Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Saeimas dok.Nr.4164; likumprojekts Nr.1198

Tieslietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2002.gada 19.februāra sēdē akceptēts (prot.Nr.8, 7.§)
un 21.februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1., 13.nr.; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.; 1997, 5., 21.nr.; 1998, 22., 23.nr.; 1999, 23.nr.; 2001, 24.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam.”

2. Izslēgt 26.panta otro daļu.

3. Izteikt 28.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams.”

4. Papildināt 3.nodaļu ar 28.1 pantu šādā redakcijā:

“28.1 pants. Lietu sadale

(1) Tiesas priekšsēdētājs pirms katra kalendārā gada sākuma apstiprina lietu sadales plānu.

(2) Tiesas priekšsēdētājs var grozīt lietu sadales plānu kalendārā gada laikā:

1) tiesneša pārslodzes dēļ;

2) tiesneša nepietiekama noslogojuma dēļ;

3) sakarā ar tiesnešu maiņu;

4) sakarā ar tiesneša nespēju veikt viņa pienākumus.”

5. Izteikt 33.panta otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) norīko tiesnešus par tiesas sēžu priekšsēdētājiem pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam, kā arī sadala citus pienākumus starp tiesnešiem;”.

6. 40.panta otrajā daļā:

izteikt 8.punktu šādā redakcijā:

“8) nodrošina lietu sadali pēc vispārīgiem, abstraktiem un lietišķi objektīviem principiem atbilstoši lietu sadales plānam;”;

papildināt pantu ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9) īsteno citas normatīvajos aktos noteiktās pilnvaras.”

7. Izteikt 52.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi var iecelt Latvijas pilsoni, kas līdz iecelšanas dienai sasniedzis 28 gadu vecumu, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz triju gadu ilgs darba stāžs juridiskajā specialitātē un kas nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu.”

8. Aizstāt 65.panta pirmajā daļā vārdus “divas nedēļas” ar skaitli un vārdiem “30 darbdienas”.

9. Papildināt likumu ar 86.1 pantu šādā redakcijā:

“86.1 pants. Tiesneša tiesības ieņemt citus amatus

(1) Tiesnesi ar viņa piekrišanu un tiesas priekšsēdētāja atļauju uz noteiktu laiku var norīkot darbā citā tiesā (arī augstākas instances tiesā), Tieslietu ministrijā vai starptautiskā organizācijā (turpmāk – cita institūcija).

(2) Rīkojumu par tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbam citā institūcijā izdod tieslietu ministrs. Rīkojumu par Augstākās tiesas tiesneša norīkošanu uz noteiktu laiku darbam citā institūcijā izdod Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc attiecīgās palātas vai attiecīgā departamenta priekšsēdētāja piekrišanas saņemšanas.

(3) Tiesnesi var norīkot darbam citā institūcijā uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem, bet nepārsniedz trīs gadus. Šajā laikā tiesnesis nevar pildīt tiesneša pienākumus savā tiesā.

(4) Tiesnesis, veicot darbu citā institūcijā, saņem tiesneša amatalgu un piemaksu par kvalifikācijas klasi, ja vien cita institūcija nav pārņēmusi saistības maksāt tiesnesim atalgojumu.

(5) Tiesneša darbu citā institūcijā ieskaita tiesneša darba stāžā.”

10. 92.panta otrajā daļā:

papildināt 4.punktu pēc vārda “priekšsēdētāju” ar vārdiem “uz četriem gadiem”;

papildināt 5.punktu pēc vārda “disciplinārkolēģiju” ar vārdiem “uz četriem gadiem”.

11. Izslēgt 106.4 panta pirmās daļas 3.punktu.

12. Izslēgt 106.7 pantu.

13. Papildināt 108.panta 1.punktu pēc skaitļa un vārdiem “84.panta pirmajā daļā” ar skaitli un vārdiem “86.1 panta otrajā daļā”.

14. Papildināt 117.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Valsts, paredzot atbilstošu finansējumu likumā par valsts budžetu kārtējam gadam, garantē tiesnešu neatkarību un efektīvu personas tiesisko aizsardzību kompetentā un neatkarīgā tiesā.”

15. Izteikt 118.pantu šādā redakcijā:

“118.pants. Tiesu materiāltehniskais nodrošinājums

Valsts nodrošina tiesas ar atbilstošu materiāltehnisko nodrošinājumu tiesas funkciju veikšanai.”

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Pašreizējais likums “Par tiesu varu” kopumā atbilst Eiropas Savienības standartiem, tomēr, vadoties pēc dalībvalstu ekspertu atzinumiem, kā arī Kopenhāgenas kritērijiem, likumā nepieciešams iestrādāt normas, kas nepieciešamas, lai sekmētu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Visām kandidātvalstīm ir jāatbilst Kopenhāgenas kritērijiem, kas paredz, ka dalības obligāts priekšnosacījums ir tiesiskums, cilvēktiesību ievērošana un spēja uzņemties dalībvalsts pienākumus. Grozījumi ir nepieciešami, lai Latvijas tiesu sistēma atbilstu “tiesiskuma” kritērijiem, nodrošinātu efektīvu tiesvedību un tiesas darba organizāciju, kā arī novērstu korupcijas iespējamību tiesās.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Grozījumi izstrādāti sadarbībā ar PHARE pirmsiestāšanās konsultantu, tiesnesi Dr. Raineru Devilu, kā arī piedaloties ekspertiem (tiesnešiem) Dr.Krollam un Dr.Geisleram.

Likumprojekts ietver normu, kas paredz, ka tiesu sistēmu un tiesnešu darbību regulē tiesiskums. Tā kā šis princips un Kopenhāgenas kritērijs nav skaidri minēts Satversmē, tam ir jābūt paredzētam likumā “Par tiesu varu”.

Likumprojekts paredz izslēgt tiesas procesa nepārtrauktības principu, kas saglabājies no Padomju Savienības laika procesuālajām normām un nav pazīstams Rietumu demokrātijas valstīs. Šis grozījums dos iespēju samazināt neizskatīto lietu skaitu tiesās un paātrinās tiesvedības procesu. Nepārtrauktības princips izslēgts no Kriminālprocesa likuma saskaņā ar grozījumiem, kas iesniegti Saeimā. Nepārtrauktības principu no Civilprocesa likuma izslēgs kopā ar grozījumiem, kurus izstrādā darba grupa grozījumu Civilprocesa likumā izstrādei.

Projektā ietverti arī jauni principi attiecībā uz lietu sadali tiesās. Šīs normas mērķis ir, neierobežojot tiesas priekšsēdētājus lietu sadales sistēmas veidošanā, noteikt pamatprincipus, kādi jāievēro, izstrādājot lietu sadales sistēmu. Lietu sadales sistēmas veidošana pēc abstraktiem, bet lietišķi objektīviem kritērijiem (nejaušība lietu sadalē) veicinās uzticību tiesām un izslēgs korupcijas iespējamību. Likums tiek papildināts ar pantu par tiesneša tiesībām ieņemt citus amatus tiesā, valsts pārvaldes iestādē vai starptautiskā institūcijā. Līdz šim Latvijā, pārprotot varas dalīšanas principu, valsts nav izmantojusi tiesnešu zināšanas un iegūto pieredzi valsts pārvaldē un starptautiskajās organizācijās, kā arī nav ļāvusi tiesnešiem celt savu kvalifikāciju, noteiktu laiku strādājot valsts pārvaldē vai starptautiskajās organizācijās. Lai izstrādātu normatīvā akta projektu, bieži vien nepietiek ar teorētiskām zināšanām, bet jābūt praksei, kā šādi jautājumi tiek izšķirti strīda gadījumā tiesā. Vienlaikus arī tiesnesim būtu jāzina, kā tiek izstrādāts normatīvā akta projekts un kā kopumā darbojas valsts pārvalde. No tā izriet, ka šāda tiesnešu rotācija uzlabos valsts pārvaldes kvalitāti un vienlaikus uzlabos arī tiesneša kvalifikāciju, it īpaši izskatot administratīvās lietas.

Projekts paaugstina vecuma cenzu no 25 uz 28 gadiem, kā arī darba stāžu no 2 uz 3 gadiem tiesneša kandidātiem. Grozījums nodrošinās to, ka tiesās strādās kvalificētāki juristi ar lielāku dzīves pieredzi, kas ir būtiska tiesas spriešanā. Grozījumi paredz daļēji novērst ar tiesas piesēdētāju institūciju saistītās problēmas. Grozījumi samazina piesēdētāju skaitu, paredzot, ka tiesas piesēdētājs savus pienākumus tiesā varēs pildīt vienu mēnesi gadā (līdzšinējo 2 nedēļu vietā).

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību ?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

—

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus izdot normatīvus aktus nav nepieciešams.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Likumprojekts nav saistīts ar Eiropas līguma prasībām likumdošanas saskaņošanas jomā. Likumprojekts saistīts ar 1993. gada Kopenhāgenas kritēriju prasībām.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Likumprojekts nav tieši saistīts ar citām starptautiskām organizācijām tiesību normu saskaņošanas jomā.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

—

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Konsultācijas notikušas ar pirmsiestāšanās ES konsultantu Raineru Devilu (Rainer Deville) PHARE projekta “Tiesu sistēmas reforma” ietvaros.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Likuma izpilde notiks pastāvošās institucionālās sistēmas ietvaros.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumprojekts neparedz indivīda tiesību ierobežojumus.

Tieslietu ministre I.Labucka