LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU KABINETS

Par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību

Noteikumi Nr. 14 (protokols Nr. 13, 3. §)

Izdoti uz likuma "Par 1925. gada l. aprīļa likuma
"Ministru kabineta iekārta" atjaunošanu" 14. panta 3. punkta pamata

Šie noteikumi izdoti, ievērojot Augstākās Padomes 1992. gada 17. marta lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas darba likumu kodeksā» spēkā stāšanās kārtību» 2. punkta 5. apakšpunktā minēto uzdevumu.

Noteikumi par darbā notikušo nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību (tālāk tekstā — «noteikumi») nosaka notikušo nelaimes gadījumu vienotu izmeklēšanas un uzskaites kārtību visās darbības jomās, kur personas stājušās darba attiecībās ar darba devēju neatkarīgi no tā statusa un īpašuma formas.

Nelaimes gadījumu izmeklēšanas un uzskaites mērķis ir:

— noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus to turpmākai novēršanai;

— dokumentāli noformēt nelaimes gadījumu, lai nodrošinātu cietušajam vai — viņa nāves gadījumā — cietušā apgādībā esošām personām sociālās garantijas;

— noteikt personas, kuras pieļāvušas darba aizsardzības noteikumu un normu prasību pārkāpumus, kas noveduši pie nelaimes gadījuma.

1. Vispārīgie noteikumi

Saskaņā ar noteikumiem jāizmeklē visi nelaimes gadījumi, kas notikuši:

1.1. Ar darbiniekiem darba laikā, pildot darba pienākumus, kā arī:

— atrodoties savā darba vietā;

— pārvietojoties starp objektiem, ja viņu darbība saistīta ar šo objektu apkalpošanu;

— pārvietojoties uz darba vietu pirms darba sākuma vai no tās pēc darba beigām;

— uzņēmuma teritorijā vai citā darba vietā, ieskaitot noteiktos pārtraukumus;

— sakārtojot darba vietu un darba rīkus, speciālos apģērbus, apavus un citus individuālos aizsardzības līdzekļus;

— izmantojot sanitārās un sadzīves telpas;

— atrodoties komandējumā;

— rīkojoties uzņēmuma interesēs;

— atrodoties ceļā uz darbu vai no darba uzņēmuma rīcībā esošā transportlīdzeklī;

— izmantojot personīgo transportlīdzekli dienesta vajadzībām ar darba devēja mutisku vai rakstisku atļauju. -

1.2. Ar darbiniekiem, kuri, pildot darba pienākumus, cietuši:

— dabas katastrofu iedarbības rezultātā (nogruvumi, plūdi, vētras u. c.);

— saskarsmē ar dzīvniekiem un kukaiņiem;

— citas personas darbības rezultātā;

— siltuma dūrienu, apdegumu, apsaldēšanās, noslīkšanas gadījumos, kā ari no zibens;

— akūtas profesionālās saslimšanas*, hronisko saslimšanu saasināšanās gadījumos (to skaitā ierasts izmežģījums), ja tos veicinājuši ražošanas faktori, un saindēšanās gadījumos.

1.3. Ar darbiniekiem vai citām personām, kuras piedalās ražošanas objektu un iekārtu avāriju, ugunsgrēku un to seku likvidēšanā.

1.4. Ar transportlīdzekļos esošajiem darbiniekiem (lidmašīnu, jūras un upju kuģu apkalpes locekļi, refrižeratora apkalpes brigādes locekļi, pavadoņi, maiņas autovadītāji), kā arī ekspedīcijās nodarbinātiem darbiniekiem.

1.5. Ar skolniekiem, vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem vai studentiem, kuri nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā.

1.6. Ar personām:

— kuras norīkotas darbā pēc mutiskas vienošanās ar darba devēju;

— kuras tiek nodarbinātas, tām uzturoties aizgādnības iestādēs;

— kuras nodarbinātas mājražošanā uz darba izpildes līguma pamata.

1.7. Ar obligāta valsts dienesta dienestniekiem, kuri pilda aktīvo darba dienestu.

1.8. Ar darbiniekiem, kuri nodarbināti zemnieku un zvejnieku saimniecības, ka arī individuālos uzņēmumos.

2. Nelaimes gadījumu izmeklēšana

2.1. Nelaimes gadījumu izmeklē komisija, kura tiek norīkota:

— ar darba devēja pavēli;

— ar pašvaldības rīkojumu, ja nelaimes gadījums noticis tās administratīvajā teritorijā esošā uzņēmumā, kurā darbinieku skaits ir mazāks par pieciem, ka arī zemnieku saimniecībā vai ģimenes uzņēmumā.

2.2. Komisijas sastāvā ir darba devēja norīkota amatpersona, darba aizsardzības speciālists vai darbinieks, kurš izpilda šos pienākumus, darbinieku vai viņu arodorganizāciju uzticības persona vai arī pašvaldību norīkotas personas.

Nepieciešamības gadījumā komisijā var iekļaut citus speciālistus.

2.3. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbinieku, viņam veicot darbu citā uzņēmumā ierādītā teritorijā vai iecirknī sava uzņēmuma amatpersonu vadība, izmeklē komisija, ko norīko darba devējs, kura darbinieks ir cietušais.

2.4. Nelaimes gadījumu, kas noticis uzņēmumā ar skolniekiem, vidējo specialo mācību iestāžu audzēkņiem vai studentiem, kuri nodarbināti darba vietas ražošanas vai mācību prakses laika:

— veicot darbus pasniedzēja vadībā iecirknī, ko speciāli ierādījis darba devējs, izmeklē mācību iestādes norīkota komisija, piedaloties darba devēja pārstāvim;

— veicot darbus darba devēja vadībā, nelaimes gadījumu izmeklē darba devēja norīkota komisija, piedaloties mācību iestādes pārstāvim.

2.5. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbinieku, kurš nosūtīts vai uz laiku pārcelts darbā citā uzņēmumā un strādā šī uzņēmuma darba devēja vadība, izmeklē tā darba devēja norīkota komisija, pie kura noticis nelaimes gadījums.

2.6. Ja darbinieks sava darba devēja uzdevumā veic darbu citā uzņēmuma, notikušo nelaimes gadījumu izmeklē tā darba devēja norīkota komisija, pie kura noticis nelaimes gadījums, piedaloties uzņēmuma pārstāvim, kura darbinieks ir cietušais.

2.7. Ja uzņēmumā, zemnieku, zvejnieku saimniecībā vai individuāla saimniecība strādā mazāk par pieciem darbiniekiem, notikušo nelaimes gadījumu izmeklē pašvaldības norīkota komisija saskaņā ar noteikumu 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6. apakšpunktu.

2.8. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbiniekiem, kuri nodarbināti ārpus Latvijas Republikas teritorijas, izmeklē saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanas aktiem, ja starpvalstu līgumos nav noteikta cita kārtība.

2.9. Par notikušo nelaimes gadījumu cietušajam vai nelaimes gadījuma lieciniekam nekavējoties jāziņo darba devējam (darba vadītājam), bet 2.7. apakšpunktā minētajos gadījumos — pašvaldībai.

2.10. Darba devējam (darba vadītājam) vai aculieciniekiem nekavējoties jāorganizē pirmās palīdzības sniegšana nelaimes gadījuma cietušajam un viņa nogādāšana ārstniecības iestādē vai medicīniskajā punktā, kā arī līdz komisijas darba sākumam jāsaglabā neskarta notikuma vieta, ja tas neapdraud apkārtējo darbinieku dzīvību vai veselību, neizraisa avāriju, ugunsgrēku un netraucē ražošanas procesu.

2.11. Komisijai ne ilgāk kā trīs dienu laika jāveic nelaimes gadījuma izmeklēšana.

2.12. Ja par nelaimes gadījumu nav paziņots darba dienas laika vai nelaimes gadījuma rezultātā darba spēju zudums iestājies vēlāk, to izmeklē komisija pēc cietušā vai personas, kura pārstāv viņa intereses, rakstiska iesnieguma ne ilgāk kā vienu mēnesi pēc iesnieguma saņemšanas.

2.13. Pamatojoties uz nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem, komisija dienas laikā sastāda aktu (veidlapa N-l, 1. pielikums):

— ja cietušajam nelaimes gadījums izraisījis darba spēju zudumu ne mazāk par vienu diennakti;

— ja nelaimes gadījuma rezultātā cietušais saskaņā ar medicīnisko slēdzienu uz vienu dienu vai ilgāk jāpārceļ citā darbā;

— ja ražošanas faktori veicinājuši hroniskas slimības saasinājumu (to skaitā ierasts izmežģījums).

2.14. Nelaimes gadījumā, par kuru nav paziņots darba dienas laikā vai kura rezultātā darba spēju zudums iestājies vēlāk, aktu (veidlapa N-l) sastāda pēc vispusējas nelaimes gadījuma apstākļu noskaidrošanas, liecinieku liecību un citu pierādījumu iegūšanas.

2.15. Aktu (veidlapa N-l) nesastāda, ja izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka:

— nelaimes gadījumu izraisījusi saindēšanās ar alkoholu vai alkohola lietošanas sekas (sirds apstāšanās, insults, asīiksija), ja to nav izraisījusi spirta, narkotisko, aromātisko un līdzīgu vielu lietošana ražošanas procesā, kā arī to neatbilstoša glabāšana un pārvietošana;

— nāves cēlonis nav saistīts ar nelaimes gadījumu, ko apliecina tiesu medicīnas ekspertīzes slēdziens;

— izdarīta pašnāvība, un to apstiprina izmeklēšanas institūcijas;

— nelaimes gadījums noticis ar darbinieku, tam izdarot noziegumu, un par to ierosināta krimināllieta;

— nelaimes gadījums noticis noteiktajos tehnoloģiskajos, pusdienas pārtraukumos un citos pārtraukumos un ja nav bijusi bīstamo vai kaitīgo faktoru iedarbība;

— nelaimes gadījums noticis strīda laikā, ja tā cēlonis nav saistīts ar darba pienākumu pildīšanu un par to ir ierosināta krimināllieta**.

Minētajos gadījumos komisija sastāda slēdzienu, norādot akta sastādīšanas atteikuma iemeslu.

2.16. Aktu (veidlapa N-l) sastāda trīs eksemplāros, pirmajam pievienojot visus materiālus (liecinieku, cietušo, atbildīgo amatpersonu paskaidrojumus, plānus, shēmas, dokumentus, kas raksturo darba vietu, mašīnas, mehānismus, iekārtas, bīstamo un kaitīgo ražošanas faktoru esamību, medicīniskos slēdzienus u. c.)

2.17. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas pabeigšanas un akta (veidlapa N-l) sastādīšanas komisija to iesniedz apstiprināšanai darba devējam, bet 2.7. apakšpunktā minētajā gadījumā — pašvaldībai.

2.18. Aktu (veidlapa N-I) pēc tā apstiprināšanas nekavējoties nosūta:

— cietušajam vai personai, kura pārstāv tā intereses;

— Valsts darba inspekcijai.

2.19. Akta (veidlapa N-l) eksemplārs ar visiem izmeklēšanas materiāliem paliek uzņēmumā, bet 2.4. un 2.7. apakšpunktā minētajos gadījumos — attiecīgi pašvaldībās un mācību iestādēs, darba devējam izsniedzot akta norakstu.

Akta (veidlapa N-l) pirmo eksemplāru uzglabā 45 gadus.

2.20. Pēc cietušā pārejošās darba nespējas izbeigšanās darba devējs, bet 2.7. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība aizpilda akta (veidlapa N-l) sava eksemplāra 15. un 16. punktu par nelaimes gadījuma sekām, kā arī paziņojumu par darbā notikušā nelaimes gadījuma sekām (2. pielikums), kuru nosūta Valsts darba inspekcijai.

2.21. Ja darba devējs, bet 2.7. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldība atsakās sastādīt aktu (veidlapa N-l) par nelaimes gadījumu vai ja cietušais nepiekrīt akta saturam, viņš ir tiesīgs griezties Valsts darba inspekcija, kuras lēmums par akta sastādīšanu vai tā saturu darba devējam un pašvaldībai ir obligāts.

Valsts darba inspekcija pieprasa darba devējam, mācību iestādes vadītājam, pašvaldībai, kuri iecēla nelaimes gadījuma izmeklēšanas komisiju, no jauna sastādīt aktu (veidlapa N-l), ja tas ir nepareizi sastādīts.

Valsts darba inspekcijai ir tiesības pēc saviem ieskatiem veikt nelaimes gadījuma apstākļu papildizmeklēšanu.

Nelaimes gadījumos, kas saistīti ar autotransporta līdzekļiem, dzīvnieku rīcību, ugunsgrēkiem, kā arī citos gadījumos, izmeklēšanas komisijai ir tiesības bez kādiem ierobežojumiem saņemt nepieciešamo uzziņas materiālu no attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām.

2.22. Darba devējam jāizskata nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāli, jāiepazīstina ar tiem darbinieki un uzticības personas, jāveic pasākumi, lai izpildītu komisijas priekšlikumus nelaimes gadījumu cēloņu novēršanai.

3. Nelaimes gadījumu speciālā izmeklēšana

3.1. Speciālo izmeklēšanu veic, ja noticis:

— nelaimes gadījums, kas beidzies ar cietušā nāvi;

— grupveida nelaimes gadījums, kas noticis vienlaikus ar diviem vai vairāk darbiniekiem neatkarīgi no miesas bojājumu smaguma;

— nelaimes gadījums, kas izraisījis smagus miesas bojājumus.***

3.2. Par 3.1. apakšpunktā minētajiem nelaimes gadījumiem, arī tad, ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darba nespējas periodā, darba devējam, bet 2.7. apakšpunkta minētajā gadījuma pašvaldībai diennakts laikā jāpaziņo prokuratūrai, kuras uzraudzības zonā noticis nelaimes gadījums, un Valsts darba inspekcijai, noradot uzņēmuma nosaukumu, datumu, notikuma laiku un vietu, cietušo skaitu, viņu vārdus, uzvārdus, vecumu, profesiju un sniedzot izpildāmo darbu un apstākļu īsu aprakstu.

3.3. Nelaimes gadījumu speciālo izmeklēšanu veic Valsts darba inspekcijas amatpersona, pieaicinot darba devēja vai mācību iestādes pārstāvi, uzticības personas, attiecīgos speciālistus, bet grupveida nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuros gājuši boja 2—4 darbinieki, — izmeklēšanas komisija, kuru norīko Valsts darba inspekcija.

3.4. Nelaimes gadījumu ar sevišķi smagām sekām (kurā gājuši bojā pieci un vairāk darbinieki) izmeklēšanas komisiju norīko Ministru kabinets, iekļaujot tās sastāvā Valsts darba inspekcijas amatpersonas.

3.5. Speciālās izmeklēšanas gaitā desmit dienu laikā jānoskaidro-nelaimes gadījuma apstākļi un tā cēloņi.

Speciālas izmeklēšanas termins var tikt pagarināts ar Valsis darba inspekcijas direktora vai direktora vietnieka rīkojumu vai attiecīgos gadījumos ar Ministru kabineta rīkojumu.

3.6. Nelaimes gadījumi, kuri notikuši ārpus valsts robežām, reisā u. c., kad Valsts darba inspekcijas amatpersona nevar nekavējoties ierasties, pēc Valsts darba inspekcijas rīkojuma jāizmeklē saskaņā ar 2.1. apakšpunktu norīkotai komisijai, sastādot nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas aktu (5. pielikums).

Šajā gadījumā visus izmeklēšanas materiālus komisija iesniedz Valsts darba inspekcijai, kura tos kopā ar savu slēdzienu par attiecīga nelaimes gadījuma cēloņiem un personām, kas vainojamas nelaimes gadījumā, nosūta prokuratūrai.

3.7. Ja cietušais miris nelaimes gadījuma izraisītajā darba nespējas perioda, izmeklēšanas laiks skaitāms no cietušā nāves iestāšanās dienas, ja nav veikta šī nelaimes gadījuma speciālā izmeklēšana.

3.8. Izmeklēšanas gaitā Valsts darba inspekcijas amatpersonai vai 3.5. apakšpunktā minētajos gadījumos komisijai ir tiesības:

— saņemt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus no lieciniekiem, cietušā, amatpersonām u. c.;

— pieprasīt no darba devēja:

pieaicināt nelaimes gadījuma izmeklēšanai speciālistus ekspertus;

izdarīt tehniskus aprēķinus, laboratorijas pārbaudes un citus darbus, nofotografēt bojāto objektu, notikuma vietu un iesniegt citus nepieciešamos materiālus;

transportu un sakarus, kas nepieciešami izmeklēšanas darbiem;

nodrošināt nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas materiālu pavairošanu.

3.9. Darba devējam, pie kura noticis nelaimes gadījums, jānodrošina izdevumu apmaksa par tehniskiem aprēķiniem un pārbaudēm laboratorijās, kā arī par citiem darbiem, kas saistīti ar nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

3.10. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas Valsts darba inspekcijas amatpersona vai 3.6. apakšpunktā minētajos gadījumos komisija trīs dienu laikā sastāda nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas aktu.

Šajā gadījumā aktu (veidlapa N-l) sastāda pēc speciālās izmeklēšanas akta sastādīšanas saskaņā ar 2.13., 2.16. un 2.17. apakšpunktu.

3.11. Speciālās izmeklēšanas materiāli ir:

— speciālās izmeklēšanas akts un pieaicināto personu īpašs viedoklis, ja tāds ir;

— akts (veidlapa N-l) par katru cietušo;

— notikuma vietas plāns, shēma un fotoattēli;

— liecinieku un amatpersonu, kuri saistīti ar nelaimes gadījumu, rakstiski paskaidrojumi;

— pavēles, lēmumi, arī par ekspertu komisijas norīkošanu;

— ziņas par cietušā instruktāžu un apmācībām darba aizsardzībā;

— objekta tehniskā stāvokļa apsekošanas akts;

— medicīniskā izziņa par cietušā miesas bojājumu raksturu un smagumu, nāves cēloņiem;

— izmeklēšanas institūcijas apstiprinājums pašnāvības gadījumā;

— ekspertu slēdziens par nelaimes gadījuma cēloņiem, laboratorijas eksperimentiem, analīžu rezultātiem;

— izraksti no darba aizsardzības normatīvajiem aktiem, pavēlēm, kurās paredzēti pasākumi, kas garantē drošus darba apstākļus, un noteiktas personas, kas atbildīgas par šo pasākumu veikšanu.

3.12. Darba devējam jāiepazīstina darbinieki ar nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas materiāliem, jāveic pasākumi, lai novērstu nelaimes gadījuma cēloņus, un par to rakstiski jāpaziņo Valsts darba inspekcijai.

3.13. Valsts darba inspekcijas amatpersonas desmit dienu laikā pēc nelaimes gadījuma speciālās izmeklēšanas 3.10. apakšpunkta minētos materiālus nosūta:

— prokuratūrai, kuras uzraudzības zonā noticis nelaimes gadījums;

— darba devējam, pie kura noticis nelaimes gadījums, bet 2.4. un 2.6. apakšpunktā minētajos gadījumos — arī cietušā darba devējam vai mācību iestādes vadītājam, 2.7. apakšpunkta minētajā gadījumā — pašvaldībai.

4. Nelaimes gadījumu uzskaite

4.1. Jāuzskaita un jāreģistrē žurnālā (6. pielikums) tie nelaimes gadījumi, par kuriem sastādīti akti (veidlapa N-l).

4.2. Uzņēmumam, bet 2.7. apakšpunktā minētajā gadījumā pašvaldībai jāuzskaita nelaimes gadījumi, ja tie notikuši:

— ar šī uzņēmuma darbiniekiem;

— ar darbiniekiem, kuri nosūtīti vai pārcelti darbā no cita uzņēmuma;

— ar skolniekiem, vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem vai studentiem, kuri nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā, veicot darbus uzņēmuma amatpersonu vadībā.

4.3. Nelaimes gadījumu, kas noticis ar darbinieku, kurš veic darba vai dienesta pienākumus sava uzņēmuma uzdevumā citā uzņēmumā, uzskaita tas darba devējs, kura darbinieks ir cietušais.

4.4. Nelaimes gadījumu, kas noticis, izpildot darbus cita uzņēmuma teritorijā ieradītajā iecirknī sava uzņēmuma amatpersonu vadībā, uzskaita uzņēmums, kurš izpilda darbu.

4.5. Nelaimes gadījumus ar skolniekiem, vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem vai studentiem, kuri nodarbināti darba vietās ražošanas vai mācību prakses laikā, izpildot darbus pasniedzēja vadība iecirkni, ko šim nolūkam ierādījis uzņēmums, uzskaita mācību iestādes.

4.6. 3.1. apakšpunktā minēto nelaimes gadījumu operatīvo uzskaiti veic Valsts darba inspekcija.

4.7. Darba devējiem, pašvaldībām un mācību iestādēm jānosūta noteiktā statistiskās uzskaites veidlapa par darbā notikušajiem uzskaitītajiem nelaimes gadījumiem tādām institūcijām un tādos terminos, kādi noradīti atskaites veidlapā.

5. Uzraudzība pār noteikumu ievērošanu

Noteikumu prasību ievērošanu uzrauga Valsts darba inspekcija.

6. Atbildībā par noteikumu neievērošanu

6.1. Darba devēji un amatpersonas, kuras pārkāpušas šo noteikumu prasības, tiek sauktas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

6.2. Par aktu (veidlapa N-l) pareizu un savlaicīgu sastādīšanu atbildīgs darba devējs, bet 2.4. un 2.7. apakšpunktā minētajos gadījumos — attiecīgi pašvaldības un mācību iestādes.

7. Pārejas noteikumi

Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai līdz 1994. gada 1. februārim izstrādāt un apstiprināt noteikumus par tādu nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kas notikuši ar personām, kuru dienesta attiecības nosaka ministrijas iekšējais reglaments vai pavēle, ka arī ar personām, kuras tiek nodarbinātas, atrodoties ieslodzījuma vietās.

________________________________
* Par skūtu profesionālo saslimšanu uzskata tādu saslimšanu, ko izraisījusi vienreizēja (ne vairāk kā vienas darba maiņas laikā) kaitīgu ražošanas faktoru iedarbību uz organismu.
** Ja krimināllieta izbeigta pierādījumu, nozieguma sastāva trūkuma dēļ vai tiesa pasludinājusi attaisnojošu spriedumu, nelaimes gadījums noformējams ar aktu (veidlapa N-I).
     Transportlīdzekļa vadītāja saukšana pie kriminālatbildības par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu nav iemesls, lai nesastādītu aktu (veidlapa N-l).
*** Izziņu par miesas bojājumu smaguma pakāpi (4. pielikums) izsniedz ārstniecības iestāde saskaņā ar Miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanas uzskaitījumu (3. pielikums).

Ministru prezidents V. BIRKAVS

Labklājības ministrs J. RITENIS

Rīgā 1993. gada 12. oktobrī

3.pielikums
Noteikumiem par darbā notikušo
nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību

Iesniedzams:
-uzņēmumam (pašvaldības iestādei vai mācību iestādei), kurā nelaimes gadījums uzskaitīts
-Valsts darba inspekcijai

MIESAS BOJĀJUMU* SMAGUMA PAKĀPES NOTEIKŠANAS UZSKAITĪJUMS

Miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanas uzskaitījums sastādīts atbilstoši Labklājības ministrijas Veselības departamenta 1993.gada 8.martā apstiprinātajam Miesas bojājumu smaguma tiesmedicīniskās novērtēšanas nolikumam.

Darbā iegūto miesas bojājumu smaguma pakāpi konstatē ārstnieciski profilaktiskā iestāde, kurā tiek ārstēts cietušais.

Izziņu izdod iespējami īsākā laikā (ne vēlāk kā trīs diennaktis) pēc tā uzņēmuma darba devēja pieprasījuma, kurā noticis attiecīgais nelaimes gadījums.

Nosakot miesas bojājuma smaguma pakāpi, tiek ņem ts vērā esošo ievainojumu raksturs un lokalizācija, to bīstamība cietušā dzīvībai un veselībai.

Miesas bojājumiem pielīdzina arī traumas rezultātā radušos slimīgus organisma stāvokļus.

Pie smagiem miesas bojājumiem pieskaitāmi:

1. DZĪVĪBAS APDRAUDĒJUMS**

1.1. Bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumu vai mugurkaula kanālu, arī bez iekšējo orgānu bojājuma.

1.2. Galvaskausa velves vai pamata slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus.

1.3. Lielo asinsvadu - aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, iegurņa, ciskas, paceles artērijas un atbilstoši vēnu bojājumi.

Citu perifēro asinsvadu - galvas, vidukļa, ekstremitāšu bojājumi (dzīvībai bīstams asins zaudējums, kolapss, šoks), kurus kvalificē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu katrā atsevišķā gadījumā.

1.4. Garo cauruļkaulu - augšdelma, augšstilba, lielā lielkaula vaļējie diafizārie lūzumi (lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi).

Apakšdelma kaulu vaļējus lūzumus, augšdelma, augšstilba lielā lielkaula slēgtus lūzumus, kā arī lielo locītavu (pleca, elkoņa, spieķa kaula un plaukstas pamatnes, gūžas, ceļa, apakšstilba un pēdas) slēgtu vai atklātu bojājumu novērtē, ņemot vērā reālo dzīvības apdraudējumu (dzīvību apdraudoša asiņošana, smagas pakāpes šoks, akūta tauku embolija) vai bojājumu radīto paliekošo darbspējas zaudējumu apmēru.

1.5. Mugurkaula kakla daļas lūzumi-mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu izaugumu lūzumus.

Viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai objektīvām klīniski izteiktām šoka pazīmēm.

Ja muguras smadzeņu funkcijas nav traucētas vai arī nav smagas pakāpes šoks, tad bojājuma smaguma pakāpi krūšu vai jostas skriemeļu lūzumu vai lūzumu-mežģījumu gadījumos nosaka pēc veselības bojājuma ilguma vai paliekošā darbspēju zuduma apmēra.

1.6. Iegurņa kaulu lūzumi ar izteiktu iegurņa deformāciju vai iekšējo orgānu bojājumiem, kā arī objektīvām smaga šoka pazīmēm vai akūtu dzīvībai bīstamu asinszaudējumu.

1.7. Ar objektīviem datiem apstiprināts intrakraniāls asinsizplūdums kopā ar simptomiem, kas liecina, ka dzīvība ir apdraudēta.

Smadzeņu sasitums smagā un vidēji smagā pakāpē vai arī smadzeņu sasitums, kas (pēc klīniskās izpausmes) lokalizējas smadzeņu stumbra daļā.

1.8. Krūšu, vēdera un iegurņa dobuma orgānu, kā arī nieru slēgti bojājumi kopā ar simptomiem, kas liecina, ka dzīvība ir apdraudēta.

1.9. Citi bojājumi, kas izraisījuši dzīvībai bīstamu stāvokli, smagas pakāpes šoku, kolapsu, tauku emboliju, dzīvībai bīstamu asinszaudējumu (akūtu).

1.10. Penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi.

1.11. Kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu (smadzeņu asins cirkulācijas traucējumiem, bezsamaņu, amnēziju u.c.).

1.12. III-IV pakāpes apdegumi, kas aizņem ne mazāk kā 10% ķermeņa virsmas, II pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk nekā 20% ķermeņa virsmas, elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktām tūskas parādībām un balss spraugas sašaurinājumu, kas rada dzīvībai bīstamu stāvokli.

1.13. Vienlaicīgi daudzu ķermeņa un locekļu skeleta kaulu lūzumi (arī bez smaga šoka parādībām) - abu augšdelmu, abu augšstilbu, abu apakšstilbu kaulu lūzumi vai arī kādi no tiem vienlaicīgi ar nekomplicētiem iegurņa kaulu lūzumiem.

2. REDZES, DZIRDES, KĀDA ORGĀNA VAI TĀ FUNKCIJU ZAUDĒJUMS

2.1. Pilnīgs redzes zaudējums (abām acīm), neārstējams aklums, kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskatīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk, vai izveidojas cits redzes zuduma veids (redzes lauka izmaiņas) atbilstoši acu invaliditātes 1.grupai***.

Pilnīgs redzes zudums ar vienu aci (0,0...), kas izraisa darbspējas zudumu vairāk nekā vienas trešdaļas apmērā (35%).

2.2. Pilnīgs dzirdes zaudējums (abām ausīm), neārstējams kurlums, kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar sadzirdēt skaļu balsi no ļoti tuva attāluma (3-5 cm no auss gliemežnīcas).

2.3. Kāda orgāna vai tā funkcijas zaudējums:

-valodas zaudējums, t.i., tāds neārstējams stāvoklis, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citam saprotamās artikulētās skaņās;

-anatomisks rokas, kājas zaudējums (t.i., rokas, kājas, arī plaukstas, pēdas atdalījums no ķermeņa) vai cita orgāna zaudējums, vai tā funkcijas zaudējums (paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis);

-vairošanās spēju zaudējums (zudusi spēja izdarīt dzimumaktu, apaugļot sievieti, nokļūt grūtniecības stāvoklī un dzemdēt).

3. PALIEKOŠS DARBSPĒJU ZUDUMS NE MAZĀK KĀ VIENAS TREŠDAĻAS APMĒRĀ

Bojājumiem, kuru rezultātā radies vispārējs paliekošs darbspēju zudums, pieskaitāmi****:

3.1.galvas smadzeņu traumas sekas:

-kustību un spēka ievērojams samazinājums ekstremitātēs, izteikti koordinācijas, atmiņas traucējumi, muskuļu tonusa izteikti traucējumi, epilepsijas lēkmes;

-galvas smadzeņu vairāku nervu organisks bojājums, psihiski traucējumi;

-galvaskausa trepanācijas defekts;

3.2. muguras smadzeņu traumas sekas:

-tetraplēģijas un paraplēģijas, iegurņa orgānu darbības traucējumi, izteikti trofikas traucējumi;

-izteikts jūtības un kustību traucējums ekstremitātēs, monoparēzes, mērenas paraparēzes, mēreni iegurņa orgānu darbības traucējumi;

-izteikti trofikas traucējumi ar čūlām, cianozi un tūskām;

3.3. nervu perifērie bojājumi:

-trijzaru, sejas un zemmēles nervi (viena nerva pilnīga paralīze, trijzaru nerva hronisks neirīts, divu vai trīs nervu izteikti funkcijas traucējumi);

3.4.nervu pinumu funkcijas traucējumi:

-kakla un plecu pinumi (izteikti funkcijas traucējumi, krass spēka samazinājums, izteikta muskuļu atrofija, kustību un trofikas traucējumi);

3.5. jostas un krustu nervu pinumu bojājumi:

-izteikti kustību un trofikas traucējumi;

3.6. apakšdelma vai apakšstilba nerva pilnīgs bojājums;

3.7. redzes orgāni:

-akomodācijas paralīze abām acīm;

-hemionopsija;

-redzes lauka sašaurinājums katrai acij līdz 5 grādiem;

-redzes asuma pazemināšanās katrai acij tiešas traumas rezultātā līdz 0.0, ja redzes asums līdz traumai bija no 1.0 līdz 0.8 (ieskaitot);

-redzes asuma pazemināšanās katrai acij tiešas traumas rezultātā līdz 0.1, ja redzes asums līdz traumai bija 1.0;

3.8. dzirdes orgāni:

-vestibulārās funkcijas traucējumi (stipri izteiktas ilgstošas multiplas reiboņu lēkmes ar izteiktām veģetatīvām reakcijām un nestabilitāti);

-abu ausu gliemežnīcu trūkums;

-dzirdes samazinājums abām ausīm - čukstus bals)s līdz 0 m, sarunu balss līdz 1 m (60-80 dB).

3.9. elpošanas orgāni:

-balss zudums.

3.10. gremošanas orgāni:

-žokļu daļu zudums (izņemot alveolāro izaugumu);

-mēles zudums vidējās trešdaļas līmenī;

3.11.barības vada klīniski izteikts sašaurinājums;

3.12.uroloģiskā un ģenitālā sistēma:

-akūta nieru mazspēja, Kraša sindroms, hroniska nieru mazspēja;

-abu sēklinieku vai dzimumlocekļa zudums.

3.13. mugurkaulājs:

-trīs vai vairāku skriemeļu kompresijas lūzums.

3.14. pleca locītava:

-kustību ierobežojums - labajai rokai 90 grādi, kreisajai rokai - 120 grādi.

3.15. augšdelms:

-nesaaudzis augšdelma lūzums;

-amputācija augšdelma līmenī.

3.16. elkoņa locītava:

-patoloģisks kustīgums elkoņa locītavā;

-ankiloze elkoņa locītavā (funkcionāli izdevīgā);

-ankiloze elkoņa locītavā (funkcionāli neizdevīgā);

-kontraktūra (labajai rokai - līdz 60 grādu amplitūdā, kreisajai rokai - līdz 50 grādu amplitūdā).

3.17. apakšdelms:

-amputācija apakšdelma līmenī labajai vai kreisajai rokai;

-nesaaudzis abu kaulu lūzums (neīstā locītava) labajai vai kreisajai rokai.

3.18. ceļa locītava:

-patoloģisks kustīgums saišu bojājuma rezultātā;

-ankiloze saišu bojājuma rezultātā;

-kustību ierobežojums lielāks par 50% apjomu.

3.19. apakšstilbs:

-amputācija;

-nesaaudzis abu kaulu lūzums;

-nesaaudzis tibijas lūzums;

-izteikta deformācija ar saīsinājumu un izteiktu funkcijas trakciju.

3.20. pēdas locītava:

-patoloģisks kustīgums;

-ankiloze;

-pēdas amputācija;

-pēdas amputācija Šoparta vai Lisfranka locītavā.

3.21. roku pirkstu amputācija (abām rokām):

-divi pirksti: pirmais un otrais (I+II);

-trīs pirksti: pirmais, otrais un trešais (I+II+III);

pirmais, otrais un ceturtais (I+II+IV);

pirmais, otrais un piektais (I+II+V);

pirmais, trešais un ceturtais (I+III+IV);

pirmais, trešais un piektais (I+III+V);

pirmais, ceturtais un piektais (I+IV+V);

-četri pirksti: pirmais, otrais, trešais un ceturtais (I+II+III+IV);

pirmais, otrais, trešais un piektais (I+II+III+V);

pirmais, otrais, ceturtais un piektais (I+II+IV+V);

pirmais, trešais, ceturtais un piektais (I+III+IV+V);

otrais, trešais, ceturtais un piektais (II+III+IV+V).

4. GRŪTNIECĪBAS PĀRTRAUKŠANA

Miesas bojājums, kas izraisījis grūtniecības pārtraukšanu neatkarīgi no tās laika, pieskaitāms smagiem miesas bojājumiem, ja vien grūtniecības pārtraukšanas cēlonis nav organisma individuālās īpatnības.

5. NELABOJAMS SEJAS IZĶĒMOJUMS

Bojājuma rezultātā radusies sejas asimetrija, traucēta mīmika u.c.*****

6. MENTĀLĀS SLIMĪBAS

Mentālām slimībām pieskaitāmas dažādas etioloģijas psihozes (traumatiskās, intoksikācijas, reaktīvās) neatkarīgi no psihozes ilguma.******

__________________________________
*Par miesas bojājumiem sauc cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiskos bojājumus vai funkcionālus traucējumus, kas radušies fizisku, ķīmisku, bioloģisku vai psihisku iedarbību rezultātā.
**Par dzīvībai bīstamiem uzskatāmi miesas bojājumi, kas to nodarīšanas momentā vai turpmākajās stundās paši par sevi apdraud cietušā dzīvību, turklāt medicīniskās palīdzības efekts, slimības norise un iznākums nav svarīgs.
*** Redzes zaudējuma iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav vērā ņemama.
       Acu ābola izņemšana pieskaitāma nelabojamam sejas izķēmojumam. Aklas acs bojājums (redzes asums 0), sakarā ar ko nepieciešams aci izņemt, novērtējams atkarībā no pārejošas darba nespējas ilguma.
**** Bērniem darbspēju zaudējumu nosaka pēc vispārējiem principiem. Invalīdiem darbspēju paliekošu zaudējumu sakarā ar bojājumiem nosaka kā praktiski veseliem cilvēkiem, ņemot vērā invaliditāti un tās grupu.
***** Sejas bojājumu kā izķēmojumu kvalificē tiesa. Miesas bojājuma raksturu un smaguma pakāpi, kā arī to, vai bojājums ir neatgriezenisks, nosaka eksperts.
****** Miesas bojājuma smagumu pēc šīs pazīmes novērtē tiesu medicīnas eksperts.
             Neirozes nav uzskatāmas par mentālām slimībām. Neirožu smaguma pakāpi nosaka atkarībā no ārstēšanas ilguma, ja tās nav diagnosticētas pirms šīs traumas.

Labklājības ministrs J.Ritenis 

6.pielikums
Noteikumiem par darbā notikušo
nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību

Darbā notikušo nelaimes gadījumu reģistrācijas
ŽURNĀLS

Nr. p. k	Akts (veidlapa N-1)		Cietušā vārds un uzvārds	Vecums (pilni gadi)	Profesija (amats)	Īss nelaimes gadījuma un tā cēloņu apraksts	Nelaimes gadījuma sekas
	nr.	datums
1	2	3	4	5	6	7	8

Labklājības ministrs J. Ritenis