gaisa telpas izmantošanu, lidojumu, lidlauku, gaisa kuģu un citu civilās aviācijas līdzekļu ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu apstiprināšana un uzraudzība par tajos paredzēto prasību ievērošanu;

2) Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kartības noteikšana;

3) gaisa satiksmes pakalpojumu licencēšana;

4) Civilās aviācijas administrācijas vadība.

22. Sakaru departamenta pārziņā ir šādi jautājumi:

1) sakaru nozari reglamentējošo normatīvo aktu izstrāde, apstiprināšana un pielietošanas kontrole;

2) pasta un telekomunikāciju vienotas tehniskās un stratēģiskās attīstības koncepcijas izstrāde un realizācija, nodrošinot vienota sakaru tīkla izveidošanu;

3) atļauju (sertifikātu) izsniegšana jebkura veida radio raidierīču un augstfrekvences signālu izstarotāju iegādei, būvei un ekspluatācijai, licenču izsniegšana bezvadu sakaru pakalpojumiem, izņemot kabeļtelevīziju, frekvenču noteikšana un to pareizas lietošanas kontrole;

4) publiskā telekomunikāciju tīkla un specializēto valsts telekomunikāciju tīklu darbības koordinēšana valsts interesēs;

5) iedzīvotājiem un tautsaimniecībai sniegto pasta un elektrosakaru pakalpojumu kvalitātes kontroles organizēšana;

6) Valsts elektrosakaru inspekcijas darbības vadība.

23. Satiksmes ministram ir tiesības likumos noteiktajos ietvaros un kārtībā izdot noteikumus, kas obligāti jāievēro fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī pašvaldībām. Šie noteikumi, kurus parakstījis ministrs un attiecīgā departamenta direktors, izsludināmi vispārīgai zināšanai.

24. Satiksmes ministrijas valsts pārvaldes institūcijām, realizējot valsts pārvaldes funkcijas, ir tiesības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā izdarīt pārbaudes, saņemt no fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī pašvaldībām nepieciešamās ziņas un uzlikt likumā paredzētos administratīvos sodus.

Valsts reformu ministrs,
Ministru prezidenta biedrs M. GAILIS