LATVIJAS REPUBLIKAS UN

IGAUNIJAS REPUBLIKAS KONVENCIJA PAR NODOKĻU DUBULTAS UZLIKŠANAS

UN IENĀKUMU UN KAPITĀLA NODOKĻU NEMAKSĀŠANAS NOVĒRŠANU

Latvijas Republikas valdība un Igaunijas Republikas valdība, vēlēdamās noslēgt Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, vienojās:

1. PANTS

KONVENCIJAS DARBĪBAS SFĒRA

Šī Konvencija attiecas uz personām, kas ir vienas Līgumslēdzējas Valsts vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentos.

2. PANTS

NODOKĻI, UZ KURIEM ATTIECAS KONVENCIJA

1. Šī Konvencija attiecas uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ko uzliek Līgumslēdzēju Valstu, to politiski administratīvo vienību vai pašvaldību vārdā, neatkarīgi no šo nodokļu iekasēšanas veida.

2. Par ienākuma un kapitāla nodok|iem uzskatāmi visi nodokļi, ar ko apliek kopējo ienākumu, visu kapitālu vai ienākuma vai kapitāla daļu, arī kustamas vai nekustamas mantas atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu un kapitāla vērtības pieaugumu.

3. Esošie nodokli, uz kuriem attiecas šī Konvencija, konkrēti ir šādi:

a) Latvija:

(i) peļņas nodoklis;

(ii) iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

(iii) īpašuma nodoklis;

(turpmāk saukti «Latvijas nodokļi»)

b) Igaunijā:

(i) iedzīvotāju ienākuma nodoklis (uksikisiku tulumaks);

(ii) uzņēmumu ienākuma nodoklis (ettevotte tulumaks);

(iii) licences nodoklis (tegevusloa maks);

(turpmāk saukti «Igaunijas nodokļi»)

4. Konvencija tiks attiecināta arī uz visiem identiskiem vai pēc būtības līdzīgiem nodokļiem, ko ieviesīs pēc Konvencijas parakstīšanas datuma, papildinot vai aizstājot esošos nodokļus. Kompetentām Līgumslēdzēju Valstu iestādēm ir jāinformē citai cita par visiem nozīmīgiem grozījumiem šo valstu nodokļu likumos.

3. PANTS

VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS

1. Ja no teksta neizriet cita nozīme, tad šajā Konvencijā:

a) jēdziens «Latvija» nozīmē Latvijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Latvijas Republikas teritoriju un jebkuru citu Latvijas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošo teritoriju, kurā saskaņā ar Latvijas likumdošanu un starptautisko likumdošanu var tikt īstenotas Latvijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

b) jēdziens «Igaunija» nozīme Igaunijas Republiku un, lietots ģeogrāfiskā nozīmē, apzīmē Igaunijas teritoriju un jebkuru citu Igaunijas teritoriālajiem ūdeņiem piegulošu teritoriju, kurā saskaņā ar Igaunijas likumdošanu un starptautisko likumdošanu tiek īstenotas Igaunijas tiesības uz jūras dzīlēm, apakšzemi un tur esošajiem dabas resursiem;

c) jēdziens «persona» apzīmē fizisku personu, sabiedrību un jebkuru personu kopumu;

d) jēdziens «kompānija» apzīmē jebkuru apvienotu veidojumu vai jebkuru vienību, kas nodokļu aplikšanas nolūkos tiek uzskatīta par apvienotu veidojumu;

e) jēdzieni «Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» un «otrās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums» attiecīgi apzīmē uzņēmumu, ko vada Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un uzņēmumu, ko vada otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents;

f) jēdziens «pilsonis» nozīmē:

(i) jebkuru fizisku personu, kas ir Līgumslēdzējas Valsts pilsonis;

(ii) jebkuru juridisku personu, sabiedrību vai asociāciju, kuras statuss izriet no Līgumslēdzējā Valstī spēkā esošās likumdošanas;

g) jēdziens «starptautiskā satiksme» apzīmē jebkurus pārvadājumus ar jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransportu, ko veic Līgumslēdzējas valsts uzņēmums, izņemot tos gadījumus, kad jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļi pārvietojas vienīgi starp vietām otrās Līgumslēdzējas valsts iekšienē;

h) jēdziens «kompetentās iestādes» apzīmē:

(i) Latvijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu;

(ii) Igaunijā — finansu ministru vai viņa pilnvarotu personu.

2. Kas attiecas uz Konvencijas pielietošanu, Līgumslēdzēja Valsts lietos jebkuru jēdzienu, kas Šeit nav definēts, ja vien konteksts nepieprasa citādu tā pielietošanu, tikai tādā nozīmē, kāda tam ir šīs Valsts nodokļu likumdošanā attiecībā uz nodokļiem, uz kuriem attiecas šī Konvencija.

4. PANTS

REZIDENCE

1. Pielietošanai šajā Konvencijā jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» apzīmē jebkuru personu, kas saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu ir pakļauta aplikšanai ar nodokļiem, pamatojoties uz viņa pastāvīgo dzīvesvietu, rezidenci, faktiskās vadības atrašanas vietu, inkorporācijas (reģistrācija — tulk.) vietu vai pēc jebkura līdzīga rakstura kritērija. Tomēr šis jēdziens neiekļauj personas, kas tiek apliktas ar nodokļiem šajā Valsti, attiecībā tikai uz to ienākumiem no šajā Valstī esošiem avotiem vai no šajā Valstī izvietota kapitāla. Jēdziens «Līgumslēdzējas Valsts rezidents» iekļauj arī šīs Valsts valdību, tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības un jebkuru šīs Valsts valdības, administratīvās vienības vai vietējās pašvaldības pārstāvniecību vai tai pilnīgu piederošu organizāciju, kas ir izveidota saskaņā ar šīs Valsts likumiem.

2. Ja pēc 1. panta noteikumiem fiziska persona ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tas statuss tiks noteikts šādā veidā:

a) šī persona tiks uzskatīta par rezidentu tajā Valstī, kurā atrodas tās rīcībā esoša pastāvīga dzīvesvieta; ja tās rīcībā ir pastāvīgas dzīves vietas abās Valstīs, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, ar kuru tai ir ciešākas personiskās vai ekonomiskās attiecības (vitālo interešu centrs);

b) ja nav iespējams noteikt valsti, kurā šai personai ir vitālo interešu centrs, vai arī ja tās rīcībā nav pastāvīgas dzīvesvietas nevienā no abām Valstīm, šī persona tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kura tam ir ierastā mītnes zeme;

c) ja šai personai ierastā mītnes zeme ir abas Valstis vai neviena no tām, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, kuras pilsonis ir šī persona;

d) ja šī persona ir pilsonis abās Valstīs vai nevienā no tām, tad Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes izšķir šo jautājumu savstarpēji vienojoties.

3. Ja saskaņā ar 1. punkta nosacījumiem persona, kas nav fiziska persona, ir abu Līgumslēdzēju Valstu rezidents, tad tā tiks uzskatīta par tās Valsts rezidentu, no kuras likumiem izriet šīs personas kā tādas statuss.

5. PANTS

PASTĀVĪGA PĀRSTĀVNIECĪBA

1. Šīs Konvencijas mērķiem jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmumi pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību.

2. Jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» konkrēti ietver:

a) uzņēmuma vadības atrašanās vietu;

b) filiāli;

c) kantori;

d) fabriku;

e) darbnīcu,

ī) šahtu, naftas vai gāzes ieguves vietu, akmeņlauztuves vai jebkuru citu dabas resursu ieguves vietu.

3. Būvlaukums, celtniecības vai montāžas projekts tiks uzskatīts par pastāvīgo pārstāvniecību tikai tad, ja šie celtniecības vai projektēšanas darbi notiek ilgāk nekā sešus mēnešus.

4. Neskatoties uz šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem, jēdziens «pastāvīgā pārstāvniecība» neietver:

a) iekārtu izmantošanu tikai un vienīgi uzņēmumam piederošo preču glabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

b) uzņēmumam piederošos precu un izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi uzglabāšanai, demonstrācijai un piegādēm;

c) uzņēmumam piederošos preču tin izstrādājumu krājumus, kas paredzēti tikai un vienīgi pārstrādei citā uzņēmumā;

d) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi preču vai izstrādājumu iepirkšanai, vai uzņēmumam nepiecie- šamās informācijas vākšanai;

e) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu uzņēmuma labā jebkādus citus priekšdarbus vai palīgdarbību;

f) pastāvīgu darbības vietu, kas paredzēta tikai un vienīgi, lai veiktu a)—e) apakšpunktā minētās darbības jebkādā to kombinācijā ar nosacījumu, ka kopējam darbības veidam ir priekšdarbu vai palīgdarbības raksturs.

5. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta noteikumiem gadījumā, kad tāda persona, uz kuru neattiecas 6. punktā minētais neatkarīgā aģenta statuss, darbojas uzņēmuma labā un parasti izmanto tai piešķirtās pilnvaras noslēgt līgumus Šī uzņēmuma labā Līgumslēdzējā Valstī, tiks uzskatīts, ka šim uzņēmumam ir pastāvīga pārstāvniecība šajā Valstī attiecībā uz jebkuru šīs personas veikto darbību Šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona veic 4. punktā minēto darbību, kuru veicot, izmantojot pastāvīgu darbības vietu, šī pastāvīgā darbības vieta nevar tikt uzskatīta par pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šī punkta noteikumiem.

6. Tiks uzskatīts, ka uzņēmumam nav pastāvīgas pārstāvniecības Līgumslēdzējā Valstī, ja uzņēmums vienīgi veic uzņēmējdarbību šajā Valstī caur māklera, tirdzniecības aģenta vai jebkura cita neatkarīga statusa aģenta starpniecību, turklāt ar nosacījumu, ka šīs personas veic savu parasto uzņēmējdarbību. Tomēr, ja šāda aģenta darbība tiek veikta pilnīgi vai gandrīz pilnīgi uzņēmuma labā, viņu nevar uzskatīt par neatkarīga statusa aģentu šajā punktā minētajā nozīmē.

7. Tāds fakts, ka sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente kontrolē vai tiek kontrolēta no sabiedrības, kura ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidente vai kura veic uzņēmējdarbību šajā otrā Valstī (izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību vai kādā citā veidā) pats par sevi nepārvērš vienu no šīm sabiedrībām par otras sabiedrības pastāvīgo pārstāvniecību.

6 PANTS

IENĀKUMS NO NEKUSTAMA ĪPAŠUMA

1. Ienākumus, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts rezidents no nekustamā īpašuma (ieskaitot ienākumus no lauksaimniecības un mežkopības), kas, atrodas otrā Līgumslēdzējā Valstī, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

2. Jēdzienam «nekustamais īpašums» būs tāda nozīme, kāda tam ir tās Līgumslēdzējas Valsts likumdošanā, kurā atrodas minētais īpašums. Jebkurā gadījumā šis jēdziens tiks lietots, lai apzīmētu īpašumu, kas ir piederīgs nekustamajam īpašumam, tiesības izmantot tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu, mājlopus un iekārtas, ko izmanto lauksaimniecībā un mežkopībā, ticības, uz kurām attiecas vispārējās likumdošanas noteikumi par nekustamo īpašumu, kurš atrodas uz zemes, nekustamā īpašuma uzufrūktu un tiesības uz mainīga lieluma vai pastāvīgiem maksājumiem par tiesībām izmantot derīgos izrakteņus, avotus un citus dabas resursus, vai par to izmantošanu. Par nekustamo īpašumu netiks uzskatīti pasažieru vai kravas kuģi un lidmašīnas.

3. 1. punkta noteikumi tiks pielietoti attiecībā uz ienākumu, ko iegūst no nekustamā īpašuma tiešas izmantošanas, izīrēšanas vai izmantošanas citā veidā, kā arī attiecībā uz peļņu, ko iegūst, atsavinot nekustamo īpašumu.

4. 1. un 3. punkta noteikumi tiks piemēroti arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas pieder uzņēmumam, un arī attiecībā uz ienākumu no nekustamā īpašuma, kas tiek izmantots neatkarīgu individuālu pakalpojumu sniegšanai.

7. PANTS

UZŅĒMĒJDARBĪBAS PEĻŅA

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma peļņa tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrajā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību. Ja uzņēmums veic uzņēmējdarbību minētajā veidā, uzņēmuma peļņu var aplikt ar nodokļiem otrajā Valstī, bet tikai par to peļņas daļu, kas attiecas uz šo pastāvīgo pārstāvniecību.

2. Saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, ja Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valsti, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, katrā Līgumslēdzējā Valstī uz šo pastāvīgo pārstāvniecību jāattiecina tāds pelņas daudzums, kādu tā varētu iegūt, ja būtu nepārprotami atsevišķs uzņēmums, kas veic vienādu vai līdzīgu uzņēmējdarbību, vienādos vai līdzīgos apstākļos un darbojas pilnīgi neatkarīgi no šī uzņēmuma.

3. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, tiks pieļauta pastāvīgās pārstāvniecības atskaitāmo izdevumu atskaitīšana no summas, kuru apliek ar nodokļiem. Šie izdevumi var būt pārstāvniecības operatīvie un vispārējie administratīvie izdevumi, kas radušies vai nu Valstī, kur atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, vai citur.

4. Ja Līgumslēdzējā Valstī ir bijusi prakse noteikt peļņu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, pēc uzņēmuma kopīgās peļņas proporcionālas sadales principa pēc struktūrvienībām, 2. punkts neaizliedz Līgumslēdzējai Valstij noteikt apliekamās peļņas daļu pēc šī principa, kā tas ir parasti; tomēr šī sadales metode jāpielieto tā, lai rezultāts atbilstu šī panta saturā ietvertajiem principiem.

5. Uz pastāvīgo pārstāvniecību netiks attiecināta peļņa tikai tāpēc vien, ka tā ir iegādājusies sava uzņēmuma vajadzībām preces vai izstrādājumus.

6. Iepriekšējo punktu piemērošanas nolūkā peļņa, ko attiecina uz pastāvīgo pārstāvniecību, katru gadu ir jānosaka, pielietojat vienu un to pašu metodi, izņemot gadījumus, kad ir pietiekami pamatota nepieciešamība rīkoties citādi.

7. Ja peļņā ir ietverti ienākuma veidi, kuri aplūkoti atsevišķi citos Šīs Konvencijas pantos, tad šī panta noteikumi neietekmēs šo citu pantu noteikumus.

8. PANTS

STARPTAUTISKAIS TRANSPORTS

1. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pelņa no jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu izmantošanas starptautiskajā satiksmē tiks aplikta ar nodokļiem tikai tajā Valstī.

2. Sī panta 1. punkta noteikumi tiks arī piemēroti tāda uzņēmuma, kas nodarbojas ar jūras, gaisa, dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem, ienākumiem, kuri ir gūti no konteineru (treileru, liellaivu, attiecīgo iekārtu konteineru transportam) lietošanas, uzturēšanas vai izīrēšanas, kurus izmanto preču vai izstrādājumu transportam starptautiskajā satiksmē.

3. 1. un 2. punkta noteikumi attiecas arī uz peļņu, kas gūta, piedaloties karteļu savienībā, kopējā uzņēmējdarbībā vai starptautiskā transporta uzņēmumā.

9. PANTS

SASKARĪGIE UZŅĒMUMI

1. Gadījumos kad:

a) Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums tieši vai netieši piedalās otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma vadibā, kontrolē vai tam pieder daļa no Šīs uzņēmuma kapitāla;

b) vienas un tās pašas personas tieši vai netieši piedalās vadība, kontrolē, vai tam pieder daļas kapitāla uzņēmumā, kas atrodas Līgumslēdzējā Valstī un vienlaicīgi citā uzņēmumā otrā Līgumslēdzēja Valstī, un katrā gadījumā starp šiem diviem uzņēmumiem viņu komerciālajās un finansu attiecībās tiek veidoti vai nodibināti noteikumi, kas ir atšķirīgi no noteikumiem, kuri darbotos starp diviem neatkarīgiem (savstarpēji nesaistītiem) uzņēmumiem, tad jebkura pelņa, kura veidotos starp diviem neatkarīgiem uzņēmumiem, bet iepriekšminēto, izveidoto noteikumu ietekmē nav izveidojusies, var tikt iekļauta šo uzņēmumu peļņā un atbilstoši aplikta ar nodokļiem. 2. Gadījumos, kad Līgumslēdzēja Valsts iekļauj šīs Valsts uzņēmuma peļnā — un attiecīgi apliek ar nodokļiem — peļņu, par kuru otras Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums ir ticis aplikts ar nodokļiem, un šī iekļautā peļņa ir tāda peļņa, kuru būtu saņēmis pirmās Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, ja attiecības starp šiem diviem uzņēmumiem būtu bijušas tādas, kādas būtu starp diviem pilnīgi neatkarīgiem uzņēmumiem, tad otrai Valstij ir jāizdara atbilstošas korek-tīvas attiecībā uz nodokļa lielumu, ar kuru tiek aplikta šī peļņa otrajā valstī.

10. PANTS

DIVIDENDES

1. Dividendes, ko sabiedrība — Līgumslēdzējas Valsts rezidente, izmaksā otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, tiks apliktas ai nodokļiem tikai otrajā Valstī, ja dividenžu saņēmējs ir:

a) sabiedrība (kas nav līgumsabiedrība);

b) šo dividenžu īstenais īpašnieks;

c) ir tādu akciju turētājs, kuras tieši pārstāv ne mazāk kā 25% no kapitāla un balsstiesībām sabiedrībā, kura maksā dividendes.

2. Dividendes, kuras nav tādas, kā minēts 1. punktā un kuras izmaksā sabiedrība, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidente, otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, var aplikt ar nodokļiem šajā otrajā Valstī. Tomēr Šīs dividendes var arī aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir sabiedrība, kas izmaksā dividendes un saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu, bet, ja dividenžu saņēmējs ir šo dividenžu īstenais īpašnieks, nodoklis nedrīkst pārsniegt 15% no dividenžu kopapjoma. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes, savstarpēji vienojoties, var noteikt veidu, kādā šis ierobežojums tiek piemērots.

3. 1. un 2. punkts neietekmēs sabiedrības aplikšanu ar nodokļiem attiecībā uz pelņu, no kuras tiek izmaksātas dividendes.

4. Jēdziens «dividendes» šajā pantā apzīmē ienākumu no akcijām vai citām tiesībām, kas nav parādu saistības, piedalīties peļņas sadalē, kā arī ienākumu no citām korporatīvajām tiesībām, kas ir pakļauts tai pašai aplikšanas procedūrai kā ienākums no akcijām saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kuras rezidents ir sabiedrība, kas veic šo sadali.

5. 1. un 2. punkta noteikumi netiks piemēroti, ja dividenžu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, nodarbojas ar uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur esošo pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī sniedz otrā Valstī neatkarīgus personiskos pakalpojumus, izmantojot tur izvietoto pastāvīgu bāzi, ja sabiedrība, kura izmaksā dividendes, ir šīs otrās Valsts rezidente un ja līdzdalība, kuras labā tiek izmaksātas dividendes, ir praktiski saistīta ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Šajā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

6. Kad sabiedrība, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, gūst peļņu vai ienākumus no otras Līgumslēdzējas Valsts, šī otrā Valsts nedrīkst aplikt ar jebkādu nodokli Šīs sabiedrības izmaksātās dividendes, izņemot gadījumus, kad šīs dividendes tiek izmaksātas šīs otrās Valsts rezidentam, vai arī ja līdzdalība, kurai par labu tiek izmaksātas šīs dividendes, ir praktiski saistīta ar pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi, kas atrodas šajā otrajā Valstī; ne ari pakļaut aplikšanai ar nodokļiem sabiedrības nesadalīto peļņu pat tādā gadījumā, ja izmaksātās dividendes vai nesadalītā peļņa pilnīgi vai daļēji sastāv no peļņas vai ienākuma, kas rodas otrajā Valstī.

11. PANTS

PROCENTI

1. Procenti, kas rodas Līgumslēdzēja Valsti un tiek izmaksāti otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šo procentu īstenais īpašnieks, tiek aplikti ar nodokļiem tikai šajā otrajā Valstī.

2. Šajā pantā lietotais jēdziens «procenti» apzīmē ienākumu no jebkāda veida parāda saistībām, neatkarīgi no to nodrošinājuma ar galvojumu, konkrēti, ienākumu no valdības vērtspapīriem, ienākumu no obligācijām un parādzīmēm, ieskaitot prēmijas un balvas, kas piederīgas šiem vērtspapīriem, obligācijām vai parādzīmēm. Soda naudas, kas saņemtas par procentu nesavlaicīgu izmaksu, netiks uzskatītas par procentiem, pielietojot Šī panta noteikumus.

3. 1. punkta noteikumi netiek pielietoti, ja persona — procentu īstenais īpašnieks, kura ir Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā Šie procenti rodas, izmantojot tur izvietoto pastāvīgo pārstāvniecību, vai arī Šajā otrajā Valstī sniedz neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un parāda saistības, uz kuru pamata tiek maksāti procenti, ir praktiski saistītas ar Šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo būzi. Šādā gadījumā atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

4. Ja speciālu attiecību rezultātā starp procentu maksātāju un procentu īsteno īpašnieku, vai starp viņiem abiem un kādu trešo personu, procentu summa, kas attiecas uz parāda saistībām, uz kuru pamata tā tiek izmaksāta, pārsniedz summu, kura būtu tikusi saskaņota starp procentu maksātāju un īsteno īpašnieku, gadījumā ja nebūtu minēto speciālo attiecību, tad Šī panta noteikumi tiks pielietoti attiecībā uz pēdējo minēto (saskaņoto — tulk.) summu. Šāda gadījumā atlikusī maksājumu daļa tiek aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti pārējie šīs Konvencijas noteikumi.

12. PANTS

AUTORA HONORĀRS

1. Autora honorāri, kas rodas Līgumslēdzējā Valstī un tiek izmaksāti otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, kurš ir šī autora honorāra īstenais īpašnieks, tiks aplikti ar nodokļiem tikai otrajā Valstī.

2. Jēdziens «autora honorārs» šī panta kontekstā apzīmē jebkāda veida maksājumus, ko saņem kā kompensāciju par jebkuru autortiesību izmantošanu jeb par tiesībām izmantot autortiesības uz literāru, zinātnisku vai mākslas darbu, ieskaitot kinofilmas, jebkuru patentu, firmas zīmi, dizainu vai modeli, plānu, slepenu formulu vai procesu, vai par rūpnieciskas, komerciālas vai zinātniskas iekārtas izmantošanu, vai par tiesībām to izmantot, vai par informāciju, attiecībā uz rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku darbību un pieredzi.

3. 1. punkta nosacījumi netiks piemēroti, ja šo maksājumu īstenais īpašnieks, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, kurā rodas autora honorārs, izmantojot tur esošu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, uz kuriem attiecas autora honorāra maksājumi, ir praktiski saistīts ar šo pastāvīgu pārstāvniecību vai bāzi. Šajos gadījumos atkarībā no apstākļiem tiks piemēroti 7. vai 14. panta noteikumi.

4. Ja speciālu attiecību rezultātā starp maksātāju un autora honorāra īsteno īpašnieku, jeb starp viņiem abiem un kādu citu trešo personu, autora honorāra apjoms, kas attiecas uz tiesībām, izmantošanu vai informāciju, pārsniedz autora honorāra apjomu, par kādu būtu varējuši vienoties maksātājs un īstenais īpašnieks,

ja starp viņiem nebūtu šādas speciālas attiecības, tad šī panta noteikumi attieksies tikai uz pēdējo minēto autora honorāra apjomu. Šādos gadījumos maksājumu daļa, kas pārsniedz šo apjomu, tiks aplikta ar nodokļiem saskaņā ar katras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu, ņemot vērā citus šīs Konvencijas noteikumus.

13. PANTS

KAPITĀLA PIEAUGUMS

1. Ienākumi no kapitāla pieauguma, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par 6. pantā minētā, otrā Līgumslēdzējā Valstī esošā, nekustamā īpašuma atsavināšanu, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valstī,

2. Ienākumi no kapitāla pieauguma, kas gūti par kustamā īpašuma, kas sastāda pastāvīgās pārstāvniecības komercīpašuma daļu, kuru Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, vai arī ienākumi no kustamā īpašuma, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrajā Līgumslēdzējā Valsti, kas izveidota neatkarīgo individuālo pakalpojumu sniegšanai, atsavināšanas, ieskaitot ienākumus no šādas pastāvīgās pārstāvniecības (atsevišķi vai kopā ar visu uzņēmumu), vai Šādas pastāvīgās bāzes atsavināšanas, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

3. Ienākumi no kapitāla pieauguma, ko gūst Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums, kas izmanto kuģus, lidmašīnas, dzelzceļa un autotransporta līdzekļus starptautiskajā satiksmē, par kuģu, lidmašīnu, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu atsavināšanu, vai tāda kustamā īpašuma, kas ir saistīts ar šo kuģu, lidmašīnu, dzelzceļa un autotransporta izmantošanu, vai konteineru (ieskaitot liellaivas, treilerus un iekārtas konteineru transportam), atsavināšanu, tiek aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Ienākumi no kapitāla pieauguma par tāda īpašuma, kas atšķiras no šī panta 1., 2. un 3. punktā minētā īpašuma, atsavināšanu, tiek aplikti ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kuras rezidents ir šī īpašuma atsavinātājs.

5. Neskatoties uz 4. punkta noteikumiem, ienākums no kapitāla pieauguma par jebkura īpašuma atsavināšanu, ko saņem fiziska persona, kas ir bijusi Līgumslēdzējas Valsts rezidents, un kura ir kjuvusi par otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentu, var tikt aplikta ar nodokļiem pirmajā minētajā Valstī, ja īpašuma atsavināšana notiek jebkurā laikā, desmit gadu iigā periodā, pēc datuma, kad šī fiziskā persona pārstāja būt pirmās nosauktās Valsts rezidents.

14. PANTS

NEATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta ienākumi, kas gūti par profesionāliem pakalpojumiem jeb par cita veida neatkarīgu darbību, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā valstī, izņemot gadījumus, kad šī persona savas darbības vajadzībām izmanto regulāri pieejamu pastāvīgu bāzi otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja tiek izmantota šāda pastāvīga bāze, ienākumus var aplikt ar nodokļiem arī otrajā Līgumslēdzējā Valstī, bet tikai tik lielā mērā, cik tie ir attiecināmi uz šo pastāvīgo bāzi.

2. Jēdziens «profesionālie pakalpojumi» ietver neatkarīgu zinātnisku, literāru, māksliniecisku, izglītības vai pedagoģisko darbību, kā arī neatkarīgu ārsta, jurista, inženiera, arhitekta, zobārsta un grāmatveža darbību.

15. PANTS

ATKARĪGIE INDIVIDUĀLIE PAKALPOJUMI

1. Saskaņā ar 16., 18. un 19. panta noteikumiem darba alga un cita līdzīga veida atlīdzība, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par savu darbu, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī, ja vien algotais darbs netiek veikts otrajā Līgumslēdzējā Valstī. Ja algotais darbs tiek veikts šādā veidā, par to saņemtā atlīdzība var tikt aplikta ar nodokļiem otrajā Valstī.

2. Neatkarīgi no I. punkta noteikumiem atalgojums, ko Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem par algotu darbu, kas tiek veikts otrā Līgumslēdzējā Valstī, tiks aplikts ar nodokli tikai pirmajā minētajā Valstī, ja:

a) atalgojuma saņēmējs ir atradies otrajā Valsti ne vairāk kā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu laika posmā;

b) atalgojumu maksā darba devējs, vai viņa labā cita persona, kas nav otras Valsts rezidents;

c) atalgojums netiek izmaksāts no pastāvīgas pārstāvniecības vai pastāvīgas bāzes, ko darba devējs izmanto otrā Valstī.

3. Neatkarīgi no šī panta iepriekšējiem noteikumiem atalgojums, ko saņem par darbu, kas tiek veikts uz uzņēmuma — Līgumslēdzējas Valsts rezidenta jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļa, kas darbojas starptautiskajā satiksmē, var tikt aplikts ar nodokli šajā Valstī.

16. PANTS

DIREKTORU ATALGOJUMS

Direktoru atalgojums un citi līdzīgi maksājumi, kurus saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā direktoru padomes loceklis vai ka jebkuras sabiedrības vai citas juridiskas personas, kas ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidente, pārvaldes orgāna loceklis, var tikt aplikti ar nodokļiem otrajā Līgumslēdzējā Valstī.

17. PANTS

MĀKSLINIEKI UN SPORTISTI

1. Neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem ienākumi, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents kā izpildītājmākslinieks, kā, piemēram, teātra, kino, radio vai televīzijas aktieris vai kā mūziķis, vai kā sportists par savu individuālo darbību, kas tiek; veikta otrā Līgumslēdzējā Valstī, var tikt aplikti ar nodokļiem šajā otrajā Valsti.

2. Gadījumos, kad mākslinieka vai sportista ienākums par viņa individuālo darbību Šajā jomā tiek maksāts ne pašam māksliniekam vai sportistam, bet citai personai, šo ienākumu, neatkarīgi no 14. un 15. panta noteikumiem, var aplikt ar nodokļiem tajā Līgumslēdzējā Valstī, kurā tiek veikta izpildītājmākslinieka vai sportista darbība.

3. 1. un 2. punkta noteikumi neattiecas uz ienākumu, kas gūts no darbības, ko Līgumslēdzējā Valstī veic mākslinieks vai sportists, ja viņa vizīti šajā Valstī pilnīgi vai daļēji finansē otra Līgumslēdzēja Valsts, tās politiski administratīvās vienības, pašvaldības sabiedriskie fondi. Šādos gadījumos atkarībā no apstākļiem saņemtais ienākums tiks aplikts ar nodokļiem saskaņā ar 7., 14. vai 15 panta noteikumiem.

18. PANTS

PENSIJAS

Saskaņā ar 19. panta 2. punktu pensijas un citas līdzīgas atlīdzības, ko saņem Līgumslēdzējas Valsts rezidents par iepriekš veikto algoto darbu, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

19. PANTS

VALSTS DIENESTS

1.

a) Atlīdzības, kura nav pensijas un kuras fiziskai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība par šai Valstij, vienībai, vai pašvaldībai sniegtajiem atkarīgajiem individuālajiem pakalpojumiem, tiks apliktas ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šī atlīdzība tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja pakalpojumi ir sniegti šajā otrajā Valstī, un šī fiziskā persona ir tāds šīs Valsts rezidents, kurš:

(i) ir šīs Valsts pilsonis;

(ii) nav kļuvis par Šīs Valsts rezidentu tikai un vienīgi ar mērķi sniegt pakalpojumus.

2.

a) Jebkura pensija, ko fiziskajai personai izmaksā Līgumslēdzēja Valsts vai tās politiski administratīvā vienība, vai vietējā pašvaldība, vai ko izmaksā no Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības izveidotiem fondiem par pakalpojumiem, ko šī persona sniegusi Šai Valstij, vienībai vai pašvaldībai, tiks aplikta ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

b) Tomēr šī pensija tiks aplikta ar nodokļiem tikai otrā Līgumslēdzējā Valstī, ja šī fiziskā persona ir šīs (otrās — tulk.) Valsts rezidents un pilsonis.

3. Atlīdzībām un pensijām, kas tiek saņemtas par pakalpojumiem, kuri sniegti sakarā ar Līgumslēdzējas Valsts vai tās politiski administratīvās vienības, vai vietējās pašvaldības veikto uzņēmējdarbību, ir jāpiemēro 15., 16. un 18. panta noteikumi.

20. PANTS

STUDENTI

Maksājumi, ko saņem students, māceklis vai stažieris uzturēšanās, studiju vai stažēšanās vajadzībām, kurš tieši pirms iebraukšanas Līgumslēdzējā Valstī bija vai ir otrās Līgumslēdzējas Valsts rezidents un kurš atrodas pirmajā minētajā Valstī vienīgi ar nolūku studēt vai stažēties, netiks aplikti ar nodokļiem šajā Valstī ar noteikumu, ka šie maksājumi rodas ārpus šīs Valsts.

21. PANTS

CITI IENĀKUMI

1. Līgumslēdzējas Valsts rezidenta citi ienākumi neatkarīgi no to veidošanās vietas, kas nav aplūkoti šīs Konvencijas iepriekšējos pantos, tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

2. 1. punkta noteikumi netiks piemēroti attiecībā uz ienākumu, kas nav ienākums no nekustamā īpašuma, kas definēts 6. panta 2. punktā, ja šī ienākuma saņēmējs, būdams Līgumslēdzējas Valsts rezidents, veic uzņēmējdarbību otrā Līgumslēdzējā Valstī, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu pārstāvniecību, vai sniedz šajā otrajā Valstī neatkarīgus individuālos pakalpojumus, izmantojot tur izvietotu pastāvīgu bāzi, un ja tiesības vai īpašums, par ko tiek maksāts šis ienākums, ir praktiski saistīts ar šo pastāvīgo pārstāvniecību vai pastāvīgo bāzi. Sājos gadījumos atkarībā no apstākļiem ir jāpiemēro 7. vai 14. panta noteikumi.

22. PANTS

KAPITĀLS

I. Kapitāls, ko pārstāv 6. pantā minētais nekustamais īpašums, kurš ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenta īpašums un atrodas otrā Līgumslēdzēja Valstī, var tikt aplikts ar nodokļiem Šajā otrajā Valstī.

2. Kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas veido daļu no otrajā Līgumslēdzējā Valstī izvietotas Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgās pārstāvniecības īpašuma, vai kapitāls, ko pārstāv kustamais īpašums, kas ir piederīgs Līgumslēdzējas Valsts rezidenta pastāvīgai bāzei otrā Līgumslēdzējā Valstī, kas tiek izmantota neatkarīgu individuālo pakalpojumu sniegšanai, var tikt aplikts ar nodokļiem šajā otrajā Valstī.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma, kurš nodarbojas ar jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļu izmantošanu starptautiskajā satiksmē, kapitāls, kuru pārstāv jūras, gaisa, dzelzceļa vai autotransporta līdzekļi, kuri veic pārvadājumus starptautiskajā satiksmē, kā ari kustāmais īpašums, kas saistīts ar jūras, gaisa, dzelzceļa un autotransporta darbību; vai konteineri (ieskaitot treilerus, liellaivas un palīgiekārtas konteineru transportam), kuri tiek izmantoti starptautiskajā satiksmē, tiks aplikts ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

4. Visi pārējie Līgumslēdzējas Valsts rezidenta kapitāla elementi tiks aplikti ar nodokļiem tikai šajā Valstī.

23. PANTS

DUBULTĀS NODOKĻU UZLIKŠANAS NOVĒRŠANA

1. Kad Līgumslēdzējas Valsts rezidents saņem ienākumu (kas nav ienākums, uz kuru attiecas 29. pants) vai Līgumslēdzējas Valsts rezidentam pieder kapitāls, kas saskaņā ar šīs Konvencijas 7., 14., 15. un 22. pantu var tikt aplikts ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, pirmajai minētajai Valstij ir jāatbrīvo šis ienākums vai kapitāls no aplikšanas ar nodokļiem saskaņā ar šī panta 2, un 3. punkta noteikumiem.

2. Kad Līgumslēdzējas Valsts rezidents gūst ienākumus, kas nav tādi ienākumi, uz kuriem attiecas šī panta 1. punkta noteikumi un kuri saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem var tikt aplikti ar nodokļiem otrā Līgumslēdzējā Valstī, pirmajai minētajai Valstij ir jāatļauj atskaitīt no nodokļa, ar kuru tiek aplikti šī rezidenta gūtie ienākumi, tāds lielums, kas ir vienāds ar otrajā Valstī samaksāto nodokli. Šie atskaitījumi tomēr nedrīkst pārsniegt tādu nodokļa daļu, kāda ir aprēķināta, pirms tiek izdarīti atskaitījumi, kuri attiecas uz otrajā Līgumslēdzējā Valstī gūto ienākuma daļu.

3. Kad saskaņā ar kādu no šis Konvencijas noteikumiem Līgumslēdzējas Valsts rezidenta gūtie ienākumi vai viņam piederošais kapitāls ir atbrīvots no nodokļiem šajā Valstī, neskatoties uz to, Šī Valsts, aprēķinot nodokli attiecībā uz atlikušo šī rezidenta ienākuma vai kapitāla daļu, var ņemt vērā arī to ienākuma vai kapitāla daļu, kas ir atbrīvota no nodokļiem.

24. PANTS

DISKRIMINĀCIJAS NEPIEĻAUŠANA

1. Līgumslēdzējas Valsts pilsoņi netiks otrā Līgumslēdzējā Valstī pakļauti aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par aplikšanu ar nodokjiem vai ar tiem saistītām prasībām, kam var tikt vai ir pakļauti otrās Valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos. Šis noteikums, neatkarīgi no I. panta noteikumiem, attiecas arī uz personām, kas nav vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rezidentes.

2. Bezpavalstnieki, kas ir Līgumslēdzējas Valsts rezidenti, nevienā no Līgumslēdzējām Valstīm netiks pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras jeb ir apgrūtinošākas par nodokļu uzlikšanu un ar tiem saistītam prasībam, kam tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās Valsts pilsoni tādos pašos apstākļos.

3. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma pastāvīgā pārstāvniecība, ko tas izmanto otrā Līgumslēdzējā Valstī, nevar tikt aplikta ar nodokļiem šajā otrajā Valsti mazāk labvēlīgi, neka tiktu aplikti ar nodokļiem otrās Valsts uzņēmumi, kas veic tada paša veida uzņēmējdarbību. Šo noteikumu nedrīkst iztulkot kā tādu, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumu piešķirt otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem jebkādas privātas atlaides, atvieglojumus vai samazinājumus attiecībā uz to aplikšanu ar nodokļiem, kādus šī Valsts piešķir saviem rezidentiem, ņemot vērā viņu civilstāvokli vai ģimenes saistības.

4. Izņemot gadījumus, kad piemērojami 9. panta 1. punkta,

II. panta 4. punkta vai 12. panta 4. punkta noteikumi, procenti, autora honorāri un citi maksājumi, ko izdara Līgumslēdzējas Valsts uzņēmums par labu otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šī uzņēmuma apliekamo pelņu, ir jāatskaita no šīs peļņas uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tie tiktu izmaksāti pirmas minētās Valsts rezidentam. Tāpat arī Līgumslēdzējas Valsts uzņēmuma parādi otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentam, nosakot šāda uzņēmuma apliekamā kapitāla vērtību, ir jāatskaita uz tādiem pašiem noteikumiem kā tad, ja tas attiektos uz pirmās minētās Valsts rezidentu.

5. Līgumslēdzējas Valsts uzņēmumi, kuru kapitāls pilnīgi vai daļēji pieder vienam vai vairākiem otras Līgumslēdzējas Valsts rezidentiem, vai Šis rezidents vai rezidenti tieši vai netieši kontrolē Šos uzņēmumus, pirmajā minētajā Valstī nevar tikt pakļauti nodokļu uzlikšanai vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras vai ir apgrūtinošākas par nodokļiem un ar tiem saistītām prasībām, kam ir vai var tikt pakļauti līdzīgi uzņēmumi pirmajā minētajā Valstī.

6. Šī panta noteikumi neatkarīgi no 2. panta noteikumiem attiecas uz visu veidu nodokļiem.

25. PANTS

SAVSTARPĒJAS SASKAŅOŠANAS PROCEDŪRA

1. Ja persona uzskata, ka vienas vai abu Līgumslēdzēju Valstu rīcība noved vai var novest pie šīs personas aplikšanas ar nodokļiem, kas neatbilst šis Konvencijas noteikumiem, šī persona var neatkarīgi no šo Valstu iekšējās likumdošanas noteikumiem, kas paredz novērst šādu nodokļu uzlikšanu, iesniegt savu gadījumu tas Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras rezidents ir šī persona, vai arī, ja gadījums attiecas uz 24. parīta 1. punktu, tas Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, kuras pilsonis ir šī persona. Gadījums jāiesniedz izskatīšanai trīs gadu laikā no pirmā paziņojuma par rīcību, kas novedusi pie nodokļu uzlikšanas neatbilstoši šīs Konvencijas noteikumiem.

2. Kompetentās iestādes pienākums ir censties atrisināt šo jautājumu, ja tā uzskata, ka sūdzība ir pamatota, un ja šī iestāde pati nespēj panākt apmierinošu atrisinājumu, tai jāmēģina atrisināt jautājumu, savstarpēji vienojoties ar otras Līgumslēdzējas Valsts kompetentām iestādēm, ņemot vērā iespējamu mēģinājumu izvairīties no nodokļu maksāšanas, kas nesaskan ar Šo konvenciju. Katra šāda panāktā vienošanās ir jāizpilda neatkarīgi no laika limitiem Līgumslēdzējas Valsts iekšējā likumdošanā.

3. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jācenšas savstarpējas saskaņošanas gaitā atrisināt jebkurus sarežģījumus vai šaubas, kas var rasties, skaidrojot vai pielietojot šo Konvenciju. Tās var arī konsultēties savā starpā, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu gadījumos, kas nav paredzēti šajā Konvencijā.

4. Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes var tieši sazināties viena ar otru, lai panāktu vienošanos par iepriekšējos punktos minētajiem jautājumiem. Ja šķiet lietderīgi vienošanās panākšanai apmainīties domām mutiski, Šāda domu apmaiņa var notikt caur Komisiju, kuras sastāvā ir Līgumslēdzēju Valstu kompetento iestāžu pārstāvji.

26. PANTS

INFORMĀCIJAS APMAIŅA

1. Līgumslēdzēju Valstu kompetentajām iestādēm ir jāapmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama šīs Konvencijas noteikumu izpildīšanai vai arī Līgumslēdzēju Valstu iekšējās likumdošanas prasību, kas saistīta ar nodokļiem, kas ietverti šajā Konvencijā, izpildīšanu, tik lielā mērā, cik šie likumi nav pretrunā ar šo Konvenciju. Konvencijas 1. pants neierobežo informācijas apmaiņu. Jebkura informācija, ko saņem Līgumslēdzēja Valsts, ir jāuzskata par slepenu tāpat kā informācija, kas tiek iegūta saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu un var tikt izpausta tikai tām personām vai varas iestādēm (ieskaitot tiesas un administratīvus orgānus), kas ir iesaistītas šajā Konvencijā ietverto nodokļu aprēķināšanā, ieturēšanā, izmeklēšanā vai apelāciju izskatīšanā. Sīm personām vai varas iestādēm ir jālieto šī informācija vienīgi iepriekšminētajos nolūkos. Tas drīkst izpaust šo informāciju tiesas prāvā vai tiesas lēmumos.

2. Nekādā gadījumā 1. punkta noteikumus nedrīkst iztulkot kā tādus, kas uzliek Līgumslēdzējai Valstij pienākumus:

a) veikt administratīvus pasākumus, kas nesaskan ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

b) sniegt informāciju, kas nav pieejama saskaņā ar vienas vai otras Līgumslēdzējas Valsts likumdošanu vai administratīvo praksi;

c) sniegt informāciju, kas var izpaust jebkuru tirdzniecības, komerciālo vai profesionālo noslēpumu vai tirdzniecības procesu, vai arī sniegt informāciju, kuras izpaušana varētu būt pretrunā ar sabiedrisko kārtību (ordre public).

27. PANTS

PALĪDZĪBA NODOKĻU IEKASĒŠANA

1. Līgumslēdzējas Valstis apņemas sniegt palīdzību cita citai nodokļu maksātāja nenomaksāto nodokļu iekasēšanā, pie tam nodokļa galīgais lielums tiek noteikts saskaņā ar tās Valsts likumdošanu, kura sniedz lūgumu sniegt palīdzību.

2. Gadījumā, kad Līgumslēdzēja Valsts iesniedz lūgumu sniegt palīdzību tādu nodokļu iekasēšanā, kuru iekasēšanai ir piekritusi otra Līgumslēdzēja Valsts, šos nodokļus iekasēs otrā Valsts, saskaņā ar likumdošanu, kura tiek piemērota Šīs otrās Valsts nodokļu iekasēšanai, un it kā iekasējamie nodokļi būtu otrās Valsts nodokļi.

3. Jebkuram Līgumslēdzējas Valsts lūgumam sniegt palīdzību nodokļu iekasēšanā jābūt pievienotam apstiprinājumam, ka nodokļu maksātāja parāda apjoms ir noteikts galīgi, saskaņā ar šīs Valsts likumdošanu.

4. Kad Līgumslēdzējas Valsts pieprasīto nodokļu apjomu nav iespējams precīzi noteikt tāpēc, ka tas tiek noteikts tiesas ceļā vai kādā citādā veidā, šī Valsts drīkst, ar nolūku saglabāt tās ieņēmumus, lūgt otru Līgumslēdzēju Valsti veikt pagaidu darbības šo līdzekļu saglabāšanā tās labā, ja tas ir atļauts otrajai Valstij saskaņā ar otrās Valsts likumdošanu. Ja otrā Valsts piekrīt izpildīt šo lūgumu, pagaidu darbības tiek veiktas tā, it kā šīs nodokļu parāds pirmajai minētajai Valstij būtu otrai Valstij pienākusies nodokļi.

5. Lūgums saskaņā ar šī panta iepriekšējo punktu noteikumiem Līgumslēdzējai Valstij ir jāiesniedz tikai tādā gadījumā, kad tai nav pieejams pietiekošs nodokļu nemaksātāja īpašums, lai segtu nenomaksāto nodokļa summu.

6. Līgumslēdzējai Valstij, kurā tiek iekasēts nodoklis saskaņā ar šī panta noteikumiem, ir jāizmaksā Līgumslēdzējai Valstij, kuras labā šis nodoklis tika iekasēts, iekasētā nodokļa summa, no kuras, ja nepieciešams, atskaitīta ārkārtas izdevumu summa, kas saistīta ar šī nodokļa iekasēšanu, kāda ir minēta 7. punkta b) apakšpunktā.

7. Kamēr Līgumslēdzēju Valstu kompetentās iestādes nav vienojušas par citādiem noteikumiem, tiks uzskatīts, ka:

a) Līgumslēdzējas Valsts tekošos izdevumus, kas rodas, sniedzot palīdzību, sedz šī Valsts;

b) ārkārtas izdevumus, kas rodas Līgumslēdzējai Valstij sniedzot palīdzību, sedz otra Valsts, neatkarīgi no tā, kāds nodokļu apjoms tiek iekasēts tās labā.

Gadījumā ja Līgumslēdzēja Valsts paredz, ka var rasties ārkārtas izdevumi, tai nekavējoties jādara tas zināms otrajai Valstij, un jāuzrāda šādu izdevumu iespējamais apjoms.

8. Šajā pantā jēdziens «nodoklis» nozīmē nodokļus, uz kuriem attiecas šī Konvencija un jebkādas ar tiem saistītās soda naudas vai procentus.

28. PANTS

DIPLOMĀTI UN KONSULĀRIE DARBINIEKI

Nekas šajā Konvencijā nedrīkst ietekmēt diplomātisko misiju locekļu vai konsulāro punktu darbinieku fiskālās privilēģijas, kas tiem piemērojamas saskaņā ar starptautisko likumdošanu vai speciāliem nolīgumiem.

29. PANTS

PRIEKŠROCĪBU IEROBEŽOŠANA

Neskatoties uz 11. un 12. panta, 7. panta 1. punkta, 10. panta 1. punkta, 14. panta 1. punkta noteikumiem, juridiskas personas — Līgumslēdzējas Valsts rezidentos ienākumu daļa, kas veidojas vai tiek saņemta no otrās Līgumslēdzējas Valsts, var tikt aplikta ar nodokļiem katra Valstī saskaņā ar šo valstu iekšējo likumdošanu un citiem šīs Konvencijas noteikumiem, ja var pamatoti uzskatīt, ka šī persona ir izveidota pirmajā minētajā Valstī ar galveno mērķi — izmantot šo noteikumu priekšrocības.

30. PANTS

STĀŠANAS SPĒKA

1. Pēc tam, kad ir izpildītas konstitucionālās prasības, lai Konvencija stātos spēkā, Līgumslēdzēju Valstu valdībām ir jāapmainās ar attiecīgām notām.

2. Konvencija stājas spēkā 30 dienu laikā pēc pēdējās 1. punktā minētās notas iesniegšanas datuma un tās noteikumi tiks pielietoti:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, kas gūts tā kalendārā gada 1. janvāri, vai pēc tam, kalendārā gadā, kas seko gadam, kurā šī Konvencija stājas spēkā;

(ii) attiecībā uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem: sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kurš sākas tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc 1. janvāra, kas seko gadam, kurā stājas spēkā šī Konvencija.

31. PANTS

DARBĪBAS PĀRTRAUKŠANA

Šī Konvencija ir spēkā tik ilgi, kamēr Līgumslēdzēja Valsts to pārtrauc. Katra Līgumslēdzēja Valsts var pārtraukt šīs Konvencijas darbību, diplomātiskā ceļā iesniedzot rakstveida notu par pārtraukšanu ne mazāk kā 6 mēnešus pirms jebkura kalendārā gada beigām. Šādā gadījumā Konvencijas darbība tiks pārtraukta:

(i) attiecībā uz nodokļiem, ko ietur izmaksas brīdī, sākot ar ienākumu, ko gūst tā kalendārā gada 1. janvārī vai pēc tam Šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota;

(ii) attiecība uz pārējiem ienākuma un kapitāla nodokļiem, sākot ar nodokļiem, kas maksājami jebkurā nodokļu gadā, kas sākas 1. janvārī, vai pēc tam šajā gadā, kas seko gadam, kurā ir iesniegta attiecīgā nota. Konvencija sastādīta divos eksemplāros angļu valodā, parakstīta 1993. gada 14. maijā Tallinā.

Parakstījušos liecinieku klātbūtnē, būdami pienācīgi pilnvaroti, šo Konvenciju ir parakstījuši:

Latvijas Republikas Valdības vārdā Latvijas Republikas vēstniece Somijas Republikā un Igaunijas Republikā ANNA ŽĪGURE

Igaunijas Republikas Valdības vārdā Igaunijas Republikas Ministru prezidents MARTS LĀRS