Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Valsts ieņēmumu dienestu

1. NODAĻA

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTA UZDEVUMI.

UZBŪVE UN DARBĪBAS PRINCIPI

1. pants. Valsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests ir valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.

2. pants. Valsts ieņēmumu dienesta galvenie uzdevumi

Valsts ieņēmumu dienests vada tam pakļauto iestāžu darbu, un tā galvenie uzdevumi ir:

1) nodrošināt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas;

2) realizēt valsts muitas politiku un nodrošināt muitas robežas aizsardzību;

3) kontrolēt valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību;

4) veikt kontroli un uzraudzību pār to, kā valsts ierēdņi un citi valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki ievēro likumos noteiktos ienākumu gūšanas, uzņēmējdarbības un tiesisko attiecību ierobežojumus, lai novērstu interešu sadursmes;

5) novērst un atklāt noziegumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

6) nodrošināt Valsts ieņēmumu dienestam pakļauto iestāžu darbinieku, kā arī nodokļu maksātāju apmācību nodokļu likumdošanas aktu piemērošanas jautājumos,

3. pants. Valsts ieņēmumu dienesta struktūra

1. Valsts ieņēmumu dienestu vada Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka prombūtnes laikā Valsts ieņēmumu dienestu vada viņa vietnieks.

2. Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ir šādi departamenti:

1) Nodokļu kontroles departaments;

2) Muitas departaments;

3) Finansu izziņas departaments.

3. Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļu sastāvā ir nodokļu inspekcijas, muitas vietējās iestādes un finansu izziņas dienesti, kā arī struktūrvienības, kas nodrošina nodaļu darbu.

4. pants. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks

Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks:

1) ir atbildīgs par Valsts ieņēmumu dienestam noteikto uzdevumu izpildi;

2) ierosina finansu ministram iecelt Nodokļu kontroles departamenta, Muitas departamenta un Finansu izziņas departamenta direktorus;

3) nosaka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā ietilpstošo departamentu direktoru, rajonu (republikas pilsētu) nodaļu priekšnieku kompetenci un atbildību;

4) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta štatus un struktūru;

5) pieņem darbā Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta darbiniekus un ieceļ amatā rajonu (republikas pilsētu) nodaļu priekšniekus;

6) apstiprina budžeta izdevumu tāmi un ārpusbudžeta līdzekļu izdevumu tāmi;

7) izskata sūdzības par Valsts ieņēmumu dienestam pakļauto struktūrvienību un iestāžu vadītāju pieņemtajiem lēmumiem un rīkojumiem, izņemot lēmumus, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem pārsūdzami tiesā;

8) pieprasa uzņēmuma, iestādes vai organizācijas saimnieciskās un finansiālās darbības ārpuskārtas revīziju;

9) aptur pašvaldību institūciju nelikumīgos lēmumus, kas ir pretrunā ar likumiem valsts nodokļu un nodevu jautājumos. Pašvaldību institūciju lēmumi, kuri apturēti šajā pantā paredzētajos gadījumos, tiek atcelti likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

5. pants. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (republikas pilsētas) nodaļa

1. Valsts ieņēmumu dienesta iestādes ir rajonu (republikas pilsētu) nodaļas.

2. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (republikas pilsētas) nodaļas priekšnieks:

1) vada visu Valsts ieņēmumu dienesta darbu rajonā (republikas pilsētā);

2) apstiprina nodaļas štatus un izdevumu tāmi;

3) pieņem darbā nodaļas darbiniekus;

4) pieprasa uzņēmuma, iestādes vai organizācijas saimnieciskās un finansiālās darbības ārpuskārtas revīziju.

6. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prasību izpilde

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtie lēmumi, izvirzītās prasības un dotie norādījumi šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir obligāti jāizpilda visām Valsts ieņēmumu dienesta kontrolei pakļautajām juridiskajām un fiziskajām personām.

7. pants. Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un ierēdņu sadarbība

Valsts ieņēmumu dienesta iestādes, kā arī ierēdņi savus uzdevumus fiskālās politikas un muitas politikas, kā arī noziegumu atklāšanas jomā veic, savstarpēji sadarbojoties.

2. NODAĻA

NODOKĻU KONTROLES DEPARTAMENTS

8. pants. Nodokļu kontroles departamenta uzdevumi

Nodokļu kontroles departamenta uzdevumi ir:

1) kontrolēt likumu ievērošanu valsts budžeta un pašvaldību budžetu ieņēmumu veidošanā, uzskaitīt un reģistrēt nodokļu maksātājus un ar nodokli apliekamos objektus, aprēķināt un iekasēt valsts nodokļus, nodevas un citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, veikt šo maksājumu uzskaiti un pārbaudi;

2) kontrolēt likumu ievērošanu pašvaldību nodokļu, nodevu un nenodokļu maksājumu ieviešanā un atcelšanā;

3) piedzīt valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādus;

4) uzskaitīt konfiscēto, bezīpašnieka un atbilstoši mantošanas tiesībām valsts īpašumā pārgājušo mantu, nodrošināt kontroli pār tās realizāciju un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā;

5) izstrādāt nodokļu likumu un nodokļu aplikšanas jautājumos noslēgto starpvalstu līgumu piemērošanas metodiku un pēc saskaņošanas ar Grāmatvedības metodisko padomi noteikt kārtību, kādā nodokļu aprēķināšanas operācijas atspoguļojamas grāmatvedībā;

6) apmācīt Nodokļu kontroles departamenta darbiniekus un nodokļu maksātājus nodokļu likumdošanas aktu piemērošanas jautājumos;

7) lai izpildītu šajā pantā noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;

8) organizēt šā likuma 2. panta 3. punktā noteikto uzdevumu izpildi;

9) saņemt no valsts ierēdņiem un citām personām finansu deklarācijas un pārbaudīt tajās norādīto ziņu patiesumu un ienākumu avotu likumību;

10) atklāt un novērst amatpersonu likumpārkāpumus uzņēmējdarbības ierobežošanas jomā;

11) pēc Valsts ieņēmumu dienesta iestāžu un valsts izmeklēšanas un izziņas iestāžu pieprasījuma veikt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) saimnieciskās un finansiālās darbības revīziju.

9. pants. Nodokļu kontroles iestādes un ierēdņi

1. Nodokļu kontroles iestādes ir Nodokļu kontroles departaments un tam pakļautās rajonu (republikas pilsētu) nodokļu inspekcijas, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļās.

2. Nodokļu kontroles iestāžu ierēdņi ir Nodokļu kontroles departamenta direktors, direktora vietnieki, struktūrvienību vadītāji, rajonu (republikas pilsētu) nodokļu inspekciju priekšnieki, viņu vietnieki, struktūrvienību vadītāji, galvenie inspektori un inspektori.

10. pants. Nodokļu kontroles iestāžu ierēdņu tiesības

1. Visiem nodokļu kontroles iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības:

1) uzrādot dienesta apliecību, brīvi apmeklēt Latvijas Republikas teritorijā izvietotās juridisko un fizisko personu ražošanas telpas, noliktavas, tirdzniecības un citas telpas, arī reģistrācijas dokumentos norādītās dzīvojamās telpas, kas saistītas ar ieņēmumu vai peļņas gūšanu, pārbaudīt uzņēmējdarbībā izmantojamos materiāltehniskos resursus, izejvielas un izgatavoto produkciju, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes, banku un pašvaldību iestādes;

2) izdarīt saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas, pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, aizplombēt kases, kasu telpas, noliktavas un arhīvus, lai nodrošinātu dokumentācijas, naudas līdzekļu un materiālo vērtību saglabāšanu saimnieciskās un finansiālās darbības revīziju un pārbaužu laikā;

3) pieprasīt un saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām grāmatvedības bilances un pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus revīzijām un pārbaudēm nepieciešamos dokumentus, tos pārbaudīt, noteikt valsts budžetā un pašvaldību budžetos, kā arī speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos iemaksājamo valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu apmērus, soda naudas summas, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

4) uzdot juridiskajām un fiziskajām personām noteiktā termiņā novērst konstatētos pārkāpumus attiecībā uz valsts un pašvaldību ieņēmumiem, kā arī nodokļu likumdošanas aktu pārkāpumus;

5) pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem, iestādēm, organizācijām, pašvaldībām, bankām un citām finansu un kredīta iestādēm, kā arī no fiziskajām personām nepieciešamās izziņas un dokumentu oriģinālus vai norakstus, kas liecina par pārbaudāmās juridiskās vai fiziskās personas saimniecisko un finansiālo darbību, mantu un ienākumiem, kā arī pieprasīt un saņemt attiecīgus paskaidrojumus;

6) sastādīt aktu un izņemt juridiskajām un fiziskajām personām uz revīzijas laiku vai līdz laikam, kad tās pilnībā būs norēķinājušās ar valsts budžetu par aprēķinātajiem maksājumu parādiem, patentus, reģistrācijas apliecības un citus dokumentus, kas saistīti ar saimniecisko un finansiālo darbību un apstiprina ienākumu, peļņas vai citu ar nodokļiem apliekamo objektu slēpšanu no aplikšanas ar nodokļiem, ja tiek pārkāpta kārtība, kādā drīkst veikt uzņēmējdarbību, vai ir paredzēta saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija vai nodokļu samaksas pārbaude;

7) savas kompetences ietvaros likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros uzlikt vainīgajām amatpersonām, kā arī fiziskajām personām administratīvos naudas sodus.

2. Tikai nodokļu kontroles iestāžu vadītājiem un viņu vietniekiem ir tiesības:

1) sadarbībā ar Finansu izziņas departamentu sagatavot materiālus par likumdošanas aktu pārkāpumiem valsts ieņēmumu jomā un vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

2) ja nodokļu inspektoriem nav tiesību izdarīt bezstrīda piedziņu vai piedziņa vēršama uz mantu, celt prasību tiesā par valsts nodokļu, nodevu, soda naudas un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parādu, kā arī juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbībā konstatēto nelikumīgi iegūto līdzekļu piedziņu attiecīgo budžetu ieņēmumos; lai nodrošinātu prasības izpildi, aprakstīt mantu (sastādot aktu), uz kuru vēršama piedziņa;

3) celt prasību tiesā par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu, ja tas izvairās no valsts nodokļu maksāšanas un ar to saistītas uzskaites, pārskata vai kontroles dokumentu kārtošanas;

4) celt prasību tiesā (valsts kā kreditora vārdā) par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbības izbeigšanu vai maksātnespēju, ja tas izvairās no valsts nodokļu maksāšanas un ar to saistītās uzskaites, pārskata vai kontroles dokumentu kārtošanas vai nav spējīgs izpildīt valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu saistības;

5) saņemt no ministrijām un citām valsts pārvaldes institūcijām, bankām un citām finansu un kredīta iestādēm, pašvaldībām, zvērinātiem revidentiem un auditororganizācijām to veikto pārbaužu un revīziju aktus, kā arī jebkuras citas ziņas, kas saistītas ar nodokļu maksātāju uzskaiti un viņu saimniecisko un finansiālo darbību;

6) dot bankām un citām finansu un kredīta iestādēm obligāti izpildāmus rīkojumus par juridisko un fizisko personu norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu, līdz šīs personas ir pilnīgi norēķinājušās ar budžetu, ja juridiskās un fiziskās personas nav laikā iesniegušas, atsakās iesniegt vai slēpj no Nodokļu kontroles departamenta ierēdņiem grāmatvedības pārskatus, bilances, norēķinus, deklarācijas un citus dokumentus par attiecībām ar budžetu, pretojas pārbaudes vai revīzijas veikšanai, noteiktā termiņā neizpilda Nodokļu kontroles departamenta ierēdņu lēmumus, kā arī ja pārbaudes laikā konstatēta ienākumu slēpšana, nodokļu nepareiza aprēķināšana, nelikumīgu operāciju veikšana;

7) piedzīt no juridiskajām un fiziskajām personām bezstrīda kārtībā ieskaitīšanai budžetos vai speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos noteiktā termiņā nenomaksātās valsts un pašvaldību ieņēmumu, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas, likumos paredzētās soda naudas (ja konstatēta peļņas (ienākumu) samazināšana vai slēpšana) un citas likumdošanas aktos paredzētās soda naudas, kā arī ienākumus, kuri iegūti, veicot uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas vai atļaujas (licences); sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam bezstrīda kārtībā piedzenamo maksājumu un soda naudas samaksu;

8) pagarināt valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņus līdz vienam mēnesim, bet pēc saskaņošanas ar Finansu ministriju — līdz trim mēnešiem, neaprēķinot likumā noteikto soda naudu; ar pašvaldības piekrišanu pagarināt pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu samaksas termiņus līdz trim mēnešiem, neaprēķinot likumā noteikto soda naudu;

9) atmaksāt bezstrīda kārtībā valsts budžetā, pašvaldību budžetos un speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos nepareizi ieskaitīto (piedzīto) valsts nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu summas.

3. Lietās par valsts nodokļu parāda piedziņu Nodokļu kontroles departamenta ierēdņiem, kuri apraksta parādnieka mantu un piedzen parādu saskaņā ar tiesas spriedumu, tiek piešķirtas tiesu izpildītāja tiesības, un viņu darbību, kā arī ar sprieduma izpildīšanu saistītos nepieciešamos izdevumus un atlīdzību viņiem nosaka saskaņā ar Latvijas Civilprocesa kodeksu.

3. NODAĻA

MUITAS DEPARTAMENTS

11. pants. Muitas departamenta uzdevumi

1. Preču un citu priekšmetu muitas kontrole, to aplikšana ar muitas nodokli un muitas nodevām, muitas nodokļa un muitas nodevu iekasēšana un muitas kontroles noformēšana, kā arī valsts ekonomiskās robežas aizsardzība ir tikai muitas lieta.

2. Īstenojot muitas politiku, muitas iestāžu uzdevumi ir:

1) kontrolēt muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;

2) piemērot muitas tarifus, kontrolēt preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanu, iekasēt valsts nodokļus, muitas nodokli un muitas nodevas, kā arī citus valsts noteiktos obligātos maksājumus, kas saskaņā ar likumdošanas aktiem nomaksājami uz muitas robežas;

3) sadarboties ar ārvalstu muitas iestādēm, aizturot kontrabandas kravas un konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanu un izvešanu;

4) likumos noteiktajā kārtībā sniegt muitas iestāžu darbības pārskatu un statistikas pamatdatus;

5) saskaņā ar likumdošanas aktiem nodrošināt valsts institūcijas, uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), organizācijas un fiziskās personas ar informāciju muitas lietās; gatavot speciālistus un paaugstināt speciālistu kvalifikāciju ar muitu saistītajos jautājumos;

6) sadarboties ar tiesībaizsardzības, valsts kontroles un valsts pārvaldes iestādēm, kā arī citām institūcijām jautājumos par muitas lietās pieņemto likumdošanas aktu ievērošanu;

7) pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu.

12. pants. Muitas iestādes un ierēdņi

1. Muitas iestādes ir Muitas departaments un tam pakļautās rajonu (republikas pilsētu) muitas vietējās iestādes (muitas kontrolpunkti, muitas robežas caurlaides punkti un citas struktūrvienības), kas darbojas Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļās.

2. Muitas iestāžu ierēdņi ir Muitas departamenta direktors, direktora vietnieks, struktūrvienību vadītāji, rajonu (republikas pilsētu) muitas vietējo iestāžu priekšnieki, muitas eksperti, muitas inspektori un muitas uzraugi.

13. pants. Muitas ierēdņu tiesības

1. Visiem muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības ieiet uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju, kā arī īpašo un atklāto ekonomisko zonu teritorijā vai telpā, kurā atrodas muitas kontrolei pakļautās preces un citi priekšmeti.

2. Muitas iestāžu ierēdņiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības, ja nepieciešams, likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā nēsāt un lietot šaujamieročus, speciālos aizsardzības līdzekļus, kā arī speciālos līdzekļus transporta apturēšanai uz Latvijas Republikas muitas robežas.

3. Lai nodrošinātu muitas uzdevumu izpildi, muitas iestādes sadarbojas ar valsts un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), organizācijām un fiziskajām personām.

4. Muitas iestāžu ierēdņiem ir tiesības un pienākums patstāvīgi vai kopā ar robežapsardzības, imigrācijas un sabiedriskās kārtības dienestu darbiniekiem aizturēt Latvijas Republikas valsts robežas pārkāpējus likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

4. NODAĻA

FINANSU IZZIŅAS DEPARTAMENTS

14. pants. Finansu izziņas departamenta uzdevumi

Finansu izziņas departamenta uzdevumi ir:

1) veikt likumdošanas aktos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu noziegumus un citus likumpārkāpumus valsts ieņēmumu sfērā, izņemot speciālo operatīvo darbību;

2) veikt likumdošanas aktos noteikto operatīvo darbību, lai atklātu noziegumus un citus likumpārkāpumus Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu darbībā, izņemot speciālo operatīvo darbību;

3) izdarīt izziņu krimināllietās, kas ierosinātas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu konstatētajiem faktiem valsts ieņēmumu sfērā.

15. pants. Finansu izziņas iestādes un ierēdņi

1. Finansu izziņas iestādes ir Finansu izziņas departaments un tam pakļautie rajonu (republikas pilsētu) finansu izziņas dienesti, kas darbojas Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļās.

2. Finansu izziņas iestāžu ierēdņi ir Finansu izziņas departamenta direktors, direktora vietnieks, vecākie finansu izziņas inspektori un finansu izziņas inspektori.

16. pants. Finansu izziņas iestāžu ierēdņu tiesības

1. Finansu izziņas iestāžu ierēdņiem ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā veikt operatīvo darbību Valsts ieņēmumu dienesta kompetences jautājumos.

2. Finansu izziņas departamentam ir Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktās izziņas iestādes pilnvaras.

3. Lai atklātu un novērstu noziegumus un citus likumpārkāpumus, Finansu izziņas departamenta ierēdņiem ir tiesības, kas noteiktas šā likuma 10. panta pirmās daļas 1., 2., 3. punktā (izņemot tiesības noteikt maksājumu apmēru un soda naudas summu), 5. un 6. punktā, otrās daļas 5. punktā un 13. panta otrajā daļā, kā arī tiesības piedalīties Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu veiktajos pasākumos.

5. NODAĻA

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTA IERĒDŅU PIEŅEMŠANA DARBĀ UN

ATBILDĪBA, VIŅU LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANAS KĀRTĪBA,

VALSTS IEŅĒMUMU DIENESTA MATERIĀLAIS NODROŠINĀJUMS

17. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem izvirzāmās prasības

Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kuras atbilstību amatam atzinusi attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta iestādes atestācijas komisija.

18. pants. Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi pieņemami darbā un atbrīvojami vai atlaižami no darba

1. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieku ieceļ amatā Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma.

2. Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka vietnieku, Nodokļu kontroles departamenta direktoru, Muitas departamenta direktoru un Finansu izziņas departamenta direktoru ieceļ amatā finansu ministrs pēc Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka ieteikuma.

3. Pārējos Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta pārvalžu, daļu un nodaļu vadītājus un darbiniekus pieņem darbā Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks pēc attiecīgā departamenta direktora ieteikuma.

4. Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (republikas pilsētu) nodaļu priekšniekus ieceļ amatā Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieks.

5. Rajonu (republikas pilsētu) nodaļu darbiniekus pieņem darbā nodaļu priekšnieki.

6. Šāda pati kārtība attiecas arī uz visu amatpersonu atbrīvošanu vai atlaišanu no darba.

19. pants. Ierēdņa statuss

Valsts ieņēmumu dienests ir civildienests, un tā ierēdņiem ir civildienesta ierēdņa statuss.

20. pants. Ierēdņu tiesiskā aizsardzība

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu realizēt viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, pret viņiem vērstiem draudiem vai vardarbību, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas tiek sauktas pie likumā noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko ieroci vai citus personiskās aizsardzības līdzekļus.

3. Pensijas piešķiršanas un maksāšanas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem nosaka likums «Par valsts pensijām». Uz viņiem attiecas arī citas likumdošanas aktos paredzētās garantijas.

21. pants. Ierēdņa atbildība

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem aizliegts izpaust juridisko un fizisko personu komercnoslēpumus, kas viņiem kļuvuši zināmi sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Par komercnoslēpuma izpaušanu vainīgais ierēdnis tiek saukts pie likumā noteiktās atbildības.

22. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus un rīkojumus var pārsūdzēt mēneša laikā attiecīgās struktūrvienības priekšniekam, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus piedziņas lietās, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā. Struktūrvienības priekšniekam sūdzība jāizskata un atbilde iesniedzējam jādod viena mēneša laikā.

2. Departamentu direktoru pieņemtos lēmumus, izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus piedziņas lietās, kas pārsūdzami likumā noteiktajā kārtībā tiesā, var pārsūdzēt Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam.

3. Pārsūdzēšana neaptur Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildi, kā arī šā ierēdņa pienākumu izpildi.

23. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas ir jāatdod maksātājam. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās vidējās kredīta likmes attiecīgajā periodā.

2. Zaudējumus, kas juridiskajai vai fiziskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības rezultātā, atlīdzina no valsts budžeta.

3. Vainīgajam ierēdnim zaudējumi jāatlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.

24. pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

1. Valsts ieņēmumu dienestu finansē no valsts budžeta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta darbības attīstīšanai un veicināšanai izmanto 20 procentus no budžetā un speciālajos valsts un pašvaldību ārpusbudžeta fondos pārskaitāmajiem maksājumiem, kuri papildus aprēķināti veikto pārbaužu, revīziju un kontroles darba rezultātā, kā arī 20 procentus no summas, kas ieņemta no konfiscēto preču un citu priekšmetu realizācijas un no iekasētajiem naudas sodiem par juridisko un fizisko personu izdarītajiem muitas noteikumu pārkāpumiem.

Šo līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienesta priekšnieka apstiprināts nolikums.

25. pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu apliecības un atšķirības zīmes

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, kuru nēsāšanas kārtību nosaka Muitas departamenta direktors.

26. pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienests ir juridiskā persona; tam ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (republikas pilsētas) nodaļa ir juridiskā persona; tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un nodaļas nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem — pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Latvijas Muitas kodeksā.

PĀREJAS NOTEIKUMI

1. Finansu ministrijai līdz 1993. gada 1. novembrim iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta personālsastāvu un budžeta asignējumu aprēķinus 1993. gada IV ceturksnim un 1994. gadam.

2. Līdz 1994. gada 1. aprīlim pilnīgi pabeigt Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu,

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos likums «Par Latvijas Valsts finansu inspekciju» tiek atzīts par spēku zaudējušu.

4. Noteikumus attiecībā uz likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» izpildi pieņem Ministru kabinets.

Likums Saeimā pieņemts 1993. gada 28. oktobrī

Valsts prezidents G. ULMANIS

Rīgā 1993. gada 11. novembrī