Grozījumi Darba likumā

Saeimas dok. Nr.4049; likumprojekts Nr.1150

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta izstrādāts, Ministru kabineta 2002. gada 29. janvāra sēdē akceptēts

(prot. Nr.5, 7.§) un 31. janvārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 62.panta piekto daļu pēc vārda “sistēmu” ar vārdiem “kā arī intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un fiziskā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku”.

2. Papildināt likumu ar 96.1 pantu šādā redakcijā:

“96.1 pants. No valsts budžeta finansējamo iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšana

(1) No valsts budžeta finansējamās valsts iestādes vadītājs izvērtē darbinieka kvalifikācijas celšanas nepieciešamību un, ja iespējams, nodrošina mācību izdevumu segšanu no attiecīgajai iestādei iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem kārtējam gadam.

(2) Izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darbinieks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā izdevumus, kas saistīti ar kvalifikācijas celšanu, ja:

1) kvalifikācijas celšanas ilgums pārsniedz vienu mēnesi gadā un pēc kvalifikācijas celšanas darbinieks valsts iestādē ir nostrādājis mazāk nekā vienu gadu;

2) kvalifikācijas celšanas ilgums pārsniedz trīs mēnešus gadā vai kvalifikācijas celšana, pārtraucot darbu, notikusi trīs līdz sešus mēnešus pēc kārtas un pēc kvalifikācijas celšanas darbinieks valsts iestādē ir nostrādājis mazāk nekā divus gadus;

3) kvalifikācijas celšana, pārtraucot darbu, notikusi vairāk nekā sešus mēnešus pēc kārtas un pēc kvalifikācijas celšanas darbinieks valsts iestādē ir nostrādājis mazāk nekā trīs gadus.

(3) Ja konkrētajā gadījumā darbiniekam var piemērot vairākus šā panta otrās daļas punktus, iestādei atmaksājamo izdevumu apmēru aprēķina, ņemot vērā to punktu, kas paredz ilgāko nostrādāšanas laiku.

(4) Šā panta otrās daļas nosacījumi nav piemērojami, ja:

1) darba līgums izbeigts sakarā ar darbinieka iesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā Nacionālajos bruņotajos spēkos vai sakarā ar darbinieka nāvi;

2) darba līgums, kas darba devēja vainas dēļ ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, atzīts par spēkā neesošu;

3) darba līgums ir uzteikts sakarā ar iestādes likvidēšanu vai saskaņā ar šā likuma 100.panta piekto daļu vai 101.panta pirmās daļas 7., 8. vai 9.punktu.

(5) Par šajā pantā noteikto izdevumu piedziņu ir atbildīga attiecīgā no valsts budžeta finansējamā valsts iestāde. Darbinieka atmaksātie līdzekļi ieskaitāmi valsts budžetā.”

3. Papildināt pārejas noteikumus ar 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk par 2002.gada 1.oktobri piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumi Nr.185 “Noteikumi par intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.”

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūnijā.

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Valsts pārvaldē ir vērojama parādība, ka valsts iestāžu darbinieki pēc kvalifikācijas paaugstināšanas pamet darbu valsts iestādēs un pāriet uz privāto sektoru kā augsti profesionāļi, jo valsts iestādes nespēj nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu. Valsts iegulda līdzekļus un nesaņem ieguldīto atpakaļ. Tā kā atalgojums valsts iestādēs nekad nespēs konkurēt ar privāto sektoru, valstij ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu tās apmācīto speciālistu palikšanu valsts darbā.

2. Tiesību akta projekta būtība.

1. Likumprojekts nodrošina iestādes vadītājam tiesības nodrošināt iespēju darbiniekam celt kvalifikāciju, sedzot mācību izdevumus.

2. Likumprojekts nosaka, ka valsts iestādes darbiniekam ir pienākums pēc kvalifikācijas celšanas, ja šos izdevumus segusi valsts iestāde, noteiktu laiku nostrādāt valsts iestādē, lai valsts gūtu labumu no tās ieguldītajiem līdzekļiem darbinieka izglītošanā.

3. Lai nodrošinātu darbinieka aizsardzību, gadījumā, ja darba attiecības tiek izbeigtas tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka rīcību, paredzēti nosacījumi, kuriem īstenojoties kvalifikācijas celšanas izdevumi nav jāatmaksā.

4. Likumprojektā ietverta norma ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt intelektuālā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku un fiziskā darba novērtēšanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. Šāds deleģējums nepieciešams, lai veidotu vienotu intelektuālā un fiziskā darba novērtēšanu, kā arī samaksas sistēmas izstrādāšanai.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Šis likumprojekts var neradīt no valsts budžeta finansēto valsts iestāžu darbiniekiem ieinteresētību celt kvalifikāciju.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts nepalielinās budžeta ieņēmumus.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts nepalielinās budžeta izdevumus.

3. Finansiālā ietekme.

Kvalifikācijas celšanas izdevumu atmaksāšana un kadru mainības samazināšanās daļēji ieekonomēs valsts līdzekļus, kas saistīti ar personāla izglītošanu.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pamatojoties uz šo likumu, jāizstrādā MK noteikumi par kārtību, kādā atmaksājami izdevumi, kas saistīti ar no valsts budžeta finansējamu valsts iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšanu. Noteikumu projekts vēl nav sagatavots. Noteikumos jāparedz, kuri izdevumi darbiniekiem ir jāatmaksā, līgumu slēgšana ar darbinieku par izdevumu atmaksāšanu un piedziņas organizēšanas jautājumi. Noteikumus paredzēts sagatavot 3 mēnešu laikā pēc grozījumu likumā pieņemšanas.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Likumprojekts šo jomu neskar.

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Konsultācijas nav notikušas.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Izstrādājot projektu, ņemts vērā SIGMA ekspertu viedoklis jautājumā par kvalifikācijas celšanas izdevumu atmaksāšanu.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Jaunas valsts institūcijas netiek radītas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo. Likumprojekts neierobežo indivīda tiesības.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās J.Krūmiņš