LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pagaidnolikumu

Lēmums Nr. 37 (prot. Nr. 6, 5. §)

1. Apstiprināt pievienoto Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas pagaidnolikumu.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus Ministru Padomes lēmumus un rīkojumus:

1990. gada 22. jūnija lēmumu Nr. 32 «Par Tautas izglītības ministrijas darbu» (Ziņotājs, 1990, 35);

1990. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 42 «Par tautas izglītības ministra vietniekiem»;

1990. gada 10. oktobra lēmumu Nr.187 «Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas nolikumu» (Ziņotājs, 1991, 21);

1991. gada 14. oktobra lēmumu Nr. 272 «Par M. Kaņepēju»;

1991. gada 24. decembra rīkojumu Nr. 564-r;

1992. gada 7. jūlija lēmumu Nr. 259 «Par ministriju un pašvaldību darba pilnveidošanu revīzijas jautājumos»; 1992. gada 10. septembra rīkojumu Nr. 326-r; 1992. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 431 «Par E. Aldermani».

3. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijai līdz 1993. gada 15. oktobrim izstrādāt ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu darbības tehniskā nodrošinājuma projektu un paredzēt iespējamo ministrijas centrālā aparāta štata vietu samazināšanu.

4. Lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs J. VAIVADS

Rīgā 1993. gada 7. septembrī

APSTIPRINĀTS
ar Ministru kabineta
1993. gada 7. septembra lēmumu Nr. 37

Izglītības, kultūras un zinātnes ministrijas
PAGAIDNOLIKUMS

1. Izglītības, kultūras un zinātnes ministrija (tālāk tekstā — «ministrija») ir valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku izglītības, kultūras, zinātnes, sporta un jaunatnes lietu jomā.

2. Ministrija savā darbībā ievēro Satversmi, Latvijas Republikas likumus un Ministru kabineta lēmumus; savus uzdevumus un funkcijas tā veic sadarbībā ar citām ministrijām, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām.

3. Ministrija atbild par tai pakļautajām institūcijām, tās ir juridiskas personas un īsteno ministrijas politiku. Ministrijai pakļautās institūcijas pēc ministrijas ierosinājuma tiek dibinātas un likvidētas ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu. Ministrijai pakļautās institūcijas ir:

Sporta pārvalde,

Valsts izglītības inspekcija,

Valsts kultūras inspekcija,

Centralizētā grāmatvedība,

Arodskolu centralizētās grāmatvedības Rīgā, Liepājā un Daugavpilī,

Izglītības attīstības institūts,

Informatizācijas servisa centrs,

Murjāņu sporta ģimnāzija,

Juglas sanatorijas skola,

mācību un pāraudzināšanas iestāde,

J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola,

Rīgas horeogrāfijas vidusskola,

Jauno dabas draugu centrs «Saulesdārzs»,

Jaunatnes sporta centrs,

Ārpusstundu darba organizatoriski metodiskais centrs,

Kultūras nams,

arodizglītības mācību iestādes,

vidējās speciālās mācību iestādes,

speciālās arodapmācības iestādes,

augstākās mācību iestādes,

zinātniskās iestādes,

citas iestādes.

4. Ministrija atbild par tās pārraudzība esošajām institūcijām, kuras ir juridiskas personas. Ministrijas pārraudzībā esošās institūcijas ir:

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija,

pirmsskolas iestādes,

vispārizglītojošās mācību iestādes,

speciālās izglītības iestādes,

vakara (maiņu) skolas,

ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādes,

rajonu, pilsētu un pilsētas rajonu (priekšpilsētu) skolu valdes.

5. Ministrijas galvenie uzdevumi ir:

5.1. izvērtēt stāvokli izglītības, kultūras, zinātnes, sporta un jaunatnes lietu jomā, prognozēt to attīstību, izstrādāt valdības politiku šajās jomas un nodrošināt tās realizāciju;

5.2. izstrādāt izglītības, kultūras, zinātnes un sporta iestāžu darbības tiesisko un normatīvo pamatojumu;

5.3. kontrolēt valsts, pašvaldību un privāto mācību un audzināšanas iestāžu, kā arī valsts finansēto zinātnes, kultūras un sporta iestāžu darbību;

5.4. organizēt pedagoģisko, kultūras, zinātnes un sporta darbinieku izglītošanu un viņu izglītības pilnveidošanu;

5.5. organizēt kvalifikācijas prasību izstrādi un ieviešanu izglītības, kultūras, zinātnes un sporta darbinieku sertifikācijai un izglītības pilnveidošanai;

5.6. koordinēt darbību ārējo sakaru jomā, veicināt līgumattiecību izveidi starp Latvijas valsti un starptautiskajām organizācijām un citu valstu valdībām;

5.7. izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetam priekšlikumus par izglītībai, kultūrai, zinātnei, sportam un jaunatnes lietām, un vietējo budžetu pedagoģisko darbinieku darba samaksai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apmēru, organizēt piešķirto valsts budžeta līdzekļu sadali attiecīgajām ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm un kontrolēt Šo līdzekļu izlietojumu;

5.8. sadarboties gr visu līmeņu pašvaldību iestādēm izglītības, audzināšanas, kultūras, sporta un jaunatnes lietu jautājumos, sniegt metodisku palīdzību visu līmeņu pašvaldībām un iestādēm neatkarīgi no to pakļautības.

6. Ministrijas uzdevumi izglītības un jaunatnes lietu jomā ir:

6.1. kontrolēt izglītības kvalitāti, izstrādāt izglītības kvalitātes vadības sistēmas stratēģiju un taktiku, organizēt tās ieviešanu;

6.2. koordinēt izglītības iestāžu valsts pārvaldi, kā arī visu mācību un audzināšanas iestāžu darbību neatkarīgi no to pakļautības;

6.3. sadarboties ar jaunatnes un jauniešu sabiedriskajām organizācijām;

6.4. izstrādāt jaunatnes darba un atpūtas organizēšanas stratēģiju un taktiku.

7. Ministrijas uzdevumi zinātnes jomā ir:

7.1. koordinēt zinātnes un izglītības integrāciju;

7.2. organizēt zinātnisko pētījumu reformu atbilstoši valsts vajadzībām un tirgus ekonomikas prasībām;

7.3. nodrošināt valsts pasūtījumu zinātniskajiem pētījumiem. 8. Ministrijas uzdevumi kultūras jomā ir:

8.1. izstrādāt un sadarbībā ar radošajām savienībām, Latvijas Kultūras fondu, nacionālajām kultūras biedrībām un citām ieinteresētajām kultūras organizācijām īstenot valsts kultūras politikas pamatvirzienus;

8.2. veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un mērķtiecīgu izmantošanu;

8.3. rosināt un atbalstīt kultūras un mākslas jaunrades procesus, profesionālo un pašdarbības mākslinieku un kolektīvu radošo darbību;

8.4. attīstīt starptautiskos sakarus kultūras un mākslas vērtību apmaiņā;

8.5. koordinēt vēstures, kultūras un arhitektūras pieminekļu aizsardzības darbu;

8.6. realizēt valsts politiku kinoprodukcijas ražošanā.

9. Ministrijas uzdevumi sporta jomā ir:

9.1. sekmēt garīgi un fiziski veselu un izturīgu sabiedrības locekļu attīstību;

9.2. veidot valsts apstākļiem un tradīcijām atbilstošu fiziskās audzināšanas sistēmu, kas garantē cilvēka tiesību reālu nodrošinājumu veselības nostiprināšanai, kā arī atpūtas un brīvā laika racionālai izmantošanai un atbalsta augstu rezultātu sasniegšanu sportā;

9.3. veicināt Latvijas Republikas sportistu un sporta speciālistu piedalīšanos Olimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, citās starptautiskajās sacensībās un pasākumos, citos forumos;

9.4. atbalstīt Latvijas olimpisko kustību;

9.5. īstenot Latvijas sporta attīstības koncepciju.

10. Ministrs ir politisks darbinieks, kas atbild par izglītības, kultūras, zinātnes, sporta un jaunatnes lietu jomu.

11. Ministrs veic šādus uzdevumus:

11.1. atbild par ministrijas stratēģiju;

11.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.3. atbild par ministrijas darbu;

11.4. atbild par ministrijai pakļautajām un tās pārraudzībā esošajām institūcijām;

11.5. veic citus ar Ministru kabineta lēmumiem noteiktus uzdevumus.

12. Ministra sadarbība ar valsts sekretāru:

12.1. ministrs uztic savus pienākumus noteiktās jomas valsts sekretāram (tie noteikti valsts sekretāra dienesta uzdevumos);

12.2. ministrs dod rīkojumus valsts sekretāram;

12.3. ministram ir tiesības izskatīt jebkuru valsts sekretāra kompetencē esošu jautājumu;

12.4. ministram ir tiesības atsaukt jebkuru valsts sekretāra rīkojumu un pavēli, pieņemt darbā un atbrīvot no darba valsts sekretāru.

13. Ministrijā ir kultūras valsts ministrs, kas ir politisks darbinieks, kurš atbildīgs par kultūras jomu ministrijas kompetences ietvaros.

14. Valsts ministrs veic šādus uzdevumus:

14.1. atbild par ministrijas stratēģiju un darbību kultūras jomā;

14.2. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju kultūras jomā;

14.3. atbild par ministrijai pakļautajām un tās pārraudzībā esošajām kultūras iestādēm;

14.4. veic citus ar Ministru kabineta lēmumiem noteiktus uzdevumus.

15. Valsts ministra sadarbība ar valsts sekretāru:

15.1. valsts ministrs uztic savus pienākumus noteiktās jomās valsts sekretāram (tie noteikti valsts sekretāra dienesta uzdevumos);

15.2. valsts ministram ir tiesības atsaukt jebkuru valsts sekretāra rīkojumu un pavēli kultūras jomā.

16. Parlamentārais sekretārs ir ministra politiskais vietnieks, kurš pārstāv ministra viedokli un uztur saikni ar Saeimu. Parlamentārā sekretāra uzdevumus nosaka ministrs.

17. Valsts sekretārs ir ierēdnis, ierēdņa kandidāts vai valsts iestādes darbinieks, kas:

17.1. organizē darbu ministrijā;

17.2. nodrošina ministrijas finansiālo, juridisko un administratīvo darbību tas uzdevumu īstenošanai;

17.3. atbilstoši dienesta uzdevumiem izdod pavēles (rīkojumus) visos ministrijas kompetence esošajos jautājumos;

17.4. pieņem darbā un atbrīvo no darba darbiniekus saskaņā ar apstiprinātajiem dienesta pienākumiem.

18. Valsts sekretāram ir vietnieks administratīvajos un saimnieciskajos jautājumos.

19. Ministrijas sastāvā ir šādas struktūrvienības, kuru nolikumus apstiprina ministrs: 19.1. departamenti:

Stratēģiskās plānošanas departaments, Vispārējās izglītības departaments, Profesionālās izglītības departaments, Augstākās izglītības un zinātnes departaments,

Jaunatnes lietu departaments, Administratīvi saimnieciskais departaments;

19.2. Kultūras pārvalde;

19.3. Valsts izglītības inspekcija;

19.4. nodalās:

19.4.1. Vispārējās izglītības departamentā:

Pirmsskolas nodaļa,

Skolu nodaļa,

Tālākizglītības un pieaugušo izglītības nodala,

Humanitāro priekšmetu satura nodaļa,

Eksakto priekšmetu satura nodaļa,

Mācību dokumentācijas nodaļa;

19.4.2. Profesionālās izglītības departamentā:

Izglītības iestāžu nodaļa,

Profesionālās izglītības attīstības nodaļa;

19.4.3. Augstākās izglītības un zinātnes departamentā:

Augstākās izglītības nodaļa,

Tirgus pieprasīto pētījumu nodala,

Valsts pasūtīto pētījumu nodaļa;

19.4.4. Administratīvi saimnieciskajā departamentā:

Prognozēšanas un finansu nodaļa,

Grāmatvedības uzskaites un pārskata nodaļa,

Celtniecības un īpašuma ekspluatācijas nodaļa,

Juridiskā nodaļa,

Ārējo sakaru nodaļa,

Kontroles un revīzijas nodaļa,

Vispārējā nodaļa.

20. Departamentu vada departamenta direktors, kurš ir ierēdnis, ierēdņa kandidāts vai valsts iestādes darbinieks. Departamenta direktors izpilda valsts sekretāra rīkojumus un pavēles un dod rīkojumus un pavēles departamenta direktora vietniekam un departamenta nodaļu vadītājiem.

21. Departamenta struktūrvienība ir nodaļa. To vada ierēdnis, ierēdņa kandidāts vai valsts iestādes darbinieks. Nodalās vadītājs dod rīkojumus nodaļas darbiniekiem.

22. Ministrijas centrālā aparāta štatus apstiprina saskaņā ar valsts budžetā apstiprināto štata vienību skaitu un darba samaksas fondu.

23. Rīkojumu secība:

23.1. katram ministrijas darbiniekam jāizpilda tiešās priekšniecības rīkojumi;

23.2. jebkuram darbiniekam, kas strādā augstākā amatā, ir tiesības noteikt jautājumus, kuru izpildi viņš nodrošina patstāvīgi.

24. Lietas aprites secība:

24.1. ministrijas ierēdnis, ierēdņa kandidāts vai valsts iestādes darbinieks sagatavo savā kompetencē esošu jautājumu, ja viņa priekšnieks nav noteicis citādu kārtību;

24.2. zemāka amatā strādājoša darbinieka sagatavoto lietu ar savu parakstu apstiprina viņa tiešais priekšnieks, ja nav noteikta citāda kārtība;

24.3. ministram un valsts sekretāram ir tiesības noteikt jautājumus, kuru lietas aprite ir citāda.

25.Ministrija ir juridiska persona un tai ir ģerboņzīmogs ar papildināta valsts maza ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

Izglītības, kultūras un zinātnes ministrs J. VAIVADS