Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.363

Rīgā 2002.gada 8.martā

Grozījumi metodiskajos norādījumos “Metodiskie norādījumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”

1. Sakarā ar 2001.gada 22.novembra grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, grozījumiem Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, kā arī sakarā ar Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumiem Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, apstiprinu “Grozījumus metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos grozījumus metodiskajos norādījumos publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Apstiprinātie grozījumi metodiskajos norādījumos piemērojami, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli par 2002.gadu un turpmākajiem taksācijas gadiem.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i. N. Jezdakova

 

Grozījumi metodiskajos norādījumos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību

1. Izteikt pirmās daļas 1.rindkopas 3.teikumu šādā redakcijā:

“Visi šajā daļā uzskaitītie ar nodokli neapliekamie ienākumi ir attiecināmi uz Latvijas Republikas rezidentiem.”

 

2. Izteikt pirmās daļas 3.punkta 1.rindkopu šādā redakcijā:

“Ienākumi no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, kā arī ienākumi no hipotekārajām ķīlu zīmēm ar nodokli netiek aplikti.”

 

3. Papildināt pirmās daļas 5.punktu pēc 1.rindkopas ar šādu tekstu:

“Izloze ir spēle vai derības, kurām ir laimes līguma raksturs un kurās to dalībnieku iegūtajiem laimestiem pilnīgi vai daļēji ir gadījuma raksturs. Dalībniekiem ir iespēja saņemt laimestu atkarībā no veiklības un veiksmīga gadījuma. Laimēšanas iespējas un laimestu veidu (nauda, mantas u.tml.) nosaka izlozes plāns. Izlozē tās dalībnieki piedalās, nopērkot biļetes vai citādā veidā samaksājot dalības maksu, un izlozes organizētājs piedāvā kā laimestu naudu, mantas u.tml. Izlozes var organizēt, izmantojot sistēmu preču pārdošanas stimulēšanai, kurā par izlozes dalībniekiem automātiski kļūst noteikto preču pircēji, aizsūtot precei pielikto aizpildīto anketu, preces etiķetes, atbildot uz jautājumiem, vai kādā citā veidā apstiprinot savu dalību.”

 

4. Aizstāt pirmās daļas 7.punkta 4.rindkopā vārdus “likumu “Par valsts civildienestu”” ar vārdiem “Valsts civildienesta likumu”.

 

5. Izteikt pirmās daļas 8.punkta 3.rindkopu šādā redakcijā:

“Fondus, kuru izmaksātās stipendijas nav apliekamas ar nodokli, nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.337 “Kārtība, kādā stipendijas atbrīvojamas no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”.”

 

6. Papildināt pirmās daļas 10.punktu pēc 1.rindkopas ar šādu tekstu:

“Konkurss — sacensība, kuras mērķis ir noskaidrot tās labākos dalībniekus, darbus, projektus u.tml. Lai organizētu konkursu, ir jābūt konkursa:

— nolikumam — noteikumu kopumam, kas regulē konkursa norisi un nosaka kārtību, kādā notiek dalībnieku vērtēšana, apbalvošana;

— žūrijai — speciālistu grupai, komisijai, kas lemj par apbalvojuma piešķiršanu;

— komitejai — konkursa organizētāju izraudzītai cilvēku grupai, kas pārrauga konkursa norises atbilstību konkursa nolikumam.

Dalībnieki apstiprina savu piedalīšanos konkursā konkursa nolikumā noteiktajā kārtībā vai arī automātiski tiek izvirzīti piedalīšanai konkursā. Par piedalīšanos konkursā var tikt ņemta dalības maksa.”

 

7. Izteikt pirmās daļas 15.1.apakšpunktu kā 15.1punktu šādā redakcijā:

“15.1 Līdz ar citām normatīvajos aktos atrunātajām kompensācijām ar nodokli netiek apliktas:

— kompensācijas, kas noteiktas Valsts civildienesta likumā (ierēdnim segtā mācību maksas daļa, izdevumi sakarā ar pārcelšanos uz citu apdzīvotu vietu, ierēdņa ģimenei izmaksātais pabalsts, ja ierēdnis gājis bojā, pildot amata pienākumus);

— izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku tālākizglītības atbalsta fonda izmaksātās mācību maksas kompensācijas;

— holokausta upuriem izmaksājamās kompensācijas Ministru kabineta 1997.gada 15.novembra noteikumu Nr.371 “Noteikumi par kompensāciju izmaksu normu holokausta upuriem, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto normu robežās;

— kompensācijas Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumu Nr.70 “Noteikumi par Vācijas Federatīvās Republikas fonda “Atmiņa, atbildība un nākotne” kompensācijas izmaksas normu, kas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto normu ietvaros.”

 

8. Izteikt pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

“18. Ienākumi no sava īpašuma pārdošanas ar nodokli netiek aplikti, izņemot:

— ienākums no pārdošanai izgatavotu vai iegādātu izstrādājumu (mantas) pārdošanas;

— ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža pārdošanas izciršanai;

 

— ienākums no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas ir bijis personas īpašumā mazāk par 12 mēnešiem;

 

— ienākums no personāla akciju atpirkšanas.”

 

9. Papildināt pirmās daļas 18.1.apakšpunktu ar trešo rindkopu šādā redakcijā:

“Nekustamā īpašuma daļas iegādes vērtība nosakāma proporcionāli šīs daļas platībai visā attiecīgā nekustamā īpašuma platībā.”

 

10. Papildināt pirmās daļas 18.1.apakšpunktu ar 7.piemēru šādā redakcijā:

“7.piemērs.

2001.gada 5.martā fiziskā persona iegādājās māju, kuras kopējā platība ir 1000 m2. Mājas cena bija 100 000 latu. 2001.gada 10.jūnijā fiziskā persona par 40 000 latiem pārdeva vienu no mājā esošajiem dzīvokļiem. Pārdotā dzīvokļa platība — 100 m2.

Fiziskās personas apliekamais ienākums ir nosakāms kā īpašuma pārdošanas cenas un iegādes vērtības starpība.

Dzīvokļa iegādes vērtība ir:

100 : 1000 x 100 000 = 10 000 (Ls)

(dzīvokļa platība: mājas platība x mājas iegādes cena).

Apliekamais ienākums ir:

40 000 — 10 000 = 30 000 (Ls)

(dzīvokļa pārdošanas cena — dzīvokļa iegādes vērtība).”

 

11. Svītrot pirmās daļas 18.2.apakšpunktu un tam sekojošo piemēru.

 

12. Izteikt pirmās daļas 19.punkta pirmo rindkopu šādā redakcijā:

“19. Palīdzība gada neapliekamā minimuma apmērā, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama gadījumā, ja arodbiedrības naudas līdzekļi veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem).”

 

13. Papildināt pirmo daļu ar jaunu 23. un 24.punktu šādā redakcijā:

“23. Ar nodokli nav apliekams ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas.

24. Palīdzība gada neapliekamā minimuma apmērā, kas, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu, sniegta no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem ar nodokli nav apliekama.”

 

14. Papildināt otrās daļas pirmo nodaļu ar jaunu 4.1punktu šādā redakcijā:

“4.1 Pie ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā algas nodoklis netiek pieskaitīti ienākumi, ko fiziskā persona gūst uz tādu darba attiecību pamata, kas paredz šo personu nodarbināt uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, ja kuģis reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā. Minētās personas ienākumi, par kuriem maksājams algas nodoklis, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo darba algu apmērā. Šajā punktā minētais piemērojams, sākot ar 2002.gada 1.aprīli.”

 

15. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 6.punkta piemēru šādā redakcijā:

“Piemērs. Ja darba devējs darbiniekam uzdāvina dāvanu (naudu vai mantu) Ls 70 vērtībā, darbiniekam pie viņa ar nodokli apliekamā ienākuma ir jāpieskaita Ls 10 (minimālā mēnešalga — Ls 60).”

 

16. Izteikt otrās daļas pirmās nodaļas 20.punktu šādā redakcijā:

“20. Darba aizsardzības likums nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darba aizsardzības sistēmas darbību uzņēmumā. Ar darba aizsardzību saistītos izdevumus sedz darba devējs. Algas nodoklis nav jāmaksā par darba devēja izdevumiem Darba aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos.”

 

17. Papildināt otrās daļas pirmo nodaļu ar jaunu 28.punktu šādā redakcijā:

“28. No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darbinieka labā darba devēja veiktās iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kuras kopā nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 180 latus gadā, ja izpildīti šādi nosacījumi:

 

— darbības termiņš dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) nav īsāks par pieciem gadiem;

 

— darbības termiņš dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam (bez līdzekļu uzkrāšanas) nav īsāks par vienu gadu;

 

— dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tās labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

 

— darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

Par fiziskās personas bruto darba samaksu uzskatāma darbinieka darba samaksa, no kuras nav atskaitītas Likumā atskaitīšanai atļautās summas (neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojumi, attaisnotie izdevumi) un ieturējumu summas, kas saskaņā ar likumiem var tikt ieturētas no personas darba samaksas, kā arī ieturētā algas nodokļa summa. Bruto darba samaksa ir visu Darba likumu kodeksā ietverto darba samaksas elementu kopums: amatalga (mēnešalga), samaksa par papildu darbu (darbu apvienošana, uz laiku prombūtnē esoša darbinieka pienākumu izpilde), samaksa par virsstundu darbu, samaksa par darbu svētku dienās un brīvdienās, samaksa par nakts darbu, kā arī izmaksas materiālajai stimulēšanai (prēmijas par darba kvalitatīvu izpildi, prēmijas par gada rezultātiem un citas prēmijas) un citi darba koplīgumā paredzēto izmaksu veidi. Bruto darba samaksa neietver fiziskajai personai uz darba attiecību pamata piešķirto papildu labumu vērtību.

 

Piemēri.

Darba devējam 2003.gada 1.februārī nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

2002.gadā darba devējs darbinieka labā veica šādus maksājumus:

Nr.	Maksājuma	Summa	Līguma	Vai attiecīgais	Apliekamais
p. k.	veids	(Ls)	darbības	maksājums jāapliek	ienākums
			termiņš	ar algas nodokli?	(Ls)

Darbinieka bruto darba samaksa 2002.gadā bija 3000 latu

1.	Dzīvības	50	trīs	jā, jo saskaņā	50
	apdrošināšanas		gadi	ar Likuma 8.panta
	(ar līdzekļu			piektās daļas 1.punktu
	uzkrāšanu)			šāda līguma darbības
	prēmija			termiņš nedrīkst būt
				īsāks par pieciem gadiem
2.	Iemaksas	320	–	apliek to iemaksu	320 – (3000 x
	privātajā			daļu, kura kopā ar	10%) = 20
	pensiju			dzīvības apdrošināšanas	(darba devēja
	fondā			(ar līdzekļu uzkrāšanu)	veiktās iemaksas
				prēmiju maksājumiem	privātajā pensiju
				pārsniedz 10% no	fondā – 10 %
				darbinieka bruto	no darbinieka
				darba samaksas	bruto darba
					samaksas)
3.	Veselības	250	viens	apliek to prēmijas	250 – 180 = 70
	apdrošināšanas		gads	daļu, kura pārsniedz	(darba devēja
	prēmija			mazāko no diviem	iemaksātā
				skaitļiem: 10% no bruto	veselības apdroši-
				darba samaksas vai	nāšanas prēmi-
				180 latus	ja – 180 lati)

Darbinieka bruto samaksa 2002.gadā bija 1000 latu

4.	Dzīvības	130	divi	apliek to prēmijas	130 – ( 1000 x
	apdrošināšanas		gadi	daļu, kura pārsniedz	10%) = 30
	(bez līdzekļu			mazāko no diviem	(darba devēja
	uzkrāšanas)			skaitļiem: 10% no	iemaksātā
	prēmija			bruto darba samaksas	dzīvības apdro-
				vai 180 latus	šināšanas prē-
					mija — 10%
					no bruto darba
					samaksas)

Darbinieka bruto darba samaksa 2002.gadā bija 10 000 latu

5.	Iemaksa	800	–	nav jāapliek, jo	(800 + 500) –
	privātajā			saskaņā ar Likuma	(10 000 x 10%)
	pensiju fondā			8.panta piekto daļu,	= 300
				iemaksa privātajā	(dzīvības
				pensiju fondā drīkst	apdrošināšanas
				sastādīt 10% no	prēmijas un
				bruto darba samaksas	pensiju fonda
	Dzīvības	500	pieci	ir jāapliek tā prēmijas	iemaksas sum-
	apdrošināšanas		gadi	daļa, kura kopā ar	ma — 10% no
	(ar līdzekļu			iemaksām privātajā	bruto darba
	uzkrāšanu)			pensiju fondā pārsniedz	samaksas)
	prēmija			10% no darbinieka
				bruto darba samaksas

18. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2. No gada apliekamo ienākumu apjoma pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumiem apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Minēto izdevumu sastāvu un normas nosaka Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumi Nr.336 “Noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem” (turpmāk — noteikumi). Noteikumi attiecināmi uz apliekamā ienākuma aprēķināšanu, sākot ar 2001.gadu. Tātad attaisnotie izdevumi, kas radušies 2001.gadā, ir ņemami vērā saskaņā ar šiem noteikumiem, sastādot 2001.gada ienākumu deklarāciju.

Attaisnotie izdevumi ir atskaitāmi no gada apliekamo ienākumu apjoma, tātad — deklarējot. Tas nozīmē, ka fiziskajai personai, kura vēlas piemērot attaisnotos izdevumus, ir jāaizpilda gada ienākumu deklarācija.

2.1 Fiziskās personas — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja attaisnotajos izdevumos par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem ietveramo izdevumu kopējā summa taksācijas gada laikā nepārsniedz maksātājam un viņa ģimenes locekļiem Ls 150 katram.

Piemēram, ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 200 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150.

2.2 Fiziskā persona — iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs var samazināt savu apliekamo ienākumu par saviem, kā arī par savu ģimenes locekļu attaisnotajiem izdevumiem par izglītību un ārstniecības pakalpojumiem.

Par fiziskās personas ģimenes locekļiem ir uzskatāmi:

— fiziskās personas vecāki;

— fiziskās personas vecvecāki;

— fiziskās personas bērni;

— fiziskās personas mazbērni;

— nestrādājošs laulātais;

— fiziskās personas audzināšanā paņemts bērns, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus) tikmēr, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai;

— fiziskās personas brālis, māsa, kas ir jaunāki par 18 gadiem, ja viņiem nav darbspējīgu vecāku;

— fiziskās personas apgādībā esošu personu apgādājamie;

— persona, kuras labā pēc tiesas sprieduma no maksātāja tiek piedzīta uzturnauda (alimenti).

2.3 Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu Ls 150. Tas nozīmē, ka, ja par personu, kura pati nav maksātāja, taksācijas gada laikā ir samaksāti par mācībām augstskolā Ls 300, tad taksācijas gada attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150 tikai vienam viņas ģimenes loceklim.

2.4 Noteikumi nosaka šādus attaisnotos izdevumus par izglītību:

 

— izdevumi par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas (ieskaitot arī izdevumus par mācībām sagatavošanas nodaļās);

 

— izdevumi par specialitātes iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs vai apgūstot valsts akreditētās izglītības programmas;

 

— izdevumi par apmācību darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamo iemaņu iegūšanai un uzlabošanai, kā arī zināšanu paplašināšanai;

 

— izdevumi par profesionālās sagatavotības līmeņa paaugstināšanu.

Izdevumi par mācībām neietver to mācību maksas daļu, kas paredzēta transporta izdevumiem uz mācību vietu un atpakaļ, mājokļa īrei un tajā izmantotajiem komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ēdināšanas izdevumiem mācību laikā.

Attaisnotajos izdevumos neiekļauj izdevumus par augstākās un visu pakāpju profesionālās izglītības, kā arī specialitātes iegūšanu ārvalstu mācību iestādēs.

2.5 Noteikumi nosaka šādus attaisnotos ārstnieciskos izdevumus:

 

— izdevumi par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu;

 

— veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumi saskaņā ar paša maksātāja vai viņa ģimenes locekļu noslēgtu veselības apdrošināšanas līgumu (bez līdzekļu uzkrāšanas) ar apdrošināšanas sabiedrībām, kas izveidotas un darbojas atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam.

2.6 Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu var ieskaitīt:

 

— izdevumus par tiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus nesedz slimokases;

 

— veiktās pacienta iemaksas;

 

— ar ārstēšanos rehabilitācijas iestādēs saistītos izdevumus;

 

— izdevumus par endoprotēžu un cita veida ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, ja par to nav samaksāts no slimokases vai citu personu līdzekļiem.

2.7 Attaisnotajos izdevumos par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu nevar ieskaitīt:

 

— redzes asumu koriģējošu optikas izstrādājumu (briļļu un lēcu) iegādes izdevumus;

 

— izdevumus par ārstniecības līdzekļu (ārstniecisko preparātu, zāļu un vitamīnu), medicīnas ierīču un preču iegādi, izņemot veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanai izmantoto ārstniecības līdzekļu, medicīnas ierīču un preču iegādes izdevumus, par ko nemaksā no slimokases līdzekļiem.

Piemēram, attaisnotajos ārstnieciskajos izdevumos var ieskaitīt izdevumus par vakcinēšanos, kuri ietver arī izdevumus par vienreizlietojamās šļirces un vakcīnas iegādi.

2.8 Noteikumos noteiktais taksācijas gada attaisnoto izdevumu ierobežojums (Ls 150) neattiecas uz:

— izdevumiem par plānotajām operācijām;

 

— zobārstnieciskajiem pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu).

Šie izdevumi taksācijas gadā atskaitāmi no maksātāja apliekamā ienākuma pilnā apmērā. Piemēram, ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju Ls 600, tad visa summa ir iekļaujama taksācijas gada attaisnotajos izdevumos.

2.9 Ja izglītības un ārstniecisko izdevumu, izņemot izdevumu par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, taksācijas gada kopsumma maksātājam vai viņa ģimenes loceklim pārsniedz Ls 150, maksātājs izdevumu pārsnieguma daļu var attiecināt uz nākamo piecu taksācijas gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Piemēram, ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par mācībām augstskolā Ls 400 un iegādājies veselības apdrošināšanas polisi par Ls 50, tad taksācijas gadā viņa attaisnotajos izdevumos ir iekļaujami Ls 150, savukārt uz nākamajiem taksācijas gadiem ir pārnesami Ls 300.

Izglītības un ārstnieciskie izdevumi, izņemot izdevumus par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem, pārnesami uz nākamajiem pieciem taksācijas gadiem arī gadījumā, ja fiziskai personai taksācijas gadā nav bijuši ar nodokli apliekami ienākumi.

Savukārt, ja maksātājs taksācijas gada laikā ir samaksājis par plānveida operāciju Ls 800 un maksātāja apliekamais ienākums pēc citu likumā maksātājam paredzēto summu atskaitīšanas ir mazāks par Ls 800, tad attaisnotajos izdevumos taksācijas gadā neiekļautā summa nav atskaitāma no nākamo taksācijas gadu apliekamā ienākuma.”

 

19. Otrās daļas otrās nodaļas 3.punkta 1.rindkopā svītrot vārdus “Ministru kabineta 1996.gada 24.septembra noteikumos Nr.367 “Kārtība, kādā sabiedriskajām organizācijām (fondiem), reliģiskajām organizācijām un budžeta iestādēm tiek piešķirtas vai atsauktas atļaujas saņemt ziedojumus, ziedotājiem saņemot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus” noteiktajā kārtībā”.

 

20. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 3.punkta piemēra 2.rindkopu šādā redakcijā:

“Deklarācijas 08.rindā “Attaisnotie izdevumi (ziedojumi un dāvinājumi)” drīkst uzrādīt tikai 20% no apliekamā ienākuma, kurš uzrādīts deklarācijas 03.rindā un ir Ls 1000, t.i., 20% no Ls 1000 = Ls 200, nevis visa ziedotā summa, kas veido Ls 250.”

 

21. Papildināt otrās daļas otro nodaļu ar 4.4punktu šādā redakcijā:

“4.4 Autoru mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas vai blakustiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas izmaksātā atlīdzība autoram, autora mantiniekiem, citam autortiesību pārņēmējam vai blakustiesību subjektam nav uzskatāma par autoratlīdzību (honorāru). Līdz ar to šīm izmaksām nav piemērojami izdevumi tabulā noteikto normu ietvaros.”

 

22. Izteikt otrās daļas otrās nodaļas 5.punkta 1.rindkopu šādā redakcijā:

“No gada apliekamā ienākuma apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitītas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītās iemaksas, kas kopā ar apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, kuri izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļa uzkrāšanu), nepārsniedz 10% no personas gada apliekamā ienākuma. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos veic pati fiziskā persona, tad tās tiek atskaitītas no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.”

 

23. Svītrot otrās daļas otrās nodaļas 5.punkta 2. un 3.rindkopu.

 

24. Papildināt otrās daļas otro nodaļu ar jaunu 6.punktu šādā redakcijā:

“6. No gada apliekamā ienākuma apjoma pirms tā aplikšanas ar nodokli tiek atskaitīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, kas izdarīti atbilstoši dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu), ievērojot Likuma 8.panta piektās daļas 1., 2. un 3.punkta nosacījumus, un kopā ar iemaksām privātajos pensiju fondos nepārsniedz 10% no personas gada apliekamā ienākuma. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumus veic pati fiziskā persona, tad tie tiek atskaitīti no gada apliekamā ienākuma, sastādot gada ienākumu deklarāciju.”

 

25. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 5.jūnija noteikumiem Nr.222 “Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa” ar algas nodokļa grāmatiņu palīdzību tiek nodrošināta pareiza neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošana.”

 

26. Izteikt otrās daļas trešās nodaļas 2.1.apakšpunktu kā 2.1punktu šādā redakcijā:

“2.1 Nodokļa maksātājus reģistrē un grāmatiņas izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes pēc nodokļa maksātāju dzīvesvietas vai pilsētu (izņemot republikas pilsētas un rajonu pilsētas) un pašvaldību pārvaldes institūcijas. Lai saņemtu grāmatiņu, fiziskām personām jāuzrāda pase vai cits dokuments, kurā norādīts personas kods.”

 

27. Izteikt otrās daļas ceturtās nodaļas 16.punkta piemēra otro rindkopu un tabulu šādā redakcijā:

“Aprēķinot nodokli, jāņem vērā, ka:

 

— sociālo iemaksu likme 2002.gadā II grupas invalīdam ir 7,32%;

 

— II grupas invalīds saņem invaliditātes pensiju, kurai izmaksas vietā VSAA tiek piemērots neapliekamais minimums;

 

— darba vietā invalīdam neapliekamo minimumu (Ls 21) nepiemēro, bet piemēro nodokļa papildu atvieglojumu invalīdiem (Ls 25).

(latos)
1.	Apliekamais ienākums	100
2.	Sociālās iemaksas	7,32
3.	Neapliekamais minimums	–
4.	Papildu atvieglojums invalīdiem	25
5.	Ienākums, no kura aprēķināms nodoklis
	(1.rinda – 2.rinda – 3.rinda – 4.rinda)	67,68
6.	Aprēķinātais nodoklis (25 % no 5.rindas)	16,92

28. Izteikt otrās daļas piektās nodaļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2. VSAA, aprēķinot nodokli no slimības pabalsta, ņem vērā Likuma 12.pantā noteikto neapliekamo minimumu un Likuma 13.panta pirmajā daļā noteiktos nodokļa atvieglojumus laikposmā, par kuru slimības pabalsts ir aprēķināts. Vienas kalendāra dienas neapliekamā minimuma apmēru aprēķina, neapliekamā minimuma mēneša summu dalot ar mēneša kalendāra dienu skaitu. Tāpat nepilnajam mēnesim tiek noteikts arī nodokļa atvieglojumu apmērs.”

 

29. Izteikt otrās daļas piektās nodaļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4. Mēnesī, kurā iesniegta darbnespējas lapa B, darba devējam jāpiemēro šīs nodaļas 1.punktā noteiktā neapliekamā minimuma un atvieglojumu aprēķina kārtība.”

 

30. Papildināt otrās daļas sesto nodaļu ar jaunu 4.2punktu šādā redakcijā:

“4.2 Šīs nodaļas 4.punkta 1. un 2.apakšpunkts attiecas uz jebkuriem ienākumiem no intelektuālā īpašuma, no tiesībām uz intelektuālo īpašumu un no tiesībām izmantot tiesības uz intelektuālo īpašumu.”

 

31. Papildināt otrās daļas septītās nodaļas 1.punktu ar jaunu papildpunktu šādā redakcijā:

“— Pārskats par izmaksas vietā ieturēto un budžetā ieskaitīto iedzīvotāju ienākuma nodokli (6.pielikums).”

32. Papildināt otrās daļas astotās nodaļas 1.punktu ar 4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“ 4) ir darba attiecībās ar darba devēju — fizisku personu, kas ir ārvalstu nodokļu maksātāja.”

 

33. Izteikt otrās daļas astotās nodaļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3. Algas nodokļa maksātājs — fiziska persona — kalendāra mēneša ienākumu nosaka atbilstoši Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumiem Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis”. Aprēķinot algas nodokli, ņem vērā gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attiecīgajam mēnesim aprēķināto sociālo iemaksu summu. Nodokli ieskaita budžetā ne vēlāk kā sekojošā mēneša 15.datumā.

Izdarot algas nodokļa maksājumu pirmo reizi, fiziskā persona nodokli nomaksā par to mēnesi, kurā tā ir stājusies darba attiecībās un tam sekojošu mēnesi.”

 

34.Papildināt otro daļu ar jaunu devīto nodaļu šādā redakcijā:

“9.nodaļa. Apdrošināšanas prēmijas

un iemaksas privātajos pensiju fondos

1. Nosakot ar algas nodokli apliekamo ienākumu, ja darba devējs par savu darba ņēmēju veic iemaksas privātajos pensiju fondos vai veic apdrošināšanas prēmiju maksājumus par dzīvības, veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanu, jāņem vērā šādi nosacījumi.

1.1. Jānosaka, kāda veida apdrošināšanas līgums ir noslēgts:

— vai tas ir dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu,

— vai tas ir dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums bez līdzekļu uzkrāšanas.

1.2. Jāņem vērā apdrošināšanas līgumā norādītais termiņš, uz kādu līgums ir noslēgts. Nepieciešams, lai:

— dzīvības apdrošināšanas līgums ar līdzekļu uzkrāšanu būtu noslēgts vismaz uz pieciem gadiem,

— dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam bez līdzekļu uzkrāšanas jābūt noslēgtam vismaz uz vienu gadu.

1.3. Šajos līgumos ir jābūt atrunai par to, ka:

1) iestājoties apdrošināšanas gadījumam, atlīdzība tiek izmaksāta apdrošinātajai personai vai tās labuma guvējam (dzīvības apdrošināšanā tas ir apdrošinātās personas radinieks vai kāda cita persona, kas saņem atlīdzību apdrošinātās personas nāves gadījumā);

2) citas summas, kas tiek izmaksātas līguma darbības laikā vai laužot līgumu, tiek izmaksātas darba devējam;

3) nav paredzēta aizdevuma izsniegšana apdrošinātajām personām.

1.4. Darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nedrīkst būt nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

1.5. Aprakstītie atvieglojumi attiecas uz prēmiju maksājumiem, kas veikti apdrošināšanas sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumu. Šie nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem par tādiem apdrošināšanas pakalpojumiem, kurus nenodrošina Latvijā reģistrētās apdrošināšanas sabiedrības, kā arī uz savu darbinieku labā saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” izveidotajos privātajos pensiju fondos izdarītajām iemaksām.

2. Ja ir ievēroti visi iepriekš minētie nosacījumi, tad algas nodoklis nav jāmaksā:

1) no privātajos pensiju fondos izdarīto iemaksu un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumu summas, kura nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas tajā kalendārajā gadā, kurā tiek veiktas iemaksas privātajos pensiju fondos vai izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi;

2) no iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kura nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas tajā kalendārajā gadā, kurā tiek izdarīti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, bet ne vairāk kā 180 latu gadā.

3. Darba devējam, aprēķinot algas nodokli un nosakot 10% no darbinieku bruto darba samaksas attiecīgajā gadā, ir jāņem vērā turpmāk minētie principi.

3.1. Ja par vienu darba ņēmēju darba devējs izdara gan iemaksas privātajos pensiju fondos, gan apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus, tad šo abu veidu maksājumi kopā nedrīkst pārsniegt 10 % no konkrētā darbinieka kārtējā kalendārā gada bruto darba samaksas.

 

Piemērs.

Darbinieka gada bruto darba samaksa ir Ls 3000. Darba devējs izdara iemaksas privātajā pensiju fondā Ls 180 gadā, kā arī dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumus Ls 180 gadā. Tā kā 10% no darbinieka gada bruto darba samaksas ir Ls 300, bet iemaksas privātajā pensiju fondā, kā arī apdrošināšanas prēmiju maksājumi kopā ir Ls 360, tad Ls 60 būs ar algas nodokli apliekams ienākums.

3.2. Mainoties darba devējam, ja jaunais darba devējs pārņem darbinieku dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma saistības, apdrošināšanas līguma termiņš turpinās.

 

Piemērs.

Darba devējs SIA “A” 2001.gadā noslēdz dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu uz pieciem gadiem. Apdrošināšanas līguma darbības laikā SIA “A” reorganizējas, kļūstot par SIA “B”. SIA “B” turpina veikt apdrošināšanas prēmiju maksājumus par tiem pašiem darbiniekiem un ievērojot tādus pašus nosacījumus kā SIA “A”. Šajā gadījumā SIA “B” ir tiesīga izmantot tos pašus atvieglojumus attiecībā uz šiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem kā SIA “A”, uzskatot, ka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz pieciem gadiem.

3.3. Gadījumos, kad darba devējs ir noslēdzis apdrošināšanas līgumu par labu savam darbiniekam, kurš apdrošināšanas līguma darbības laikā lauž darba līgumu, bet apdrošināšanas polise tiek pārformēta uz citu darbinieku (jo to atļauj apdrošināšanas līgums), tad attiecībā uz šo darbinieku apdrošināšanas līguma termiņš tiek skaitīts, sākot ar laiku, kad apdrošināšanas polise ir pārformēta uz attiecīgo darbinieku, nevis ar laiku, kad ir noslēgts apdrošināšanas līgums.

 

Piemērs.

Uzņēmums “C” 2001.gadā noslēdz savu darbinieku dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrāšanu uz pieciem gadiem, t.i., līdz 2005.gadam. Līguma tekstā ir atrunāti apdrošināšanas nosacījumi, prēmiju maksājumu apmērs un termiņš, kā arī apdrošināto darbinieku skaits. Apdrošināšanas līguma pielikumā ir uzrādīti darbinieku vārdi un uzvārdi, uz kuriem šis līgums attiecas. Kāds darbinieks Ingus Kalniņš, uz kuru attiecas arī apdrošināšanas līguma nosacījumi, 2002.gada beigās lauž darba līgumu ar darba devēju. Viņa vietā apdrošināšanas līguma pielikumā ar 2003.gadu tiek iekļauts cits darbinieks — Aigars Pakalniņš. Attiecībā uz Aigaru Pakalniņu uzskatāms, ka apdrošināšanas līgums ir noslēgts uz trīs gadiem — no 2003. līdz 2005.gadam, līdz ar to arī nav piemērojami tie atvieglojumi, kādi attiecas uz pārējo darbinieku, kuriem apdrošināšanas līgums ir uz pieciem gadiem, apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.

4. Apdrošināšanas prēmiju maksājumiem vai iemaksām privātajos pensiju fondos var būt noteikti dažādi maksāšanas termiņi jeb periodi, piemēram, katru mēnesi, katru ceturksni, katru pusgadu vai reizi gadā.

4.1. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas katru mēnesi, tad, mēnesim beidzoties, līdz dienai, kad jāpārskaita algas nodoklis, darba devējam ir iespējams noteikt darbinieka pārskata mēneša bruto darba samaksu. Tādējādi nosaka to apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļu, kura ir apliekama ar algas nodokli. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

 

Piemērs.

Darba devējs ir noslēdzis veselības apdrošināšanas līgumu bez līdzekļu uzkrāšanas 2002.gadam. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek izdarīti katru mēnesi. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi ir izdarīti 2002.gada janvārī, tad mēneša beigās ir iespējams noteikt darbinieka bruto darba samaksu janvārī, un darba devējam algas nodoklis no apdrošināšanas prēmijām, kas pārsniedz neapliekamo normu, ir jāaprēķina, jāietur un jāpārskaita budžetā reizē ar algas nodokli par janvāra mēneša darba algu. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

4.2. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas retāk nekā reizi mēnesī, tad, beidzoties periodam (ceturksnim, pusgadam, gadam), par kuru veikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, līdz dienai, kad jāpārskaita algas nodoklis, darba devējam ir iespējams noteikt darbinieka pārskata perioda bruto darba samaksu. Tādējādi nosaka to apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļu, kura ir apliekama ar algas nodokli. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi vai iemaksas privātajos pensiju fondos tiek izdarītas reizi gadā, tad algas nodokli aprēķina gada beigās, kad ir iespējams noteikt gada bruto darba samaksu un nodokļu parādus pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā.

 

Piemērs.

Darba devējs noslēdz dzīvības (ar līdzekļu uzkrāšanu) apdrošināšanas līgumu uz pieciem gadiem. Tā darbības laiks ir no 2002.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 31.decembrim. Apdrošināšanas prēmijas gadam par vienu darbinieku ir Ls 420.

a) Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katra ceturkšņa pirmajā mēnesī līdz 15.datumam Ls 105 apmērā. Tas ir — līdz 2002.gada 15.janvārim, līdz 2002.gada 15.aprīlim, līdz 2002.gada 15.jūlijam un 2002.gada 15.oktobrim.

2002.gada aprīlī tiek noteikta darbinieka pirmā ceturkšņa bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par pirmo ceturksni nepārsniedz 10% robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā ceturksnī. Ja 10% robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā aprīlī, kopā ar algas nodokli par darba samaksu martā. Tā rīkojas, beidzoties katram ceturksnim. Kalendārajam gadam beidzoties, tiek precizēta darbinieku bruto darba samaksa taksācijas gadā, kā arī algas nodoklis.

b) Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katra pusgada pirmajā mēnesī līdz 15.datumam Ls 210 apmērā. Tas ir — līdz 2002.gada 15.janvārim un līdz 2002.gada 15.jūlijam.

2002.gada jūlijā tiek noteikta darbinieka pirmā pusgada bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts, vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par pirmo pusgadu nepārsniedz 10% robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā pusgadā. Ja 10% robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā jūlijā, kopā ar algas nodokli par darba samaksu jūnijā. Beidzoties otrajam pusgadam, 2003.gada janvārī ir iespējams noteikt 2002.gada bruto darba samaksu, tādēļ var precizēt algas nodokli par visu 2002.gadu.

c) Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara gada sākumā — 2002.gada janvārī Ls 420 apmērā.

2003.gada janvārī tiek noteikta darbinieka 2002.gada bruto darba samaksa, kā arī tiek salīdzināts vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi par 2002.gadu nepārsniedz 10% robežu no darbinieka bruto darba samaksas šajā gadā. Ja 10% robeža ir pārsniegta, tad algas nodoklis par šo starpību tiek aprēķināts, ieturēts un pārskaitīts budžetā februārī, kopā ar algas nodokli par darba samaksu 2003.gada janvārī, ņemot vērā, ka ienākuma nodokļa taksācijas periods sakrīt ar kalendāro gadu un februārī ir iespējams noteikt vai uzņēmumam nav nodokļu parādu.

5. Ja apdrošināšanas līgums tiek slēgts uz gadu, bet tā darbības laiks nesakrīt ar kalendāro gadu, darbinieka gada bruto darba samaksu precizē, beidzoties tam kalendārajam gadam, kurā veikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, un 10% apmēru no darbinieka bruto darba samaksas kalendārajā gadā aprēķina tai apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļai, kura ir veikta attiecīgajā kalendārajā gadā.

 

Piemērs.

Darba devējs noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu uz gadu. Tā darbības laiks ir no 2002.gada 1.oktobra līdz 2003.gada 31.septembrim. Apdrošināšanas prēmijas gadam par vienu darbinieku ir Ls 420. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāizdara katru mēnesi.

2003.gada janvārī ir iespējams noteikt darbinieka 2002.gada bruto darba samaksu. Tad tiek precizēts algas nodoklis no 2002.gadā izdarītajām apdrošināšanas prēmijām. Savukārt par 2003.gadā izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem algas nodokli precizē 2004.gada februārī.

6. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek veikti retāk nekā reizi mēnesī, darba devējs var arī piemērot alternatīvu iespēju, algas nodokli aprēķinot, ieturot un pārskaitot budžetā katru mēnesi.

7. Darba devējam, ja viņš to uzskata par nepieciešamu, ir iespēja izdarītos prēmiju maksājumus, kuri saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir izdarāmi retāk nekā reizi mēnesī, sadalīt proporcionāli pa kalendārā gada turpmākajiem mēnešiem un algas nodokli aprēķināt, ieturēt un pārskaitīt budžetā katru mēnesi. Tomēr arī šajā gadījumā nākamā kalendārā gada sākumā ir jāprecizē iepriekšējā gada bruto darba samaksa un algas nodoklis.

 

Piemērs.

Darba devējs apdrošina sava darbinieka dzīvību uz pieciem gadiem — no 2002. līdz 2006.gadam — ar līdzekļu uzkrāšanu. Ievērojot līguma nosacījumus, apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek izdarīti katra gada martā. Tātad apdrošināšanas prēmiju maksājumi par 2002.gadu tiks izdarīti 2002.gada martā Ls 250 apmērā. Darba devējs apdrošināšanas prēmiju summu var sadalīt atlikušajiem gada mēnešiem, t.i., Ls 25 mēnesī.

8. No apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos, kuras nepārsniedz 10% no gada bruto darba samaksas, netiek ieturēts algas nodoklis, prezumējot, ka darba devējam nebūs nodokļu parādu ienākuma nodokļa pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā. Tomēr gada beigās, kad tiek precizēta kārtējā gada bruto darba samaksa, pārbauda, vai nav nodokļu parādu. Ja tādi ir, tad tiek ieturēts algas nodoklis no visiem gada laikā izdarītajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem un iemaksām privātajos pensiju fondos.

9. Ja iemaksas privātajos pensiju fondos vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi tiek veikti vairākus gadus, tad nodokļu parādu neesamība ir jānosaka katru gadu. Ja kādā gadā tiek konstatēts nodokļu parāds, tad iemaksas privātajā pensiju fondā vai apdrošināšanas prēmijas attiecīgajā periodā ir apliekamas ar algas nodokli. Tiklīdz parāds tiek nomaksāts, tad turpmāk, ja tiek izpildīti arī pārējie nosacījumi, iemaksas privātajā pensiju fondā vai apdrošināšanas prēmiju maksājumi 10% apmērā no gada bruto darba samaksas vairs nav jāapliek ar algas nodokli, bet algas nodoklis par iepriekšējo periodu, kad ir bijuši nodokļu parādi, netiek koriģēts.

10. Piemērs par darbinieka sociālo iemaksu un algas nodokļa aprēķinu no iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem pievienots norādījumu 2.pielikumā.”

 

35. Papildināt trešās daļas 2.rindkopu ar šādu tekstu:

“Profesionālā darbība ir jebkura neatkarīga profesionālu pakalpojumu sniegšana ārpus darba tiesiskajām attiecībām, arī zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība. Par profesionālo darbību uzskatāma arī zvērināta tiesu izpildītāja darbība.”

 

36. Aizstāt trešās daļas otrās nodaļas 15.punkta 2.apakšpunktā un trešās nodaļas 2.1.1. un 2.1.4.apakšpunktā minētos Ministru kabineta 1998.gada 17.marta noteikumus Nr.93 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem par izlietoto dīzeļdegvielu (gāzeļļu) atmaksājams akcīzes nodoklis naftas produktiem” ar Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumiem Nr.140 “Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu (gāzeļļu)”.

 

37. Aizstāt trešās daļas trešās nodaļas 1.punkta otro teikumu ar šādu tekstu:

“Ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu uzskaiti nodokļa aprēķināšanas vajadzībām maksātājs veic Ministru kabineta 2001.gada 31.jūlija noteikumos Nr.338 “Kārtība, kādā veicama ieņēmumu un izdevumu uzskaite iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām” noteiktajā kārtībā. Ar šiem noteikumiem ir apstiprināts “Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnāls”, kurš jāaizpilda visiem saimnieciskās darbības veicējiem.”

 

38. Izteikt trešās daļas ceturtās nodaļas 2.punkta tabulas 13.rindu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikā noteikto nodokļu (izņemot iedzīvotāju ienākuma nodokli un pievienotās vērtības nodokli) un nodevu (izņemot valsts nodevu par prasības pieteikumu tiesā) maksājumi valsts vai pašvaldības budžetā.”

 

39. Papildināt trešās daļas ceturtās nodaļas 2.punkta tabulu ar jaunu 24.rindu šādā redakcijā:

24. Izdevumi, kas attiecas uz taksācijas gada ieņēmumiem, bet ir

izdarīti un uzskaitīti iepriekšējos taksācijas gados.

 

40. Papildināt trešās daļas ceturtās nodaļas 10.2.apakšpunktu ar jaunu papildpunktu šādā redakcijā:

“– ja ēkas un būves, uz kurām īpašumtiesības ir atjaunotas līdz 2000.gadam, līdz 2000.gadam nav izmantotas personas saimnieciskajā darbībā, šo ēku un būvju nolietojumu aprēķina no inventarizācijas vērtības, kas noteikta tajā gadā, kad ir uzsākta ēkas vai būves izmantošana saimnieciskajā darbībā.”

 

41. Papildināt trešās daļas ceturto nodaļu ar jaunu 10.3punktu šādā redakcijā:

“10.3 Ja fiziskai personai piederošie pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to vērtības nolietojums nodokļa vajadzībām tiek aprēķināts proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā. Šādi aprēķināto nolietojumu fiziskā persona drīkst iekļaut saimnieciskās darbības izdevumos tikai tad, ja proporcija var tikt objektīvi noteikta un tiek dokumentāri pamatota.

10.31. Ja fiziskajai personai piederoša ēka (tās daļa) daļēji tiek izmantota saimnieciskajā darbībā, tās nolietojums ir aprēķināms proporcionāli saimnieciskajā darbībā izmantotās daļas platības īpatsvaram ēkas (tās daļas) kopējā platībā.

 

Piemērs.

Fiziskai personai pieder ēka, kuras kopējā platība ir 600 m2. Ēkas daļa — 400 m2 tiek izmantota saimnieciskajā darbībā. Ēkas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu ir Ls 30 000.

Nolietojuma summa, ko attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem ir — 400 : 600 x 30 000 x 10% = 2000 (Ls) (saimnieciskajā darbībā izmantotā ēkas daļa : ēkas kopējā platība x ēkas atlikusī vērtība x ēkas nolietojuma likme (divkāršā apmērā)).

10.32. Personīgā autotransporta līdzekļa vērtības nolietojums un ekspluatācijas izmaksas izdevumos ir ietveramas proporcionāli saimnieciskās darbības vajadzībām nobraukto kilometru īpatsvaram (bet ne vairāk kā 90%).

 

Piemērs.

Fiziskā persona saimnieciskajā darbībā izmanto personīgo automašīnu. Saskaņā ar ceļa zīmēm fiziskā persona saimnieciskās darbības vajadzībām taksācijas gadā ir nobraukusi 6000 km no pavisam nobrauktajiem 6500 km. Automašīnas atlikusī vērtība, no kuras aprēķina taksācijas gada nolietojumu, ir Ls 3000.

Nolietojuma summa, ko attiecina uz saimnieciskās darbības izdevumiem, ir mazākā no summām:

— 6000 : 6500 x 3000 x 40% = 1107,69 (Ls) (saimnieciskās darbības vajadzībām nobrauktie kilometri : pavisam nobrauktie kilometri x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme (dubultotā));

— 90% x 3000 x 40% = 1080 (Ls) (90% x automašīnas atlikusī vērtība x automašīnas nolietojuma likme (divkāršā apmērā)).”

 

42. Papildināt trešās daļas ceturto nodaļu ar 14.1punktu šādā redakcijā:

“14.1 Saimnieciskās darbības veicējs, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ar augoša meža un kokmateriālu pārdošanu saistītās saimnieciskās darbības izdevumos ietver izmaksas, piemērojot šādu normatīvu:

14.11. no augoša meža pārdošanas ienākuma atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus 25% apmērā no augoša meža pārdošanas ienākuma;

14.22. no kokmateriālu pārdošanas ienākuma atskaita ar meža atjaunošanu un kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus 50% apmērā no kokmateriālu pārdošanas ienākuma.”

 

43. Papildināt trešās daļas ceturto nodaļu ar 14.2punktu šādā redakcijā:

“14.2 Ja fiziskās personas faktiskie ar augoša meža un kokmateriālu pārdošanu saistītie izdevumi, kas apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, pārsniedz šo norādījumu 14.1punktā noteiktās normas, aprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu, tiek ņemti vērā ar attaisnojuma dokumentiem pierādītie izdevumi.”

 

44. Izteikt ceturtās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

“5. Deklarācija sastāv no pamatdeklarācijas un četriem pielikumiem:

5.1. D1 pielikums “Taksācijas gadā Latvijas Republikā gūtie ienākumi”. Deklarācijas D1 pielikums jāaizpilda maksātājiem, kuri taksācijas gadā ir guvuši ienākumus (izņemot ienākumus no saimnieciskās darbības) Latvijas Republikā;

5.2. D2 pielikums “Fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtie ienākumi”. Deklarācijas D2 pielikums jāaizpilda fiziskajām personām (iekšzemes nodokļa maksātājiem — rezidentiem), kuras taksācijas gadā guvušas ienākumus ārvalstīs;

5.3. D3 pielikums “Ienākumi no saimnieciskās darbības”. Deklarācijas D3 pielikums jāaizpilda saimnieciskās darbības veicējiem, kuri apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar Likuma 11.pantu;

5.4. D4 pielikums “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”. Deklarācijas D4 pielikums jāaizpilda maksātājiem, kuriem taksācijas gadā ir bijuši attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem un kuri vēlas iekļaut šos izdevumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinā.”

 

45. Svītrot piektās daļas 5.1.apakšpunktā vārdus “no kura atskaitīti Likumā minētie neapliekamie ienākumi”.

 

46. Papildināt piekto daļu ar jaunu 5.2.apakšpunktu un piemēru šādā redakcijā:

“5.2. Ja fiziskā persona — nerezidents — Latvijas Republikā saņem ienākumu tikai naturālo vērtību vai pakalpojumu veidā un no šī ienākuma tā izmaksas brīdī iedzīvotāju ienākuma nodokli nav iespējams ieturēt, tad saņemtā kopējā ienākuma vērtību (A) veido ienākuma ekvivalents naudas izteiksmē (B) un summa, kas atbilst nodokļa lielumam no kopējā ienākuma vērtības.

Vērtību noteikšanai izmanto šādas formulas:

A = B + 25%A

jeb

A = B / 0,75

 

Piemērs.

Fiziskā persona — nerezidents saskaņā ar līgumu sniedz profesionālus pakalpojumus (konsultācijas) Latvijas uzņēmējsabiedrībai. Līgumā tiek noteikts, ka atlīdzību par nerezidenta sniegtajiem pakalpojumiem veido tikai ceļa izdevumi Ls 400 un viesnīcas izdevumi Ls 500 nerezidenta uzturēšanās laikā Latvijā, kurus atbilstoši uzrādītajiem rēķiniem apmaksā Latvijas uzņēmējsabiedrība.

Nosakot fiziskās personas — nerezidenta gūto ienākumu (labumu), minētajai ienākuma (labuma) vērtībai var paredzēt papildu naudas (nodokļa) summu Ls 300 (Ls 133,33 ceļa izdevumiem un Ls 166,67 viesnīcas izdevumiem). Tādējādi nerezidenta gūtā kopējā ienākuma summa, kuru var iekļaut uzņēmējsabiedrības izdevumos, ir Ls 1200. Atskaitot (ieturot) no šīs kopējās ienākuma summas iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 % apmērā — Ls 300, tiek iegūta fiziskās personas — nerezidenta gūtā ienākuma (labuma) “tīrā” vērtība Ls 900.”

 

47. Izteikt piektās daļas 8.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“8. Fiziskās personas — nerezidenta gūtie procentu ienākumi tiek aplikti procentu izmaksas brīdī, piemērojot nodokļa 25 % likmi, izņemot procentu ienākumus no noguldījumiem un depozītiem Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs un krājaizdevu sabiedrībās, procentu ienākumus no valsts iekšējā aizņēmuma īstermiņa parādzīmēm, valsts iekšējā aizņēmuma vidēja un ilgtermiņa obligācijām, kā arī ienākumus no hipotekārajām ķīlu zīmēm.”

 

48. Aizstāt piektās daļas 8.1.apakšpunktā un 12.punktā vārdus “1995.gada 31.marta noteikumos Nr.69 “Noteikumi par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām”” ar vārdiem “2001.gada 26.jūnija noteikumos Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām””.

 

49. Aizstāt piektās daļas 8.1.apakšpunktā skaitli “25” ar skaitli un vārdiem “22 (no 2002.gada)”.

 

50. Papildināt piektās daļas 9.punktu ar jaunu trešo un ceturto teikumu šādā redakcijā:

“Šāds ienākums tiek aplikts ar nodokli neatkarīgi no tā, cik ilgu laika periodu nekustamais īpašums bijis nerezidenta īpašumā. Apliekamais ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas tiek noteikts kā starpība starp pārdošanas cenu un tā iegādes vērtību.”

 

51. Papildināt piekto daļu ar jaunu 9.1punktu un tabulu šādā redakcijā:

“9.1 Nekustamā īpašuma iegādes vērtības noteikšanai izmantojama šāda tabula.

Nr.	Īpašumtiesību	Nekustamā īpašuma
p.k.	iegūšanas veids	iegādes vērtība
1.	Nopērkot	īpašuma cena + izdevumi, kas saistīti ar tā iegādi,
		piemēram, valsts nodevas par darījuma noformēšanu,
		īpašuma tiesību nostiprināšanu Zemesgrāmatā;
		komisijas nauda un citi atbilstoši izdevumi
2.	Uzceļot	visi izdevumi līdz būves pieņemšanas–nodošanas
		akta parakstīšanai (arhitektu pakalpojumu apmaksa,
		celtniecības materiālu iegādes izdevumi, samaksa
		celtniekiem u.c.) + izdevumi par īpašuma tiesību
		nostiprināšanu Zemesgrāmatā un citi atbilstoši izdevumi
3.	Denacionalizējot	par iegādes vērtību tiek uzskatīta īpašuma pārdošanas
		cena (tas nozīmē, ka faktiski neveidojas ar nodokli
		apliekams ienākums)
4.	Mantojot	iegādes vērtība ir mantojuma masā ietilpstošā
		konkrētā īpašuma vērtība, izņemot gadījumu, kad
		tiek mantots iepriekš denacionalizēts īpašums, jo
		par šāda īpašuma iegādes vērtību tiek uzskatīta
		minētā īpašuma pārdošanas cena (neveidojas ar
		nodokli apliekams ienākums)
5.	Saņemot	dāvinājuma iegādes vērtība ir dāvinājuma līgumā
	dāvinājumu	uzrādītā konkrētā īpašuma vērtība

52. Papildināt piektās daļas 11.punktu ar jaunu pirmo un otro rindkopu šādā redakcijā:

“Samaksa par intelektuālo īpašumu ir nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums Latvijas Republikā. Attiecīgi samaksa par intelektuālo īpašumu ir jebkurš maksājums, ko nerezidents saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai par tiesībām izmantot autortiesības (ieskaitot blakustiesības) uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu (ieskaitot datorprogrammas, kinofilmas, videofilmas vai skaņu ierakstus, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainparaugu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu), vai par tiesībām izmantot ražošanas, komerciālās vai zinātniskās iekārtas, vai par to izmantošanu, vai par informāciju attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

Autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro spēkā esošo nodokļu konvenciju noteikumus.”

 

53. Aizstāt piektās daļas 17.punktā, 18.2.punkta 8) apakšpunktā un 19.1.punkta 4) apakšpunktā vārdus “1996.gada 19.marta noteikumi Nr.66 “Noteikumi par nodokļu atvieglojumu piemērošanu maksājumiem, kurus izmaksā nerezidentiem”” attiecīgajā locījumā ar vārdiem “2001.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” attiecīgajā locījumā.

2.pielikums

ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora v.i.

2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111

apstiprinātajiem “Metodiskajiem norādījumiem par

iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību”