Konkurence vienmēr sekmē attīstību

Vakar, 12.martā, ar augstākā līmeņa sarunām beidzās Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes pārstāvju sanāksme

Vakar, 12.martā, preses konferencē Ministru kabinetā: finansu ministrs Gundars Bērziņš un Ministru prezidents Andris Bērziņš (augšējā attēlā); Ārvalstu investoru padomes līdzpriekšsēdētājs Anderss Narvingers un AIP priekšsēdētājs Ulrihs Tīlemans (apakšējā attēlā) Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Preses konferencē pēc tikšanās Ministru prezidents Andris Bērziņš atzina, ka valdības un Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) kopīgās sanāksmes ir laba tradīcija. Viņš pauda gandarījumu par to, ka diskusijas noritējušas konstruktīvi un ka nav būtisku pretrunu starp valdības un ārvalstu investoru izvirzītajiem mērķiem. Tas, ka jau divus gadus Latvijā ir augstākais ekonomikas pieaugums Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu vidū, ir arī ĀIP nopelns, atzina Ministru prezidents. Veiksmīgi sadarbojoties valdībai un ĀIP, izdevies paveikt ļoti daudz.

Kā pastāstīja A. Bērziņš, sanāksmē pārrunāts gan aizvadītajā gadā sasniegtais, gan arī izvirzīti jauni uzdevumi, kurus valdība un ārvalstu investori kopīgi īstenos nākotnē. Iztirzātie jautājumi bija saistīti ar dažādu uzņēmējdarbības attīstību kavējošu šķēršļu novēršanu un investoru vēlmēm gūt labākus nosacījumus. ĀIP izteikusi visai daudz priekšlikumu par nodokļiem, muitas procedūru tālāku vienkāršošanu, par sodiem, kas būtu jāpiemēro, ja tiek neievērotas noteiktās procedūras, u.c. Visi padomes ierosinājumi tiks detalizēti izstrādāti kopīgās investoru un valdības pārstāvju darba grupās un iekļauti turpmākās rīcības plānā, sacīja Ministru prezidents.

Runājot par iepriekšējā laika posmā paveikto, A. Bērziņš norādīja, ka no septiņdesmit septiņiem valdības pasākumu plānā uzņēmējdarbības vides uzlabošanai izvirzītajiem uzdevumiem veiksmīgi ir īstenoti sešdesmit astoņi. Daži jautājumi nav atrisināmi tik ātri, kā gribētos, jo likumdošanas saskaņošana ar ES direktīvām prasa laiku, norādīja Ministru prezidents, bet dažu uzdevumu īstenošanu kavē tehniska rakstura problēmas.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš sanāksmē prezentējis pētījumu par ēnu ekonomikas līmeni Latvijā.

Ēnu ekonomikas īpatsvars pēdējos gados samazinās: 1999. gadā nelegālā biznesa daļa ekonomikā vēl pārsniedza 38 %, bet 2000. gadā bija 25 %. G. Bērziņš atzina, ka šāda virzība priecē, un norādīja, ka darbs ir jāturpina, lai pēc diviem trim gadiem ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā būtu zemāks par ES valstu vidējo līmeni, kas pašlaik ir 15 — 16 % no kopējā ekonomikas apjoma.

ĀIP priekšsēdētājs Ulrihs Tīlemans atgādināja, ka pārāk lielais ēnu ekonomikas īpatsvars bijusi viena no problēmām, uz ko padome norādījusi, sākot savu darbību Latvijā 1999. gadā. Pēdējos gados ir vērojama situācijas uzlabošanās. “Ja ēnu ekonomika būtiski traucētu strādāt, neviena no mums šeit nebūtu,” sacīja U. Tīlemans. Arī ĀIP līdzpriekšsēdētājs Anderss Narvingers atzina, ka ēnu ekonomikas ierobežošana sekmē investīciju ieplūšanu Latvijā.

Jautāts par galvenajiem šķēršļiem, kas investoriem traucē ienākt Latvijas uzņēmējdarbības vidē, ĀIP izpilddirektors Georgs Pilmanis atbildēja: “Negodīga konkurence — ir ļoti grūti konkurēt ar vietējām firmām, kas nemaksā nodokļus.”

Atbildot uz jautājumu, vai ārvalstu uzņēmēji jūtas vienlīdzīgi lielajām Latvijas kompānijām un vai viņiem vienmēr ir skaidri spēles noteikumi, U. Tīlemans apliecināja, ka ĀIP saņem pilnīgu informāciju. To šajā tikšanās reizē vēlreiz apliecinājis finansu ministra G. Bērziņa izsmeļošais ziņojums par brīvostām un citiem jautājumiem.

Savukārt, jautāts par to, vai vietējie uzņēmēji necieš no lielo ārvalstu kompāniju meitas uzņēmumu nostiprināšanās Latvijā, A. Bērziņš atzina, ka konkurence vienmēr nāk par labu — tā rada labākus nosacījumus tieši patērētājiem.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 12.martā, preses konferencē Ministru kabinetā: Latvijas finansu ministrs Gundars Bērziņš un Ministru prezidents Andris Bērziņš; Ārvalstu investoru padomes līdzpriekšsēdētājs Anderss Narvingers un ĀIP priekšsēdētājs Ulrihs Tīlemans

Kā pastāstīja U. Tīlemans, pats svarīgākais jautājums ārvalstu investoriem tuvākajā nākotnē būs Komerclikuma sakārtošana atbilstoši ES valstu likumdošanai. ĀIP uzskata, ka Komerclikuma 20. pantā ir nepieciešami grozījumi, kas nodrošinātu kreditoru interešu aizstāvību. Pašreizējā šī likuma panta redakcija rada būtiskus draudus kreditoru aizsardzībai, jo faktiski ir atcelta solidārā atbildība uzņēmuma pārejas gadījumā. Arī Finansu ministrija un Ekonomikas ministrija nav apmierinātas ar situāciju, kāda ir šobrīd, norādīja U. Tīlemans, tāpēc, sadarbojoties visām atbildīgajām pusēm un ĀIP, Komerclikumā tiks veikti grozījumi, ietverot tādus pašus principus, kādi ir vairumā ES valstu normatīvo aktu. Diskusijas par šo jautājumu tika aktualizētas 11. martā, tiekoties ar Saeimas Juridiskās komisijas un Finansu ministrijas pārstāvjiem, un tās turpināsies jau tuvākā mēneša laikā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore