Latvijas Republikas valdība un Ķīnas Republikas (Taivanas) valdība, turpmāk sauktas Līgumslēdzējas Puses,

vēlēdamās veicināt abpusēji izdevīgu ekonomisko sadarbību un radīt godīgus un taisnīgus apstākļus katras Līgumslēdzējas Puses investoriem, kas izdara investīcijas otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā,

atzīdamas, ka šāda investīciju veicināšana un aizsargāšana labvēlīgi ietekmē ekonomisko attiecību paplašināšanos starp abām Līgumslēdzējām Pusēm un sekmē investīciju iniciatīvas,

NOLEMJ:

1. pants

TERMINU SKAIDROJUMS

Šajā līgumā:

1. Termins «investīcija» nozīmē visādu veidu kapitāla ieguldījumus, kurus vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītājs izdarījis otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar otras Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem vai arī par kuriem šis ieguldītājs ir noslēdzis vienošanos ar otras Līgumslēdzējas Puses valdību vai pārstāvniecību un kuri ietver galvenokārt, bet ne tikai:

a) kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī jebkuras īpašumtiesības — tādas kā ieķīlāšanas tiesības, hipotēkas, garantijas un citas tiesības;

b) daļas, akcijas, pajas uzņēmumos vai citu veidu kapitālieguldījumus uzņēmējsabiedrībās;

c) īpašumtiesības uz naudu vai jebkuru tautsaimnieciskās darbības radītu vērtību;

d) intelektuālā īpašuma tiesības, tehnoloģijas, preču zīmes, nou-hau, firmas prestiža un citas līdzīgas tiesības;

c) likumā paredzētās biznesa koncesijas, kas noteiktas vai nu administratīvi, vai fiksētas līgumā, arī koncesijas, kas saistītas ar dabas resursu meklēšanu, attīstīšanu, iegūšanu un izmantošanu.

2. Attiecībā uz precēm, kuras, pamatojoties uz nomas līgumu, ir nomnieka rīcībā vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, bet kuru iznomātājs ir otras Līgumslēdzējas Puses fiziskā vai juridiskā persona, ir jāievēro tie paši noteikumi, kādi tiek piemēroti attiecībā uz investīcijām.

3. Termins «investors» apzīmē:

a) jebkuru fizisko personu, kas ir Līgumslēdzējas Puses pilsonis(-e) saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem;

b) jebkuru juridisko personu, kas ir attiecīgi reģistrēta vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā vai kādā trešajā valstī, ja tajā ir jebkuras Līgumslēdzējas Puses investora kapitāla lielākā daļa.

2. pants

INVESTĪCIJU VEICINĀŠANA UN AIZSARGĀŠANA

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei savā teritorijā jāveicina otras Līgumslēdzējas Puses investoru kapitāla ilgtermiņa ieguldījumi saskaņā ar vispārējo politiku ārvalstu investīciju jomā un atbilstoši savas valsts likumdošanas aktiem jāpieņem šādas investīcijas.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei vienmēr jānodrošina godīga un objektīva attieksme pret otras Līgumslēdzējas Puses investoru investīcijām, un tā nedrīkst ar nepamatotiem vai diskriminējošiem noteikumiem kavēt šo investīciju pārvaldīšanu un izlietošanu, kā arī preču iegādi, pakalpojumu izmantošanu un saražotās produkcijas pārdošanu.

3. Fiziskajām personām, kas strādā pie vienas Līgumslēdzējas Puses investora, saskaņā ar likumiem un noteikumiem par bezvalstnieku iebraukšanu un pagaidu uzturēšanos ir jāatļauj kopā ar saviem ģimenes locekļiem iebraukt, uzturēties otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā un izbraukt no tās, lai veiktu ar investīcijām saistītās darbības.

4. Lai radītu labvēlīgus apstākļus finansiālā stāvokļa un ar investīcijām saistīto darbību rezultātu novērtēšanai vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šai Līgumslēdzējai Pusei, ievērojot savas valsts grāmatvedības un revīzijas noteikumus, ir jāatļauj kārtot grāmatvedību un izdarīt revīziju saskaņā ar investētājas valsts, kā arī starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kurus pieņēmusi, piemēram, Starptautiskā komiteja grāmatvedības standartu noteikšanai.

Šādi uzskaites un revīziju rezultāti ir brīvi nododami investoriem.

5. Šis līgums pilnībā aizsargā investīcijas, kas izdarītas saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses likumiem un noteikumiem, kuras teritorijā tās izdarītas.

3. pants

ATTIEKSME PRET INVESTĪCIJĀM

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei savā teritorijā jāizturas pret otras Līgumslēdzējas Puses investīcijām vai peļņu ar tādu pašu labvēlību, ar kādu tā izturas pret jebkuras trešās valsts investoru investīcijām vai peļņu.

2. Katrai Līgumslēdzējai Pusei savā teritorijā jāizturas pret otras Līgumslēdzējas Puses investoru investīciju pārvaldīšanu un izlietošanu ar tādu pašu labvēlību, ar kādu tā izturas pret trešo valstu investoru investīcijām.

3. Papildus šā panta 1. un 2. punkta noteikumiem katrai Līgumslēdzējai Pusei iespēju robežās un atbilstoši savas valsts likumiem un noteikumiem jāizturas pret otras Līgumslēdzējas Puses investoru investīcijām tāpat, kā tā izturas pret savas valsts fizisko un juridisko personu investīcijām.

4. Neskatoties uz šā panta 1. punkta noteikumiem, Līgumslēdzējai Pusei, kas ir noslēgusi vai var noslēgt līgumu ar trešajām valstīm par muitas savienības, kopējā tirgus un brīvās tirdzniecības zonas izveidošanu, ir neierobežotas iespējas izrādīt labvēlīgu attieksmi pret šo trešo valstu investoru investīcijām.

5. Šā panta 1. punkta noteikumus nedrīkst interpretēt tā, ka vienai Līgumslēdzējai Pusei būtu pienākums izturēties ar lielāku labvēlību pret otras Līgumslēdzējas Puses investoriem vai dot tiem kādas priekšrocības vai privilēģijas, balstoties uz savas valsts likumdošanas aktiem vai starptautiskajiem līgumiem par nodokļu iekasēšanu.

4. pants

ATSAVINĀŠANA UN KOMPENSĀCIJA

1. Neviena Līgumslēdzēja Puse nedrīkst tieši vai netieši atņemt otras Līgumslēdzējas Puses investoram tā investīciju, izņemot šādus gadījumus:

a) ja atsavināšana tiek veikta sabiedrības interesēs un saskaņā ar likumdošanas aktiem;

b) ja atsavināšana ir pareiza un objektīva;

c) ja atsavināšana ir saistīta ar tūlītējas, adekvātas un valūtas kursam atbilstošas kompensācijas izmaksāšanu, kura ietvertu atsavinātās investīcijas tirgus vērtību atsavināšanas brīdī un komerciālajām likmēm atbilstošus procentus, kādi pienākas līdz kompensācijas izmaksāšanas dienai. Kompensācija nekavējoties pārskaitāma brīvi konvertējamā valūtā.

2. Šā panta 1. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu no investīcijām, kā arī uz ieņēmumiem investīciju likvidācijas gadījumā.

3. Pret jebkuras Līgumslēdzējas Puses investoriem, kuru investīcijas cieš zaudējumus otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā karadarbības vai cita bruņota konflikta, valsts ārkārtējā stāvokļa izsludināšanas, revolūcijas, sacelšanās, dumpja vai nemieru rezultātā, nosakot viņiem kompensāciju vai atlīdzību, jāizturas tikpat labvēlīgi, kā šādā gadījumā izturētos pret savas valsts fiziskajām vai juridiskajām personām vai jebkuras trešās valsts investoriem. Attiecīgie maksājumi nekavējoties pārskaitāmi brīvi konvertējamā valūtā.

5. pants

NAUDAS PĀRSKAITĪJUMI

1. Katrai Līgumslēdzējai Pusei nekavējoties jāveic pārskaitījumi brīvi konvertējamā valūtā:

a) no ienākumiem, kas uzkrāti no jebkura otras Līgumslēdzējas Puses investora investīcijām, ieskaitot ienākumus no kapitāla, peļņu, procentus, dividendes, maksājumus par licencēm, autorhonorārus un citus ieņēmumus;

b) no ieņēmumiem, kas iegūti otras Līgumslēdzējas Puses investora investīciju pilnīgas vai daļējas izpārdošanas vai likvidācijas gadījumā;

c) no līdzekļiem, kas iegūti, atmaksājot aizdevumus;

d) no to fizisko personu peļņas, kuras nav attiecīgas Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, bet kurām sakarā ar investīcijām ir atļauts strādāt šīs Līgumslēdzējas Puses teritorijā, kā arī no citām summām, kas paredzētas ar investīciju pārvaldīšanu saistīto izdevumu segšanai.

2. Līgumslēdzējas Puses apņemas izturēties pret šā panta 1. punktā minētajiem pārskaitījumiem ar tādu pašu labvēlību, ar kādu tās izturas pret jebkuras trešās valsts investoru pārskaitījumiem.

3. Katrs šajā līgumā minētais naudas pārskaitījums:

a) izdarāms pēc valūtas maiņas kursa, kādu pārskaitījuma dienā noteikusi tās Līgumslēdzējas Puses centrālā banka, kura izdara pārskaitījumu;

b) uzskatāms par izdarītu noteiktā termiņā, ja tas ir veikts laika posmā, kāds normāli nepieciešams, lai nokārtotu pārskaitījuma formalitātes, bet ne vēlāk kā 30 dienās, skaitot no datuma, kurā tas bija jāizdara.

6. pants

TIESĪBU NODOŠANA

Ja viena no Līgumslēdzējām Pusēm vai tās norādītā iestāde izdara maksājumus kādam no šīs Līgumslēdzējas Puses investoriem saskaņā ar garantiju, kas piešķirta sakarā ar investīcijām otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, šai Līgumslēdzējai Pusei, neiebilstot pret 8. pantā minētajām pirmās Līgumslēdzējas Puses tiesībām, jāatzīst jebkuru šāda investora tiesību nodošana pirmajai Līgumslēdzējai Pusei vai tās norādītajai iestādei, kura visas šīs tiesības pieņem.

7. pants

STRĪDI STARP INVESTORU UN LĪGUMSLĒDZĒJU PUSI

1. Visi strīdi, kas radušies starp vienu Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses investoru attiecībā uz investīcijām vai šā līguma skaidrojumu un piemērošanu, ja iespējams, jāizšķir draudzīgā ceļā.

2. Ja strīdu šādi nevar izšķirt sešu mēnešu laikā no brīža, kad viena Līgumslēdzēja Puse to ierosinājusi, strīds pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma jāiesniedz izskatīšanai Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesā. Šķīrējtiesai jāvadās pēc Starptautiskās tirdzniecības palātas 1988. gada arbitrāžas un samierināšanas noteikumiem.

3. Ja abas Līgumslēdzējas Puses ir pievienojušās Vašingtonas 1965. gada 18. marta konvencijai par strīdu izšķiršanu attiecībā uz vienas valsts pilsoņu investīcijām citā valstī, strīdu pēc investora pieprasījuma var izskatīt Starptautiskais centrs ar investīcijām saistīto strīdu noregulēšanai. Līdz ar to katra Līgumslēdzēja Puse saskaņā ar minēto Vašingtonas konvenciju piekrīt jebkuru ar investīcijām saistīto strīdu iesniegt izskatīšanai šajā Starptautiskajā centrā. Ja strīdā iesaistītajām Līgumslēdzējām Pusēm ir dažādi viedokļi par to, vai strīda noregulēšanai piemērotāks ir arbitrāžas vai samierināšanas ceļs, investoram ir tiesības pašam to izvēlēties.

4. Lai piemērotu šā panta 3. punktu, jebkura juridiskā persona, kas izveidota saskaņā ar vienas Līgumslēdzējas Puses likumdošanas aktiem, ja pirms strīda rašanās vairākums akciju pieder otras Līgumslēdzējas Puses investoriem, saskaņā ar minētās Vašingtonas konvencijas 256. (2) 6. pantu pielīdzināma otras Līgumslēdzējas Puses juridiskajai personai.

5. Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām strīda pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse to izpilda saskaņā ar savas valsts likumiem.

8. pants

STRĪDI STARP LĪGUMSLĒDZĒJĀM PUSĒM

1. Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām Pusēm par šā līguma skaidrojumu un piemērošanu jāatrisina Līgumslēdzēju Pušu valdībām sarunu ceļā, ja šāds risinājums ir iespējams.

2. Strīdu, kas pēc vienas Līgumslēdzējas Puses pieprasījuma sešu mēnešu laikā nav atrisināts sarunu ceļā, pēc jebkuras Līgumslēdzējas Puses lūguma var iesniegt izskatīšanai šķīrējtiesā.

3. Šķīrējtiesu sasauc pēc vajadzības, un katra Līgumslēdzēja Puse izraugās vienu pārstāvi. Šie divi pārstāvji vienojas par šķīrējtiesas priekšsēdētāju no kādas trešās valsts, un to ieceļ abu Līgumslēdzēju Pušu valdības. Pārstāvji jāizraugās divu mēnešu laikā, bet priekšsēdētājs — četru mēnešu laikā no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi par savu vēlmi iesniegt strīdu šķīrējtiesā.

4. Ja nav ievēroti šā līguma 3. pantā minētie termiņi un ja nav panākta cita vienošanās, jebkura Līgumslēdzēja Puse var lūgt Starptautiskās miertiesas prezidentu izraudzīt pārstāvjus šķīrējtiesā.

5. Ja Starptautiskās miertiesas prezidents kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt šā panta 4. punktā minēto pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, jālūdz, lai pārstāvjus šķīrējtiesā izraugās viceprezidents. Ja viceprezidents kādu iemeslu dēļ nevar izpildīt šo pienākumu vai ja viņš ir vienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis, jālūdz, lai pārstāvjus šķīrējtiesā izraugās augstāks miertiesas loceklis, kam ir tādas tiesības un kas nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis.

6. Šķīrējtiesa ar balsu vairākumu pieņem lēmumu, kas ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katrai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz izdevumi, kas saistīti ar tās izraudzīto pārstāvi, kā arī citādu pārstāvību šķīrējtiesā. Izdevumi, kas saistīti ar šķīrējtiesas priekšsēdētāju, kā arī jebkuri citi izdevumi jāsedz abām Līgumslēdzējām Pusēm vienādās daļās. Šķīrējtiesa tomēr var savā lēmumā norādīt, ka vienai Līgumslēdzējai Pusei jāsedz lielāka izdevumu daļa. Šķīrējtiesas citas procedūras nosaka pati tiesa.

9. pants

LĪGUMA PIEMĒROŠANA

1. Šīs līgums neierobežo tiesības un priekšrocības, kādas pienākas vienas Līgumslēdzējas Puses investoram otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā saskaņā ar šīs valsts vai starptautiskajiem likumiem.

2. Šis līgums attiecas uz visām investīcijām, kas izdarītas pirms vai pēc šā līguma stāšanās spēkā, taču tas neattiecas uz investīcijām, kas izdarītas pirms 1987. gada 1. janvāra, ja vien starp Līgumslēdzējām Pusēm nav bijusi īpaša vienošanās.

10. pants

LĪGUMA STĀŠANĀS SPĒKĀ, DARBĪBAS TERMIŅŠ UN TĀ IZBEIGŠANĀS

1. Šis līgums stājas spēkā ar dienu, kad abu Līgumslēdzēju Pušu valdības paziņo viena otrai, ka ir izpildītas nepieciešamās juridiskās procedūras attiecībā uz līguma stāšanos spēkā.

2. Šis līgums ir spēkā divdesmit gadus. Turklāt tas ir spēkā divpadsmit mēnešus no dienas, kad viena Līgumslēdzēja Puse ir iesniegusi otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstveida paziņojumu par savu lēmumu izbeigt šo līgumu.

3. Attiecībā uz investīcijām, kas izdarītas pirms dienas, kad tiek paziņots par šā līguma izbeigšanu, 1. un 9. pantā minētie noteikumi paliek spēkā turpmākos divdesmit gadus, skaitot no šīs dienas.

Sastādīts Taibei 1992. gada 17. septembrī divos eksemplāros angļu valodā.

Latvijas Republikas valdības vārdā  Latvijas Republikas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Ķīnas Republikas (Taivanas) valdības vārdā Ķīnas Republikas (Taivanas) ārlietu ministrs  Frederiks F. Čens

Tulkojums pieņemts Saeimā 1993. gada 4. novembrī.

Saeimas sekretārs I. Daudišs