LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Ārlietu ministrijas pagaidnolikumu

Lēmums Nr. 21 (prot. Nr. 11, 4. §)

1. Apstiprināt pievienoto Ārlietu ministrijas pagaidnolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus:

2.1. 1990. gada 9. jūlija lēmumu Nr. 53 «Par Latvijas Republikas Ārlietu ministriju» (Ziņotājs, 1990, 36);

2.2. 1990. gada 24. augusta lēmumu Nr. 117 «Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1990, 44);

2.3. 1990. gada 24. oktobra lēmumu Nr. 182 «Par ārlietu ministra vietniekiem»;

2.4. 1991. gada 10. jūnija lēmumu Nr. 157 «Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darba pilnveidošanu» (Diena, 1991, Nr. 24);

2.5. 1991. gada 26. novembra lēmumu Nr. 326 «Par ārlietu ministra vietniekiem» (Ziņotājs, 1992, 15);

2.6. 1992. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 451 «Par Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1993, 3),

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Ārlietu ministrs G. ANDREJEVS

Rīgā 1993. gada 28. septembrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 28. septembra lēmumu Nr. 21

Ārlietu ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS

1. Ārlietu ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kura izstrādā un realizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomiskās politikas veidošanā un sava darbībā ir tieši pakļauta Ministru kabinetam. Ārlietu ministrija ir atbildīga par Latvijas Republikas suverēno tiesību realizāciju starptautisko attiecību joma un Latvijas Republikas pilsoņu un juridisko personu interešu aizsardzību ārvalstīs.

2. Ārlietu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajai stabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.

3. Ārlietu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas galvenās funkcijas:

3.1. veic ārvalstu ārējās un iekšējās politikas analīzi, sniedz Ministru kabinetam informāciju un priekšlikumus starpvalstu attiecību attīstības jautājumos;

3.2. sagatavo likumprojektus, kā arī citu normatīvo aklu un starptautisko līgumu projektus; konsultē valsts varas un valsts pārvaldes institūcijas un dod atzinumus par normatīvo aktu un starptautisko līgumu projektiem jautājumā par starptautiskajām publiskajām tiesībām;

3.3. izlemj jautājumus par Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību atvēršanu ārvalstīs;

3.4. izpilda šādas Vienotā valsts protokola funkcijas:

3.4.1. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas Republikā, ja šīs delegācijas vada ārvalstu prezidenti, viceprezidenti, premjerministri, vēstnieki, ārlietu ministri un to vietnieki, kā arī starptautisko organizāciju oficiālās vizītes, ja tās vada šo organizāciju vadītāji;

3.4.2. organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijas Republikā, ja Šīs delegācijas Latvijā uzturas pēc Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta vai ārlietu ministra oficiāla ielūguma. Ja minētās personas dodas oficiālās vizītēs uz ārvalstīm, tad Vienotais valsts protokols sadarbībā ar attiecīgajām ārvalstu institūcijām organizē šo personu vizītes;

3.4.3. konsultē citu valsts varas un valsts pārvaldes institūciju protokola nodalās (vai struktūrvienības, kas pilda attiecīgās funkcijas) Latvijas diplomātiskā protokola jautājumos;

3.5. sadarbībā ar ieinteresētajām ministrijām un organizācijām koordinē ārvalstu valdību un starptautisko organizāciju humānās, tehniskās un finansiālās palīdzības sniegšanu Latvijai;

3.6. informē ieinteresētās ārvalstu iestādes un personas par Latvijas Republikas iekšpolitiku un ārpolitiku, kā arī apgādā tās ar attiecīgu informāciju;

3.7. veic konsulāro darbību Latvijas Republikā un ārvalstīs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un Ministru kabineta normatīvajiem aktiem.

4. Lai izpildītu galvenās funkcijas, Ārlietu ministrijai ir tiesības:

4.1. netraucēti saņemt no valsts institūcijām statistisko un cita veida informāciju;

4.2. izmantot diplomātisko pastu, šifrus un savu sakaru sistēmu;

4.3. veikt citas darbības, kuras nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti un Ministru kabineta normatīvie akti.

5. Ārlietu ministrs pilda Šādas funkcijas:

5.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas ārpolitiku un politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju citās valsts institūcijās;

5.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Latvijas Republiku ārvalstīs;

5.3. ir personiski atbildīgs par ministrijas politisko uzdevumu izpildi;

5.4. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību darbu;

5.5. izdod pavēles visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;

5.6. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas.

Ārlietu ministrijas darbu organizē ministrijas valsts sekretārs. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs ir karjeras diplomāts, un viņš nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību ministrijas vadības maiņas gadījumā. Ārlietu ministrijas valsts sekretārs:

6.1. saskaņā ar ārlietu ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus visos Ārlietu ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja likumos vai Ministru kabineta normatīvajos aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai ārlietu ministram. Ārlietu ministrs ir tiesīgs jebkuru Ārlietu ministrijas valsts sekretāra pavēli atzīt par spēkā neesošu;

6.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju citās valsts institūcijās;

6.3. apstiprina Ārlietu ministrijas centrālā aparāta un Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs struktūru un Štatus saskaņā ar valsts budžetā Ārlietu ministrijai paredzēto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu.

7. Arējas tirdzniecības un Eiropas kopienas lietas, ka arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu lietas Ārlietu ministrijā kārto valsts ministri. Valsts ministrs:

7.1. vada Ārlietu ministrijas darbu viņam uzticētajā jomā un ir par to atbildīgs;

7.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Ārlietu ministriju viņam uzticētajā jomā;

7.3. izdod rīkojumus viņam uzticētajos jautājumos, ja ārlietu ministrs valsts ministru ir attiecīgi pilnvarojis.

8. Parlamentārais sekretārs nodrošina Ārlietu ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

9. Par šī nolikuma 2. un 3. punktā minēto uzdevumu un funkciju izpildi ir atbildīgi Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieki atsevišķās jomās (NVS, Austrumeiropas un Baltijas valstis; pārējās pasaules valstis; Vienotais valsts protokols; juridiskie un konsulārie jautājumi; starptautiskās organizācijas un ārējā tirdzniecība; administratīvie jautājumi). Pēc valsts sekretāra vietnieku priekšlikuma attiecīgo funkciju realizēšanai tiek veidotas nodaļas un izņēmuma gadījumos arī departamenti (Konsulārais departaments, Informācijas un preses departaments, Starptautisko ekonomisko sakaru departaments), ja funkciju un darba apjoms attiecīgajā sektorā ir liels. Katra minētā struktūrvienība savā darbībā ievēro ārlietu ministra apstiprinātās instrukcijas.

10. Ārlietu ministrija ir juridiska persona, un lai ir ģerboņzīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu valsts valodā.

Ārlietu ministrs G. ANDREJEVS