LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS
Lēmums Nr. 26 (prot. Nr. 13, 1. §)

Par Finansu ministrijas pagaidnolikumu

1. Apstiprināt pievienoto Finansu ministrijas pagaidnolikumu.

2. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 25. oktobrim izstrādāt Finansu ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu darbības tehniskā nodrošinājuma projektu un paredzēt tajā iespējamo ministrijas aparāta Štata vietu skaita samazināšanu.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus:

1990. gada 21. maija lēmumu Nr. l «Latvijas Republikas Finansu ministrijas jautājumi» (Ziņotājs, 1990, 28);

1991. gada 20. decembra lēmumu Nr. 369 «Par Latvijas Republikas Finansu ministrijas nolikumu»;

1992. gada 24. marta lēmumu Nr. 97 «Par grozījumiem Latvijas Republikas Finansu ministrijas nolikumā un dažu republikas Valdības lēmumu atzīšanu par spēku zaudējušiem» (Ziņotājs, 1992, 18);

1992. gada 3. decembra lēmumu Nr. 513 «Par Ekonomisko reformu ministrijas un Finansu ministrijas funkciju izmaiņām»;

1992. gada 30. decembra lēmumu Nr. 559 «Par valsts pārvaldes institūciju kompetenci grāmatvedības jomā» (Ziņotājs, 1993, 8);

1992. gada 10. septembra rīkojumu Nr. 324-r;

1993. gada 18. marta rīkojumu Nr. 86-r.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Finansu ministrs U. OSIS

Rīgā 1993. gada 12. oktobrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 12. oktobra lēmumu Nr. 26

Finansu ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS

1. Finansu ministrija ir valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu, veic valsts īpašuma pārvaldi, nodrošina valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu iekasēšanu, kā arī realizē valsts muitas politiku.

2. Finansu ministrijas galvenais uzdevums ir ar politiskiem, ekonomiskiem un tiesiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikā vienotu principu ievērošanu finansu un budžeta plānošanā, kā arī valsts finansu resursu koncentrēšanu Ministru kabineta sociālās politikas realizēšanai un nepieciešamo valsts rezervju izveidošanai.

3. Finansu ministrija savas kompetences ietvaros pilda šādas funkcijas:

3.1. finansu un budžeta plānošanas, sociālās sfēras un valsts pārvaldes institūciju finansēšanas jomā:

3.1.1. sastāda Latvijas Republikas finansu kopsavilkuma bilanci un izstrādā zinātniski pamatotas finansu un ekonomiskās normas, normatīvus un noteikumus;

3.1.2. izstrādā valsts budžeta sastādīšanas un izpildīšanas noteikumus un metodiski vada valsts finansu un budžeta plānošanu; sadarbībā ar attiecīgām ministrijām organizē valsts budžeta projekta sastādīšanu un iesniedz to akceptēšanai Ministru kabinetā;

3.1.3. pilnveido valsts finansu un budžeta teritoriālo plānošanu pēc budžetu veidošanas normatīvajiem principiem un izstrādā stabilus normatīvus valsts ieņēmumu atskaitījumiem vietējos budžetos;

3.1.4. nodrošina un kontrolē valsts budžeta izpildi, kārto valsts budžeta norēķinus ar vietējiem budžetiem un izsniedz tiem dotācijas un subsīdijas;

3.1.5. piedalās no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo iestāžu un organizāciju darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmas pilnveidošanā, valsts pārvaldes institūciju centrālā pārvaldes aparāta darbinieku maksimālā skaita un darba samaksas fonda noteikšana;

3.2. nodokļu un muitas likumdošanas jomā:

3.2.1. prognozē un projektē valsts budžeta ieņēmumu daļu pa ieņēmumu veidiem atbilstoši fiskālajam un ekonomiskajām interesēm;

3.2.2. izstrādā projektus, lai pilnīgotu likumdošanas aktus nodokļu, nodevu un nodokļu maksājumu jomā, kā arī ierosina grozījumus muitas likumdošanas aktos, muitas tarifu objektu un likmju pārskatīšanu, papildināšanu un precizēšanu;

3.2.3.izstrādā nodokļu, nodevu un muitas tarifu aprēķināšanas un iekasēšanas instrukcijas un kārtību atbilstoši Latvijas Republikas likumiem;

3.2.4. veic likumos noteikto nodokļu un nodevu maksāšanas disciplīnas kontroli un budžetā paredzēto naudas līdzekļu iekasēšanu;

3.3. valsts ieņēmumu jomā:

3.3.1. nodrošina nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz valsts robežām;

3.3.2. realizē valsts muitas politiku un nodrošina muitas robežu aizsardzību;

3.3.3. pārbauda valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību;

3.3.4. novērš un atklāj pārkāpumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

3.4. ārējo ekonomisko sakaru jomā:

3.4.1. izvērtē starptautisko organizāciju un ārvalstu humānās un tehniskās palīdzības programmas un projektus, kredītu piedāvājumus, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par to izmantošanu;

3.4.2. sagatavo Ministru kabineta uzdevumā starpvaldību un starptautisko finansiālo līgumu projektus, slēdz kredītu, investīciju, humānās un tehniskās palīdzības līgumus ar starptautiskajām finansu organizācijām un ārvalstīm, organizē un koordinē attiecīgo apstiprināto projektu un programmu finansēšanu;

3.4. koordinē un kontrolē ārvalstu kredītu, tehniskās un humānās palīdzības izmantošanu un valsts ārējā aizņēmuma atmaksāšanu, pēta sadarbībā ar ārvalstīm radušās problēmas, kas saistītas ar valūtas un finansu attiecību attīstību;

3.5. tautsaimniecības attīstības un finansu sistēmas pilnveidošanas jomā:

3.5.1. analizē tautsaimniecības ekonomisko un finansiālo stāvokli, izstrādā priekšlikumus par finansiālo sviru un stimulu, arī nodokļu iedarbības, pastiprināšanu;

3.5.2. analizē cenu līmeni galvenajām preču un pakalpojumu grupām;

3.5.3. izstrādā un iesniedz akceptēšanai Ministru kabineta, ka arī iesniegšanai Saeimā apstiprināšanai valsts budžeta projekta sadaļu par valsts materiālo rezervju izveidošanu;

3.5.4. nodrošina valsts materiālo rezervju izveidošanas un uzglabāšanas izdevumu finansēšanu no valsts budžeta Saeimas piešķirto un Ministru kabinetam paredzēto asignējumu ietvaros;

3.5.5. kontrolē atbildīgo glabātāju darbības ar materiālajām rezervēm Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3.5.6. izstrādā un apstiprina grāmatvedības kārtošanā nepieciešamos nolikumus, instrukcijas un ieteikumus, kā arī skaidrojumus par to piemērošanu;

3.5.7. veic apdrošinātāju uzraudzību un izsniedz licences apdrošināšanas veikšanai;

3.5.8. izsniedz licences zvērinātu revidentu darbībai un uzrauga auditoru un zvērinātu revidentu darbību;

3.5.9. veic kontroles un revīzijas darbu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajos uzņēmumos un iestādēs; 3.6. valsts īpašuma pārraudzības jomā:

3.6.1. pārzina valsts uzņēmumus, valsts statūtsabiedrības un valsts īpašuma daļu uzņēmējsabiedrībās;

3.6.2. nodrošina valsts nekustamā īpašuma uzskaiti, reģistrāciju, pārvaldīšanu un kontrolē ienākumu iekasēšanu no valsts mantas;

3.6.3. realizē valsts saimniecības attīstības stratēģiskos mērķus;

3.6.4. gādā par dārgmetālu, dārgakmeņu un krāsaino pusdārgakmeņu uzkrāšanu un uzskaiti, kā arī valsts pārstāvniecību uzņēmējsabiedrībās, kuras veic darījumus ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem; kontrolē to izlietošanu un organizē glabāšanu, lūžņu un atkritumu pārstrādi, kā arī to iepirkšanu no iedzīvotājiem un citu operāciju uzraudzību;

3.6.5. organizē un nodrošina valsts proves uzraudzību un atļauju iesniegšanu darbībai ar dārgmetāliem;

3.7. vērtspapīru un naudas apgrozības jomā:

3.7.1. kontrolē vērtspapīru emisiju un apgrozību, ar tiem saistīto darbību atbilstību spēkā esošajiem likumiem, nosaka komercdarbības regulēšanas noteikumus attiecībā uz vērtspapīriem;

3.7.2. piedalās naudas apgrozības un tās pirktspējas nostiprināšanas pasākumu izstrādāšanā un veikšanā;

3.7.3. pārrauga valsts specializēto banku un biržu darbību;

3.7.4. kārto visu veidu loteriju un citu laimesta rakstura spēļu organizēšanas uzskaiti un kontroli.

4. Izpildot minētās funkcijas, Finansu ministrijai ir tiesības:

4.1. saņemt no kredītiestādēm ziņas par valsts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un iestāžu finansu operācijām un kontiem;

4.2. ierobežot vai pārtraukt iestāžu, organizāciju un uzņēmumu finansēšanu no valsts budžeta, ja tās nelikumīgi izlietojušas līdzekļus vai nav iesniegušas pārskatus par agrāk piešķirto līdzekļu izmantošanu un citus noteiktos pārskatus, un paziņot par to attiecīgo ministriju un citu pārvaldes institūciju vadītājiem, savas kompetences ietvaros piemērot citas likumdošanas aktos noteiktās sankcijas;

4.3. kopīgi ar banku iestādēm iesniegt ministrijām, citām valsts pārvaldes institūcijām un Ministru kabinetam priekšlikumus likvidēt vai reorganizēt likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā uzņēmumus un organizācijas, kas nepilda saistības ar budžetu;

4.4. piešķirt aizdevumus vietējiem budžetiem kases pagaidu iztrūkumu segšanai ar noteikumu tos atdot attiecīgajā gadā;

4.5. pārbaudīt, vai valsts uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, kā arī lauksaimniecības uzņēmumu darbības pārskatu dati atbilst īstenībai, vai pareizi aprēķināti budžeta maksājumi un izdarītas iemaksas pilna apmērā, kā arī pārbaudīt norēķinus par saņemto budžeta līdzekļu izlietošanu un pieprasīt, lai revīzijā un pārbaudēs uzrāda skaidrās naudas summas, vērtspapīrus, grāmatvedības reģistrus, pār-status, tāmes un plānus; saņēmi no citiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm nepieciešamās ziņas un dokumentu norakstus sakara ar pārbaudāmo organizāciju operācijām, dot pārbaudāmo organizāciju vadītājiem norādījumus obligāti novērst konstatētos finansu disciplīnas pārkāpumus un materiālos zaudējumus;

4.6. netraucēti saņemt no valsts institūcijām statistisko un cita veida informāciju;

4.7. veikt savas kompetences ietvaros citas darbības, kuras nosaka Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta normatīvie akti.

5. Finansu ministriju vada finansu ministrs. Finansu ministrs ir politisks darbinieks, kas atbild par valsts finansu politiku un veic šādus uzdevumus:

5.1. stratēģiski plāno Latvijas Republikas īstermiņa un ilgtermiņa finansu, nodokļu, valūtas un kredītu politiku, politiski vada ministrijas darbu, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju citās institūcijās;

5.2. ir personīgi atbildīgs par ministrijai uzlikto politisku uzdevumu izpildi un ministrijas darbību kopumā;

5.3. kontrolē un novērtē ministrijas struktūrvienību darbu;

5.4. izdod rīkojumus par visiem ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem;

5.5. nosaka ministra padomnieku kompetenci un funkcijas;

5.6. veic citus Ministru kabineta aktos noteiktos uzdevumus.

6. Finansu ministrijā ir trīs valsts ministri — budžeta valsts ministrs, valsts īpašuma valsts ministrs un valsts ieņēmumu valsts ministrs. Valsts ministri ir politiski darbinieki, kuri ir atbildīgi par savu nozari:

6.1. budžeta valsts ministrs veic šādus uzdevumus:

6.1.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību budžeta jomā;

6.1.2. koordinē valsts budžeta un vietējo budžetu izstrādāšanas gaitu;

6.1.3. pārrauga budžetu un valsts kasi;

6.1.4. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv savu nozari;

6.1.5. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis;

6.2. valsts īpašuma valsts ministrs veic šādus uzdevumus:

6.2.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību valsts īpašuma jomā;

6.2.2. pārrauga valsts īpašuma fonda darbību;

6.2.3. pārrauga valsts komercbanku darbību;

6.2.4. pārstāv savu nozari bez īpaša pilnvarojuma citās institūcijās;

6.2.5. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis;

6.3. valsts ieņēmumu valsts ministrs veic šādus uzdevumus;

6.3.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību valsts ieņēmumu jomā;

6.3.2. pārrauga valsts ieņēmumu dienesta darbību;

6.3.3. pārstāv savu nozari bez īpaša pilnvarojuma citas institūcijās;

6.3.4. izdod rīkojumus saistībā ar savu nozari, ja finansu ministrs valsts ministru uz to ir pilnvarojis.

7. Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs nodrošina ministrijas saikni ar Saeimu, tās komisijām un frakcijām.

8. Finansu ministrijas valsts sekretāru ieceļ amatā un atbrīvo no amata finansu ministrs. Valsts sekretārs nodrošina ministrijas darba nepārtrauktību vadības maiņas gadījumā un veic šādus uzdevumus:

8.1. saskaņā ar finansu ministra pilnvarojumu izdod rīkojumus visos ministrijas kompetencē esošajos jautājumos, ja Latvijas Republikas likumos vai Ministru kabineta aktos šādas tiesības nav paredzētas tikai finansu ministram. Finansu ministrs ir tiesīgs jebkuru Finansu ministrijas valsts sekretāra rīkojumu atzīt par spēkā neesošu, ja tās ir izdots pretrunā ar likumu vai Ministru kabineta izdotajiem aktiem, vai finansu ministra rakstiskiem norādījumiem;

8.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Finansu ministriju citas valsts institūcijās;

8.3. apstiprina Finansu ministrijas centrālā aparāta struktūru un štatus saskaņā ar valsts budžetā Finansu ministrijai paredzēto štatu vienību skaitu un darba samaksas fondu;

8.4. pēc saskaņošanas ar finansu ministru vai valsts ministriem pieņem darbā un atbrīvo no darba ministrijas centrālā aparāta darbiniekus.

9. Valsts sekretāra vietnieka pārziņā ir ministrijas Juridiskā nodala, Revīzijas nodala, Auditoru palāta, Protokolu nodaļa, Saimnieciskā nodaļa un Kanceleja.

10. Finansu ministrijas departamenta direktori un patstāvīgo nodaļu vadītāji ir pakļauti valsts sekretāram un pilda viņa rīkojumus un norādījumus.

11. Finansu ministrija, kā arī tai pajautās patstāvīgās iestādes un uzņēmumi ir juridiskas personas. Finansu ministrijai un tai pakļautajam iestādēm ir zīmogs ar papildinātā valsts mazā ģerboņa attēlu un pilnu ministrijas un pakļautās iestādes vai uzņēmuma nosaukumu.

Finansu ministrs U. OSIS